LPSR ZINĀTŅU AKADĒMIJAS POLITISKĀ TĪRĪŠANA 1950. GADĀ

Heinrihs Strods

Latviešu inteliģences iznīcināšana un deidentifikācija sākās 1940. gadā un turpinājās piecdesmit okupācijas gadus. Kaut arī visi inteliģences iznīcināšanas pasākumi vairāk vai mazāk bija novērojami visā okupācijas laikā, pirmais «trieciena» virziens bija inteliģences fiziskā iznīcināšana, tam sekoja otrais — inteliģences izdzīšana no darba un trešais - inteliģences pāraudzināšana un jaunas - padomju inteliģences izveidošana ar visām kolaboracionisma pazīmēm. Latvijas galveno zinātnes centru — Latvijas Valsts universitātes, Zinātņu akadēmijas politiskā ģenerāltīrīšana visaugstāko vilni sita 1949.—1950. gadā. Šai tīrīšanai bija vairākas pazīmes. Pirmkārt, Latvijas inteliģences atbrīvošana no ieņemamā amata sākās LVU, pēc tam turpinājās ZA, kur darbu bija atraduši daudzi no LVU padzītie zinātnieki. Otrkārt, latviešu inteliģences ģenerāltīrīšana bija raksturīga ar to, ka darbu Latvijā pamatprofesijā liedza daudziem zinātnes un kultūras darbiniekiem, kas līdzinājās inteliģences iekšējai izsūtīšanai, jo, mainot nodarbes veidu, pārejot fiziskā darbā, tā kļuva okupantu varai mazāk bīstama. Treškārt, latviešu zinātniski radošo inteliģenci lielā mērā nomainīja ar «importētiem» speciālistiem no Krievijas. Viņu vidū bija arī labi pētnieki un zinātnes organizatori, taču šo darbinieku Īpatsvara pieaugums necēla latviešu zinātnes nozīmi un veicināja norobežošanos no Rietumiem.

LK(b)P CK biroja sēdē 1950. gada 23. maijā asi kritizēja LPSR ZA par pētījumu sīkajām tēmām un, galvenais, par kadru piesārņošanu ar «buržuāziskiem speciālistiem». Publicētā 1950. gada 2. augusta LPSR ZA atskaite liecina par LPSR ZA vadības veikto darbu LK(b)P CK biroja lēmumu izpildē. Atskaitei pievienots «Saskaņā ar Latvijas K(b)P CK komisijas un LPSR Zinātņu akadēmijas partijas aktīva lēmumu no darba LPSR Zinātņu akadēmijā atbrīvoto personu saraksts». Šajā sarakstā LPSR ZA struktūrvienībās un aspirantūrā uzskaitīti 59 štata darbinieki un 6 līgumdarbinieki. Saprotams, ka tās nebija ne pirmās, ne pēdējās politiskās tīrīšanas, bet gan plašākās. Šīs politiskās ģenerāltīrīšanas negatīvi ietekmēja ne tikai Latvijas zinātnes attīstību, bet arī kultūras un inteliģences stāvokli.

LATVIJAS PSR ZINĀTŅU AKADĒMIJA ( Latvijas Valsts arhīvs, Latvijas Komunistiskās partijas arhīvs, 101. f., 13. apr., 73. 1., 30.-41. Ip. Mašīnraksts krievu valodā. Uz LPSR ZA veidlapas ar parakstiem. Oriģināls.)

RĪGA, Smilšu 1 1950. g. 2. augustā
Latvijas K(b)P CK sekretāram b. J. Kalnbērziņam

Latvijas PSR Zinātņu akadēmija nosūta Jums atskaiti par Latvijas K(b)P CK biroja 1950. g. 23. maija lēmuma «Par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas darbu» izpildi.

