|
Politiķus gaida izšķiršanās par
ierobežojumiem bijušajiem čekistiem
Sanita Jemberga
Politiķiem vēl nav piedāvājuma, ko darīt ar aizliegumu bijušajiem
VDK darbiniekiem kandidēt vēlēšanās
Saeimas deputātiem atlicis gads lēmumam, ko darīt ar aizliegumu bijušās
Valsts drošības komitejas (VDK) štata darbiniekiem kandidēt vēlēšanās,
jo nemanot gandrīz pagājis likumā noteiktais desmit gadu noilgums.
Politiķiem vēl nav skaidra piedāvājuma, ko ar tradicionāli sāpīgo
un emocionāli uzlādēto lietu darīt, jo viņi nav pamanījuši
noilguma beigu tuvošanos. Juristi sliecas uz ierobežojumu atcelšanu
kandidēšanai vēlēšanās, bet pieļauj to saglabāšanu amatiem
civildienestā vai tiesībsargājošajās iestādēs, ko būtu vieglāk
pamatot arī iespējamos tiesu procesos. Jau tagad var prognozēt viedokļu
sadursmes starp koalīcijas partneriem, jo tēvzemieši drīzāk sliecas
uz aizlieguma pagarināšanu, arī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)
nav gatava to pilnīgai atcelšanai. Iespējams, partijas vēlreiz mēģinās
vienoties, ko darīt ar VDK aģentu kartotēku.
Kad pirms deviņiem gadiem šajā dienā 5.Saeima pieņēma speciālo
likumu, 10 gadi bija kompromiss starp ierobežojumu pretiniekiem un
politiķiem, kas gribēja tos redzēt beztermiņā, kaut gan figurēja
arī 15 vai 20 gadu termiņš, Dienai stāsta viens no likuma autoriem,
atzīts jurists, kurš nevēlas minēt savu vārdu. To pamatoja ar
faktu, ka pat smagiem kriminālnoziegumiem, tādiem kā slepkavība,
iestājas noilgums, un bez tā bijušie čekisti būtu sliktākā situācijā
nekā jebkurš noziedznieks. «Kā tas iet kopā ar morāli, teiksim, ar
grēku piedošanu vai ko tamlīdzīgu? Tad mēs arī pēc simts gadiem
turpināsim tos maisus tramdīt?» debatēs tolaik teica pašreizējais
Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš.
Likums nosaka, ka desmit gadu pēc likuma spēkā stāšanās personas
sadarbību ar VDK «nedrīkst izmantot tiesiskajās attiecībās pret šo
personu». Šis laiks paiet nākamā gada jūnijā.
Juristi pret pagarināšanu
Ierobežojumus pamatoja gan ar valsts drošības interesēm, gan nevēlēšanos
vēlētos amatos redzēt cilvēkus, kas darbojušies pret neatkarību.
Likums nereti kritizēts par ierobežojumu trūkumu politiskajiem vadoņiem
kompartijas funkcionāriem, dokumentu trūkuma dēļ grūta bijusi
sadarbības pierādīšana tiesās.
Jurists Mārtiņš Mits norāda, ka neatkarības veidošanas sākumposmā
ierobežojumu noteikšana, lai neļautu bijušās VDK darbiniekiem nonākt
svarīgos amatos un traucēt demokrātijas veidošanu, bija pamatota. «Tagad
demokrātija ir pietiekami stabila, lai nākamgad atteiktos no ierobežojumiem,
īpaši tiem, kas saistīti ar vēlēšanu tiesībām. Nešķistu loģiski,
ka demokrātija ir tik stabila, lai iestātos ES un NATO, bet dažos gadījumos
pēkšņi tā ir nestabila,» viņš saka. Arī profesore Ineta Ziemele
stāsta, ka neredz iemeslu vēlēšanu ierobežojumu pagarināšanai, jo
tikai vēlētājam vajadzētu izšķirt, vai viņš grib bijušos čekistus
redzēt Saeimā. Viņa min Vācijas piemēru, kur bijušo represīvo
iestāžu darbiniekiem neaizliedza kandidēt, bet ir ierobežojumi strādāt
vietās, kas saistītas ar valsts drošību. «Te ir vajadzīga pieejas
revīzija. Ja jums būtu Strasbūrā jāaizstāv valsts, argumentēt par
vēlēšanu ierobežojumu būtu grūti,» viņa spriež.
Eiropas Cilvēktiesību tiesā nav bijis prāvu, kurā būtu lemts par
valstij naidīgu specdienestu bijušo darbinieku tiesībām kandidēt,
bet ir atzīts, ka valsts var ierobežot viņu darbību civildienestā.
Diena dzirdējusi juristu pieņēmumu, ka precedents varētu būt
spriedums Tatjanas Ždanokas lietā, kas sūdzas par aizliegumu kandidēt
bijušās kompartijas darbiniekiem. I.Ziemele tam nepiekrīt, jo likums
tomēr abas kategorijas komunistus un čekistus skaidri nošķir.
