Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Simboli nav mēsli, mēsli ir režīmi
Viktors Avotiņš 

Tā jau bija gaidāms, ka Eirokomisija dažādi izturēsies pret nacistiskajiem un komunistiskajiem simboliem.

Un tam ir pamats. Tāpat kā Eiropas hinduistu biedrībai ir pamats iesniegt Eirokomisijā protestu, apliecinot, ka svastika (kāškrusts) tūkstošiem gadu bijis viens no viņu reliģijas simboliem. Būtu jārunā par konkrētu režīmu, nevis simbolu nosodījumu. Jo šie paši simboli citās zemēs un pat ne citās zemēs, bet citās it kā vienas ideoloģijas partijās var apliecināt pilnīgi citu praksi.

Vai, piemēram, Francijai un Itālijai ir bijis pamats turēt savas komunistiskās partijas par galēji kreisām, par PSRS boļševistiskā režīma avangardu šajās zemēs? Šo zemju politiķi, ja grib, var nosodīt savu komunistisko partiju sakarus ar PSKP, bet diez vai šie politiķi gribēs identificēt savu valstu kompartiju lomu ar PSKP. Lai arī simboli tām visām vieni un tie paši. Tas turklāt ir iekšpolitisko attiecību starp dažādām politiskām grupām jautājums, jautājums par šo grupu ietekmi uz valsts stabilitāti, kādēļ valstis, kurām tas ir aktuāli, labāk izvēlēsies nosodīt vainīgos (konkrētus režīmus un partijas), nevis to atribūtus.

Simboli turklāt parasti ir pārāk veci un cienījami, lai tos nievātu tik tāpēc vien, ka tos uz brīdi valkājusi kaut kāda pārejoša politiska netiklība, kaut kāds nacisms vai boļševisms. Tāpat Vāgnera vai Bēthovena mūzika stāv pāri tiem, kas ar to spēlējās. Ja atceraties, Bēthovena Oda priekam, kas tagad ES himna, ne bez nolūka un īstā vietā skan filmā Grēksūdze – vienā no spēcīgākajām padomju laikā (astoņdesmitajos gados) par Staļina kultu uzņemtajām filmām. Ar šo, manuprāt, pozitīvo piemēru gribēju teikt tikai to, ka vienu un to pašu simbolu, mākslas darbu var izmantot, lai raksturotu pilnīgi dažādas lietas. Arī vienu un to pašu nazi var izmantot pilnīgi dažādi.

Pārnesot vainu no režīmiem arī uz simboliem, šī vaina, manuprāt, tiek izpludināta un vispārināta. Tā nu savā ziņā skar arī tos, kuriem nav gar šo vainu daļas.

Vai tie paši hinduisti ir vainīgi nacisma izplatībā? Ja nav, kāpēc viņu simboliem būtu jācieš? Ja Eiropā būtu pitagoriešu biedrība, tā iebilstu pret pentagrammas aizliegumu, jo tur to par zināšanu simbolu. Budisti nesaprastu, kāpēc viņiem atņem "paradīzes atslēgu" – to pašu svastiku. Tie, kam sirpis norādīja uz atjaunotni un atdzimšanu, nez vai vairumā bija saņēmuši kompartijas biedra kartes. Un kam sūdzēties nabaga āmuram, ja to pie tik raibas izdzīvošanās visdažādāk domājošu brālību vapeņos mēģina likvidēt par sakariem ar vienu no tām? Simboli nav mēsli, mēsli var būt režīmi, kas tos izmantojuši. Simboli jānotīra no šiem režīmiem un lai dzīvo savu dzīvi tālāk.

Tas nebūt nenozīmē, ka simboli jebkurā gadījumā dzīvo savu dzīvi, bet organizācijas, kas tos lieto – savu. Ja valsts uzskatījusi par vajadzīgu kādu organizāciju savā teritorijā aizliegt, tad arī uz tās lietotajiem simboliem attiecināms veto. Runa šajā gadījumā nav par simbolu valodas būtisko aptverošo saturu, bet par to, ka šis simbols propagandē organizāciju, kuras centieni valstij šķiet bīstami. Neviena valsts taču neizkar to zemju karogus, ar kurām karo. Pat ja ienaidnieka karogā izmantotā simbolu valoda apliecina dvēseles pilnību. Kā kurā reizē šai ziņā lemt, tam jāpaliek atsevišķas valsts ziņā, jo citā valstī tiem pašiem simboliem var būt cita aktuālā nozīme. Citādi ir ar režīmiem, kuri bijuši drauds cilvēcei. Par tiem jālemj starptautiski.

Neatkarīgā Rīta Avīze 10. februārī 2005.g.

  Atpakaļ Back   

 Sākumlapa Home