Latvija nosoda holokaustu
EVIJA CERA,
SANDRA VEINBERGA, «Neatkarīgās» korespondente Stokholmā

   
Starptautiskās konferences Holokausta izglītība, izpēte un pieminēšana vakardienas plenārsēdē pirmā uzstājās Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
   Viņa uzsvēra, ka laikā, kad tika izdarīti holokausta noziegumi, Latvija kā valsts nepastāvēja, tāpēc «nacistiskās Vācijas okupācijas vara nes pilnu atbildību par noziegumiem, ko tie veica vai izprovocēja uz Latvijas zemes».

Atgādina Latvijas vēsturi
   Valsts prezidente norādīja, ka Latvijas pirmā valstiskuma periodā ebreju iedzīvotājiem bija miera un labklājības laiks. «Tāpat kā citas etniskās minoritātes, ebreji baudīja kultūras autonomiju, kas būtu uzskatāma par progresīvu pat pēc šodienas standartiem. Šī autonomija katrā ziņā bija lielāka nekā Latvijas rietumu kaimiņi piedāvāja savām minoritātēm šajā laikā,» piebilda V. Vīķe-Freiberga. Īpaši viņa pieminēja trīsdesmito gadu beigās Latvijas īstenoto atvērto durvju politiku, sniedzot patvērumu Eiropas ebrejiem, kas glābās no nacistu vajāšanas. «Latvija ir lepna, ka ir viena no nedaudzajām valstīm, kas šādi rīkojās laikā, kad daudzi citi slēdza savas robežas izmisumā esošo ebreju bēgļu straumēm,» uzsvēra prezidente.
   Valsts prezidente atgādināja gan sarkanā terora gadu, kurā dzīvības zaudēja tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, gan nacistiskās Vācijas okupācijas varas īstenotās vairāk nekā 100 000 Latvijas iedzīvotāju slepkavības - vismaz 60 000 nogalināto bija ar pilnīgu vai daļēju ebreju izcelsmi. Vācieši atsūtīja uz Latviju vēl 21 000 ieslodzītu ebreju no citām Eiropas daļām, un vairāk nekā puse no viņiem tika nogalināti uz Latvijas zemes, atzīmēja prezidente. Viņa pieminēja arī to, ka daudzas latviešu ģimenes vācu okupācijas laikā centās palīdzēt un glābt ebrejus. Diemžēl starp mūsu valsts pilsoņiem bijuši arī tādi, kurus nacistiskās Vācijas režīmam izdevās savervēt, lai veiktu vienus no visšausmīgākajiem noziegumiem, kas jebkad notikuši Latvijas teritorijā. Tiek lēsts, ka to skaits pārsniedz tūkstoti. Tomēr jau 1990. gadā Latvijas Saeima atklāti nosodīja holokausta notikumus Latvijā un izteica dziļu nožēlu, ka atsevišķi latvieši ir tajā piedalījušies.

Holokaustam ass nosodījums
   «Mēs, latvieši, nosodām holokausta masu slepkavības kā īpaši briesmīgus noziegumus pret cilvēci, mēs nosodām genocīdu kā kaut ko šausmīgu un pretīgu, mēs nosodām un nešauboties norobežojamies no personām, kas izdarījušas šādus noziegumus. Mēs nepieņemam nekādus attaisnojumus viņu rīcībai. Mēs nepieņemam nekādus nosacījumus, kas mīkstinātu viņu vainu,» uzsvēra V. Vīķe-Freiberga. «Mūsu kriminālkodekss viennozīmīgi nosoda genocīdu, noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, lai arī kādas ideoloģijas - nacisma vai komunisma - vārdā tie veikti, lai arī kāda būtu noziedznieka nacionālā piederība. Latvijā šiem noziegumiem nav noilguma, un Latvija pastāv uz to cilvēku tiesāšanu un sodīšanu, kas likumā paredzētajā kārtībā ir atzīti par vainīgiem. Mēs esam gatavi pieņemt jebkuras papildu liecības, kas mums palīdzēs ierosināt krimināllietu pret personām, kas turētas aizdomās par kara noziegumiem Latvijā,» sacīja prezidente.
   V. Vīķes-Freibergas runai rūpīgi sekoja konferencē akreditētie žurnālisti. Lielākā rīta avīze Dagens Nyheter reaģēja nekavējoties, jau pēc stundas publicējot savā Interneta lapā ziņu, ka «Latvija ir gatava uzsākt tiesas procesus pret kara noziedzniekiem».

