Latvijas Komunistiskās partijas “sevišķās mapes” dokumenti par 
latviešu “buržuāzisko nacionālistu” darbību (1944-1963)
LVA 

Padomju Savienībā Komunistiskā partija ieņēma īpašu vietu valsts varas sistēmā, visā sabiedriskajā iekārtā. Tā ne tikai pildīja politiskas partijas funkcijas, bet ar savu iestāžu starpniecību faktiski vadīja un kontrolēja visu valsts, saimniecisko iestāžu un sabiedrisko organizāciju darbību. Tā tas bija arī Latvijā. Kā toreiz rakstīja Brūno Kalniņš: “Partijas un tās visu aptverošais aparāts ir vienīgais noteicošais faktors šodienas Latvijā”, bet LKP Centrālās komitejas biroja locekļi “īstie valdnieki šodienas Latvijā”, protams, tanī apmērā, cik to atļauj LKP pakļautība Maskavas politbirojam.”

1 Līdz Latvijas neatkarības atgūšanai daudzi no LKP dokumentiem nebija pieejami pētniekiem, jo glabājās tā saucamajā “sevišķajā mapē”. Tajā atradās partijas Centrālās komitejas, apriņķu, rajonu, pilsētu komiteju slepenie lēmumi un to sagatavošanas gaitā izmantotie 
materiāli - dažādu iestāžu, visbiežāk Valsts drošības komitejas, Iekšlietu ministrijas, prokuratūras ziņojumi un paskaidrojumi. Tikai pēdējos gados šie materiāli nonāk zinātniskajā apritē.

2 Starp citiem “sevišķā mape” ietvēra daudz dokumentu par LKP, LPSR varas, drošības iestāžu cīņu pret t. s. “buržuāzisko nacionālismu” un tā paudējiem, t. s. “bandītiem” - latviešu nacionālajiem partizāniem, pretpadomju pagrīdes cīnītājiem, stihisku pretpadomju uzstāšanās gadījumu dalībniekiem. Šie materiāli sniedz diezgan izvērstu ieskatu par latviešu nacionālo spēku pretestību komunistiskajam režīmam. Tā vērsās pret visu padomju varas sistēmu, tās priekšrakstiem un varas simboliem, komunistisko ideoloģiju, pakāpeniskās rusifikācijas procesu. Parasti partijas 
dokumentos minētā tematika formulēta kā cīņa pret “buržuāzisko nacionālismu”, par “politiskās modrības paaugstināšanu”, “politiskā darba pastiprināšanu”. Pie kam, kā atzīmēja Ā. Šilde, “buržuāziskā nacionālista” birka kļuva par kopapzīmējumu visiem tiem, kuri traucēja “padomju 
iekārtas un sociālistiskās ideoloģijas norisi un vēlamo attīstību”.

3 Nacionālo pretestību komunistiskajam režīmam parasti visuzskatāmāk ataino dažādi ziņojumi LKP vadošajām iestādēm un šo iestāžu lēmumu konstatējošās daļas. Tāpēc arī lasītājiem piedāvātajā dokumentu kopā galvenokārt ievietoti izraksti no partijas iestāžu lēmumu 
konstatējošās daļas, izlaistos fragmentus, kuros parasti izklāstīti šo iestāžu izvirzītie uzdevumi zemākstāvošām partijas un citām iestādēm un organizācijām, īsi atreferējot parindēs.
Jāņem vērā, ka LKP iestādes vadījās pēc šauri partijiskiem, dogmatiskiem uzskatiem par sabiedriskajiem procesiem, tajos iesaistītajām personām, nebija ieinteresētas atspoguļot Latvijas iedzīvotāju patieso noskaņojumu, attieksmi pret padomju varu. Tāpēc LKP dokumenti 
ievaddaļā obligātās frāzes par Padomju Latvijas darbaļaužu saliedēšanos ap Komunistisko partiju nonāk krasā pretrunā ar tālāk tekstā minētajiem faktiem par “buržuāzisko nacionālistu” darbību un viņu ietekmi tautā; tāpēc dokumentos, kur minēti dati par “bandītu”, “buržuāzisko nacionālistu” 
kaitējumu padomju varas atbalstītājiem, nekas nav teikts par padomju varas iestāžu, konkrēto darbinieku un aktīvistu darīto kaitējumu nacionāli domājošajiem iedzīvotājiem. Tā dokumenti savdabīgā veidā sniedz liecības ne tikai par “buržuāzisko nacionālistu”, bet arī par pašas LKP, citu LPSR institūciju darbību.

Atlasītie desmit “sevišķās mapes” dokumenti kārtoti hronoloģiskā secībā pēc to tapšanas laika. Tie visi, izņemot dokumentu Nr. 2, tulkoti no krievu valodas. Lai radītu pēc iespējas precīzāku priekšstatu par LKP dokumentos lietoto valodu (precīzāk būtu teikt - sava veida partijas aparāta 
žargonu) pēc iespējas saglabātas oriģinālvalodā esošās izteiksmes veida īpatnības. Ģeogrāfisko vietu, nosaukumu, uzvārdu rakstībā sekots oriģināltekstam, labotas tikai acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas. Saglabāts arī latviešu uzvārdu nekonsekventais lietojums dažādos locījumos krievu valodā rakstītajos dokumentos. Dokumentos bieži minētie saīsinājumi uzrādīti īpašā sarakstā publikācijas nobeigumā. Ja saīsinājums ir vienreizējs, tā atšifrējums dots kvadrātiekavās. Parindes piezīmēs dotas īsas ziņas par pirmo reizi dokumentu kopā minētajiem LKP un valsts iestāžu 
darbiniekiem, ja pēc teksta nav skaidrs šo personu sabiedriskais stāvoklis, turpmāk ziņas vairs neatkārtojot.
Dokumentus no krievu valodas tulkojis, publicēšanai sagatavojis LVA vecākais referents Vitālijs Šalda.

____________________________________
1 Kalniņš Brūno. Kas un kā valda šodienas Latvijā? - Stokholma, 1978. - 7., 12. lpp.
2 Strods H. Latvijas nacionālo partizānu karš. 1944.-1956. - R., 1996.- 576. lpp.
3 Šilde A. Bez tiesībām un brīvības. Latvijas sovjetizācija. 1946.-1965. - Kopenhāgena, 1965.- 180. lpp.




1944. gada 28. decembrī

Izraksts no LK(b)P CK biroja LĒMUMA “Par pasākumiem cīņas pastiprināšanā pret diversiju teroristiskām un citām izpausmēm Latvijas republikā”

Latvijas K(b)P CK birojs atzīmē, ka pēdējā laikā republikā kļuvuši 
biežāki teroristiski un diversiju akti no bijušo aizsargu, buržuāziski 
fašistisko nacionālistu un citu bandītisko elementu puses pret partijas - 
padomju darbiniekiem, kā arī pret zemniekiem, kas nupat saņem zemi no 
padomju varas, un viņu saimniecībām.
6-jā novembrī bandīti uzbruka sarkanarmiešiem Jermocāna ģimenes 
mājai (Abrenes apriņķa Tilžas pagasta Vectilžas ciems), kā rezultātā tika 
nogalināts Jermocānu 11 gadus vecais dēls, otrs - 14 gadus vecais dēls - un 
sieva ievainoti, visas ēkas nodedzinātas. Šai pašā pagastā Grizvas ciemā 
blakus savai mājai nogalināts nabadzīgais zemnieks Skrabis un viņa sieva 
par to, ka viņi saņēma zemi no padomju varas.
Zarečjes mājās tika zvēriski noslepkavota zemnieku Gorbunova 
ģimene 4 cilvēku sastāvā, bet mājas nodedzinātas par to, ka Gorbunova bija 
padomju varas orgānu nostiprināšanas aktīviste.
Abrenes apriņķa Viļakas pagastā bandgrupa izdemolēja Kazanskas 
skolas telpas, saplēsa visu padomju valdības vadoņu portretus, brīdinot pie 
tam skolotāju, ka, ja viņa turpinās audzināt bērnus komunistiskā garā, tad 
tiks iznīcināta, bet skola nodedzināta.
4-jā decembrī tika veikts uzbrukums Jēkabpils apriņķa Mēmeles 
pagasta izpildkomitejai, kā rezultātā tika nogalināts iznīcinātāju1 bataljona 
kaujinieks.
1944. gada 10-jā decembrī Rēzeknes apriņķī (Makašēnu pagasts, 
Šariku ciems) tiks nogalināts desmitsētu2 pilnvarotais b. Latiševs, nopietni 
ievainota viņa sieva, kā arī dzīvoklī nogalināts bijušais zemnieks P. K. 
Miglenieks. Tajā pašā pagastā 14. decembrī bandgrupa uzbruka desmitsētu 
pilnvarotā M. P. Brivņa saimniecībai, pie kam nogalināta mājā esošā 12-
gādīgā meita Olga, ievainota viņa sieva un 2-gadīgais dēls Staņislavs.
20-jā decembrī Daugavpils apriņķa Aizkalnes pagastā PSRS 
Augstākās Padomes deputāta un Daugavpils izpildkomitejas priekšsēdētāja 
b. Lurina māsas mājā tika iesviesta granāta, kā rezultātā viens cilvēks tika 
nogalināts, bet smagi ievainotā Lurina māsa nomira operācijas laikā.
(..).3