Politiķi domās
Īsta piedāvājuma valsts politiskajai vadībai vēl nav. Valsts
prezidente un premjers min, ka ir īstais laiks sākt diskusiju.
Premjers uzskatot, ka, «gadiem ejot, šī lieta zaudē aktualitāti»,
no kā var secināt viņš nav kategoriski par aizlieguma pagarinājumu.
Jaunais laiks ir gatavs sākt diskusiju ar koalīcijas partneriem, stāsta
Juridiskās komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa un piebilst, ka
noilgums nevar būt beztermiņa: «Mans viedoklis ir, ka tas nav jāpagarina
un ir jāizlemj, ko darīt ar čekas maisiem.» TB/LNNK frakcijas vadītājs
Māris Grīnblats teic, ka partija drīzāk būs pret ierobežojumu
atcelšanu, jo tie saistīti ar okupācijas režīma atbalstīšanu,
turklāt eksčekistiem nav ierobežojumu darboties privātajā sfērā
un iet vēlēt. «Grūtākais varētu būt pārliecināt koalīcijas
partnerus,» viņš saka. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pieļauj
partija varētu atbalstīt ierobežojumu pārskatīšanu individuāli.
«Ja viņi saistīti ar represijām un izsekošanām, viņiem zīmogs ir
uz pieres un nevajadzētu ļaut kandidēt, tāpat kā tādu tiesību
nevajadzētu būt Ždanokai un citiem, kas uzstājušies pret valsti.»
Ko darīt ar maisiem?
Vēlmi atrisināt čekas maisu problēmu vēl janvārī pieteica ZZS, taču
kopš tā laika nekas nav darīts. A.Brigmanis apgalvo, ka trūkst
atsaucības no koalīcijas partneriem. Interesanti, ka to pašu saka
M.Grīnblats, kura partija pirms trim mēnešiem kā diskusijas pamatu
piedāvājusi vēl iepriekšējā Saeimā iesniegto lustrācijas likumu,
bet no partneriem neesot nekādas reakcijas.
VDK neatkarīgajā Latvijā
Prokuratūrā ierosinātas 250 pārbaudes lietas par sadarbību ar VDK
55 lietās sadarbības fakts pierādīts tiesā vai lietas līdz tiesai
nav nonākušas, tas nozīmē cilvēki atzinušies paši
Latvijā palikušajos čekas maisos ir VDK aktīvās aģentūras
darbinieku kartītes un daļa arhīva aģentu kartotēkas. Aģentu
personas un darba lietas 1990.gadā aizveda uz Krieviju. Lietu trūkums,
kā arī VDK darbinieku izvairīšanās izdot savējos pārbaudes lietās
traucē savākt pierādījumus
Latvijas rīcībā ir 4300 aģentu kartīšu, galvenokārt par 80.gadu
aktīvo aģentūru
No 1953. līdz 1991.gadam LPSR VDK reģistrēti ap 25 000 aģentu
1991.gadā aktīvajā aģentūrā bija ap 4500 cilvēku. Bez aģentiem
VDK darbinieku informācijas avoti bija arī «uzticības personas»,
kas nekur nav centralizēti reģistrētas un par sadarbību parakstījušās.
Viņu skaits vērtēts kā trīskāršs pret aģentu skaitu
Avots: Reabilitācijas un specdienestu prokuratūra un TSDC
***
Viedokļi
Georgs Andrejevs vienīgais Saeimas deputāts, kas pats atzinis
sadarbību ar VDK un atkāpies no ārlietu ministra un deputāta krēsla,
tagad vēstnieks Eiropas Padomē
Šie aizliegumi nekad nav bijuši efektīvi. Tie nekad nav attiecināti
uz bijušās padomju nomenklatūras darbiniekiem, kas vadīja un uzraudzīja
čekas darbu. Otrkārt, tie izslēdz iespēju, ka daļa bijušās VDK
darbinieku varētu būt uzticami Latvijai. Trešais ir pagājis
pietiekami ilgs laiks, lai Latvijas dienesti, kas uzturēšanai saņem
ne mazo naudu, būtu sakārtojuši savu informāciju un sapratuši, kas
ir kas Latvijā. Un pēdējais kā jau no paša sākuma bija zināms,
tiesas ir pilnīgi nespējīgas pierādīt sadarbības faktu. Apdraudējums
valstij pastāvēja un pastāvēs neatkarīgi no ierobežojumiem, bet ir
jābūt kādai dinamikai, kādam solim šajā virzienā. Es saprotu, ka
drīz mūs uz to sāks mudināt arī aizrobežu institūcijas, un, ja mēs
paši nesāksim domāt, tad izskatīsimies atkal tādi paklausīgi.
