PSRS tautas komisāra Latvijas okupācijas plāns un tā īstenošana
Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, Latvijas Vēstnesim1. Latvijas bagātību piesavināšanās. Saimniecības pakļaušana PSRS militāristu interesēm. Sarkanarmiešu patvaļa
Laikraksta Valdības Vēstnesis 1940.gada 1.augusta numurā ievietotajā rakstā PSRS un tās galvaspilsētā jūsmīgi sagaida un apsveic Latvijas, Lietuvas un Igaunijas delegācijas (tās bija ieradušās Maskavā, lai risinātu jautājumu par Baltijas valstu uzņemšanu PSRS sastāvā J.R.) cita starpā norādīts: (..) Vilciens ieripo stacijā un lēni apstājas. (..) Sagaidītāju priekšgalā Padomju Latvijas galvaspilsētai Rīgai jau labi pazīstamais Padomju Savienības Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja vietnieks Višinskis, kas draudzīgi sasveicinās ar visiem delegācijas locekļiem. Smaidošs ar atbraucējiem sasveicinās arī armijas ģenerālis Mereckovs (..).
Ja par A.Višinska lomu Latvijas okupācijas sagatavošanā un īstenošanā vēstures literatūrā jau pateikts daudz, tad mazāk zināma līdz šim ir bijusi tieši Sarkanās armijas loma šajā impēriskajā akcijā. Šajā ziņā, manuprāt, visai interesanta un nozīmīga bija laikraksta Neatkarīgā Cīņa 1991.gada 1.jūnija numurā publicētā žurnālista Oskara Gerta saruna ar kara vēstures pētnieku Aivaru Pētersonu 1940.gada jūnijā bija dots uzdevums: ieņemt Baltiju!, kurā aplūkoti Latvijas okupācijas militārie aspekti. 1999.gada 4.numurā publicētā vēstures zinātņu kandidāta Mihaila Meļtjuhova rakstā Padomju militārās klātbūtnes palielināšana Baltijā 1939.1941.gadā sniegti daudzi līdz šim mazāk zināmi vai pat nezināmi fakti par militāra uzbrukuma gatavošanu Baltijas valstīm, 1939.gada rudenī noslēgtajiem līgumiem, Sarkanās armijas karaspēka daļu ievešanu Baltijas valstīs 1940.gada jūnijā. No šā patiešām interesantā raksta tikai neliels fragments. Tas ir PSRS aizsardzības tautas komisāra S.Timošenko 1940.gada 17.jūnija dienesta ziņojums Nr.390ps J.Staļinam un V.Molotovam, kurā norādīts:
Lai nodrošinātu Baltijas kara darbības lauka ātrāku sagatavošanu, uzskatu par nepieciešamu nekavējoties uzsākt ieņemto republiku teritorijās šādu pasākumu īstenošanu:
1. Robežu ar Austrumprūsiju un Baltijas piekrasti nekavējoties ieņemt mūsu robežsapsardzības karaspēkam, lai novērstu rietumu kaimiņa spiegošanas un diversiju darbību.
2. Katrā ieņemtajā republikā ievest pa vienam (pirmā kārtā) IeTK (Iekšlietu tautas komisariāta) karaspēka pulkam, lai apsargātu iekšējo kārtību.
3. Pēc iespējas ātrāk atrisināt jautājumu par ieņemto republiku valdībām.
4. Uzsākt ieņemto republiku armiju atbruņošanu un izformēšanu. Atbruņot iedzīvotājus, policiju un esošās militarizētās organizācijas.
5. Objektu apsardzi, sardzes un garnizona dienestu uzdot mūsu karaspēkam.
6. Noteiktā veidā uzsākt ieņemto republiku sovjetizāciju.
7. Ieņemto republiku teritorijā izveidot Baltijas kara apgabalu ar štābu Rīgā. Par kara apgabala karaspēka pavēlnieku iecelt Vidusāzijas kara apgabala pavēlnieku ģenerālpulkvedi Apanasenko.
8. Kara apgabala teritorijā uzsākt darbus, lai to sagatavotu kā kara darbības lauku (nocietinājumu celtniecība, dzelzceļu pārkārtošana, ceļu un autoceļu būve, noliktavas, rezervju izveidošana u.c.).
Kā redzams no šā dokumenta, maršals S.Timošenko visur un konsekventi lieto terminu ieņemtās republikas, kā tas patiesībā arī bija.
