Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Vienos svaru kausos ieliek ebreju un Šķēdes kāpas biotopa iznīcināšanu
Ilze Grīnuma

Lai arī veidot piemiņas memoriālu Liepājas rajona Šķēdes kāpās nogalinātajiem 7000—11 000 ebreju ar īpašu rīkojumu atļāvusi valdība, reģionālā vides pārvalde par izbojāto biotopu no projekta īstenotājiem vēlas piedzīt teju 33 000 latu. Pārvalde uzskata, ka valdības rīkojumā nav atrunas, kas ļauj ignorēt noteikumus par biotopa iznīcināšanu. Citādi to vērtē rīkojuma sagatavotāji Vides ministrijā: ja valdība dod īpašu atļauju būvēt aizliegtajā teritorijā, tad tas nozīmē to darīt bez jebkādām sankcijām. Lēmumu var pārsūdzēt Valsts vides dienestā, kura ģenerāldirektors Vilis Avotiņš saka — šis tomēr ir gadījums, kad iznīcinātās dzīvības un biotopu nevar likt vienos svaru kausos.

Otrajā pasaules karā nogalināto ebreju piemiņas memoriālu atklāja 3.jūnijā. Atļauju fonda Liepājas ebreju mantojums iecerei valdība deva 12.aprīlī, jo arheoloģiskie izrakumi un liecības viennozīmīgi apliecina, ka nežēlīgā ebreju, to vidū sieviešu un bērnu, nošaušana notika tieši Šķēdes pelēkās kāpas teritorijā. "Rīkojumu pieņēma samērā lielā steigā. Iespējams, ka valdība, labu gribēdama, visu neparedzēja," tagad atzīst vides ministra padomnieks Didzis Jonovs.

Apbūve kāpu aizsargjoslā iespējama tikai ar īpašu valdības atļauju. "Bet vēl jau ir arī cita likumdošana," norāda Liepājas reģionālās vides pārvaldes vadītājs Leonīds Zaļenskis. Valdības noteikumi paredz, ka par desmit kvadrātmetriem iznīcināta biotopa jāmaksā kompensācija vienas minimālās mēnešalgas apjomā. Memoriāls skāris vairāk nekā 4000 kvadrātmetru.

Fakts par postījumu apmēru memoriāla veidotājiem bija zināms vēl pirms būvniecības sākuma, skaidro Liepājas domes vides nodaļas speciāliste Zane Viņķele. Citādi nebūtu iegūti visi nepieciešamie saskaņojumi. "Man šis lēmums vienalga nav saprotams," ar rūgtumu Dienai sacīja fonda pārstāve Ilona Ivanova. Vides ministrija pārvaldes pozīciju, traktējot valdības rīkojumu, un sastādīto aktu apstrīdēt nevar, atzina D.Jonovs. Savukārt memoriāla iniciatīvas grupa to var pārsūdzēt Valsts vides dienestā. I.Ivanova vēl nemācēja teikt, vai tas tiks darīts.

Vides dienesta ģenerāldirektors V.Avotiņš Dienai sacīja, ka, no vienas puses, neko nevar pārmest Liepājas vides pārvaldei, kas vadās pēc normatīvajiem aktiem, no otras — šajā gadījumā nav runa ne par komercbūvi, ne privātmāju. "Nogalināto piemiņa šajā gadījumā varētu būt ievērojami lielāka nekā tie kvadrātmetri, kas izbojāti," atzina V.Avotiņš.

Diena,
2005. gada 28. jūnijs. 

Monumentu ebrejiem uzskata par kaitējumu dabai 
Imants VĪKSNE

Par piemiņas memoriāla tapšanas gaitā Šķēdes pelēkās kāpas biotopam nodarīto kaitējumu Liepājas reģionālā vides pārvalde grasās piedzīt 33 tūkstošus latu. Akadēmiķis Jānis Stradiņš šo situāciju raksturo kā valstisku liekulību.

