|
Raganu medības
teātra kritikā ar upuriem
Jānis Riekstiņš
1949.gada
pavasaris Latvijas vēsturē ar melnām krāsām iezīmējās ne tikai ar
25.marta deportāciju un zemnieku sadzīšanu kolhozos, bet arī ar Maskavas
inspirētās "bezdzimtenes kosmopolītu" apkarošanas kampaņas izvēršanu.
"Antipatriotisko teātra kritiķu grupas" atmaskošana sākās Maskavā
PSRS Rakstnieku savienības valdes 1948.gada decembra plēnumā. Tai sekoja
"Pravdā" un vēlāk citos laikrakstos publicētie kritiskie raksti,
kuri "atmaskoja" šīs grupas "tautai naidīgo nostāju un
uzskatus". Tā, piemēram, "Pravda" rakstīja, ka esot
izveidojusies "antipatriotiska buržuāziskā estētisma epigoņu grupa,
kas iespiežas mūsu presē un sevišķi izlaidīgi uzvedas žurnālā "Teatr"
un laikrakstā "Sovetskoe iskusstvo"". Tādā veidā šie kritiķi
esot mēģinājuši diskreditēt padomju literatūras un mākslas progresīvās
parādības, nikni uzbrūkot tieši patriotiskiem, politiski mērķtiecīgiem
darbiem it kā aiz to mākslinieciskās nepilnvērtības iegansta.
Šī raganu medību kampaņa Rīgu sasniedza 1949.gada 28.februārī, kad Valsts
Drāmas teātrī tika sasaukta Rīgas pilsētas literatūras un mākslas
darbinieku sapulce, kurā ziņojumu "Par padomju teātra kritikas stāvokli
republikā" nolasīja LK(b)P CK sekretārs A.Pelše. "Ar lielu sašutumu
un dusmām," klāstīja A.Pelše, "visa padomju sabiedrība nosodījusi
to graujošo darbību, kādu piekopa laikrakstu "Pravda" un "Kuļtura
i žizņ" redakcijas rakstos atmaskotā antipatriotisko teātra kritiķu
grupa. Verdziski klanīdamies dekadentiskās buržuāzisko rietumvalstu kultūras
priekšā, bezdzimtenes kosmopolītu (..)grupa uzstājās pret visu, kas jauns
un progresīvs padomju dramaturģijā un literatūrā. Bezdzimtenes kosmopolīti
stipri kaitēja padomju teātrim, padomju literatūrai, viņi saindēja padomju
mākslas veselīgo noskaņu ar kosmopolītisma dekadences un formālisma trūdu
smaku, viņi centās virzīt pa nepareizu ceļu atsevišķu rakstnieku un teātra
kritiķu daiļradi."
Kritizēdams "reakcionārās ideoloģijas" sludinātāju "nodevīgās
un zemiskās metodes", A.Pelše norādīja, ka arī "daudzām teātra
kritiķa A.Čaka recenzijām ir formālistisks raksturs, tajās viņš cenšas
ievazāt meņševistiskas teorijas un nopulgot atsevišķu padomju dramaturgu
daiļdarbus".
Gan šajā, gan 10.martā notikušajā rakstnieku un kritiķu sapulcē visbargāko
kritiku izpelnījās tādi "meņševistiskās ideoloģijas un buržuāziskā
estētisma paudēji" kā A.Čaks, K.Kļava (Pabērzs), O.Brikšķis,
L.Gurevičs un I.Kacs. Tika arī norādīts, ka "A.Čaks savās recenzijās
izcēla nevis mākslas darba vadošās idejas, bet gan izvērtēja to no estētiski
formālistiskām pozīcijām, tādā kārtā nonākdams pie kaitīgiem
spriedumiem".
"Cīņas" 1949.gada 10.marta ievadrakstā "Par principiālu un
partijisku kritiku" tika arī norādīts, ka kritikā vēl pārāk svaigas
esot meņševistisko uzskatu paliekas, kas visādi cenšoties notušēt šķiru
cīņu mākslas darbos, zemojoties buržuāzisko Rietumu priekšā un paužot arī
liberālismu, kā tas esot vērojams O.Brikšķa recenzijās.