Kalnbērziņš4

Latvijas KP Centrālās Komitejas zīmogs

A t z ī m e s d o k u m e n t ā:
Sevišķā mape.
Kam izsūtīts:
1. LPSR TKP b. Lācis.5
2. LPSR IeTK b. Eglītis.6
3. LPSR VDTK b. Noviks.7
4. LK(b)P Rīgas p[ilsētas] k[omiteja].
5. Rīgas p[ilsētas] garnizona pr[iekšniekam].
6. Rīgas p[ilsētas] komandantam.
7. Republikas prokuroram b. Mišutinam.
8. IeTK karaspēka kara prokuroram b. Timčenko.
9. Visām LK(b)P apriņķu, pilsētu, rajonu komitejām. 
29.12.1944.
Sevišķais sektors (paraksts nesalasāms).

LVA, PA-101. f., 3. apr., 15.a l., 10.-11. lp. Oriģināls. Tulkojums no 
krievu valodas. Mašīnraksts.


_____________________________________
1 Iznīcinātāju bataljoni - 1944.-1953. gadā militarizēti formējumi, kas VDTK un IeTK 
vadībā tika izmantoti cīņai pret t. s. “bandītiem”. Bataljoni tika veidoti apriņķos, bet pagastos 
darbojās vadi.
2 Desmitsētu pilnvarotais jeb demitnieks - 10 māju pārzinis, pildīja pagasta izpildu 
komitejas uzdevumus, rūpējās, lai viņa pārziņā esošās saimniecības laikus izpildītu pārtikas, 
malkas u. c. nodevas.
3 Tālāk lēmumā norādīts, ka arī Rīgā “nav ieviesta īsta kārtība”, notiek laupīšanas un 
“huligāniskas darbības”; seko LK(b)P CK uzdevumi IeTK, VDTK, Rīgas garnizona 
priekšniekam un Rīgas kara komandantam, republikas prokuroram, IeTK karaspēka kara 
prokuroram, LK(b)P komitejām “pienācīgas kārtības ieviešanā”, cīņā pret “bandītiem”.
4 Jānis Kalnbērziņš - LK(b)P, LKP CK 1. sekretārs 1940.-1959. gadā.
5 Vilis Lācis - rakstnieks, 1940.-1946. gadā LPSR TKP, 1946.-1959. gadā - LPSR MP 
priekšsēdētājs.
6 Augusts Eglītis - LPSR iekšlietu tautas komisārs, ministrs.
7 Alfons Noviks - LPSR Valsts drošības tautas komisārs 1944.-1946. gadā. Valsts 
drošības ministrs 1946.-1953. gadā. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas tiesāts. Miris cietumā.
8 LK(b)P CK Sevišķais sektors.

KOPIJA
1946. gada 11. jūlijā
Izraksts no LK(b)P Tukuma apriņķa komitejas LĒMUMA “Par cīņas pastiprināšanu ar kontrrevolucionāro nacionālistisko pagrīdi  un bandītismu”

LK(b)P Tukuma apriņķa komitejas birojs atzīmē, ka, neskatoties uz Partijas apriņķa komitejas agrāk pieņemtiem lēmumiem (1946. g. 15. aprīlī un 1946. g. 30. maijā) attiecībā uz cīņu ar bandītismu un Iznīcinātāju bataljona nostiprināšanu, vēl līdz šai dienai turpinās bandītu izlēcieni ar lauku padomju darbinieku slepkavošanu (Matkulē noslepkavoti pagasta izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks un ciema padomes priekšsēdētājs, Vānē - sagādes aģents, Zantē - pagasta izpildkomitejas priekšsēdētājs). Viss tas norāda uz to, ka no IeM un VDM Tukuma apriņķa nodaļu puses līdz šim nav pietiekoši pielietoti operatīvie līdzekļi bandītisma galīgai likvidēšanai apriņķī. Vāji noorganizēts aģentūras - informācijas tīkls uz vietām, kas nedod iespēju aizsteigties priekšā bandītu noziedzībām. Ir gadījumi, kad kustīgās operatīvās grupas speciāli nozīmētā transporta trūkuma dēļ, aizkavējās ierasties ārkārtēju notikumu vietās, kas atņem katru iespēju organizēt bandītu grupu vajāšanu pa svaigām pēdām (Zantes un Matkules 
pagastos), jo aizkavēšanās dažkārt ilgst pat līdz 10 stundām. No IeM Dzelzceļnieku bataljona komandiera Vasiļenko puses tiek izrādīta vilcināšanās kareivju grupu pārsviešanā bandu likvidēšanai apriņķī.Iznīcinātāju bataljona speciālā grupa sava mazā skaitliskā sastāva un 
praktiskā kaujas pieredzes trūkuma dēļ nav nodrošinājusi vajadzīgos līdzekļus cīņai ar bandītismu. Bataljona komandējošais sastāvs nav nokomplektēts - trūkst 3 rotu un 3 vadu komandieri.Partijas apriņķa komitejas Aģitācijas un propagandas nodaļa nepietiekoši strādā ar pagastu štābiem, kas vada pretbandītisma cīņu, kā arī ar lauku aktīvu par cīņas īpatnībām ar kontrrevolucionāro nacionālistisko pagrīdi un tās bruņotām bandām. Vāji nostādīts politiskās audzināšanas darbs ar Iznīcinātāju bataljona vadiem, kā rezultātā ir ieroču nodošanas 
gadījumi bandītiem (Vānes un Matkules pagastos).LĻKJS Tukuma apriņķa komiteja un apriņķa Izglītības nodaļa neizved pietiekoši nopietni jaunatnes un skolotāju audzināšanas darbu 
apriņķī, un tā rezultātā dažos pagastos (Blīdienes, Zebrenes) atzīmēta nacionālistiskās jaunatnes pagrīdes organizāciju darbība.
(..)1

LK(b)P Tukuma apriņķa komitejas sekretārs Mazjēcis

Latvijas K(b)P Tukuma apriņķa komitejas zīmogs

A t z ī m e s d o k u m e n t ā:
“Osobaja papka”.2

LVA, PA-127. f., 3. apr., 5.a l., 5., 7. lp. Mašīnraksts.

_____________________________________
1 Tālāk seko LK(b)P Tukuma apriņķa komitejas biroja norādījumi VDM, IeM orgānu, 
partijas un padomju darbiniekiem, Iznīcinātāju bataljona vadībai cīņas izvēršanai pret 
“kontrrevolucionāro nacionālistisko pagrīdi”.
2 Slepenā mape (krievu val.).


STINGRI SLEPENI (no sevišķās mapes)

1947. gada 12. decembrī

Izraksts no LK(b)P Tukuma apriņķa komitejas biroja LĒMUMA “ Par pasākumiem cīņas pret bandītismu pastiprināšanā Tukuma  apriņķa teritorijā”.

