Sibīrijas bērni stāsta atmiņas              Sibīrijas dienasgrāmatu pirmizrāde
Fonds „Sibīrijas bērni” informē           Valsts prezidentes uzruna

Sabiedriskā organizācija Sibīrijas bērni 13.jūnijā Latvijas Televīzijas koncertstudijā organizē konferenci Mēs neesam aizmirsuši, kuras tiešraidi varēs vērot arī LTV1. Konferencē pulcēsies vairāk nekā 400 cilvēku no Latvijas un Krievijas, kas bērnībā tika aizvesti uz Sibīriju. Izstādē būs aplūkojami aptuveni 400 zīmējumu, kurus atsūtījuši bērni no visas Latvijas – tie veltīti 1941.gadā aizvestajiem bērniem.

«Ir kādi desmit runātāji, kas stāstīs atmiņas, jo tās nākotnei ir vajadzīgas. Būs arī cilvēki, kas dzimuši Sibīrijā. Pieteikušies arī ieslodzītie no citiem «lēģeriem». Labs un gaišs piemērs tam, kā cilvēks tiek galā ar savu traģisko likteni, ir latviešu literatūras skolotāja krievu skolā Aīda Gulbe, kas saviem audzēkņiem fantastiski māca latviešu valodu un literatūru. Ja jūs redzētu, kā bērni viņas stundās skaita dzeju! Savs stāsts ir arī dzejniekam Olafam Gūtmanim, kurš vairākkārt ir braucis uz savām izsūtījuma vietām. Tie nav stāsti tikai par to, cik šausmīgs bija ceļš uz Sibīriju, bet arī par to, kā dzīve ir veidojusies pēc izsūtījuma laika,» skaidro sabiedriskās organizācijas Sibīrijas bērni pārstāve Dzintra Geka.

Dalībniekus uzrunās Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, LR Ārlietu ministre S.Kalniete, vēsturnieki J.Riekstiņš un I.Kreituse, dzejniece M.Zālīte, Latvijas vēstniecības Maskavā pārstāve L.Vlasova, Lundas Universitātes profesore I.Ziemele, zinātniece G.Ancāne, LR Izglītības ministrs K.Šadurskis un politiski represēto apvienības priekšsēdētājs P.Simsons.

Konferences tiešraidi LTV1 varēs vērot no plkst.10.00 līdz 13.00. Savukārt plkst.18.00 Jāņa baznīcā notiks bezmaksas koncerts Aizvestajiem, kurā piedalīsies Valsts Akadēmiskais koris Latvija, diriģents M.Sirmais, Rīgas kamermūziķi, diriģents N.Šnē, ērģelnieki A.Kalējs un T.Deksnis un soliste S.Vaice.

Ilze Tihanovska. Diena, 2003. gada 5. jūnijs.

14. jūnijā (2003) kinoteātrī Rīga un Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā notika režisores Dzintras Gekas veidotās dokumentālās filmas 3. un 4. sērijas pirmizrāde.

Kad mūsu politiķi nākamreiz vēlēsies nogriezt skābekli kinoļaudīm, viņus vienkārši derētu nosēdināt aukstā un tumšā kinozālē un atstāt divvientulībā ar Sibīrijas dienasgrāmatām – bez tiesībām aizbēgt, novērsties vai neskatīties. Latvijai šo filmu vajadzēja sen, un tādām filmām šodien jau nāktos būt vairākos desmitos – pasaules valodās tulkotām un par valsts naudu festivālos demonstrētām.

Nav nozīmes pārstāstīt redzēto un sajusto. Satriecošas grēksūdzes, likteņstāsti, acis un sejas, emocijas, kuras nav iespējams nospēlēt, kaleidoskopiskie teksta fragmenti, kas pāris teikumos pasaka vairāk nekā gari romāni, totāls un nesaudzīgs godīgums, runājot ne vien par 1941. gada 14. jūniju, bet arī par mājās palikušo vienaldzību un nodevību, kas uzdzen šermuļus. Sirdi sažņaudzošas atklāsmes par izpostītiem likteņiem un dzimtām, par nesaņemto mātes mīlestību un nespēju sniegt to tālāk bērniem. Bet pāri visam sajūta, ka tu no šodienas esi pārcelts kādā ārpuslaika dimensijā – krēslas zonā, kurā joprojām maldās un cieš lēģeros nomocīto cilvēku dvēseles.

Maksimāla vienkāršība un askētisms, ko droši vien diktē banālā kinoļaužu nabadzība un ierastais līdzekļu trūkums, Dzintras Gekas filmā gluži negaidīti ir kļuvušas par galveno trumpi. Vienkāršais kadrs un liecības par Sibīrijā aizvadīto laiku uzrunā tik tieši un nepastarpināti, ka jebkādi izskaistinājumi te kļūst gluži lieki – Staļina režīma upuru dzīvesstāstu fragmenti kā maziņi avotiņi saplūst kopējā stāstā par cilvēka ciešanām.

