Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas | Prese |

 Sākumlapa Home

 

O. Niedre, V. Daugmalis
SLEPENAIS KARŠ PRET LATVIJU

Komunistiskās partijas darbība 1920.- 1940. gadā

Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs.      Rīgā, 1999. gads

Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs, izmeklējot komunistiska un nacistiska režīma noziegumus, ar šo grāmatu aizsāk sēriju, kas veltīta Latvijas vēstures vistumšākajiem posmiem. Kliedēt šo tumsu, ļaut cilvēkiem ieskatīties tai naida un melu bezdibenī, kas gadu desmitiem tika slēpts no sabiedrības, atklāt tā cēloņus nozīmē iestaties par to, lai gaisma patiesi kļūtu par mūsu sabiedroto, pavadoni un galamērķi.

Indulis Zālīte, Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs.

SATURA RĀDĪTĀJS

Ievads

I. nodaļa - Pasaules revolūcijas gaidās

        LKP bankrots Latvijā
        Uz salaupīto mantu kaudzes
        Cīņa pret Latvijas valsti
        Krievijas izlūkdienestu kalpībā
        Legālās darbības izgāšanās

II. nodaļa - Savstarpējā cīņa par varu

LKP profesionālo kadru atjaunošana
Stučka /Paragrāfs/ iznīcina Krastiņu /Viktoru/
PSRS iebrukuma gaidās
Uz robežas
Cīņa ar konkurentiem
Frakcija vāra ziepes, Laicens tiek likvidēts

III. nodaļa - LKP sev izrok kapu

Kaujas par vadību
Rīdzinieku dumpis

Saimnieks nav apmierināts, un bodīte tiek slēgta
Mirušie tur ciet dzīvos
Latvijas valsts pretdarbība

IV. nodaļa - Agonija

Tīrīšana un iznicināšana
LKP atliekas pirms okupācijas
Okupanti atrod pakalpiņus


Izmantoto avotu un literatūras rādītājs
Saīsinājumi
Personu rādītājs

IEVADS

Aizritējušie gadi pēc PSRS sabrukuma un Latvijas Republikas atjaunošanas plašāk pavēruši arhīvu fondus un ļāvuši pārvērtēt agrākos uzskatus un vēsturiskos pieņēmumus.

Padomju vēsturniekiem, sevišķi LKP vēstures apcerējumu autoriem, bija plašs avotu materiāls, kas izmantots ļoti tendenciozi, nevēlamo noklusējot. Nu pienācis laiks aizpildīt tukšumu.

Šī darba autori galvenokārt izmantojuši Latvijas Valsts arhīva Kominternes Latsekcijas fondus: PA-54. — kadru lietas un PA-240. — Latsekcijas saraksti ar LKP funkcionāriem Latvijā un saviem darbiniekiem Krievijā. Autori izsaka pateicību Kara muzeja nodaļas vadītājai Veltai Lindei un Latvijas Valsts arhīva nodaļas vadītājai Inesei Lasei par nesavtīgo palīdzību šis grāmatas tapšanā.

Autori uzskata, ka darbā izdevies sniegt jaunus materiālus par ciņu LKP vadībā 20-to gadu beigās un 30-to gadu sākumā, pierādīt LKP aktīvo lomu viltotas Latvijas naudas izplatīšanā 20-to gadu sākumā, ievērojami paplašināt un izmainīt priekšstatu par LKP attiecībām ar strādnieku un zemnieku frakciju. Pilnīgi jauni ir materiāli par LKP Rīgas organizācijas profesionāļu pieprasījumu 1936. gadā atlaist LKP CK kā provokatorus. Pēc autoru domām, pati LKP vadība piespieda Kominternes vadību 1936. gada maijā pieņemt lēmumu par partijas tīrīšanu. Darbā pierādīts, ka 1940. gada pirmajā pusē LKP darbība faktiski bija pilnīgi pārtraukta, un pēc PSRS realizētās okupācijas tikusi organizēta no jauna. Autori uzskata, ka grāmatā apkopotie materiāli ļauj pamatot viedokli par to, ka LKP ir konsekventi iestājusies pret latviešu tautas tiesībām uz pašnoteikšanos, veidojot neatkarīgu, suverēnu valsti. Autoriem nav šaubu, ka LKP darbība aplūkojamajā posmā atradās pilnīgā Krievijas (PSRS) izlūkdienestu kontrolē, ka LKP ar pilnām tiesībām var saukt par staļiniskā režīma instrumentu pasaules kundzības nodibināšanā. LKP bija Krievijas spiegu un teroristu filiāle.