LK(b)P Tukuma a[priņķa] k[omitejas] birojs atzīmē, ka, neraugoties uz lielo darbu, kas veikts buržuāziski nacionālistiskās pagrīdes un tās bruņoto bandu sagraušanā, pēdējā laikā apriņķa pagastos (Remtes, Aizupes) ir novērojama aktīva bandītu grupu darbība. Bandītiskā nacionālistiskā pagrīde darbojas sīkās grupās. Cenšoties izjaukt labības kulšanu un 
nodošanu valstij, kā arī vietējo darbaļaužu deputātu padomju vēlēšanu sagatavošanu, tā virza savu darbību uz zemnieku un padomju aktīva iebiedēšanu ar padomju darbinieku - aktīvistu nogalināšanu.Tā 1947. gada 3. oktobrī pulksten 18 uz Saldus - Remtes ceļa 2 kilometrus no Remtes pagasta izpildkomitejas bandītu grupa no slēpņa nogalināja pajūgā braucošo 1918. gadā dzimušo Remtes pagasta milicijas iecirkņa pilnvaroto Vesteri Nikolaju Franča dēlu. Bandīti paņēma no Vestera revolveri “Nagans”, visus viņa dokumentus un novilka no kājām 
zābakus.
Š. g. 30. novembrī līdz ar tumsas iestāšanos pie iznīcinātāju bataljona Aizputes pagasta vada komandiera viensētas piegāja bruņotu bandītu grupa un aizdedzināja šķūni ar nenokultu labību un, kad uz ugunsgrēku iznāca [komandiera] tēvs, bandīti no slēpņa atklāja uguni un viņu nogalināja, bet pēc tam devās projām.
1947. gada 10. decembrī pulksten 19-os 30 minūtēs ar rokas ložmetējiem, automātiem, pistolēm un granātām bruņoti bandīti 4-u cilvēku sastāvā iebruka Remtes pasta nodaļas telpās un nolaupīja valsts naudu summā 21561 rbļ. un pastmarkas summā 292 rbļ. un 3400 rbļ. naudas summu šai laikā pasta nodaļā iegājušajam Remtes MTS grāmatvedim M A. 
Mitkovam. Pēc laupīšanas bandīti - teroristi sabojāja telefona līniju un devās uz Remtes pagasta viensētu “Kaļķi” 3 kilometru attālumā no pagasta centra, kur dzīvoja Smuku ciema padomes priekšsēdētāja b. Markova, VK(b)P biedra kandidāte, 9-ņu bērnu māte, apbalvota ar ordeni “Mātes slava”, atņēma viņai kandidāta kartīti lika iejūgt 2 zirgus un ar ieganstu konfrontēt ar personu, kuru viņa it kā nodevusi, aizveda sev līdzi un 4 kilometrus no 
mājas mežā nošāva.1

Latvijas K(b)P Tukuma a[priņķa] k[omitejas] sekretārs Rudužs

Latvijas K(b)P Tukuma aprinķa komitejas zīmogs

LVA, PA-127. f., 3. apr., 5.a l., 15.-16. lp. Oriģināls. Tulkojums no 
krievu valodas. Mašīnraksts.

____________________________________
1 Tālāk LK(b)P Tukuma apriņķa komitejas birojs uzdod VDM, IeM vietējiem orgāniem 
pastiprināt cīņu pret “bandītismu”, nostiprināt vietējo iznīcinātāju bataljonu, LK(b)P pagastu 
partorgiem un pagastu izpildu komitejām paplašināt politisko darbu iedzīvotāju vidū.


Sevišķās mapes jautājums

1950. gada 5. maijā

Izraksts no LK(b)P Jaunjelgavas rajona komitejas biroja LĒMUMA “Par buržuāziski nacionālistisko elementu ielavīšanos komjaunatnes rindās”

Noklausījies komjaunatnes rajona komitejas sekretāra b. Bluša  informāciju par buržuāziski nacionālistisko elementu ielavīšanos komjaunatnes rindās, Latvijas K(b)P Jaunjelgavas rajona komitejas birojs atzīmē, ka š. g. 14. martā VDM orgāni Degļupes c[iema] padomes kolhozā 
“Darba Vara” atklāja pagrīdes buržuāziski nacionālistisku jaunatnes organizāciju, kas darbojās zem komjaunatnes pirmorganizācijas izkārtnes (visi tās locekļi un organizācijas sekretārs G. M. Zemīts, M. K. Me[i]ers1 arestēti).
Norādītās personas komjaunatnē uzņēma 1949. gada novembra m[ēne]sī ĻKJS Ogres apriņķa komiteja. Šī organizācija par savu uzdevumu stādīja bruņotas pagrīdes organizācijas radīšanu cīņai pret Padomju varu kara gadījumā. Sava mērķa īstenošanai uzstādīja uzdevumus ielavīties komjaunatnes organizācijā, atbildīgos posteņos, aktīvi piedalīties darbā, 
iemantot uzticību.Šī pagrīdes organizācija izplatīja savu ietekmi uz bijušā Birzgales 
pagasta apkārtējo - Birzgales, Oškalnes, Daugaviešu, īpaši Degļupes - ciemu 
padomju jaunatni.Buržuāziski nacionālistisko elementu ielavīšanās komjaunatnes 
rindās, veselas pagrīdes organizācijas darbs zem komjaunatnes organizācijas izkārtnes bija iespējams tikai bijušā Birzgales pagasta partijas un komjaunatnes organizāciju politiskās modrības zaudēšanas un Jaunjelgavas komjaunatnes rajona komitejas politiskās modrības notrulināšanās, nepietiekoša masu politiskā darba ar ārpus komjaunatnes stāvošo jaunatni 
rezultātā.
(..)2

Latvijas K(b)P Jaunjelgavas rajona komitejas sekretārs Rogožinska
LK(b)P Jaunjelgavas rajona komitejas zīmogs

LVA, PA-4158. f., 1. apr., 4.a l., 1., 3.. lp. Oriģināls. Tulkojums no 
krievu valodas. Mašīnraksts.

____________________________________
1 Dokumentā: M. K. Meep - krievu. val.
2 Tālāk kritiski vērtēta LK(b)P Jaunjelgavas rajona komitejas darbība, uzdots partijas, 
komjaunatnes organizācijai aktivizēt darbu jaunatnes vidū.

PILNĪGI SLEPENI

1953. gada 6. oktobrī

Izraksts no Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas uzziņas par cīņu pret “nacionālistisko pagrīdi” no 1944. gada līdz 1953. gada oktobrim