Savā veidā Dzintras Gekas filma ir kā pilsonisks katalizators. Īpaši jau brīžos, kad Sibīrijas bērni runā par okupācijas atzīšanu, komunistu režīma nosodīšanu un apsūdzības rēķina piestādīšanu par sakropļotajiem likteņiem. Pirms gadiem piecpadsmit par to visu tik kaismi no LTF tribīnes vēstīja mūsu atmodas tribūni. Cik no šiem solījumiem piepildījies šodien? (Un te nu, šķiet, atkal varam runāt par latviešu tautas (ne)esošo sirdsapziņu.)

Saprotams, ka Sibīrijas dienasgrāmatu jauno sēriju pirmizrādes diena bija īpaši pieskaņota traģiskajam datumam, tomēr jācer, ka reiz varbūt pienāks laiki, kad par sibīriešu ciešanām Latvijā runāsim ne tikai kādās īpašās ar sēru lentēm krāsotās dienās. Ja Dzintras Gekas filma spēs kaut nedaudz satricināt klusēšanas sienu (ne jau par vispārzināmo izvešanu faktu – par to tagad runā katrs, kam nav slinkums –, bet gan par visām tām ar Sibīriju saistītajām neērtajām lietām, par kurām gan nevajadzētu vainot kādus ārējos spēkus, režīmus vai sveštautiešus); tas būs liels ieguldījums tajā nākotnes valstī, kuru vēlamies uzcelt un kurā, jācer, nekad un nevienam nenāksies gandrīz pusgadsimtu staigāt ar otršķirīga un nevēlama pilsoņa zīmogu pierē un pasē.

Arno Jundze , NRA, 20. jūn. 2003

Fonds „Sibīrijas bērni” informē
Dārgie draugi un godātie kolēģi!        

  Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds „Sibīrijas bērni” informē par fonda saistībā ar 14.jūniju - Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu — organizētajiem pasākumiem.

• 2003.gada 13.jūnijā no plkst.10.00 līdz plkst.13.00 Latvijas Televīzijas koncertstudijā notiks konference - tiešraide LTV 1.kanālā „Mēs neesam aizmirsuši”. Tajā pulcēsies vairāk nekā 400 cilvēku no Latvijas un Krievijas, kuri kā bērni tika aizvesti uz Sibīriju.

          Dalībniekus uzrunās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, LR Ārlietu ministre Sandra Kalniete, LR Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, LR vēstniecības Maskavā pārstāve Lauma Vlasova, Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs P.Simsons, vēsturnieki J.Riekstiņš un I.Kreituse, dzejniece M.Zālīte, Lundas Universitātes (Zviedrija) profesore I.Ziemele un zinātniece G.Ancāne. 

• 2003.gada 13.jūnija plkst.18.00 Rīgas sv.Jāņa baznīcā notiks koncerts „Aizvestajiem”. Tajā piedalīsies Valsts Akadēmiskais koris (diriģents M.Sirmais), Rīgas Kamermūziķi (diriģents N.Šnē), ērģelnieki A.Kalējs un T.Deksnis, soliste S.Vaice. Koncerta programmā P.Vaska „Mūsu tēvs”, A.Maskata „Mesa” (veltījums A.Birzniekam), I.Mežaraupa „Aizvestais bērns”, A.Kalēja „Memento 1941”.

·        2003.gada 14.jūnijā kinoteātrī „Rīga” tiks demonstrēta dokumentālā videofilma „Sibīrijas dienasgrāmata”: plkst.10.00 — 1. un 2.sērija, plkst.14.00 — 3. un 4.sērija. Filmu veido dokumentāli vēsturisks stāstījums par 1941.gada izsūtīto četru tūkstošu bērnu likteņiem. Tikai katrs desmitais no viņiem ir izdzīvojis un var liecināt. Ir uzfilmētas 180 intervijas un darbs turpinās. Filmas autore un režisore Dzintra Geka.       

Sīkāka informācija, jautājumi vai komentāri par augstākminētajiem pasākumiem pie Fonda „Sibīrijas bērni” prezidentes režisores Dzintras Gekas pa mob.tel.9273016.

  Ņemot vērā, ka katram pasākumam ir sagatavots savs plakāts, visiem interesentiem, sazinoties ar preses sekretāru, ir iespēja saņemt plakāta maketu brīvai un nekomerciālai izplatīšanai.

Cieņā,
Tālivaldis Kronbergs,
Fonda “Sibīrijas bērni” preses sekretārs,
talivaldis.kronbergs@apollo.lv
2003.04.06.