Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Vai Latvijā bija savs Šindlers?
Marģeris VESTERMANIS

Uzruna Anitas KUGLERES grāmatas «Scherwitz: der Judische SS-offizier» («Šervics: SS virsnieks, ebrejs») atvēršanas svētkos Gētes institūtā (Rīgā).

Es neslēpšu, ka iespēja runāt par Anitas Kugleres lielo zinātnisko un pētniecisko veikumu man sagādā prieku un gandarījumu, jo, pirmkārt, viņas grāmatas iznākšana ir patiess notikums holokausta historiogrāfijā un, otrkārt, Kugleres kundze ir mūsu sena, laba paziņa, kura pirms gandrīz piecpadsmit gadiem kopā ar mani dibinājusi ebreju muzeju Rīgā un joprojām ir mūsu muzeja aktīva atbalstītāja. Šīs ciešās saiknes ar ebreju muzeju un tā ļaudīm atstājušas savas pēdas arī autores lielajā grāmatā.

Manā skatījumā grāmatas galvenā tēma ir holokausts. Ne tikai holokausta asinspirts, bet cilvēku stāja, cilvēku attiecības lielās traģēdijas laikā. Autores pētītie notikumi norisinās Rīgā nacistiskās okupācijas apstākļos, kur kārtējā svešā vara realizē savu sen iecerēto ebreju iznīcināšanas programmu. Autores darba stiprā puse ir konkrētība, notikumu izsekošana līdz pēdējai, dažkārt pat intīmajai detaļai.

Atklājas SD vīru rīcība, kuriem holokausts sagādā drošu dzīvi aizmugurē, iespēju taisīt karjeru, iespēju apmierināt gan sadistiskas tieksmes, gan arī saraust mantu. Korumpētības aina, kas atklājas pētījumā, ir gluži vai neticama. Attēloto SD vīru vidū ir daudz mums pazīstamu vārdu: Kurt Krause, Eduard Roschmann, Robert Nickel un citi. Pirmo reizi mēs viņus redzam ne tikai kā ļaunuma iemiesojuma klišeju, bet kā dzīvus cilvēkus, kuri īsu brīdi pret saviem upuriem var būt iecietīgi un pat labvēlīgi. Pretējā polā ir upuri, grāmatā figurē ne tikai desmitiem ieslodzīto ebreju vārdi, bet attēlota viņu reālā izturēšanās un atšķirīgā reakcija uz tuvo iznīcības perspektīvu. Upuri nav idealizēti, viņi attēloti ar savām dzīves alkām, ar visām cilvēciskām vājībām. Taču kopumā noteicošais tomēr ir ebreju solidaritātes gars.

Jaunums holokausta historiogrāfijā ir autores veikums SD varmāku un viņu upuru attiecību izpētē. It īpaši detalizēti attēlotas «Lentas» nometnes komandanta SS unteršturmfīrera Frica Šervica (Fritz Scherwitz) attiecības ar ebrejiem, viņa nometnes gūstekņiem. Kas noteica viņa gandrīz vai tēvišķīgi gādīgo attieksmi? Salts aprēķins, karjerisms, apziņa, ka bez visu protošiem ebreju amatniekiem viņš nenoturēsies savas karjeras kāpienā ne brīdi? Varbūt taisnība ir autorei, ka vajāto aizstāvju loma Šervicam psiholoģiski bija nepieciešama kā kompensācija par pirmskara dzīvē izciestajiem pazemojumiem, kad viņš bija tikai nožēlojams gadījuma darbu strādnieks.

Mēs esam pieminējuši Frica Šervica vārdu un ar to pietuvojušies grāmatas centrālajai figūrai, ap kuru jau kopš viņa parādīšanās brīža Rīgas geto vijušās leģendas. Vai viņš patiesi ir der judische SS Offizier (SS virsnieks ebrejs), kā tas pieteikts grāmatas virsrakstā, kas lasītājam sola sensāciju. Lasītājs nebūs vīlies, taču sensācija ir nevis šī SS vīra ebrejiskā izcelsme, bet gan pilnīgā neziņa par savu patieso biogrāfiju: viņam ir trīs dzimšanas vietas, tās visas ir izdomātas, tikpat daudz izdomātu dzimšanas gadu, viņš ir gan Eleke Sirevičs ar lielā mērā sadzejotu ebrejisku biogrāfiju, gan Frics Šervics, Volksdeutscher no Austrumeiropas, kurš pēckara jukās 1918./1919. gadā kļuvis par Kindersoldat, kaut kas līdzīgs «pulka dēlam» Dībiča brīvkorpusā (Freikorps Diebitsch) Lietuvā. Viņa atrašanās brīvkorpusā ir vienīgais pārbaudāmais fakts, ko autore skrupulozi izpētījusi. Šī pagātne viņam vēlāk nolīdzina ceļu uz SS, kurā viņš tiek uzņemts, kaut arī nepieciešamo pierādījumu par ārisko izcelšanos viņam nav. Kāpēc viņš tiek paturēts SS dienestā? Kāpēc šim apšaubāmajam ārietim ļauj virzīties no prasta policijas vahmistra līdz īpaši privileģētas ebreju amatnieku un speciālistu nometnes komandantam un SS leitnantam? Kas viņš, galu galā, ir bijis — labdaris Šindlers vai vienkārši «švindlers»? Vai tomēr nebija taisnība Rīgas geto iemītniekiem, kuri svēti ticēja viņa ebrejiskajai izcelsmei, viņa idiše harc — viņa ebreja sirdij, kas neatstāj nelaimē tautas brāli.

Šai mīklainajai biogrāfijai ir sensacionāls turpinājums pēc kara, kad SS unteršturmfīrers Frics Šervics negaidīti paziņo, ka ir ebrejs, holokaustā cietušais, ka nometnē «Lenta» viņš bijis nevis komandants, bet gan ieslodzītais. Izveidojas jaunas attiecības starp bijušo komandantu un bijušajiem gūstekņiem, kas noved pie jauniem pavērsieniem Šervica dēkainajā dzīvē.

Pētījums par nometnes komandantu neizbēgami ietver arī segmentu no holokausta vēstures Latvijā. Tajā atrodam daudz jaunu zinātnisku atziņu par Rīgas geto sākumposmu. Sevišķi nozīmīgi ir pētnieciskie rezultāti par Rīgas geto bruņoto pagrīdi, arī par koncentrācijas nometni «Kaiserwald». Taču īpaši gribas izcelt nodaļu par Rīgas Lielā geto galu, par Rumbulas akciju, kurā 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī nacisti noslepkavoja 25 000 nevainīgu cilvēku. Šīs traģēdijas vēsturē autorei izdevās atrast ne tikai jaunas detaļas, bet arī aprakstīt to ar augstu profesionālismu un dziļu cilvēcisku līdzjūtību.

07.03.2005

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home