Latvijas PSR teritorijas atbrīvošanas no vācu fašistiskajiem okupantiem laikā un pēc tam pēc IeM ziņām nelegālā stāvoklī pārgājuši 20 079 cilvēki. Bez tam turpmākajā periodā (pamatā 1949. gadā) nelegālā stāvoklī pārgāja 114 cilvēku.
Tādā kārtā IeM orgāni pavisam ir uzskaitījuši 20 193 nelegālā stāvoklī pārgājušus un Latvijas teritorijā slēpjošos latviešu buržuāziskos nacionālistus.
Pēc savas sociāli politiskās pagātnes šo personu ievērojama daļa ir bijuši kulaki, visdažādāko buržuāziski nacionālistisko partiju un fašistisko organizāciju, tāpat arī vācu izlūkošanas, pretizlūkošanas un soda orgānu locekļi. Lielu skaitu no nelegālā stāvoklī pārgājušo vidus veidoja arī personas, kas izvairījās no dienesta padomju armijas bruņotajos spēkos.
Ar mērķi vest aktīvu bruņoto cīņu pret padomju varu nelegāļi radīja nacionālistiskas bruņotas bandgrupas un pat veselus bandformējumus. Atsevišķu bruņotu bandu skaitliskais sastāvs sasniedza 400-500 cilvēku.
Reizē ar personām, kas pārgājušas nelegālā stāvoklī, nacionālisti pretpadomju mērķiem izmantoja arī savus legāli dzīvojošos domubiedrus, kas sniedza nelegāļiem visdažādāko palīdzību un sekmēja viņu slēpšanos no padomju varas orgāniem.
Bruņoto bandgrupu pretpadomju nacionālistiskā darbība izpaudās kā teroristisku aktu veikšana pret vietējo padomju - partijas aktīvu, padomju organizāciju un uzņēmumu sagraušana, kolhozu fermu izlaupīšana, padomju pilsoņu aplaupīšana, kā arī visdažādāko pretpadomju lapiņu un 
proklamāciju izplatīšana.Periodā no 1944. gada līdz 1953. gada oktobrim bruņoti bandu 
dalībnieki Latvijas teritorijā nogalinājuši:
1. Padomju pilsoņus - 1070 cil[vēkus];
2. IeM karaspēka kareivjus - 259 cil[vēkus];
3. IeM orgānu darbiniekus - 111 cil[vēkus];
4. Iznīcinātāju b[ataljonu] kaujiniekus - 199 cil[vēkus];
Pavisam - 1639 cilvēkus.
Ievainojuši:
1. Padomju pilsoņus - 281 cilvēku
2. IeM karaspēka kareivjus - 222 cilvēkus
3. IeM orgānu darbiniekus - 46 cilvēkus
4. Iznīcinātāju b[ataljonu] kaujiniekus - 109 cil[vēkus].
Pavisam - 568 cilvēkus.
Tai pašā periodā bandīti veica 2659 bruņotas laupīšanas.
Latviešu nacionālisti vairākkārt mēģināja Latvijas PSR teritorijā radīt nacionālistiskās pagrīdes un tās bruņoto bandu centralizētu vadību, taču IeM orgāni viņu nodomus savlaicīgi atklāja un viņu radītie “centri” tika likvidēti.
Reizē ar Latv[ijas] PSR IeM veikto bruņoto apspiešanu un galveno bandformējumu sagrāvi, milzīga loma bandītiskās nacionālistiskās pagrīdes demoralizēšanā bija bijušā Latvijas PSR iekšlietu ministra b. Eglīša aicinājumam avīzē “Cīņa”2 1945. gada 12. septembrī, kura rezultātā 1945.-1948. gada laikā legalizējās vairāk kā 10 tūkstošus cilvēku. Taču tika konstatēts, ka daļa legalizējušos bandītu, dzīvojot legāli, no jauna nodibināja noziedzīgus sakarus ar darbojošamies bandītiem, bet daži no viņiem otrreiz pārgāja nelegālā stāvoklī un ar ieročiem rokās turpināja bruņotu cīņu pret padomju varu Latvijā.
Šai sakarā ievērojama daļa legalizējušos bandītu tika izsūtīta aiz Latvijas PSR robežām, bet aktīvākie arestēti un notiesāti.Latvijas PSR IeM orgāni pagājušo 9 gadu laikā veikuši ievērojamu darbu nacionālistiskās pagrīdes un tās bruņoto bandu atklāšanā un 
likvidācijā.Tā no 1944. gada oktobra līdz 1953. gada 5. oktobrim likvidēti 
bandgrupu dalībnieki, bandīti - vieninieki un nelegāļi:

1. Nogalināti čekistu un karaspēka operāciju laikā - 2422 cilvēki
2. Arestēti - 7342 cilvēki
3. Legalizēti - 10238 cilvēki

Kopā - 20032 cilvēki
Visā periodā bandītiem, nelegāļiem un nacionālistiskajām 
organizācijām konfiscēti:
1. Mīnmetēji - 6
2. Ložmetēji - 726
3. Automāti - 3236
4. Šautenes - 11767
5. Pistoles - 2923
6. Prettanku šautenes - 5
7. Granātas - 1480
8. Mīnas - 4418
9. Patronas - 1290849
10. Radiostacijas - 3
11. Sprāgstvielas - 3620 kg
12. Pavairošanas aparāti - 16 gab[alu].

Par Latv[ijas] PSR IeM darbu 1953. gada 9 mēnešos

Uz 1953. gada 1. janvāri Latvijas PSR teritorijā darbojās:
1. 19 bruņotu bandgrupu ar 77 cilvēku kopējo dalībnieku skaitu tajās.
2. Bandītu - vieninieku, tai skaitā arī agrāk sastāvējušie bandgrupās - 
128 cilvēki.
3. Nelegāļu - 199 cilvēki.
1953. gada pagājušajos deviņos mēnešos, t. i., līdz 1953. gada 5. 
oktobrim veikts sekojošs darbs:
1. Pilnībā likvidētas 9 bandgrupas ar 45 cilvēku kopējo dalībnieku 
skaitu tajās.
2. Bandītu vieninieku - 58 cilvēki.
3. Pavisam notverti 140 nelegāļi, to skaitā legalizēti 67 cilvēki un 
arestēti 73 cilvēki.
Bandītiem un nelegāļiem konfiscēti:
1. Ložmetēji - 5
2. Automāti - 33
3. Šautenes - 51
4. Dažādas patronas - 7858
5. Granātas - 15
6. Dažādas pistoles - 67
7. Sprāgstvielas - 4 kg.
Uz 1953. gada 5. oktobri uzskaitē sastāv 10 buržuāziski 
nacionālistiskās bandgrupas ar 30 cilvēku kopējo dalībnieku skaitu tajās (tai 
skaitā 6 sievietes). Bandīti vieninieki, tai skaitā arī agrāk sastāvējuši 
bandgrupās - 71 cilvēks. Nelegāļi - 59 cilvēki (dati par nelegāļiem nav 
precīzi, faktiski viņu ir ievērojami vairāk).
(..).3

Latvijas PSR iekšlietu
ministrs Zujāns

LVA, PA-101. f., 16. apr., 41.a l., 183. - 186., 189. lp. Oriģināls. 
Tulkojums no krievu valodas. Mašīnraksts.

_____________________________________
1 Minētos skaitļus nevar uzskatīt par precīziem. Citā LKP CK darbinieku sastādītā uzziņā 
par IeM darbu “bruņoto bandu” likvidācijā minēts, ka šai periodā cīņās ar “bandītiem” nogalināti 
569 un ievainoti 377 čekisti (LVA, PA-101. f., 16. apr., 41.a l., 177. lp.). Šo atšķirību atzīmējis jau 
H. Strods (Strods H. Latvijas nacionālo.. - 223. lpp.).
2 Uzsaukumā “Nodrošināt latviešu tautai mierīgu darbu un drošību”, kas tika publicēts arī 
apriņķu laikrakstos, LPSR iekšlietu tautas komisārs A. Eglītis aicinājis “bruņoto bandu” 
dalībniekus “pārtraukt sakarus ar noziedzniekiem un atgriezties pie godīga darba” un solīja 
nelietot represijas pret tiem, kas “labprātīgi atgriežas un nožēlo savu rīcību”.
3 Tālāk uzziņā runāts par “bandītu” skaitu dažādos republikas rajonos, vērtēta IeM 
darbība “bandu” likvidācijā.


STINGRI SLEPENI
(No sevišķās mapes)
1955. gada 20. decembrī

Izraksts no LKP CK biroja LĒMUMA “Par pretpadomju izpausmju faktiem republikas
skolu skolēnu un augstskolu studentu vidū”

Latvijas KP CK birojs atzīmē, ka pēdējā laikā republikas skolu skolēnu un augstāko mācību iestāžu studentu vidū novērotas vairākas pretpadomju buržuāziski nacionālistiskas izpausmes. Rīgas 45., 49. skolā grupa skolēnu izgatavoja un izplatīja pretpadomju lapiņas. Analoģiski fakti atzīmēti arī dažās citās Rīgas, Jelgavas skolās, Rīgas, Ludzas, Auces un 
Gulbenes rajonā.
Notiek pretpadomju sarunas atsevišķu Latvijas Valsts universitātes un citu republikas augstāko mācību iestāžu studentu vidū. Pie tam līdzīgām sarunām ne vienmēr tiek dots savlaicīgs pretspars no komunistu un komjauniešu puses, bet universitātes partijas un komjaunatnes birojs nedod tās pareizu politisku vērtējumu. Tas viss liecina par dažu vadītāju, šo un 
dažu citu mācību iestāžu komunistu un komjauniešu politiskās modrības notrulināšanos, par nopietniem trūkumiem skolu jaunatnes un augstāko mācību iestāžu studentu audzināšanas darba nostādnē.
(..).1

Latvijas KP CK sekretārs Krūmiņš
Latvijas KP Centrālās Komitejas zīmogs

Izsūtīts: PSKP CK b. b. Drozdovam2, Krūmiņam V. M.3, 
Andriksonam4, Vosam5, visām Latvijas pilsētu un rajonu 
komitejām, Latvijas ĻKJS - b. Bēmanim6, LatvijasPSR VDK 
- b. Vēveram7, LPSR Izglītības ministrija - b. Samsonam8.