LPSR ZA akadēmiķis sekretārs (paraksts) prof. Dr. J. Peive
Rezolūcija ar tinti uz pavadraksta: b. Pelše
Nepieciešams iepazīties ar atskaiti un ziņot CK birojā 1950. g. 4. augustā (paraksts) J. Kalnbērziņš
Lasīju: 0. Strods (paraksts)

Nodrukāts 5 eks. 4 — adresātiem 5.
Uz pavadraksta spiedogs:

Latvijas K(b)P CK
Slepeni
Saņemts 1950. g. 3. augustā
Nr. 93s/4. ienākšanas Nr. 2247

Atgriežams Sevišķā sektora slepenajā daļā


ATSKAITE

Par LK(b)P CK biroja 1950. gada 23. maija lēmuma «Par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas darbu» izpildi

Pēc Latvijas K(b)P CK biroja lēmuma Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Prezidijs un partijas organizācija veica pasākumu kopumu, lai pārbaudītu lēmuma izpildi.

Zinātņu akadēmijas galvenais uzdevums ir zinātniskā pētniecības darba konsekventa uzlabošana, vadoties pēc VK(b)P CK lēmumiem ideoloģijas jautājumos. Mūsu Akadēmijai jākļūst par Īstu progresīvās padomju zinātnes cīņas centru republikā, kas aktīvi palīdzētu partijai un valdībai risināt mūsu valsts komunisma celšanas uzdevumu, veikt izšķirošo cīņu pret jebkādām buržuāziskā nacionālisma izpausmēm, pret zemošanos Rietumu zinātnes un kultūras priekšā.

Zinātniskās pētniecības darba plāna pamatā jābūt aktuāliem sociālistiskās celtniecības uzdevumiem un cīņai pret buržuāzisko ideoloģiju.

Latvijas K(b)P CK birojs norādīja uz lielām nepilnībām Zinātņu akadēmijas darbā. Zinātņu akadēmijas vadība ir pieļāvusi nopietnas kļūdas kadru izvēlē, kādēļ Zinātņu akadēmijā un tās institūtos ir iefiltrējušies buržuāziski nacionālistiski un šķiriski sveši elementi.

Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Prezidijs ļoti vāji vada un kontrolē tās institūtu zinātniskās pētniecības darbu. Ir pieļautas nopietnas nepilnības zinātnisko darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas darbā, kā arī aspirantu izvēlē un apmācībā. Netika pildīti zinātniskās pētniecības darba plāni, bet Akadēmijas materiāli tehniskā bāze ir acīmredzami neapmierinošā stāvoklī.

Partijas politiskais darbs Akadēmijā tiek veikts nepietiekamā līmenī. Pēc Latvijas K(b)P CK biroja lēmuma tika atklātas jau minētās un vēl citas nepilnības Akadēmijas vadības un partijas organizācijas darbā. Tajā pašā laikā lēmumā doti skaidri norādījumi, kā šos trūkumus novērst.

Tūlīt pēc Latvijas K(b)P CK biroja lēmuma Akadēmijā tika sasaukta Akadēmijas partijas organizācijas un visu Akadēmijā strādājošo Komunistiskās partijas biedru sanāksme, kurā Latvijas K(b)P CK sekretārs b. Pelše ziņoja par Latvijas K(b)P CK lēmumu. Partijas sēde notika atmosfērā, ko veidoja boļševistiska kritika un paškritika par trūkumiem Akadēmijas darbā. Sanāksme turpinājās divas dienas un deva vērtīgu materiālu Akadēmijas darba uzlabošanai.

Latvijas K(b)P CK biroja lēmumu atzina par pareizu un noteica pasākumus ātrākai šā lēmuma izpildei.

Ko konkrēti darījusi Akadēmijas vadība un tās partijas organizācija, lai izpildītu Latvijas K(b)P CK biroja lēmumu, kas pieņemts 1950. gada 23. maijā, un Akadēmijas partijas sanāksmes lēmumus.