Memoriāls atrodas 15 kilometrus no Liepājas, Šķēdes kāpās, kur pirms kara bija artilērijas poligons. Tagad te ir attīrīšanas iekārtas un – kā izrādās – ārkārtīgi vērtīgais pelēkās kāpas biotops. Turklāt no vides viedokļa biotopa dabiskumu nemazinot fakts, ka tas satur tūkstošiem ebreju, čigānu, latviešu un krievu mirstīgo atlieku. Atklātā sabiedriskā fonda Liepājas ebreju mantojums ieceri morāli atbalstīja Valsts prezidente, Liepājas pašvaldība, bet valdība piešķīra atļauju būvdarbu veikšanai kāpās un meža zemes transformācijai. Taču šīs labvēlības cena ir 32 960 latu. Atbilstoši valdības apstiprinātai formulai 10 kvadrātmetri biotopa maksā vienu minimālo mēnešalgu (Ls 80), un šī kompensācija par dabas postīšanu ieskaitāma Vides aizsardzības fondā. Konkrētajā gadījumā biotops ir sabojāts, izveidojot piemiņas vietu 4120 kvadrātmetru platībā kā simbolisku septiņu žuburu svečturi no Kurzemē savāktiem laukakmeņiem un granīta bluķiem.

Ierēdņus sasienot likums

Liepājas domes Vides nodaļas un vienlaikus Vides aizsardzības fonda pārstāve Māra Zeltiņa uzskata, ka projekta gaitā iznīcināto dabu nevar pretnostatīt kara laikā iznīcinātajiem cilvēkiem. "Šis ir nozīmīgs projekts, tāpēc arī izņēmuma kārtā atļauti būvdarbi kāpās. Aprēķināto kompensāciju var uzskatīt par sava veida kompromisu," skaidro speciāliste. Īpašo komisiju, kas pārbaudījusi biotopa postījumus, vadīja reģionālās Vides pārvaldes priekšnieks Leonīds Zeļenskis. Viņš cilvēciski saprotot, ka piemiņas memoriāls nav gluži tas pats, kas, piemēram, benzīntanks vai privātmāja kāpās. Tomēr likumi esot likumi, un viņš kā ierēdnis esot tiem pakļauts. Iespējams, īpaši labvēlīgu attieksmi varēja demonstrēt valdība, vienlaikus ar zemes transformācijas atļauju atbrīvojot no kompensācijas maksāšanas, taču tagad šis vilciens jau aizgājis. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Guntis Eberhards spriež, ka konkrētais gadījums tiešām ir vērtējams ne tik daudz no vides kā ētikas viedokļa. Visticamāk, Reģionālā vides pārvalde liek maksāt kompensāciju, jo nevēlas uzņemties personisku atbildību par izņēmuma situācijas pieļaušanu, kas varētu izraisīt vides aktīvistu protestus un priekšniecības bārienus.

Memoriāla iniciatīvas grupa no plašākiem komentāriem pagaidām atturas – vispirms esot jāsaņem vides institūciju sacerētais postījumu kompensācijas aprēķins. Fonda tehniskais direktors Jakovs Berlins situāciju lakoniski raksturo kā bēdīgu, taču vienlaikus pauž izpratni par vides institūciju ierobežotajām iespējam darboties saskaņā ar morāles principiem.

Liekulība likuma burta vārdā

Holokausta liecības par Šķēdē pastrādātajiem noziegumiem pret cilvēci fotogrāfiju veidā pazīstamas visā pasaulē un, kā stāsta akadēmiķis Jānis Stradiņš, pat izmantotas Nirnbergas tiesas procesā kā pierādījumi. "Šeit nošauts tūkstošiem nevainīgu cilvēku, un tas ir būtiskākais. Pat ja biotops ir sagandēts – šāvēji to izdarīja jau 1941. gadā... Par biotopiem viņi jau nu pilnīgi noteikti nedomāja," spriež akadēmiķis. Vides institūciju formālo turēšanos pie likuma burta J. Stradiņš raksturo kā liekulību, jo ne jau memoriāli apdraud Latvijas vidi. "Daudz vairāk būtu jāuztraucas par ekskluzīvām mājām, kas tiek būvētas pie jūras, un likumiem, kas legāli atļauj iznīcināt kāpas."

Piemiņas vietas atklāšanas ceremonijā nolasītajā Valsts prezidentes uzrunā memoriāls tika nodēvēts par "mūžīgu atgādinājumu necilvēcībai un šausmām". Pavisam drīz simboliskais svečturis liecinās arī par valstisku liekulību. Kaut gan faktiski memoriāls ir dāvana visai sabiedrībai Latvijas traģiskāko vēstures lappušu apzināšanai, par šīs dāvanas pieņemšanu valsts prasa atlīdzību.