Drīz pēc šīs raganu medību kampaņas 1950.gada februārī A.Čaks nomira,
bet O.Brikšķis tās sekas smagi izjuta vēl ilgi pēc tam. Kad 1951.gadā LPSR
Valsts drošības ministrijas darbinieki viņu apcietināja, kā viens no aresta
iemesliem tika minēts "meņševistisku un kosmopolītisku uzskatu ievazāšana".
Vēl vairāk, viņa apsūdzības pamatošanai lietai tika pievienots izraksts no
LK(b)P CK sekretāra raksta, kurā O.Brikšķis tika kritizēts, par "meņševisma
ideoloģijas ievazāšanu" teātra recenzijās. "Bezdzimtenes kosmopolītu"
apkarošanas kampaņa vēl ritēja pilnā sparā, kad par tās "panākumiem"
LK(b)P CK sekretārs J.Kalnbērziņš jau steidzās informēt Maskavu.
Lēmums
par O.Brikšķa arestu
Izvilkums
no LK(b)P CK sekretāra J.Kalnbērziņa ziņojuma VK(b)P Centrālajai Komitejai
VK(b)P
Centrālās Komitejas sekretāram biedram G.M.Maļenkovam
1949.gada 7.martā
Slepeni
(..)
Pēdējā laikā republikas partijas organizācija ir pastiprinājusi ideoloģisko
darbu inteliģences vidū, lai pārvarētu buržuāziskās pagātnes paliekas.
Presē un mutvārdu propagandā tiek izvērsta sistemātiska cīņa pret
bezidejiskumu, zemošanos Rietumu dekadentiskās buržuāziskās kultūras priekšā,
buržuāziskā nacionālisma paliekām, buržuāzisko estētismu, formālismu un
kosmopolītismu literatūrā un mākslā. Rīgas pilsētas literatūras un mākslas
darbinieku sapulcē asai kritikai tika pakļauta antipatriotiskā teātra kritiķu
grupa. Viņu vidū izrādījās vairāki latviešu kritiķi - A.Čaks, K.Kļava
(Pabērzs), O.Brikšķis, L.Gurevičs, I.Kacs (Vaļins) u.c., kuri centās
nomelnot padomju dramaturģiju un teātri, novirzīt rakstnieku daiļradi pa
antipatriotisku, prettautisku ceļu. Čaks, Kļava un Brikšķis tika atmaskoti
kā neatbruņojušies meņševiki. Tuvākajā laikā laikrakstā "Literatūra
un Māksla" redakcija, kura neapmierinoši veica izvirzītos uzdevumus,
tiks nostiprināta ar jauniem darbiniekiem. Tiek pārbaudīta padomju mākslinieku
orgkomitejas un Mākslas akadēmijas darbība. (..)
Latvijas
K(b)P CK, risinot izvirzītos uzdevumus, lai pirms termiņa izpildītu piecgadi
četros gados un tālāk veiktu zemnieku saimniecību kolektivizāciju, neatlaidīgi
cenšas no republikas partijas orgāniem un partijas organizācijas panākt
partijas organizatoriskā un aģitācijas un propagandas darba uzlabošanu,
politiskās modrības pastiprināšanu, darbaļaužu komunistiskās audzināšanas
būtisku uzlabošanu, valsts un saimnieciskās darbības boļševistiskās vadības
līmeņa paaugstināšanu.
Latvijas
K(b)P CK sekretārs J.Kalnbērziņš
LVA, PA - 101.f.,
12.apr., 64.l., 11., 12.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
Lēmums
par O.Brikšķa arestu
"Apstiprinu"
"Sankcionēju"
LPSR
Valsts drošības ministrs
ģenerālmajors A.Noviks
LPSR prokurora vietnieks V.Sokolovs
1951.gada 18.janvārī 1951.gada 18.janvārī
Lēmums
par arestu
1951.gada
17.janvārī
Latv. PSR Rīga
Es,
LPSR VDM (Valsts drošības ministrijas) 5.daļas 1.nodaļas priekšnieka
vietnieks vecākais leitnants Nainišs, izskatījis VDM saņemtos
materiālus par Otto Žaņa dēla Brikšķa, dzimuša 1904.gadā Rīgā, latvieša,
bezpartijiska, PSRS pilsoņa, precējies, strādā par tulku Latvijas Valsts
izdevniecībā, dzīvo Rīgā, Kirova ielā 13-9, noziedzīgo darbību,
konstatēju:
ka O.Ž.Brikšķis no 1924. līdz 1934.gadam bija Latvijas sociāldemokrātiskās
partijas biedrs, šīs partijas CK loceklis un laikraksta "Sociāldemokrāts"
redaktors.