1.KADRI

Latvijas K(b)P CK birojs uzdeva Akadēmijas Prezidijam un partijas organizācijai atbrīvot Zinātņu akadēmiju un tās institūtus no politiski svešiem, ar zinātni nesaistītiem darbiniekiem; drošāk izvirzīt jaunus kadrus, kas būtu spējīgi attīstīt padomju zinātni. Jau Latvijas K(b)P CK komisijas darba laikā notika ievērojamas izmaiņas, atbrīvojot Akadēmiju no politiski svešiem un ar zinātni nesaistītiem darbiniekiem. Lai Latvijas K(b)P CK pavēle kadru jautājumā tiktu izpildīta laikā un precīzi, Akadēmijas Prezidijam un institūtu direktoriem palīgā tika norīkots Akadēmijas partijas aktīvs. Lai palīdzētu institūtu vadībai kadru izpētes darbā, Akadēmijas partijas organizācijas birojs nosūtīja uz institūtiem divus komunistus no partijas aktīvistiem. Viņu uzdevums būs palīdzēt institūtu direktoriem un partijas organizācijai daudz detalizētāk izpētīt zinātnisko un zinātniski tehnisko kadru lietišķās īpašības un politisko nostādni.

Kadru nodaļa un Akadēmijas Prezidijs ik dienas nodarbojās ar kadru izvēles un amatā iecelšanas jautājumiem. Veiktā darba rezultātā Akadēmija un tās institūti tika atbrīvoti no politiski svešiem darbiniekiem, kā arī no tiem, kuriem nav atbilstošas kvalifikācijas vai kas aktīvi darbojusies fašisma režīma laikā un bijuši vācu okupantu līdzdalībnieki (leģionāri, aizsargi utt.).

Latvijas K(b)P CK biroja lēmuma izpildes procesā no darba LPSR Zinātņu akadēmijā tika atbrīvoti 59 darbinieki. No tiem 26 bija zinātniskie darbinieki, 10 laboranti un tehniķi, 19 administratīvi saimnieciskie darbinieki, 3 aspiranti.

Pēc atbrīvošanas motīva šis personas iedalās šādi:

1. Fašistiskā režīma Latvijā atbalstītāji, bijušie aizsargi un buržuāziskie nacionālisti 12
2. Vācu okupantu līdzdalībnieki un leģionāri 15
3. Bijušie sociāldemokrāti buržuāziskajā Latvijā 5
4. Ar svešu politisko pārliecību, nav politiski uzticami 17 5- Nav tieksmes uz zinātnisko darbu un neatbilst ieņemamajam amatam 10

No darba Akadēmijā atbrīvoto personu saraksts dots 1. pielikumā.

Atbrīvojot šīs personas no darba Akadēmijā, tika ievērotas visas Darba likumkodeksa un padomju darba likumdošanas prasības. Darbam nepiemita masveida kadru tīrīšanas raksturs. Tas tika veikts pakāpeniski, sistemātiski, rūpīga ikdienas darba gaitā, uzmanīgi izpētot mūsu kadru politiskās un lietišķās īpašības. Tajā pašā laikā tika novērsta vispārējas, mehāniskas pieejas iespējamība, kas pamatojas uz formālām pazīmēm. Kadru izpētes un atlases darbs ir jāveic arī turpmāk. Šo darbu nedrīkst uzskatīt par pilnībā padarītu. Ir atklātas vairākas personas, kuras nepieciešams arī turpmāk pārbaudīt. Īpaša uzmanība tiks pievērsta to jauno kadru izvirzīšanai, kas būtu spējīgi augt un virzīt uz priekšu padomju zinātni.

Šai sakarā pēc Latvijas K(b)P CK biroja lēmuma Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas institūtos ir pieņemti darbā vairāki jauni speciālisti, kas beiguši Latvijas Valsts universitāti vai citu augstāko mācību iestādi. Jāpastiprina jauno speciālistu ieinteresētība darbam Zinātņu akadēmijā.

