Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Totalitārais komunisms jānosoda starptautiski
Jolanta Bogustova, ''LA'' korespondente Strasbūrā

Nīderlandiešu parlamentārietis Rens van der Lindens līdz ar gandrīz trīsdesmit domubiedriem no citu valstu parlamentiem Eiropas Padomei (EP) ierosinājis oficiāli nosodīt totalitāros komunisma režīmus centrālajā un Austrumeiropā. Latvijas parlamentārieši par ierosinājuma eksistenci vēl nebija informēti.

Gandrīz trīsdesmit parlamentārieši gan no tādām valstīm kā Nīderlande, Somija un Lielbritānija, gan no daudzām bijušajām komunisma valstīm kā Igaunija, Polija, Bulgārija un citas pieprasījuši Eiropas Padomei nosodīt totalitāro komunisma režīmus starptautiski oficiālā deklarācijā, kā tas ticis darīts attiecībā uz fašismu. "Nacistu un fašistu totalitārie režīmi ir starptautiski nosodīti, bet totalitārie komunisma režīmi nav līdz pat šodienai nosodīti pat ne no morālā viedokļa," rakstīts iesniegumā, kuru Eiropas Padomes plenārajā asamblejā publiskoja EP Nīderlandes delegācijas vadītājs Rens van den Lindens.

Viens no ierosinājuma mērķiem ir panākt noslēpumainības plīvura noņemšanu par komunisma nežēlībām liecinošajiem dokumentiem, kuriem līdz pat šodienai nav iespējams piekļūt. Jo īpaši tas attiecas uz slepeno dienestu liecībām. Tāpat parlamentārieši cer šādi iedrošināt pilsoņus sākt atklāti runāt par pagātni, liecinot un informējot par noziegumiem abām minētajām komisijām. Patiesības noskaidrošana un faktu atzīšana nepieciešama arī tādēļ, ka vairākās bijušajās komunisma valstīs arvien uzrodas populistiski spēki, kuri, izmantojot informācijas trūkumu mēģina radīt tādu kā nostalģiju pēc kritušajiem režīmiem.

Konkrēti Lindena kungs aicina Eiropas Padomē izveidot politiski neatkarīgu komisiju, kas vāktu un izskatītu totalitāro komunisma režīmu laikā izdarītos cilvēktiesību pārkāpumus, bet padomes dalībvalstīm, kas pašas cietušas no komunisma, līdzīgam nolūkam ierosināts izveidot nacionālas komisijas. Cilvēku nogalināšana bez jebkāda legāla pamata, politisko oponentu vajāšana, netaisnīgas tiesas prāvas, personīgās mantas nelikumīga atsavināšana, negodīgas vēlēšanas, ieslodzīto un arestēto spīdzināšana un daudzu citu lietu izskatīšana būtu šo divu komisiju tiešais darbs.

Vēl šonedēļ Eiropas Padomes politiskā komiteja lems, kurš no vairāk nekā trīsdesmit iesniegumu parakstījušajiem deputātiem tiks padarīts par atbildīgo personu. Kā viena no iespējamām kandidātēm tiek minēta deputāte no Portugāles Ažiāra Manuēla, kas ir portugāļu delegācijas EP vadītāja.

Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā, skaidrojot, ka iesniegums ir publiskots pavisam nesen, teicās neesam gatavi komentēt ierosinājumu. Šāda iemesla dēļ uz ierosinājuma no Baltijas valstīm var atrast tikai Igaunijas parlamentāriešu parakstus.

Kāpēc šāds ierosinājums nāk tikai tagad? — Komunisma režīmu radītos cilvēktiesību pārkāpumus nav tik vienkārši un viegli pierādīt kā, piemēram, fašismā un nacismā. Jo trūkst šo uzskatāmo pierādījumu. Tā kā komunistiskie režīmi tikkai nesen beigušies, trūkst arī īstu paraugprāvu. Visi bija laimīgi, ka tas beidzies, un vairāk domāja, kā atjaunot demokrātiju, nevis kā iztiesāt pagātnes netaisnības. Tieši tādēļ pienācis pēdējais laiks likvidēt šo informācijas un diskusijas trūkumu par komunisma režīmu nežēlībām to cilvēku dēļ, kuri, pieraduši pie demokrātijas un labklājības, sāk aizrauties ar komunisma idejām vai sāk ļauties mānīgai nostalģijai pēc aizgājušo laiku labumiem. Patiesība palīdzētu aizsargāt atjaunoto demokrātiju. Tomēr jo īpaši jaunajai paaudzei ir nepieciešams zināt, cik bīstams, netaisns ir bijis komunisms, kas radījis tik daudz ciešanu, — man skaidro viens no idejas līdzautoriem Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas parlamentārietis no Ungārijas Lašlo Surjans. Ungāru deputāts pieļauj, ka vislielāko pretestību ierosinājumam varētu saņemt tieši no kreiso spēku puses. Bet, attaisnojot savu Latvijas kolēģu nezināšanu par šādu ierosinājumu, Surjans skaidro: — Kādam bija jāuzņemas šāda ierosinājuma izbīdīšana. Viss notika ļoti īsā laikā un tāpēc dokumentu ir parakstījuši tikai tik, cik parakstījuši. Tomēr tas ir tikai sākums un Latvijas deputātiem būs visas iespējas vēl pievienoties mūsu ierosinājumam.

Lauku Avīze, 2003. gada 30. septembris

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home