Saglabāt modrību
Dita Arāja
Altāris nacistu noslepkavoto ebreju
piemiņai atgādina, ka līdzīgu neprātu vēlreiz pieļaut nedrīkst
Biķernieku un Rumbulas mežā notikušās šausmas ar vārdiem nav aprakstāmas,
cilvēkiem dzīvība nav atdodama, taču vienīgais, ko mēs šodien spējam
darīt saglabāt modrību, lai līdzīgs neprāts vairs nekad neatkārtotos.
Šādas domas Biķernieku mežā izskanēja piektdien pusdienlaikā,
pieminot pirms 60 gadiem Rīgā nacistu noslepkavotos ebrejus un viņu piemiņai
atklājot memoriālu. Nacistu okupācijas laikā Latvijā tika noslepkavoti
70 000 Latvijas un 20 000 no citām vācu okupētajām Eiropas valstīm
ievestie ebreji, kuru iznīcināšana sākās tieši 1941.gada novembra beigās
un decembra pirmajās dienās Biķerniekos un Rumbulā, kas arī tiek uzskatītas
par lielākajām nogalināto ebreju atdusas vietām.
Kaut arī kara noziegumi pastrādāti pirms 60 gadiem, Sīmona Vīzentāla
centra vadītājs Efraims Zurofs izplatījis ierosinājumu neaprobežoties
tikai ar nesen mirušā Konrāda Kalēja lietu, bet meklēt vēl citus
Latvijas iedzīvotājus, kas okupācijas laikā piedalījušies nacistu uzsāktajā
genocīdā pret ebreju tautu. Viņš arī norāda, ka daudzi no kara
noziedzniekiem ir reabilitēti. Latvijas Ģenerālprokuratūras rīcībā
pagaidām nav ziņu par vēl kādu personu bez K.Kalēja, kas savulaik vācu
okupētajā Latvijā būtu pastrādājusi kara noziegumus, bet nebūtu saņēmusi
sodu. «Tas arī nav brīnums, jo padomju laikos par šiem noziegumiem tika
veikta pamatīga izmeklēšana, un pie atbildības tika saukti ne tikai
noziedznieki, bet pat cilvēki, kas kara noziegumus nemaz nebija pastrādājuši,
tādēļ arī viņi tika reabilitēti,» skaidro Ģenerālprokuratūras
preses sekretāre Dzintra Šubrovska.
Valsts prezidente Vaira VīķeFreiberga memoriāla atklāšanā sacīja
ja vēlamies atpirkt izlietās nevainīgās asinis, mums nopietni jāpiestrādā
pie tā, lai ne savā dzīvē, ne savā vidē nepieļautu neiecietību,
aizspriedumus un gatavību iztīrīt pasauli no citādāk domājošajiem, no
tiem, kas mums traucē. Biķernieku piemineklis varētu būt viena no ceļa
zīmēm, kas atgādina mums jābūt modriem, lai sevi varētu saukt par
cilvēkiem un par tautu, sacīja prezidente.
Biķernieku piemiņas memoriāla altāra akmenī tika iemūrēti saraksti ar
nogalināto cilvēku vārdiem, tā pierādot, ka šeit apraktie nav anonīmi
mirušie, kā to vēlējās panākt nacisti, bet gan cilvēki ar konkrētiem
likteņiem, kas cilvēka neprāta dēļ zaudēja ne tikai mājas, dzimteni
un tuviniekus, bet arī dzīvību. Nu Biķernieku meža klusumā cits pie
cita zemē iegūluši akmeņi kā nogalinātie dzīves pēdējās minūtēs
plecu pie pleca. Liekot atcerēties šausminošos asiņainās 1941.gada
nogales notikumus, memoriāla altārī iekaltie vārdi: «Zeme, manas asinis
neapsedz un manus kliedzienus neapslēp!»
Diena, 2001. gada 1. decembris.