Pēc LPSR VDM rīcībā esošām ziņām, Brikšķis savu apkārtējo vidū
sistemātiski veic asu pretpadomju meņševistisku aģitāciju, apmelo partijas
un padomju valdības vadītājus, gaida padomju varas gāšanu ar angļu un
amerikāņu bruņoto spēku palīdzību, runā par nepieciešamību veikt
organizētu kontrrevolucionāru darbību pret padomju varu.
Būdams žurnālists un LPSR padomju rakstnieku savienības tulks, Brikšķis
savās recenzijās par Padomju rakstnieku lugām ievazāja meņševistiskus un
kosmopolītiskus uzskatus.
Nolēmu:
Otto Žaņa dēlu Brikšķi, kurš dzīvo Rīgā, Kirova ielā 13, dz. 9, pakļaut
arestam un kratīšanai.
LPSR
VDM 5.daļas 1.nodaļas priekšnieka vietnieks vecākais leitnants Nainišs
Piekrītam:
LPSR
VDM 5.daļas 1.nodaļas priekšnieks kapteinis Burejevs
LPSR
VDM 5.daļas priekšnieks
majors Ļevkovičs
LVA,1986.f.,
2.apr., 3920.l., 2.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
LPSR VDM izmeklēšanas daļas priekšnieka vietnieka apakšpulkveža Jassona
sagatavoto O.Brikšķa apsūdzības slēdzienu 1951.gada 20.jūnijā apstiprināja
LPSR valsts drošības ministra vietnieks pulkvedis J.Vēvers un LPSR prokurora
vietnieks V.Sokolovs. 1952.gada 19.janvārī PSRS VDM Sevišķā apspriede pēc
LPSR VDM ieteikuma piesprieda O.Brikšķim 10 gadu ieslodzījumu labošanas
darbu nometnē. No ieslodzījuma viņu atbrīvoja 1955.gada maijā, piemērojot
1953.gada 27.marta amnestiju.
Izvilkums
no PSRS ģenerālprokurora vietnieka A.Mišutina protesta O.Brikšķa lietā
Latvijas
PSR Augstākās tiesas krimināllietu
tiesas kolēģijai
Slepeni
1963.gada 2.decembrī
Nr.13/5-7586ps/5908s
Protests
O.Ž.Brikšķa
lietā
"(..)
Apsūdzības apstiprināšanai par meņševistiskās ideoloģijas ievazāšanu
teātra recenzijās, kuras laikrakstos publicētas 1948.-1949.gadā, lietai
pievienots izraksts no Latvijas K(b)P CK sekretāra (acīmredzot A.Pelšes - J.R.)
raksta "Imperiālistiskās reakcijas ideoloģiskā agresija un
antipatriotiskā teātra kritika".
Šajā
rakstā citētie izvilkumi no Brikšķa recenzijām par dažām lugām nesastāda
kriminālnozieguma sastāvu. (..)
Ņemot vērā, ka Brikšķa atrašanās Latvijas sociāldemokrātiskajā partijā
laika posmā no 1923. līdz 1934.gadam un darbošanās šajā partijā nav
krimināli sodāma (..),
lūdzu:
PSRS VDM Sevišķās apspriedes 1952.gada 19.janvāra lēmumu attiecībā uz O.Ž.Brikšķi
atcelt un lietu pārtraukt nozieguma sastāva trūkuma dēļ.
PSRS
ģenerālprokurora vietnieks justīcijas 1.klases padomnieks A.Mišutins"
LVA,1986.f.,
2.apr., 3920.l., 293., 294., 295.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
LPSR Augstākās tiesas krimināllietu tiesas kolēģija 1964.gada 22.janvārī
atzina, ka O.Brikšķis 1952.gadā ticis notiesāts nepamatoti. PSRS VDM Sevišķās
apspriedes 1952.gada 19.janvāra lēmumu atcēla un lietu nozieguma sastāva trūkuma
dēļ pārtrauca.
Bet tas notika jau ilgi pēc tam, kad daudzas šādas kampaņas bija atzītas
par apzināti safabricētām..
08.04.2004
|