Krievijas /PSRS/ izlūkošanas orgāni Latvijā veica trīs savstarpēji saistītas funkcijas: a) informācijas vākšanu, b) iekšējās aģentūras organizēšanu savu politisko mērķu realizēšanai, c) valsts iekārtu graujošu akciju rīkošanu.

Šie orgāni Latvijā darbojās kā ar savu tiešo aģentu tīklu, tā arī ar organizētu atbalstītāju, tostarp politisko partiju un grupu palīdzību. Pēdējo dalībnieki bieži vien skaidri neapzinājās, ka ar savu darbību kalpo ārzemju izlūkošanas dienestiem.

Izlūkošanu Latvijā PSRS labā veica 4 savstarpēji saistīti centri:

1. Iekšlietu tautas komisariāts (NKVD, sākumā ČK, tad OGPU).
2. Sarkanās armijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU, sākumā Razvedupr).
3. Diplomātiskās institūcijas - sūtniecība un konsulāti, kā arī tirdzniecības pārstāvniecība.
4. Kominternes vadošie orgāni.

Tikko iznākušajā Vladimira Pjatņicka grāmatā "Sazvērestība pret Staļinu" /51./ plaši atsegta Kominternes, it sevišķi tās Ārējo sakaru daļas darbība, tās vieta padomju izlūkošanas sistēmā. Lai gan šī darba autoru un Pjatņicka avoti ir atšķirīgi, tomēr secinājumi sakrīt. Līdz 1925. gadam Kominternes galvenais uzdevums bija pasaules revolūcijas gatavošana, nākošajā desmitgadē - PSRS politisko un izlūkošanas interešu apmierināšana. Veicot izlūkošanas uzdevumus kā Sarkanās armijas Izlūkošanas pārvaldes, tā OGPU Ārzemju nodaļas uzdevumā, "daudzi labākie aģenti bija pārliecināti, ka strādā Kominternei". Pēc Vladimira Pjatņicka domām, līdz 30-to gadu vidum stingra darbības sfēru nodalījuma starp Izlūkošanas pārvaldi, Ārzemju nodaļu un Ārējo sakaru daļu nebija. /51., 215./

Protams, speciālie dienesti pastāv jebkurā valsti. Taču atšķirībā no demokrātiskas sabiedrības, kur ar attiecīgajiem drošības jautājumiem nodarbojas šaurs profesionāļu slānis, totalitārā sabiedrībā izlūkošanas interesēm ir pakļauts viss, un ar ārējo izlūkošanu nodarbojas praktiski visi. Tostarp katrs padomju pilsonis pēc individuāla izbraukuma uz ārzemēm atskaitījās par redzēto, un šis atskaites ar pirmo daļu starpniecību nonāca kur pienākas. Izbraucot grupās, ziņoja grupas vadītājs, drošības orgānu štata pavadonis un brīvprātīgie aktīvisti. Tāpat rīkojās PSRS pilsoņi Latvijā 20-tos un 30-tos gados. Katrs Latvijas pilsonis, nonācis PSRS, tika pakļauts rūpīgai un vispusīgai organizētai un brīvprātīgai novērošanai.

Dzīvojot totalitārā sabiedrībā, cilvēkam bieži nav izvēles iespējas. Sacītais nebūt nenozīmē, ka autori mēģinātu attaisnot kādu, kurš pastrādājis noziegumus padomju režīma laikā. Autoru nolūks ir gluži cits - uzsvērt, ka cilvēkiem, kuri darbojās pret Latvijas Republiku 1920. - 1940. gadā, Šī izvēle bija. Kādi tad motīvi vadīja tos, kuri izvēlējās cīņu pret valsti, ko latviešu tauta bija izveidojusi pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē? Varaskāre, mantkārība, ideoloģiskā apmātība, reālās situācijas neizpratne? Viennozīmīgas atbildes nav. Arī pie šis grāmatas strādājot, autori nav izvirzījuši mērķi vispusīgi izvērtēt LKP, tās vadītāju un biedru darbību no 1920. līdz 1940. gadam. Tas ir nākotnes uzdevums. Taču autori izsaka cerību, ka nule apkopotais faktoloģiskais materiāls pavērs plašākas iespējas mūsu tautas un valsts likteņgaitu apzināšanā. Jo tikai tas, kurš spēj atskatīties uz noieto, ir spējīgs arī saskatīt mūžam priekšā esošo ceļu.


Grāmatai 144 lappuses. Izdevējs: SIA "Redisons un partneri".

ISBN 9984-9327-1-0

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home