2. KADRU ZINĀTNISKĀS KVALIFIKĀCIJAS PAAUGSTINĀŠANA

Latvijas K(b)P CK birojs uzdeva Zinātņu akadēmijas Prezidijam un institūtu vadībai uzlabot kadru zinātnisko kvalifikāciju, stingri kontrolējot kandidāta un doktora disertāciju rakstīšanas termiņu ievērošanu un pašos pamatos pārveidojot aspirantu izvēles un sagatavošanas darbu.

Šai sakarā ar Zinātņu akadēmijas 1950. gada 1. jūlija pavēli visiem institūtu direktoriem tika uzdots sastādīt kandidāta minimuma eksāmenu nokārtošanas un disertāciju aizstāvēšanas kalendāros plānus (pavēles kopiju skatīt 2. pielikumā). Pašlaik visos institūtos šādi plāni ir sastādīti un atrodas Zinātņu akadēmijas Prezidijā. Akadēmijas Prezidijs un institūtu direktori sistemātiski kontrolēs šo plānu izpildi.

Attiecībā par zinātnisko kadru sagatavošanu aspirantūrā Latvijas PSR Valsts plāna komitejai uzdots palielināt institūtu aspirantūrā uzņemto skaitu — pašreizējo 10 cilvēku vietā uzņemt līdz 30 cilvēkiem gadā klātienes aspirantūrā un 20 neklātienes aspirantūrā ar atbrīvojumu darbā.

PSRS Zinātņu akadēmija ir piekritusi LPSR Zinātņu akadēmijas zinātnisko darbinieku nosūtīšanai uz PSRS Zinātņu akadēmiju darbam doktorantūrā un aspirantūrā.

Izpildot Latvijas K-(b)P CK biroja lēmumu, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Prezidijā izveidota aspirantūras nodaļa. Valsts Štatu komisija šai nodaļai apstiprinājusi divas štata vienības. Šobrīd darbā ir pieņemts aspirantūras nodaļas vadītājs (b. Rudzītis), un tuvākajā laikā tiks pieņemts arī tehniskais darbinieks. No aspirantūras pāratestācijas kārtība ir atskaitīti LK(b)P CK biroja lēmumā minētie aspiranti: M. J. Vēveris kā darbinieks bez tieksmes uz zinātnisko darbu, Vilsons un Kuzmina, kuri minēti Latvijas K(b)P CK biroja lēmumā, kā darbinieki ar svešiem politiskiem uzskatiem un uzticību neizraisoši.

Aspiranta Vimbas lietas sakarā, kurš tāpat ir pieminēts Latvijas K(b)P CK biroja lēmumā, saņemts visumā pozitīvs ķīmijas institūtā strādājošo partijas biedru raksturojums, tāpēc Vimba nav atskaitīts no aspirantūras. Viņa darbu turpina pārbaudīt.

Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Prezidijs divas reizes apsprieda iespējas, kā uzlabot darbu ar aspirantiem.

3. ZINĀTNISKĀS PĒTNIECĪBAS DARBS

Latvijas K(b)P CK norādīja Akadēmijas Prezidijam uz institūtu vājo zinātniskās pētniecības darba vadību un tematisko plānu izpildes trūkumu. Izpildot šo lēmumu, Zinātņu akadēmijā izdots 1950. gada 29.jūnija rīkojums «Par Zinātņu akadēmijas institūtu zinātniskās pētniecības darba plāna izpildes kontroles uzlabošanu» (skatīt 3. pielikumā).

Uzdots noteikt precīzus kalendāros termiņus tēmu izpildes posmiem (eksperimentālo darbu beigšana vai materiālu vākšana, atskaites literārais noformējums, atskaites apstiprināšana institūta Zinātniskajā padomē, rezultātu realizācija ražošanā).

Institūtu direktoriem un nodaļu akadēmiķiem — sekretāriem personiski jākontrolē tematisko plānu termiņu izpilde savā institūtā un nodaļā.