Ivars Godmanis pirmais atjaunotās valsts premjers, tiesa atzinusi,
ka nav pierādījumu viņa sadarbībai ar VDK
Tas ir smags jautājums, un man nav gatavas atbildes. Ir jāizdomā kaut
kāda procedūra, jo ir iespējama situācija, ka daudzi no viņiem ir
pilnīgi lojāli šai valstij, bet citi varētu arī nebūt. Ir zināms
amatu klāsts, kas ir ierobežojams, piemēram, drošības iestādes, un
arī par augstākajām amatpersonām ir jābūt pārliecinātam, ka viņi
nav saistīti ne čeku, ne ar kādu citu dienestu, tas rada negatīvu
priekšspriegumu, negatīvu auru. Jautājums paliek par deputātiem, un
te, ja aizliegumu nepagarina, ir jāizdomā kaut kāds lojalitātes pārbaudes
mehānisms, kā pārbauda padziļināta deklarācija vai galvojums,
vai vairāki galvojumi. Es neredzu lielu jēgu publicēt visu kartotēku
nopublicēs, būs milzīgi tiesu procesi. Ja ir kartīte vai ziņas
par sadarbību un cilvēks grib pretendēt, ir jābūt kaut kādam mehānismam.
Aivars Kreituss viens no 5.Saeimas ta sauktajiem čekas piecīšiem,
kura tiesas prāva par VDK beidzās ar atzinumu, kaut viņš nav
sadarbojies, lai gan prokuratūra uzskatīja citādi
Kas ir galvenais? Tas, ka VDK bija tiešā Centrālkomitejas kontrolē
(CK), VDK bija tiešā Anatolija Gorbunova pārraudzībā, bet CK līderi
var ieņemt visus amatus, pat visaugstākos. Un, ja A.Gorbunovs varēja
ieņemt visaugstākos amatus, lai arī bija galvenais priekšnieks, jautājums
ir kāpēc nevar tie, kas bija ierindas virsnieki. Kur tad ir tie viņu
draudi? Ņemsim dažus bijušos, kas darbojas ekonomikā, var ietekmēt
procesus tur un caur tiem politiku, jautājums ir, kāpēc viņš var
darboties tā un nevar tikt ievēlēts? Tā ir divkosība, kas dažām
partijām kalpojusi par balsu taisīšanas mašīnu. No šodienas viedokļa
raugoties, ierobežojumi ir muļķīgi. Mums ir demokrātija, un rīt mēs
būsim ES un ar ko mēs ņemamies? Ar notikumiem 1940.gadā. Man ir
apnikusi mūžīgā gaudošana un sēru dienas tad, kad būtu kopā jāstrādā.
***
Citu valstu pieredze
Lielākajā daļā postkomunisma valstu bijušajiem VDK līdzstrādniekiem
ir ierobežojumi gan civildienestā, gan vēlētos amatos.
Vācija. Vācijā noteikts 15 gadu aizliegums bijušajiem STASI
darbiniekiem ieņemt noteiktu amatu loku, bet nav aizliegts kandidēt vēlēšanās.
Noteiktais ierobežojumu termiņš vēl nav beidzies
Igaunija. Deviņdesmito gadu sākumā noteica, ka līdz 2000.gada
31.decembrim Valsts prezidenta, parlamenta, pašvaldību deputātu
kandidātiem, valdības locekļu kandidātiem, Valsts tiesas locekļu
kandidātiem un vēl virknei uz dažādiem augstiem valsts amatiem
pretendējošu cilvēku rakstiski jāzvēr, ka viņi nav sadarbojušies
vai strādājuši Igauniju okupējušo valstu specdienestos. Ja tiesa zvērestu
atzīst par nepatiesu, kandidātu svītro no saraksta, mandātu atzīst
par nederīgu, viņš netiek apstiprināts amatā vai tiek atcelts no
amata. Kad apritēja termiņš, Igaunija zvēresta prasību pagarināja.
Turklāt kopš 1997.gada Igaunijā publicēja VDK līdzstrādnieku vārdus,
kuri noteiktā laikā paši nepieteicās
Čehija. 1991.gadā pieņēma lustrācijas likumu, kad 10 deputātu vārdi
izrādījās iekļauti drošības dienesta reģistros, un noteica ierobežojumus
likumdošanas, tiesu un izpildvarā, armijā, radio, TV, preses aģentūrā
u.c. Kaut valstī bijušas diskusijas par nepieciešamību stingros
ierobežojumus atcelt un to konstitucionālajā tiesā pūlējās panākt
44 deputāti, tiesa lēma, ka ierobežojošais likums nepieciešams
valsts demokrātijas aizsardzībai. 2000.gadā aizliegumu funkcionāriem
un slepenā dienesta (StB) virsniekiem ieņemt noteiktus amatus pagarināja
uz neierobežotu laiku. 2003.gada martā atklātībai nodeva
kolaboracionistu sarakstus
Lietuva. Kopš 2001.gada publicēja sadarbībā ar VDK neatzinušos aģentu
vārdus, obligāti atklātībā nododot prezidenta, valdības un Seima
locekļu, pašvaldību, prokuroru, tiesnešu un šo amatu kandidātu
sadarbības atzinumus. Specdienestu kadru virsniekiem liegti amati Seimā,
valdībā, civildienestā, advokatūrā, bankās, sakaru sistēmā,
stratēģiskos saimnieciskos objektos
Avots: Dienas arhīvs un attiecīgo valstu likumu tulkojumi
Diena, 2003. gada 19. maijs.
|