Latvija kā negatīvais piemērs
   Nav noslēpums, ka Latvija Stokholmas konferencei jau laikus Zviedrijas presē tika izraudzīta kā negatīvais piemērs, t.i., kā valsts, kas «nevēlas tikt galā ar savu nacistisko pagātni». Acīmredzot ir pienācis pēdējais laiks Latvijas valdībai un parlamentam ļoti nopietni un sistemātiski risināt sarežģītos jautājumus, kas saistās ar ebreju genocīdu un Otrā pasaules kara noziegumiem pret cilvēci. Jo iemeslu ir daudz, un tos gan pamatoti, gan nepamatoti izmanto Rietumu prese ar moto - jo ilgāk paši latvieši neiesaistīsies šajā dialogā, jo smagākus apvainojumus drīkst izteikt valstij, kura «netiek galā ar savu pagātni».
   Latvijas prezidente akcentēja, ka šie jautājumi jāizskata ļoti toleranti un uzmanīgi, lai Latvijas auditorija neuztvertu to kā apsūdzību tautai. «Ja zināms skaits personu ir izdarījušas noziegumu, tad šiem cilvēkiem ir jāsaņem sods. Taču tai pašā laikā šīs cilvēku grupas dēļ nedrīkst vispārināt noziegumu, attiecinot to uz visu mūsu tautu,» teica prezidente. Viņai šajā konferencē neklājās viegli, taču, spriežot pēc zviedru preses reakcijas, viņai izdevās nobremzēt pārmetumu lavīnu un zināmā mērā pārliecināt sabiedriskās domas noteicējus - masu medijus -, ka Latvija ir spējīga tikt galā ar šo problēmu. Žēl, ka prezidentei šādas kaujas jāizcīna vienatnē. Līdz šim nav manīts, ka Latvijas parlaments vai valdība pietiekami nopietni iedziļinātos šajos jautājumos. Par to vairākkārt bija jādzird pārmetumi Stokholmas konferences laikā.

Vienādojuma divas nesamierināmās puses
   Stokholmas konferencē praktiski nemaz nerunāja par to, ka holokausts un gulags ir vienādojuma divas puses. Daudz un pamatoti runāts par nacisma noziegumiem pasaules priekšā, taču netika bilsts ne vārda par genocīdu pret tautām komunisma vārdā, kas arī ir noziegums pret cilvēci. Zviedrijā aizvadītajos divos gados veikta plaša kampaņa, lai izglītotu tautu par nacisma noziegumiem. Taču līdzko valsts ministrei Lēnai Helmai-Valenai laikrakstā Svenska Dagbladet tika pavaicāts, kāpēc valsts projektā Dzīvā vēsture runāts tikai par nacisma laika noziegumiem, bet nav ne vārda par komunisma noziegumiem, viņa skaidro: «Holokausts bija cilvēku lēmuma rezultāts, ka cilvēki ir jālikvidē. Velnišķīgais nacisms ir tik gigantisks un drausmīgs. Daudz vairāk cilvēku ir gājuši bojā komunisma eskalācijas rezultātā. Taču tas nenotika tāpēc, ka būtu pieņemts lēmums par šo cilvēku likvidēšanu. Tas bija politikas rezultāts. Tāpēc viens jautājums nedrīkst aizēnot otru.» L. Helma-Valena uzskata, ka neviens neaizstāv komunismu, taču ir jāatzīmē, ka pārāk liela uzmanība komunisma noziegumiem varētu novērst uzmanību no holokausta. Savukārt Vācijas kanclers Gerhards Šrēders izteicies, ka, neraugoties uz to, kāda ideoloģija vai okupācijas režīms, vai cits sabiedriskās domas noteicošais viedoklis valda, pats svarīgākais esot civilā nepiekāpība. Tāpēc arī atliekot secināt, ka Rietumi vēl nav gatavi runāt pilnīgi atklāti par komunisma noziegumiem. Vispirms tāpēc, ka komunistu partijas joprojām darbojas, un, piemēram, Zviedrijā komunistu partija iekļāvusies valdības koalīcijā. Bez tam, par komunisma noziegumiem ir ļoti maz zinātniskās pētniecības darbu. Tāpat jāatzīst, ka Austrumeiropas valstīs, tostarp Latvijā, ļaudis vēl nav gatavi runāt par nacisma noziegumiem, jo komunisma sistēmas cirstās pēdas joprojām ir aktuālas, dziļas un pārāk sāpīgas, lai tām pārkāptu pāri un godīgi atzītos, ka Latvijas zeme ir slacīta ar nevainīgu, svešu cilvēku asinīm.

© Neatkarīgā Rīta Avīze    Pārpublicējot un citējot atsauce uz NEATKARĪGO obligāta

Noziegumi pret cilvēci Holokausts Latvijā The Holocaust