Pašreiz visu institūtu kalendārie plāni ir iesniegti Zinātņu akadēmijas Prezidijā. Ir veikts liels darbs, sastādot darba plānu nākamajai piecgadei (1951—1955) un 1951. gadam. Zinātņu akadēmijas Prezidijs izstrādāja detalizētus norādījumus šo plānu sastādīšanai. Katra institūta plāni tiek saskaņoti ar PSRS Zinātņu akadēmijas institūtiem un nodaļām, kā arī ar Latvijas PSR ministrijām un pārvaldēm.

Tā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Prezidijs ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Latvijas K(b)P CK biroja lēmuma 2. punktu, kurā teikts, ka, sastādot un apstiprinot jaunos piecgades plānus zinātniskās pētniecības darbam, pamatā jāliek sociālās celtniecības aktuālie uzdevumi un cīņa pret buržuāzisko ideoloģiju. Viens no svarīgākajiem Vēstures un materiālās kultūras institūta uzdevumiem ir uzrakstīt Latvijas PSR vēstures mācību grāmatu, bet Literatūras un valodas institūtam — izveidot latviešu literatūras marksistisko vēsturi (institūtu izziņa par šo jautājumu ir pievienota 4. un 5. pielikuma). Ir nepieciešams paātrināt Zinātņu akadēmijas institūtu, sevišķi Ekonomikas institūta, zinātnisko darbu publicēšanu. Par Ekonomikas institūtu Latvijas K(b)P CK biroja lēmumā teikts, ka tas ļoti lēni gatavo savus darbus publicēšanai. Paātrinot visus sagatavošanas darbus savas izdevniecības organizēšanai, Zinātņu akadēmijai ir jālūdz Latvijas Valsts izdevniecībai paātrināt vairāku Ekonomikas institūta darbu izdošanu, kas ir sagatavoti publicēšanai un kurus izdevniecība ir pieņēmusi, bet publicēšana tomēr ir aizkavēta nepieļaujami ilgi (skatīt 6. pielikumā).

Jautājums par lauksaimniecības, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļu sadalīšanu divās nodaļās vēl nav izlemts.

4. PARTIJAS DARBS

Institūtu partijas grupu sapulcēs ir apspriests Latvijas K(b)P CK biroja lēmums un Akadēmijas partijas sapulces slēdzieni. Sevišķa uzmanība ir pievērsta komunistu lomas palielināšanai zinātniskās pētniecības darba plānu izpildē, kritikas un paškritikas izvēršanā, mērķtiecīgā cīņā pret buržuāziskā nacionālisma izpausmēm un klanīšanos buržuāziskās zinātnes priekšā.

Partijas organizācijas veic pasākumus, lai uzlabotu partijas kadru izvietojumu Akadēmijā un pastiprinātu partijas ietekmi visos Akadēmijas institūtos un iestādēs.

Vairāki Akadēmijas vadošie darbinieki stājušies partijas organizācijas uzskaitē, tomēr šis darbs nav pabeigts līdz galam. Tā, piemēram, institūtu direktori b. Upīts un b. Plaude, kuri Akadēmijā strādā pamatdarbā, vēl joprojām ir citu partijas organizāciju uzskaitē. Komunisti Krauliņš, Djakovs un citi arī vēl nav stājušies Akadēmijas organizācijas uzskaitē.

Saskaņā ar Latvijas K(b)P CK- biroja lēmumu partijas organizācija veic pasākumus, pastiprinot politisko audzināšanas darbu Akadēmijas kolektīvā. 25 komunisti ir izraudzīti un nosūtīti uz propagandistu kursiem. Tāpat ir izraudzīti pulciņu vadītāji, konsultanti, kā arī tiek veikti sagatavošanās darbi jaunajam mācību gadam partijas izglītības sistēmā.

Partijas organizācija ir izskatījusi jautājumu par kadru nodaļas vadītāja komunista b. V. A. Bezsmertnova partejisko atbildību par kadru neuzticamību. Lēmums šajā jautājumā pievienots 7. pielikumā.