LVA, PA-101. f., 18. apr., 40.a l., 36.-37. lp. Kopija. Tulkojums no 
krievu valodas. Mašīnraksts.


_____________________________________
1 Tālāk kritizēta Latvijas ĻKJS CK, partijas Rīgas pilsētas, vairāku rajonu komiteju 
darbība skolēnu un studentu politiskajā audzināšanā. LKP CK biroja lēmums paredzēja 
pasākumus šīs audzināšanas pastiprināšanai.
2 Aleksandrs Drozdovs - LKP CK administratīvās nodaļas vadītājs, LKP CK loceklis.
3 Viktors Krūmiņš - LKP CK Zinātnes un kultūras nodaļas vadītājs.
4 Aleksandrs Andriksons - LKP CK Skolu nodaļas vadītājs.
5 Augusts Voss - LKP CK Partijas orgānu nodaļas vadītājs, LKP CK loceklis.
6 Elmārs Bēmanis - LĻKJS 1. sekretārs.
7 Jānis Vēvers - LPSR MP VDK priekšsēdētājs.
8 Vilis Samsons - LPSR Izglītības ministrs.



PILN[ĪGI] SLEPENI
SLEPENI. Pie Latvijas KP CK biroja pr[otokola] 122. §.16.3

1960. gada 29. jūnijā

Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts drošības komitejas uzziņa LKP CK birojam par pretpadomju darbību Latvijā 1960. gada maijā un jūnijā

1960. g. maijā - jūnijā   izplatīti anonīmi dokumenti:
p[ret] p[adomju] lapiņas - 7 gadījumi - 30 gabali;
no tām: 8. jūnijā un 10. jūnijā Rīgā - 2 gadījumi - 2 gab[ali];
22. maijā Siguldas r[ajo[nā - 1 gadījums - 16 gab[ali];
(rokrakstā [..]1)2;
3. un 6. maijā Jēkabpils rajons - 2 gadījumi - 2 gab[ali];
8. maijā Ilūkstes rajons - 1gadījums- 2 gab[ali];
17. jūnijā Jelg[avas] rajons
Kalnciems - 1 gadījums - 7 gab[ali];
no tām: atklāts 1 gadījums Siguldas rajonā, noskaidroti autori un izplatītāji - 7 cilvēki,
p[ret] p[adomju] uzraksti - 5 gadījumi -7 uzraksti;
no tiem: 8. maijā Bolderājā - 1 gadījums- 2 uzraksti
(uz ietves)2; 3. un 10, maijā Liepājā un Liepājas rajonā - 2 gadījumi - 3 uzraksti (uz staba)2;
25. un 22. jūnijā Rīgā - 2 gadījumi - 2 uzraksti (uz sētām Pārd[augavā])2, 
no tiem atklāti 2 gadījumi Liepājā, noskaidroti autori un 
izpildītāji - 3 cilv[ēki]
Pretpad[omju] vēstules - pavisam 9 gadījumi - 9 gabali
no tām: adresētas Latvijas KP CK - 4 gab[ali],
republikāniskajām avīzēm - 4 gab[ali],
radiokomitejai - 1 gab[als].
To autori nav noskaidroti.
PSRS un LPSR valsts karogu noraušana
1960. g. maijā - jūnijā - 7 gadījumos norauti 10 PSRS un Latvijas PSR karogi un tieši:
1) 1. maijā no virsnieku nama ēkas Bolderājā - 3 karogi
2) 1. maijā no rūpnīcas “Lignums” kopmītnes ēkas - 1 karogs
3) Naktī uz 1. maiju no sovhoza “Jelgava” direkcijas ēkas - 1 karogs
4) 1. maijā no veikala ēkas Apūzes ielā 24, Rīgā - 1 karogs
5) 2. maijā no dzīvojamā nama Planicas ielā 15, Rīgā - 2 karogi
6) 2. maijā no dzīvojamā nama Katrīnas dambī 17 - 1 karogs
7) 24. maijā no izpletņlēkšanas torņa Mežaparkā Rīgā - 1 karogs
No tiem atklāti 3 karogu noraušanas gadījumi (5 karogi). Divos gadījumos noziedznieki saukti pie kriminālatbildības, vienā gadījumā pusaudži profilaktēti.
Naktī uz 24. jūniju Auces pil[sētā] uz bij[ušās] rajona izpildu 
komitejas ēkas tika izkārts bijušās buržuāzistiskās Latvijas valsts karogs.


Latvijas PSR Ministru Padomes
Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs ģenerālmajors (Vēvers)
vietn[ieks] (paraksts nesalasāms)

LVA, PA-101. f., 23. apr., 51.a l., 335.-336. lp. Oriģināls. Tulkojums 
no krievu valodas. Mašīnraksts.

______________________________________
1 Viens vārds nesalasāms.
2 Piezīmes izdarītas ar zīmuli.
3 Uzziņa izmantota LKP CK biroja sēdē 1960. gada 1. un 2. jūlijā un LKP CK biroja 
lēmumu sagatavošanai; LPSR Ministru Padomei, VDK, LPSR IeM, republikas prokuratūrai tika 
uzdots “aktivizēt cīņu pret nacionālistiskām un citām naidīgām izpausmēm republikā”.(LVA, PA-
101. f., 23. apr., 51.a l., 50.-51. lp.).


STINGRI SLEPENI (No sevišķās mapes)

1961. gada 19. aprīlī

Izraksts no LKP CK biroja LĒMUMA “Par pasākumiem republikas darbaļaužu politiskās modrības paaugstināšanā”

