Saglabāt modrību
Dita Arāja

Altāris nacistu noslepkavoto ebreju piemiņai atgādina, ka līdzīgu neprātu vēlreiz pieļaut nedrīkst

Biķernieku un Rumbulas mežā notikušās šausmas ar vārdiem nav aprakstāmas, cilvēkiem dzīvība nav atdodama, taču vienīgais, ko mēs šodien spējam darīt — saglabāt modrību, lai līdzīgs neprāts vairs nekad neatkārtotos. Šādas domas Biķernieku mežā izskanēja piektdien pusdienlaikā, pieminot pirms 60 gadiem Rīgā nacistu noslepkavotos ebrejus un viņu piemiņai atklājot memoriālu. Nacistu okupācijas laikā Latvijā tika noslepkavoti 70 000 Latvijas un 20 000 no citām vācu okupētajām Eiropas valstīm ievestie ebreji, kuru iznīcināšana sākās tieši 1941.gada novembra beigās un decembra pirmajās dienās Biķerniekos un Rumbulā, kas arī tiek uzskatītas par lielākajām nogalināto ebreju atdusas vietām.

Kaut arī kara noziegumi pastrādāti pirms 60 gadiem, Sīmona Vīzentāla centra vadītājs Efraims Zurofs izplatījis ierosinājumu neaprobežoties tikai ar nesen mirušā Konrāda Kalēja lietu, bet meklēt vēl citus Latvijas iedzīvotājus, kas okupācijas laikā piedalījušies nacistu uzsāktajā genocīdā pret ebreju tautu. Viņš arī norāda, ka daudzi no kara noziedzniekiem ir reabilitēti. Latvijas Ģenerālprokuratūras rīcībā pagaidām nav ziņu par vēl kādu personu bez K.Kalēja, kas savulaik vācu okupētajā Latvijā būtu pastrādājusi kara noziegumus, bet nebūtu saņēmusi sodu. «Tas arī nav brīnums, jo padomju laikos par šiem noziegumiem tika veikta pamatīga izmeklēšana, un pie atbildības tika saukti ne tikai noziedznieki, bet pat cilvēki, kas kara noziegumus nemaz nebija pastrādājuši, tādēļ arī viņi tika reabilitēti,» skaidro Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga memoriāla atklāšanā sacīja — ja vēlamies atpirkt izlietās nevainīgās asinis, mums nopietni jāpiestrādā pie tā, lai ne savā dzīvē, ne savā vidē nepieļautu neiecietību, aizspriedumus un gatavību iztīrīt pasauli no citādāk domājošajiem, no tiem, kas mums traucē. Biķernieku piemineklis varētu būt viena no ceļa zīmēm, kas atgādina — mums jābūt modriem, lai sevi varētu saukt par cilvēkiem un par tautu, sacīja prezidente.

Biķernieku piemiņas memoriāla altāra akmenī tika iemūrēti saraksti ar nogalināto cilvēku vārdiem, tā pierādot, ka šeit apraktie nav anonīmi mirušie, kā to vēlējās panākt nacisti, bet gan cilvēki ar konkrētiem likteņiem, kas cilvēka neprāta dēļ zaudēja ne tikai mājas, dzimteni un tuviniekus, bet arī dzīvību. Nu Biķernieku meža klusumā cits pie cita zemē iegūluši akmeņi — kā nogalinātie dzīves pēdējās minūtēs — plecu pie pleca. Liekot atcerēties šausminošos asiņainās 1941.gada nogales notikumus, memoriāla altārī iekaltie vārdi: «Zeme, manas asinis neapsedz un manus kliedzienus neapslēp!»

Diena, 2001. gada 1. decembris.