Latvijas K-(b)P CK biroja lēmums ir visa Akadēmijas Prezidija darba pamatā. Veiktie pasākumi ir pārorganizācijas procesa sākums Akadēmijā, kā arī Latvijas K(b)P Centrālās Komitejas atklāto nepilnību un kļūdu novēršana.

5. MATERIALI EKSPERIMENTĀLĀ BĀZE

Latvijas K(b)P CK biroja lēmumā bilsts, ka Akadēmijas materiāli eksperimentālā bāze ir neapmierinošā stāvoklī. Vairākiem institūtiem nav savu laboratoriju (Zootehnikas un zoohigiēnas, ĶĪMIJAS, Meliorācijas, Mežsaimniecības). Lauksaimniecības eksperimentālajās bāzēs «Krimulda» un «Skangaļi» nav modernu lauksaimniecības mašīnu, traktoru, kā arī nepieciešamo ēku.

Latvijas K(b)P CK- birojs uzdeva Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājam b. Deglavam divu nedēļu laikā pilnībā atbrīvot ēku Kalēju ielā 10/12 Zinātņu akadēmijas institūtu vajadzībām. Kopš tā laika pagājuši jau vairāk nekā divi mēneši, bet RĪGAS pilsētas izpildkomiteja vēl joprojām nav veikusi nekādus pasākumus, lai atbrīvotu ēkas. Tādā veidā Zinātņu akadēmijas institūtiem joprojām nav savu laboratoriju, bet līdzekļi šo laboratoriju remontam netiek izmantoti. Tāds stāvoklis apdraud zinātniskās pētniecības darba plānu izpildi. Šis nav vienīgais Latvijas PSR K(b)P CK biroja lēmums mūsu Akadēmijas sakarā, ko Rīgas pilsētas izpildkomiteja nav pildījusi. Tā pagājušā gada decembrī Latvijas K(b)P CK birojs uzdeva Rīgas pilsētas izpildkomitejai mēneša laikā piešķirt telpas Tautas dzejnieka J. Raiņa muzejam. Lai gan no lēmuma pieņemšanas pagājuši vairāk nekā septiņi mēneši, diemžēl arī tas nav izpildīts.

Nav nokārtots jautājums par traktoru un lauksaimniecības mašīnu piegādi Zinātņu akadēmijas bāzēm, jo modernās mašīnas un traktori republikā tiek piešķirti tikai MTS un sovhoziem. Šai sakarā nepieciešams atbilstošs PSRS valdības lēmums. Latvijas PSR Ministru Padomei jāpiešķir smagās un vieglās automašīnas Zinātņu akadēmijai jau šajā gadā.

Saimnieciskā aprēķina ieviešana Akadēmijas eksperimentālajās bāzēs pēc Latvijas PSR Finansu ministrijas pavēles tiks realizēta, sākot ar nākamo budžeta gadu. Pašreiz tiek veikti visi nepieciešamie sagatavošanās darbi.

Šobrīd PSRS valdībā izskata jautājumu par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas ēku kompleksa pirmās kārtas celtniecību.

Nobeigumā nepieciešams pieminēt, ka Latvijas PSR K(b)P CK biroja lēmums lielā mērā palīdzēja pārkārtot Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Prezidija un partijas organizācijas darbu. Arī turpmāk savā darbā vadīsimies pēc šī lēmuma.

Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis — sekretārs
paraksts (J. Peive)

Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas partijas organizācijas biroja sekretārs
paraksts (E. Vecvagars)


 

Saskaņā ar Latvijas K(b)P CK komisijas un LPSR Zinātņu akadēmijas partijas aktīva lēmumu no darba LPSR Zinātņu akadēmijā atbrīvoto personu
SARAKSTS

I. Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūtā

1. Aivars A. S. - jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks (bijis aizsargs, kulaks).
2. Ancīts K. J. -jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks (leģionārs, aktīvi sadarbojies ar vāciešiem).
3. Videnieks V. J. — jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks (bijis sociāldemokrāts, nav pielaists pie slepenā darba).
4. Kosa L. B. - rasētāja (politiski neuzticama, sakari ar bandītiem).
5. Ciris F. K. — grāmatvede (bijusi aizsargu organizācijā).
6. Čebrikovs A. A. -jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks (aktīvi sadarbojies ar vāciešiem okupācijas periodā. 1944. g. kopā ar vāciešiem izbraucis uz Vāciju).
7. Mērkalns A. K. -jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks (aktīvs sociāldemokrāts, Skujenieka līdzstrādnieks).
8. Briedis L. J. — jaunākā zinātniskā līdzstrādniece (nevieš politisku uzticību, vīrs bijušais policists, bēdzis ar vāciešiem).
9. Sizovs N. V. -jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks (baltgvardu armijas virsnieks).
10. Ozols A. J. — zinātniskais sekretārs (bijis aizsargs, ekonomists pēc izglītības).

Bez šiem no darba Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūtā ir atbrīvoti 6 cilvēki no līgumu grupas.

II. ĶĪMIJAS institūtā

1. Rozenštoks E. J. - vecākais laborants (dienējis vācu leģionā).

III. Valodas un literatūras institūtā

1. Grēviņš V. J. - jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks (bijis sociāldemokrāts).
2. Birkerts A. J. - vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (neatbilst ieņemamajam amatam).

IV. Pārtikas institūtā

1. Larionova E. J. - jaunākā zinātniskā līdzstrādniece (nevieš politisku uzticību).
2. Malahovskaja E. J. — grāmatvede (vīrs vācu virsnieks).
3. Makareičuks J. F. - grāmatvedis (neatbilst ieņemamajam amatam).

V. Fundamentālajā bibliotēkā

1. Hartmans 0. J. - vecākais bibliotekārs (politiski neuzticams).
2. Vēveris A. J. - Fundamentālās bibliotēkas redaktors (sastāvējis studentu korporācijā, politiski neuzticams).

VI. Lietu pārvaldē

1. Karulis K. A. -juriskonsults (bijis buržuāziskās avīzes «Brīvā Zeme» aizrobežu nodaļas priekšnieks, politiski neuzticams).
2. Kļaviņš V. 0. - galvenais grāmatvedis (aizsargs).
3. Auziņš A. J. - nodaļas priekšnieks (apolitisks, neveica savu darbu).
4. Liberte A. A. - vecākā ekspeditore (politiski neuzticama, dēls ieslodzījumā politisku iemeslu dēļ).

VII. Mežsaimniecības institūtā

1. Zublavs J. J. - mehāniķis (bijis Judeņiča armijas un buržuāziskās latviešu armijas virsnieks).

VIII. Enerģētikas un mašīnbūves institūtā

1. Dūze N. N. - mehāniķis (politiski neuzticams, nav atļauts strādāt slepenā darbā).
2. Ozoliņš M. M. - jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks (nav tieksmes uz zinātnisko darbu).
3. Miezītis M. R. — vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (politiski neuzticams, nav atļauts strādāt slepenā darbā).
4. Zēbergs R. E. - vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (bijis Skujenieka fašistiskās partijas biedrs).

IX. Augsnes zinātnes un zemkopības institūtā

1. Kleingofs F. P. - dārzkopis (dienējis fašistiskajā armijā).
2. Dikēvics I. F. - preparators (politiski neuzticams).
3. Barloti J. J. — jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks (politiski neuzticams, bijis izvests uz Komi APSR).

X. Meliorācijas institūtā

1. Pūrmanis M. M. - Pēterlauku izmēģinājumu stacijas administratīvi saimnieciskās nodaļas direktora vietnieks (aizsargs, represēts).
2. Frančenko K. K. - Pēterlauku izmēģinājumu stacijas vecākais grāmatvedis (represēts, politiski neuzticams).
3. Himovskaja B. M. - Pēterlauku izmēģinājumu stacijas mašīnrakstītāja (politiski neuzticama, bijusi gūstā, atgriezusies Latvijā, 1944. g. bēgusi līdzi vāciešiem).