Šis PSRS maršala plāns drīz vien tika īstenots. 1940.gada no 17.līdz 21.jūnijam ar padomju emisāru palīdzību tika izveidotas tautas valdības, atbruņotas militarizētās organizācijas, izveidota Baltijas kara flote. Saskaņā ar Sarkanās armijas ģenerālštāba direktīvu Baltijas valstu teritorijā bija paredzēts izvietot 11 strēlnieku, 2 tanku un 1 motorizēto divīziju, kā arī 9 artilērijas pulkus. 1940.gada 11.jūlijā maršals S.Timošenko izdeva pavēli Nr.0141, kurā izvirzīja uzdevumu līdz 31.jūlijam saformēt Baltijas kara apgabalu. Par tā pavēlnieku sākumā tika iecelts ģenerālpulkvedis A.Loktionovs, bet par štāba priekšnieku ģenerālleitnants P.Kļenovs. Baltijas sevišķais kara apgabals tika saformēts vēl līdz Baltijas valstu uzņemšanai PSRS sastāvā.
PSRS Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V.Molotovs PSRS Augstākās Padomes sesijā, kura izlēma jautājumu par Baltijas valstu uzņemšanu PSRS sastāvā, izteicās šādi:
(..) Izcila nozīme mūsu valstij ir tam faktam, ka tagad Padomju Savienības robežas tiks pārnestas uz Baltijas jūras piekrasti. Līdz ar to mūsu valsts iegūst neaizsalstošas ostas Baltijas jūrā, kādas tik ļoti vajadzīgas. Padomju Savienības ārējās politikas panākumi ir jo ievērojamāki tādēļ, ka mēs to visu esam panākuši miera ceļā. (..)
Daudzi dokumenti, kuri atklāj PSRS okupācijas armijas nodarītos zaudējumus Latvijai, ir publicēti Latvijas Valsts arhīva izdotā dokumentu krājuma Izpostītā zeme trijās grāmatās. Taču mūsu arhīva fondi glabā vēl daudz citus dokumentus par Latvijas okupāciju, ar kuriem lasītājiem vēl nav bijusi izdevība tuvāk iepazīties. Šajā reizē tiek publicēti tie, kuri visuzskatāmāk parāda to, kā 1940.1941.gadā PSRS valdība, Aizsardzības tautas komisariāts, Sarkanās armijas karaspēka daļas un citas struktūras tieši realizēja maršala S.Timošenko Latvijas okupācijas plānu. Šoreiz lielāka uzmanība pievērsta arī 1941.gada aprīlī izvērstajai 13 militāro aerodromu būvniecībai, kura Latvijai un tās iedzīvotājiem bija ārkārtīgi smags slogs, kā arī aviācijas rūpnīcas Nr.464 celtniecībai.
Publicētie dokumenti arī parāda, ka tālaika Padomju Latvijas varasvīri un Komunistiskās partijas funkcionāri ir bijuši visai paklausīgi PSRS militāristu arvien pieaugošo prasību izpildītāji.
Izvilkums no Ministru kabineta 1940. gada 16. jūnija lēmuma par PSRS valdības ultimāta pieņemšanu
Ministru kabineta sēdes protokols Nr.40 1940. g. 16. jūnijā
(..) 1) Ārlietu ministrs V.Munters ziņo par ultimātu, ko PSRS komisāru padomes priekšsēdētājs iesniedzis Latvijas sūtnim Maskavā 1940.g. 16.06. plkst. 14.00 (13.00 pēc Latvijas laika).
2) Nolemj pieņemt Padomju Savienības valdības prasību par papildu karaspēka daļu ielaišanu Latvijā. (..)
Ministru prezidents K.Ulmanis
Valsts kancelejas direktora v.i. R.BulsonsLVA, 270.f., 1.apr., 2.l., 84.lp. Oriģināls
Izvilkums no LPSR Tautas Komisāru Padomes 1940. gada 27. augusta sēdes protokola Nr.1
LPSR Tautas Komisāru Padomes sēdes protokols Nr.1
1940. g. 27. augustā(..) 1) Pieņem sekojošu lēmumu:
Ievērojot to, ka saskaņā ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcijas (Pamatlikuma) 14., 132. un 133. pantu PSRS aizsardzības organizācija un visa PSRS bruņoto spēku vadība piekrīt Padomju Sociālistisko Republiku Savienībai viņas augstāko varas orgānu un valsts pārvaldes orgānu personā un ka PSRS Konstitūcijas un Latvijas PSR Konstitūcijas vispārējā kara klausība ir likums un tēvijas aizsardzība ir katra PSRS pilsoņa svēts pienākums,
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome nolemj:
1. Pārveidot Latvijas Tautas armiju par Sarkanās armijas strēlnieku teritoriālu korpusu, nododot viņu Baltijas atsevišķā* kara apgabala karaspēka sastāvā.
2. Nodot Latvijas Tautas armijas jūras flotes spēkus, to skaitā krasta artilēriju un hidroaviāciju, Strādnieku zemnieku jūras flotes sastāvā.