***

Liecība:

- "Upuri kliedza, vaimanāja, raudāja, krita ceļos benžu priekšā, lūdzot saudzēt viņu dzīvību. Viņus nostādīja gar grāvja malu, ar seju pret jūru. (..) Mātēm lika turēt savus bērnus, paceltus uz pleciem. Viens šāvējs varēja mērķēt uz māti, otrs – uz bērnu."

- Kopumā vācu okupācijas laikā Šķēdē nogalināti 15 līdz 27 tūkstoši cilvēku. Divpadsmit masu kapi pletušies 3580 kvadrātmetros.

Avots: Andrievs Ezergailis. Holokausts vācu okupētajā Latvijā 1941.–1944.

Neatkarīgā Rīta Avīze 28. jūn., 2005


Nacisma upuru godinātājus biotopa dēļ nesodīs 
Imants VĪKSNE

Atbildīgās vides institūcijas pēc Neatkarīgās vakardienas publikācijas attapušās, ka piedzīt videi nodarītā kaitējuma kompensāciju par Šķēdes kāpās uzbūvēto piemiņas memoriālu kara laikā nošautajiem cilvēkiem būtu amorāli.

Atklātais sabiedriskais fonds Liepājas ebreju mantojums, visticamāk, no maksāšanas tiks atbrīvots – organizācijai tik vien jāizdara, kā jāpārsūdz Liepājas reģionālās vides pārvaldes lēmums Valsts vides dienestam. Fonda tehniskais direktors Jakovs Berlins atzina, ka šāds pavērsiens būtu patiesi iepriecinošs. "Pretējā gadījumā iznāk, ka jāmaksā par to, ka mūsu senčus te nošāva," spriež iniciatīvas grupas pārstāvis.

Memoriāls tika atklāts jūnija sākumā vietā, kur otrā pasaules kara laikā nacisti nogalināja 15 līdz 27 tūkstošus cilvēku. Neatkarīgā vakar rakstīja, ka par būvdarbu gaitā pelēkās kāpas biotopam nodarīto kaitējumu holokausta upuru godinātājiem jāsamaksā 32 960 latu, kaut arī piemiņas vietas ierīkošanai ekskluzīvu atļauju piešķīra Ministru kabinets. Tādējādi valsts nevis pateiktos par Latvijas sabiedrībai pasniegto dāvanu, bet gan piedzītu maksu par tās pieņemšanu.

Vides ministrs Raimonds Vējonis secinājis, ka šī nu reiz ir tā situācija, kad kompensācija nebūtu pieprasāma.

Personīgi ministra varā neesot atbrīvot memoriāla cēlājus no maksāšanas, taču "vides dienestā ir pozitīvi noskaņoti ļaudis", priekšnieka teikto atstāstīja viņa padomnieks Didzis Jonovs.

Valsts vides dienesta ģenerāldirektors Vilis Avotiņš spriež, ka Liepājas reģionālajai vides pārvaldei formāli neesot ko pārmest – kompensācija aprēķināta saskaņā ar likumu. Tomēr konkrētajā gadījumā priekšrakstu izpratne esot pārāk burtiska: "Šī nav peļņu nesoša būve. Šis ir piemineklis cilvēciskajām vērtībām, un ne par kādu kaitējumu te nevar būt ne runas." V. Avotiņš piebilst, ka dienestam vispirms jāsaņem lēmuma pārsūdzība, tomēr jau tagad varot spriest, ka iepriekšējā lēmuma anulēšana nebūšot traktējama kā likumpārkāpums. Valdības lēmumā būvniecība akceptēta, neizvirzot nekādus papildu nosacījumus.

Iespējams, ka Liepājas reģionālās vides pārvaldes pārcenšanās ir saistīta ar tās priekšnieka Leonīda Zeļenska atrašanos ministrijas melnajos sarakstos. Iepriekš amatpersona ir sodīta par biznesa apbūves atļaušanu kāpu zonā Rucavā. Vēl viņam tikusi izteikta piezīme par nepietiekamu padoto darbinieku rīcības kontroli.

Neatkarīgā Rīta Avīze 28. jūn., 2005

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home