Padomju Latvijas darbaļaudis, tāpat kā visa padomju tauta, cieši 
saliedēti ap Komunistisko partiju un Padomju valdību, guvusi ievērojamus 
panākumus rūpniecības, lauksaimniecības un kultūras attīstībā. Visi partijas 
un valdības īstenotie politiskie un saimnieciskie pasākumi rod vienprātīgu 
republikas strādnieku, kolhoznieku un darba inteliģences atbalstu.
Jaunu politisku un saimniecisku pacēlumu izsauca PSKP CK janvāra 
plēnuma lēmums par kārtējā Padomju Savienības Komunistiskās partijas 
XXII kongresa sasaukšanu un tālāko lauksaimniecības kāpinājumu. 
Republikas rūpniecības un transporta uzņēmumos, celtnēs, kolhozu un 
sovhozu laukos ciešā sadraudzībā strādā latvieši, krievi un citu mūsu 
daudznacionālās valsts tautību pārstāvji, vairojot mūsu sociālistiskās 
Dzimtenes varenību un slavu.
Neraugoties uz darbaļaužu audzināšanas darba ievērojamu 
uzlabošanos, republikā pagājušajā gadā notika virkne naidīgu 
nacionālistisku izpausmju. Pieaudzis PSRS un LPSR valsts karogu 
noraušanas gadījumu skaits valsts svētku dienās, nemazinās naidīgas 
attieksmes uzkurināšana pret krievu tautības personām. Biežāki kļuvuši 
nacionālistisko elementu aicinājumi uz fiziku izrēķināšanos ar komunistiem 
un padomju darbiniekiem. Uz ārzemēm tiek sūtīts vairāk niknu pretpadomju 
vēstuļu.1 Kaut arī izplatīto pretpadomju lapiņu skaits ir samazinājies, taču 
tām bijis asāks, naidīgāks raksturs.
Nacionālistisko noskaņojumu republikā pamatā veido vecās 
buržuāziskās inteliģences paliekas, bijušie fašistiskā režīma Latvijā 
ideologi, tos atbalsta un uzkurina bijušie bruņoto nacionālistisko bandu, 
pagrīdes pretpadomju organizāciju un grupu dalībnieki un citi naidīgie 
elementi, kas atgriezušies no ieslodzījuma un specnometinājuma vietām. 
Neatslābst centieni aktīvi ideoloģiski ietekmēt jaunatni, mēģinājumi ievilkt 
jaunatnes svārstīgos elementus aktīvā cīņā pret padomju varu.
Pēdējā laikā savu darbību aktivizējuši baznīcas kalpi, īpaši katoļu 
garīdznieki, sektanti un baptisti, kulta kalpotāju vidū ir ievērojams skaits 
personu, kas izcietušas sodu par pretvalstiskiem noziegumiem. Baznīcas 
kalpi un sektanti nežēlo pūles, lai paplašinātu savu ietekmi iedzīvotājos, 
īpaši jaunatnē. Antireliģiskais darbs un zinātniski ateistiskā propaganda 
republikas pilsētās un laukos vēl noris vāji.
Daudzos uzņēmumos, kolhozos, sovhozos un mācību iestādēs atstāts 
novārtā audzināšanas darbs jaunatnes vidū. Tā rezultātā jaunatnes vidē 
nereti izplatās naidīgs nacionālistisks noskaņojums. 1960. gadā atklātas 5 
pretpadomju jaunatnes grupas pilsētās: Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un 
Bauskas rajonā. Šīs grupas pamatā veidojās no jauniešiem, kas strādāja 
celtniecības organizācijās, sīkos uzņēmumos, arteļos, no vidējo mācību 
iestāžu vecāko klašu skolēniem un jauniešiem, kas nav iesaistīti sabiedriskā 
darbā.
Naidīga noskaņojuma izplatīšanos ievērojami veicina latviešu 
emigrantu nacionālistiskās organizācijas un centri, kas atrodas ārzemēs un 
mēģina īstenot aktīvu ideoloģisku iedarbību uz republikas iedzīvotājiem.
Emigrantu naidīgos radioraidījumus var brīvi uztvert republikas 
rajonos. Arvien pieaugošo republikas iedzīvotāju sarakstīšanos ar radiem un 
paziņām emigrācijā, pretpadomju emigrantu organizācijas cenšas izmantot 
naidīgiem mērķiem. Arvien pieaugošajā ārzemnieku, to vidū latviešu 
emigrantu skaitā, kas kā tūristi un radinieki privāti apmeklē republiku, 
ierodas arī naidīgi elementi, kuri tāpat cenšas veikt naidīgu darbību.
Visas šīs graujošās darbības ietekmē un sakarā ar dažu republikas 
valsts aparāta darbinieku buržuāziskā nacionālisma izpausmes faktiem2 
1960. gadā republikā bija atsevišķas teroristiskas izpausmes, kas vērstas 
pret partijas un padomju aktīvu.
1960. gada novembrī 1944. gadā dzimušais Krustpils rajona sovhoza 
“Vietalva” strādnieks Egīls Baumanis, 1916. gadā dzimušā bijušā hitleriskās 
armijas SS karaspēka leģionāra, padomju pilsoņu arestos aktīvu dalību 
ņēmušā Jāņa Jirgena ietekmē nolūkā nogalināt kolhoza “Uzvaras rīts” 
partijas organizācijas sekretāru Franci Bižānu ar medību bisi divreiz izšāva 
viņa mājas logā. Baumanis un Jirgens ir arestēti un notiesāti.
1961. gada janvārī Antons Cukurs ar šāvienu no bises ievainoja 
kolhoza “Dzirkstele” partijas organizācijas sekretāri un priekšsēdētāja 
vietnieci Nadeždu Novikoku.
1960. gada oktobrī Bauskas rajonā arestēta bruņota pretpadomju 
grupa, ko vadīja Juris Ziemelis, kulaka dēls, agrāk sodīts par pretpadomju 
darbību, kurš bija nodomājis noslepkavot kolhoza “Gaisma” priekšsēdētāju 
Laugali un kolhoznieku Švekli, kuri uzstājās kā liecinieki viņa pirmajā lietā, 
kā arī Oktobra Sociālistiskās revolūcijas 43. gadadienas svinību dienās 
uzspridzināt Bauskā tribīni. Tiesas sēdē Ziemelis nekaunīgi paziņoja: “Nav 
tālu tas laiks, kad plūdīs komunistu asins upes”.
Pēdējos gados no ieslodzījuma vietām republikā atgriezušies ap 50 
tūkst[ošiem] cilvēku, amnestētu un savu sodu izcietušu, tai skaitā agrāk 
tiesātu par kontrrevolucionāriem noziegumiem, kā arī no republikas izsūtīto 
bijušo kulaku un viņu ģimenes locekļu.
Vairums šo personu iesaistījušās ražošanas darbībā un apzinīgi 
izpilda savus pilsoņa pienākumus.
Taču dažas no viņām, kas ļaunprātīgi noskaņotas pret padomju varu, 
cenšas grupēt ap sevi politiski nelīdzsvarotas personas, apmelo padomju 
īstenību, atklāti izsaka naidīgu, teroristisku noskaņojumu.
Latvijas KP CK atzīmē, ka daudzas pilsētu, rajonu partijas komitejas 
nav līdz galam izdarījušas visus nepieciešamos secinājumus no PSKP CK 
norādījumiem vēstulē “Par revolucionārās modrības paaugstināšanu”3 un 
pievērsušās šo svarīgo jautājumu risināšanai kā īslaicīgai kampaņai, neveic 
sistemātisku un neatlaidīgu darbu politiskās modrības paaugstināšanā, 
necenšas panākt visu partijas pirmorganizāciju lomas paaugstināšanu 
republikas darbaļaužu politiskās audzināšanas pastiprināšanā, 
nacionālistiski noskaņoto naidīgo elementu darbības atmaskošanā un 
izskaušanā.
Latvijas PSR Ministru Padomes VDK un tās aparāti republikas 
pilsētās un rajonos nepietiekami veic pasākumus gatavojamo naidīgo 
izpausmju un nodomu atklāšanai un izskaušanai, atsevišķi noziedznieki, 
kuri izdarījuši valsts noziegumus, ilgstoši paliek nesameklēti un nesodīti. 
VDK republikas orgānos, īpaši pilsētu un rajonu aparātos, tiek veikts 
nepietiekams darbs ar aģentūru un ir virkne nopietnu trūkumu. Vāji ir valsts 
drošības darbinieku sakari ar sabiedrību, ar partijas un padomju orgāniem.
Latvijas KP pilsētu un rajonu komitejas, Latvijas PSR Ministru 
Padomes VDK un Latvijas PSR IeM orgāni neizrāda satraukumu par to, ka 
iedzīvotāju, tai skaitā personu ar nopietniem kompromitējošiem 
materiāliem, rīcībā ir ievērojams skaits vītņu un medību ieroču, kurus var 
izmantot naidīgiem mērķiem. Republikā dzīvo vairāk kā 1700 bijušo 
bandītisko grupu dalībnieku, kuri, ieradušies atzīt savu vainu, ieročus 
nenodeva. No 15 tūkstošiem mednieku, kuriem pieder medību bises, par 
3500 cilv[ēkiem] valsts drošības orgānos ir kompromitējoši materiāli. No 
viņiem, Latvijas PSR IeM Valsts autoinspekcijai iecietīgi izturoties, 800 
cilvēku ir reģistrējuši personīgās mašīnas un motociklus.
Pēdējā laikā Limbažu, Talsu, Cēsu, Rēzeknes un dažu citu republikas 
rajonu kolhozos bijuši ugunsgrēki lopkopības firmās, kā rezultātā nodegušas 
kolhozu celtnes un gājuši bojā lopi. Taču partijas, padomju un republikas 
Iekšlietu ministrijas orgāni neveic nepieciešamos pasākumus uzņēmumu, 
kolhozu un sovhozu apsardzības pastiprināšanai, neizrāda rūpes par 
ugunsdrošības apsardzes pastiprināšanu.
(..).4