3. Reorganizēt Latvijas Tautas armijas pastāvošās kara mācības iestādes par normālu Sarkanās armijas kājnieku skolu.
4. Lai izvestu karaklausībai padoto apzināšanu un atrisinātu jautājumu par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas pilsoņu obligāta karadienesta izpildīšanu, pārveidot vietējās kara pārvaldes orgānus par kara komisariātiem, pakļaujot tos Baltijas atsevišķajam kara apgabalam.
5. Piepaturēt Strēlnieku korpusā līdzšinējo Latvijas Tautas armijas tērpu, noņemot uzplečus un ievedot Sarkanās armijas komandējošā sastāva atšķirības zīmes.
6. Likt visa korpusa, kara skolas un jūras spēku personālajam sastāvam divu mēnešu laikā nodot kara zvērestu saskaņā ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Augstākās Padomes 1939. gada 3. janvāra rīkojumu.
7. Visa Latvijas PSR bijušās kara ministrijas, Latvijas Tautas armijas un tās apkalpojošo iestāžu apbruņojumu un mantu, ēkas, būves utt., kā arī lietas un arhīvus nodot Baltijas atsevišķajam kara apgabalam.
Visu jūras spēku, krasta aizsardzības un hidroaviācijas apbruņojumu, mantu, ēkas un būves nodot Sarkanā Karoga Baltijas flotei.
Šis likums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. (..)
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs Iekšlietu tautas komisariāta vecākais sevišķu uzdevumu ierēdnis A.Sakss
LVA, 270.f., 1.apr., 4.l., 2., 2.a.lp. Oriģināls * tā tekstā. Patiesībā tas saucās Baltijas sevišķais kara apgabals.
Izvilkums no apriņķu policijas priekšnieku ziņojuma par Sarkanās armijas karaspēka daļu ienākšanu Latvijā
Kārtības policijas departaments 1940. gada 20.24.06.
Madonas apriņķa priekšnieks ziņoja, ka Madonā iebraukuši 3 PSRS karaspēka komisāri un uzaicinājuši apriņķa priekšnieku noorganizēt gājienu par godu jaunai valdībai, izlīmējot uzsaukumus. Gājiens noteikts š.g. 22. jūnijā plkst.19.00. Par kārtību gādāšot PSRS karavīri, kādam nolūkam ieradušies no Cēsīm 2 bruņumašīnas un 1 kājnieku rota. Policijai uzdots uz ielām nerādīties un palikt savās mītnēs, bet apriņķa priekšniekam un pilsētas galvam piedalīties gājienā pirmiem. Bez tam krievu komisāri stāstījuši, ka Valsts prezidents Ulmanis vairs neesot amatā. (..)
Ievērojot to, ka Madonā nav bijis politisko ieslodzīto, Padomju Savienības karaspēka komandieri likuši atbrīvot sekojošas personas: Greņģi recidīvists uzlauzējs, Adamoviču recidīvists zaglis, Kaparjostu recidīvists zaglis un Liepiņu slimo ar dedzināšanas māniju un nodedzinājis apmēram 15 šķūņus, kuri atbrīvoti. (..)
LVA, 270.f., 1.apr., 339.l., 1., 1.a. lp. Oriģināls
PSRS Tautas Komisāru Padomes lēmums par Latvijas pilsētu iekļaušanu PSRS pretgaisa aizsardzības sistēmā
Pilnīgi slepeni
Latvijas PSR TKP PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes lēmums Nr.1707682ps 1940. gada 16. septembrī
Maskava, KremlisPar pilsētu iekļaušanu pretgaisa aizsardzības punktu skaitā
1. PSR Savienības Aizsardzības tautas komisariāta pretgaisa aizsardzības punktu skaitā iekļaut šādas pilsētas:
1. Rīgu
2. Daugavpili (Dvinsku)
3. Jelgavu (Mitavu)
un Jūras kara flotes tautas komisariāta [skaitā]:
1. Liepāju (Libavu)
PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V.MolotovsLVA, 270.f., 1.s. apr., 1.l., 1.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes lēmums par komisijas izveidošanu rūpnīcas Tosmare pieņemšanai
Pilnīgi slepeni
PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes lēmums Nr. 1689675 ps
1940. gada 13. septembrī
Maskava, KremlisPar komisijas izveidošanu, lai Liepājā pieņemtu rūpnīcu Tosmare
Pildot PSRS Tautas Komisāru Padomes 1940. gada 14. augusta lēmumu Nr. 1464572 ps, PSR Savienības Tautas Komisāru Padome nolemj:
1. Lai Jūras karaflotes tautas komisariāta sistēmā pieņemtu Liepājā rūpnīcu Tosmare, nozīmēt komisiju šādā sastāvā:
Komisijas priekšsēdētājs inženieris kontradmirālis biedrs Orlovs (no JKFIK);
Komisijas locekļi:
No Jūras kara flotes tautas komisariāta inženieris 1. ranga kapteinis b. A. Savins,
No Kuģu rūpniecības tautas komisariāta inženieris b. A. Gerkens.
