|
Politiski represēto
saietus sagaidot
Jānis Zvirbulis
Ir klāt Latvijas politiski represēto kongresi, kas
notiks Latviešu biedrības namā š.g. 7. un 12.decembrī. Uz lielo
politisko pārmaiņu fona, kad nomainījās divas trešdaļas Saeimā bijušo
deputātu, šo organizāciju dzīvē tik nopietnu izmaiņu pagaidām nav. Taču
būtu nepareizi iedomāties, ka šīs politiskās nobīdes ir bijušas bez
represēto aktīvas līdzdalības. Joprojām dzīvi un darbīgi ir ap 30 tūkstošiem
represijas tieši pārcietušo Latvijas cilvēku. Ap tiem joprojām ir vēl
daudzkārt plašāks sabiedriskais slānis, ko nosacīti varam dēvēt par
represēto loku un ko veido šo represēto tuvinieki, pēcnācēji, līdzgaitnieki
un līdzjutēji. Var droši teikt, ka šo cilvēku kopsaucējs pagājušajā
laika posmā ir emocionālā attieksme pret valsts apsolīto, par budžeta
naudu celto, presē un citos medijos iztirzāto un galu galā Torņakalna
stacijas pagalmā uzstādīto pieminekli represēto piemiņai. Kaut arī
oficiālie kuratori piemineklī nekā peļama nesaskatīja, represēti to
bija iedomājušies citādu valstiska piemiņas simbola cienīgu, Brīvības
pieminekļa apkaimē novietotu, kā to arī paredzēja konkursa nostādnes.
Pašreiz atkal ir pavīdējis it kā jauns cerību stariņš saistībā ar
Konstantīnam Čakstem paredzētā pieminekļa projektu bijušā ļeņinekļa
vietā. Vai labs kaimiņš šādam piemineklim nevarētu būt represēto
piemineklis uz trīsstūra rožu laukuma Tērbatas ielas un Brīvības bulvāra
krustojumā Tiesu pils priekšā? Jaunākā paaudze var arī nezināt, ar kādiem
rīdīšanas un melīgas propagandas iesaukvārdiem pirms izsūtīšanas
tika apveltīti deportācijām nolemtie cilvēki budzis, asinssūcējs,
tautas ienaidnieks u.tml. Torņakalna pieminekļa ķēmīgi deformētie tēli
vēl šodien rezonē ar šīm melu propagandas klišejām. Pienācis laiks
to labot, neitralizējot ar citu pieminekli. Tas varētu būt represēto
piemineklis centrā, kopā ar Čakstes pieminekli veidojot Brīvības
pieminekļa ansambļa telpisku izvērsumu. Represēto piemineklim projektu
ir atstājis nu jau aizsaulē esošais ievērojamais latviešu tēlniecības
vecmeistars profesors Alberts Terpilovskis, šis viņa darbs ir pozitīvi
novērtēts presē. Kā Čakstes, tā represēto piemineklis papildinātu
viens otru, veidojot laikmeta pretrunu liecības un tautas varonības ainu
par spīti pāridarītājiem. Čakstes pieminekli, piemēram, varam
iedomāties kā latviešu tautu simbolizējošu, skrējienā paklupušu vai
ievainotu cīnītāju, kuru balsta vai ceļ Konstantīns Čakste, bet represēto
pieminekļa tēlus jau veido izsūtīto ģimenes trīs paaudžu pārstāvji
dramatiskā ceļā pretī nezināmajam. Par pagātnes neveiksmēm pieminekļa
lietā daļa atbildības jāuzņemas arī bijušajai represēto organizāciju
vadībai.
Diena, 2002. gada 7. decembris.
|