Latvijas KP CK sekretārs A. Pelše

Latvijas KP
Centrālās komitejas zīmogs

Nosūtīts: PSKP CK, b. B. Sokurenko,5 Bēmanim, Veselovam, 6 
Lapinai, 7 visām Latvijas KP pilsētu un rajonu komitejām, b. 
Zitmanim8 Latvijas ĻKJS CK, b. Peivem9 LPSR Ministru 
Padomē, b. Šeļepinam10 PSRS Ministru Padomes VDK, b. 
Vēverim LPSR Ministru Padomes VDK, b. Zujānam LPSR 
IeM,11 b. Lipinam12 LPSR prokuratūrā, b. Azānam13 LPSR 
Augstākajā tiesā.
(2 nesalasāmi paraksti). 24.04.1961. gadā.

LVA, PA-101. f., 24. apr., 54.a l., 90.-96. lp. Oriģināls. Tulkojums no 
krievu valodas. Mašīnraksts.

________________________________
1 LKP CK Sekretariāta 1961. gada 15. augusta ziņojumā PSKP CK “Par situāciju 
republikā” norādīts, ka “1960. gadā iedzīvotāju sarakste ar ārzemēm salīdzinājumā ar 1955. gadu 
pieauga gandrīz 8 reizes. No ārzemēm pienākošajās vēstulēs tiek iesūtītas latviešu emigrantu 
organizāciju izdotās avīzes un lapiņas. Pieaug no ārzemēm pienākošo bandroļu skaits ar reklāmas 
rakstura žurnāliem, kas propagandē Rietumu dzīves veidu, ar reliģiska rakstura grāmatām. No 
republikas uz ārzemēm arī tiek sūtīts daudz vēstuļu, kurās izklāstīti meli par padomju īstenību, 
lūgumi izbraukšanai uz ārzemēm, aicinājumi emigrantu centriem.
1960. gadā un 1961. gada pirmajā pusē no vairāk kā 1,7 milj[oniem] starptautiskās 
sarakstes dokumentu (ienākošiem un izejošiem), konfiscēti 34,6 tūkstoši dokumentu vai 2 % no 
to skaita.” - LVA, PA-101. f., 24. apr., 549. l., 140. lp.
2 Domāta t. s. nacionālkomunistu - LPSR MP priekšsēdētāja vietnieka, LKP CK locekļa 
E. Berklava u. c. darbība.
3 Vēstule LVA PA nav saglabājusies. Pēc vietējo partijas organizāciju iepazīstināšanas ar 
šādiem dokumentiem tie tika nosūtīti atpakaļ PSKP Centrālajai Komitejai.
4 Tālāk seko LKP CK biroja norādījumi par cīņas pastiprināšanu pret “buržuāzisko 
nacionālismu”.
5 Filips Sokurenko - LKP CK Administratīvo un plānu finansu orgānu nodaļas vadītājs.
6 Ivans Veselovs - LKP CK Propagandas un aģitācijas nodaļas vadītājs.
7 Leontīne Lapina - LKP CK Zinātnes un mācību iestāžu nodaļas vadītāja.
8 Augusts Zitmanis - LĻKJS CK 1. sekretārs.
9 Jānis Peive - agroķīmiķis, LPSR MP priekšsēdētājs.
10 Aleksandrs Šeļepins - PSRS MP VDK priekšsēdētājs.
11 Ivans Zujāns -LPSR iekšlietu ministrs.
12 Viktors Lipins - LPSR prokurors.
13 Boļeslavs Azāns - LPSR Augstākās tiesas priekšsēdētājs.


PILN[ĪGI] SLEPENI
(Sevišķā mape)

Pirms 1962. gada 28. jūlija1

LKP CK Propagandas un aģitācijas nodaļas uzziņa par priekšlikumu aizliegt dievkalpojumus kapos, kuros apbedīti ievērojami Latvijas Republikas darbinieki2

LKP CK birojam

Latvijas KP CK no Latvijas PSR Ministru Padomes VDK ienācis 
ziņojums, kurā norādīts uz faktiem, kad baznīcas dievkalpojumus Rīgas 
kapos nacionālistiski elementi izmanto naidīgiem izlēcieniem. Tā, 
piemēram, tādu kapu dievkalpojumu laikā pie Čakstes,3, Veisa,4 Meierovica 
5 kapiem novērojams liels ticīgo sablīvējums, to vidū nacionālistiskiem 
elementi veic naidīgu aģitāciju, liek uz kapiem ziedus un sveces, kas 
atspoguļo buržuāziskās Latvijas bijušā karoga krāsas.
Pēc likumā noteiktās kārtības dievkalpojumus kapos reliģiskajām 
organizācijām katrā atsevišķā gadījumā atļauj attiecīgā izpildu komiteja.
Latvijas KP CK Propagandas un aģitācijas nodaļa iesniedz 
priekšlikumus - ieteikt Rīgas pilsētas izpildu komitejai, lai neradītu cilvēku 
sablīvējumus un iespējas nacionālistiskajiem elementiem izmantot šādas 
sapulces savai kaitīgajai darbībai, turpmāk neatļaut baznīcu kopienām 
noturēt dievkalpojumus tajos kapos (Brāļu, Meža u. c.), kur apbedīti 
ievērojami buržuāziskās Latvijas darbinieki.
Visos citos kapos dievkalpojumus atļaut katrā atsevišķā gadījumā. 
Uzskatām, ka pilnīgi aizliegt dievkalpojumus Rīgas kapos būtu politiski 
nelietderīgi.
Vienlaikus uzdot Latvijas KP Rīgas P[ilsētas] K[omitejai], Rīgas 
pilsētas izpildu komitejai, Latvijas ĻKJS CK, republikas Arodbiedrību 
Padomei paplašināt darbu mirušo piemiņai veltītu sabiedrisku pasākumu 
organizēšanā Rīgas kapos.

Latvijas KP CK Propagandas un
aģitācijas nodaļas vad[ītājs] Andersons

LVA, PA-101. f., 25. apr., 42.a l., 68. lp. Kopija. Tulkojums no krievu 
valodas. Mašīnraksts.
____________________________________
1 1962. gada 28. jūlijā LKP CK birojs pieņēma LKP CK Propagandas 
un aģitācijas nodaļas iesniegtos priekšlikumus.
2 Datēts pēc dokumenta satura.
3 Jānis Čakste (1859-1927) - politisks darbinieks, pirmais Latvijas 
Valsts prezidents.
4 Acīmredzot domāts Voldemārs Veiss (1899-1944) - pulkvedis, 
latviešu SS leģiona pulka komandieris, pirmais latvietis Bruņinieku pakāpes 
Dzelzs krusta kavalieris.
5 Zigfrīds Anna Meierovics (1887-1925) - politisks darbinieks, 
Latvijas Republikas pirmais un ilggadējais ārlietu ministrs, kā arī Ministru 
prezidents (divos Ministru Kabinetos).