XI. Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas institūtā

1. Čemocijs L. I. -jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks (neatbilst ieņemamajam amatam).

XII. Mikrobioloģijas institūtā un Seroloģijas stacijā

1. Šmits A. J. — vakcīnu glabātavas vadītājs (bijis fašistiskajā armijā un vēlāk arī filtrācijas nometnē).
2. Hincenbergs E. K. - galvenais grāmatvedis (bijis vācu armijā un latviešu leģionā).
3. Ošiņa V. A. - vecākā laborante (vecāki represēti, pati 1944. g. evakuējusies uz Čehoslovākiju).
4. Šuriņa N. J. - laborante (1941.-1943. g. kalpojusi vācu armijas gaisa aizsardzības dienestā).
5. Skujiņš J. P. - vecākais laborants (leģionārs, politiski neuzticams).
6. Sloka V. M. —jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks (leģionārs, politiski neuzticams).
7. Zālīte N. R. — atbildīgā par izmēģinājumos izmantojamajiem dzīvniekiem (vīrs vācu virsnieks, politiski neuzticama).
8. Skuja J. J. - Mikrobioloģijas institūta zinātniskais sekretārs (aktīvi sadarbojies ar vācu okupantiem, atlaists no darba Latvijas Universitātē kā politiski neuzticams).

XIII. Zootehnikas un zoohigiēnas institūtā

1. Zvaigzne A. J. — jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks (vācu armijas virsnieks).
2. Zebacers R. E. — agronoms (leģionārs, politiski neuzticams).
3. Baķis R. K. — vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (bijis ievērojams Ulmaņa kliķes darbinieks).

XIV. Arhitektūras un celtniecības institūtā

1. Vilks L. J. — vecākais laborants (sadarbojies ar vācu okupantiem).
2. Jagars J. A. — direktora vietnieks (bijis ievērojams sociāldemokrātu partijas darbinieks).

3. Celmiņš V. R. — vecākais laborants (sadarbojies ar vāciešiem).
4. Bērziņš 0. 0. — (aktīvi sadarbojies ar vācu okupantiem, politiski neuzticams).
5. Ekmanis A. J. - jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks (sadarbojies ar vāciešiem).

XV. Raiņa muzejā

1. Švanberga S. J. — sekretāre mašīnrakstītāja (okupācijas periodā strādājusi vācu hospitālī, ar kuru evakuējusies 1944. g. uz Liepāju, politiski neuzticama).

XVI. Dārzkopības izmēģinājumu stacijā «Pūre»

1. Grindulis E. P. — tehniķis (leģionārs, aktīvi piedalījies cīņās pret Sarkano armiju).
2. Kaps P. F. - administratīvi saimnieciskās nodaļas direktora vietnieks (buržuāziskais nacionālists, bijušais tiesnesis, politiski neuzticams).

XVII. Ekonomikas institūtā

Reiznieks A. K. —jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks (aktīvi sadarbojies ar vāciešiem okupācijas periodā, viņa kandidatūra bijusi izvirzīta lielas rūpnīcas direktora amatam, nav atļauts strādāt slepenā darbā).

XVIII. Vēstures un materiālās kultūras institūtā

Zemzaris J. K. - vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (bijis aizsargs, līdz šim šo faktu slēpis, neizraisa politisku uzticību). Straubergs J. J. - vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (apolitisks, nav spējīgs veikt zinātnisko darbu).

XIX. Aspirantūrā

1. Vilsons A. V. - (nav uzticams).
2. Kuzmina V. K. - (nav uzticama).
3. Vēvere M. J. - (nav tieksmes uz zinātnisko darbu).

Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Kadru nodaļas priekšnieks paraksts (V. Bezsmertnovs)


No krievu valodas tulkojis un sagatavojis publikācijai Heinrihs Strods
Latvijas Vēstures Institūta žurnāls, 1999 Nr.2


 Noziegumi pret cilvēci   Crimes against Humanity