Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas | Prese |

 Sākumlapa Home

 


Pārtrauc darbu pie pieminekļa represētajiem
GUNTA TABORE

   Tēlnieks Pauls Jaunzems un arhitekts Juris Poga informējuši Rīgas domi un arī Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvaldi, ka pārtrauc darbu pie pieminekļa komunistiskā terora upuriem, kā iemeslu minot sabiedrības noraidošo attieksmi.

   P. Jaunzems skaidroja - nevar būt tāda situācija, ka līgums jau ir noslēgts, naudu darbiem jau sākts pārskaitīt, bet publiska diskusija turpinās. Kā Neatkarīgā jau rakstīja, pagājušā gada novembrī noslēgts trīspusējs līgums starp Rīgas domi, Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvaldi un pieminekļa projekta autoriem par darbu sākšanu. No Ainažiem un Džūkstes uz tēlnieka darbnīcu Vakarbuļļos jau atvesti divi akmeņi no paredzētajiem četriem, viena pieminekļa figūra ir gandrīz gatava, informēja P. Jaunzems. Tomēr sabiedrībā aizvien nav rimušās diskusijas gan par pieminekļa atrašanās vietu, gan koncepciju un māksliniecisko vērtību. Piemēram, Dienā pēdējā laikā bijušas vairākas publikācijas, kas noliedz projektu un Esplanādi kā piemineklim paredzamo vietu.
   Dažas lietas esot visai dīvainas, stāstīja P. Jaunzems, piemēram, Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Visvaldis Aivars pašrocīgi apstiprinātā dokumentā informējis Rīgas domi, ka piemineklim jāatrodas tikai un vienīgi Esplanādē, bet tagad viņš sakot - tikai ne tur. Tautas vidū attieksme pret topošo pieminekli esot tik atšķirīga, ka tēlnieks un arhitekts nosprieduši darbu pārtraukt. «Nolēmām apstāties. Es kā mākslinieks šādos apstākļos nevaru veikt tik radošu un atbildīgu darbu. Mēs ierosinām domei izlemt, ko darīt tālāk,» stāstīja tēlnieks.
   Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvaldes priekšsēdētājs Eižens Upmanis no komentāriem atturējās, sakot, ka jādzird autoru motivācija un jāsasauc pieminekļa padomes sēde. E. Upmanis uzskata, ka diskusija sabiedrībā ir viena lieta, bet juridiskās līgumattiecības - pavisam kas cits. Ja projekta autori atteiksies turpināt darbu pie pieminekļa, iespējams, tuvākajā laikā tas netapšot vispār. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un pieminekļa padomes priekšsēdētājs Andris Ārgalis bija sarūgtināts, ka «latviešu tradicionālās nevienprātības dēļ gados vecākie politiski represētie pieminekli komunistiskā terora upuru piemiņai var tā arī nesagaidīt». Pirmdien A. Ārgalis paredzējis tikties ar J. Pogu, lai pārrunātu projekta autoru kardinālā lēmuma motīvus, ziņo LETA.

© Neatkarīgā Rīta Avīze     Pārpublicējot un citējot atsauce uz NEATKARĪGO obligāta

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home