STINGRI SLEPENI
(No sevišķās mapes)

1963. gada 21. maijā

Izraksts no LKP CK Prezidija LĒMUMA “Par pasākumiem politiskās modrības tālākā paaugstināšana un valsts noslēpumu saglabāšanā republikā”

Latvijas KP CK Prezidijs atzīmē, ka republikas partijas, padomju, 
komjaunatnes un administratīvie orgāni, pildot PSKP CK un Latvijas KP 
CK norādījumus, pēdējā laikā veikuši pozitīvu darbu republikas iedzīvotāju 
idejiski politiskajā un internacionālajā audzināšanā, politiskās modrības 
paaugstināšanā un cīņas pastiprināšanā pret nacionālistisko un citu 
pretpadomju elementu intrigām. Rezultātā augusi darbaļaužu aktivitāte 
politiskajā un saimnieciskajā dzīvē, cīņa pret buržuāziskā nacionālisma 
izpausmēm, tautas mantas izvazātājiem, kukuļņemšanu, pret bezrūpības un 
nolaidības faktiem.
Reizē ar to republikā turpina eksistēt naidīgas un citas noziedzīgas 
izpausmes, kuras virknē gadījumu parādās organizētas pretpadomju 
darbības īstenošanas mēģinājumos, anonīmu pretpadomju dokumentu 
izgatavošanā un izplatīšanā, valsts karogu noraušanā, atklātas pretpadomju 
aģitācijas faktos, šaujamieroču iegādē un nelegālā glabāšanā, centienos 
aizbēgt uz ārzemēm, valsts un kolhozu īpašuma dedzināšanā.
Naidīgās izpausmes veic nacionālistiskie un citi pretpadomju 
elementi, daļa personu, kuras atgriezušās no ieslodzījuma un 
specnometinājuma vietām, un buržuāziskās ideoloģijas ietekmē nokļuvusī 
jaunatne. Ievērojams izpausmju skaits vērojams skolu jaunatnē.
1962. gada beigās Rīgā veidošanās stadijā tika atklāta pretpadomju 
organizācija 8 cilvēku sastāvā. Organizācijas izveidošanas iniciators bija 
bijušā kulaka un policista dēls Rijnieks.
1963. gada aprīlī Dobeles rajona Līvbērzes 8-gadīgajā skolā tika 
atklāta pretpadomju grupa 14 cilvēku sastāvā, ko vadīja skolnieks 
Orlovskis. Grupas dalībnieki Rīgā un Jelgavā izplatīja pretpadomju lapiņas.
1963. gada 14. aprīlī, lieldienu dienā, Rīgas rajona Garkalnes ciemā 
un Ropažu dzelzceļa stacijā grupa strādnieku jaunatnes 11 cilvēku sastāvā 
nekur nestrādājošā, agrāk sodītā 1943. gadā dzimušā Ozoliņa vadībā 
sarīkoja atklātas nekārtības. Atrodoties iereibušā stāvoklī, šī grupa ar jau 
iepriekš izgatavotu melnu karogu un uz tā uzzīmētu galvaskausu gandrīz 
bez šķēršļiem staigāja pa ciematu, ālējās un dziedāja buržuāziski 
nacionālistiskas dziesmas.
Rīgas Kolhozu-sovhozu ražošanas pārvaldes Latvijas KP partijas 
komiteja par šo faktu tika informēta pēc diennakts.
Zināma iedarbība uz daļu republikas iedzīvotāju ir imperiālistiskajiem 
izlūkdienestiem un latviešu emigrantu organizācijām, kas ved radiopārraides 
ar naidīgu raksturu, saraksti ar vietējiem iedzīvotājiem un cenšas iesūtīt 
ideoloģiski kaitīgu un pretpadomju literatūru. Ārzemju izlūkdienesti 
izmanto atsevišķus ārzemju jūrniekus un zināmu tūristu daļu, lai 
pretpadomju garā apstrādātu nenoturīgos padomju pilsoņus un sevišķi 
jaunatni, piedabūtu dažus no viņiem uz Dzimtenes nodevību, spekulatīviem 
darījumiem un citu noziedzīgu darbību.
Nevājinās kaitīgā ietekme uz iedzīvotāju ticīgo daļu no 
garīdzniecības, baznīcas kalpu un sektantu puses, kuri reliģisko ceremoniju 
laikā atklāti veic padomju pilsoņu apstrādāšanu pretpadomju garā un aicina 
viņus izvairīties no dalības sabiedriskajā dzīvē.
Republikas teritorijā no padomju varas orgāniem turpina slēpties 
pagātnē aktīvi vācu okupantu atbalstītāji, bijušie bruņoto nacionālistisko 
bandu dalībnieki un citi noziedzīgi elementi.
Nacionālistiem un kriminālajiem elementiem pieder un [viņi] 
nelikumīgi glabā šaujamieročus, bet dažreiz arī izmanto tos noziedzīgiem 
mērķiem. 1962. gadā un 1963. gada 1. ceturksnī VDK un LPSR 
S[sabiedriskās] K[ārtības] S[argāšanu] M[inistrija] konfiscējusi vairāk kā 
600 stobru dažādu vītņu ieroču un ievērojamu daudzumu munīcijas.
Rīgā, Valmierā, Ogres, Talsu, Rēzeknes, Jēkabpils, Krāslavas un citos 
rajonos nemazinās ugunsgrēku skaits. Reizē ar dedzināšanām, tie visbiežāk 
rodas kā rezultāts uzņēmumu, kolhozu un sovhozu vadītāju bezatbildīgajai 
attieksmei pret ugunsdrošības noteikumu ievērošanu un bezrūpībai 
sociālistiskā īpašuma sargāšanā.
(..).1

Latvijas KP CK sekretārs A. Pelše
Latvijas KP
Centrālās Komitejas zīmogs

Izsūtīts: PSKP CK, b. b. Čurkinam,2 Andersonam, Rubenim3 
kontrolei, 
visām Latvijas KP pilsētu, rajonu komitejām, visām 
rūpnieciskās ražošanas un lauku (kolhozu un sovhozu 
ražošanas pārvalžu) partijas komitejām, Latvijas PSR 
Ministru Padomei, Latvijas PSR Ministru Padomes VDK b. 
Avdjukevičam,4 Latvijas PSR Sabiedriskās kārtības 
sargāšanas ministrijā b. Sējam,5 Latvijas PSR 
Tautsaimniecības padomē b. Gailem.6
V. Čurkins. 23.05.1963. g. (Nesalasāms paraksts).
Lasīju. (Nesalasāms paraksts). Latvijas ĻKJS CK. 19.06. 63.  g.

LVA, PA-101. f., 26. apr., 52.a l., 58.-61., 63. lp. Kopija. Tulkojums no 
krievu valodas. Mašīnraksts.

_____________________________________
1 Tālāk lēmumā runāts par “politiskās bezrūpības un nolaidības” faktiem LPSR 
uzņēmumos un uzdots LKP komitejām, LPSR ministrijām un resoriem, Latvijas ĻKJS CK, LPSR 
Arodbiedrību Padomei novērst lēmumā minētos trūkumus, veikt pasākumus politiskās modrības 
paaugstināšanai, valsts un dienesta noslēpumu saglabāšanai “buržuāziskā nacionālisma” 
atmaskošanai.
2 Vladimirs Čurkins - LKP CK Administratīvo orgānu nodaļas vadītājs.
3 Vitālijs Rubenis - LPSR MP priekšsēdētājs.
4 Longins Avdjukevičs - LPSR MP VDK priekšsēdētājs.
5 Vladimirs Sēja - LPSR sabiedriskās kārtības sargāšanas ministrs.
6 Georgijs Gaile - LPSR Tautsaimniecības padomes priekšsēdētājs.

Saīsinājumu saraksts

apr. - apraksts
b. - biedrs
b. b. - biedri
CK - Centrālā Komiteja
f. - fonds
IeM - Iekšlietu ministrija
IeTK - Iekšlietu tautas komisariāts
l. - lieta
lp. - lapa
lpp. - lappuse
KP - Komunistiskā partija
LK(b)P - Latvijas Komunistiskā (boļševiku) partija
LKP - Latvijas Komunistiskā partija
LĻKJS - Latvijas Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienība
ĻKJS - Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienība
LPSR - Latvijas Padomju Sociālistiskā republika
MP - Ministru padome
MTS - Mašīnu-traktoru stacija
PSKP - Padomju Savienības Komunistiskā partija
š. g. - šā gada
TKP - Tautas komisāru padome
VDK - Valsts drošības komiteja
VDM - Valsts drošības ministrija
VDTK - Valsts drošības tautas komisariāts.
 
atpakaļ uz Noziegumi pret cilvēci