2. Rūpnīcas Tosmare pieņemšanas termiņu noteikt 10 dienas.
PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V. Molotovs
PSRS Tautas Komisāru Padomes lietu pārvaldnieks M. HlomovsLVA, 270.f., 1.s. apr., 2.l., 1.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Informācija par Liepājas ostas izbūves projektu Liepājas ostu izbūvēs par vienu no galvenajām PSRS ostām
Liepāja, 17. sept.
Liepājā vakar ieradās Ļeņingradas pilsētas plānošanas institūta direktors Solovņenko. Viņu pavadīja Komunālās saimniecības tautas komisariāta darbinieki ar Būvniecības departamenta direktoru Skulti. Pilsētas valdes sēžu zālē notika apspriede par Liepājas izbūvi. Apspriedē piedalījās arī Liepājas pilsētas vecākais M. Edžiņš, kas ziņoja par izbūves projektu. Direktors Solovņenko paskaidroja, ka ir nodoms Liepājas ostu pārvērst par vienu no Padomju Sociālistisko Republiku Savienības galvenām ostām, kā nākamo pēc Ļeņingradas. Pilsētai jau izstrādā jaunu izbūves plānu, paredzot ļoti plašas ostas, rūpniecības un mājokļu rajonu. Lai novērstu dzīvokļu krīzi un atbrīvotos no nehigiēniskiem dzīvokļiem, jau nākamā gadā Liepājā uzsāks izbūvēt dzīvojamās blokēkas. (..) Cels arī jaunu pilsētas slimnīcas ēku 3 korpusos un pilsētas lopkautuvi. Cels otru tiltu. Pilsētas valdei līdz š.g. 20.septembrim jāizstrādā 1941. gada kapitālo būvju plāns. (..)
Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Ziņotājs, 1940.g. 18. septembrī
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lēmums par fabrikas Tosmare nodošanu PSRS Jūras kara flotes tautas komisariātam
Slepens
LPSR Tautas Komisāru Padomes lēmums Nr. 161
Rīgā, 22. septembrī 1940. g.Pamatojoties uz PSRS Tautas Komisāru Padomes š.g. 14. augusta lēmumu / Nr. 164457255/ Par Liepājas fabrikas Tosmare pārņemšanu Kara Jūras Flotes Tautas Komisariāta sistēmā,
LPSR Tautas Komisāru Padome nolemj:
nodot Liepājas fabriku Tosmare Kara Jūras Flotes Tautas Komisariāta pārziņā.
Fabrikas nodošanai TKP ieceļ komisiju sekojošā sastāvā:
Priekšsēdētājs: b. Jansons, fabrikas Tosmare direktors,
b. Jancis, Viegl. rūpn. TK inženieris
b. Eduards Šķilteris, Valsts kontroles Tautas Komisariāta inženieris.
Komisijai nekavējoties jāstājas pie fabrikas nodošanas Kara Jūras Flotes Tautas Komisariāta pilnvarotiem pārstāvjiem.
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V. Lācis
LVA, 270.f., 1.s. apr., 4. 1., 4.lp. Oriģināls
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lēmums par kuģubūvētavas Vairogs nodošanu PSRS Jūras kara flotes tautas komisariātam
Slepens
LPSR Tautas Komisāru Padomes lēmums Nr. 198
Rīgā, 24. septembrī 1940.g.Pamatojoties uz PSRS Tautas Komisāru Padomes š.g. 13. augusta lēmumu (Nr. 1427560) Par kuģubūvētavas verfes Vairogs nodaļas pārņemšanu Kara Jūras Flotes Tautas Komisariāta pārziņā, LPSR Tautas Komisāru Padome nolemj:
Nodot Bolderājas kuģubūvētavu a/s Vairogs nodaļu Kara Jūras Flotes Tautas Komisariāta pārziņā.
Kuģu būvētavas nodošanai TKP ieceļ komisiju sekošā sastāvā:
Priekšsēdētājs: b. Eglītis, Arnolds, Bolderājas kuģu būvētavas direktors,
b. Kalvenietis, Arturs, Vieglās rūpniecības TK pārstāvis,
b. Mežciems, Dāvids, Valsts kontroles TK pārstāvis.Komisijai nekavējoties jāstājas pie kuģu būvētavas nodošanas Kara Jūras Flotes Tautas Komisariāta pilnvarotiem pārstāvjiem.
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V. Lācis
LVA, 270.f., 1.s. apr., 4.l., 8.lp. Oriģināls
PSRS Tautas Komisāru Padomes lēmums par Valsts rezervju teritoriālās pārvaldes organizēšanu Baltijas kara apgabalā
Slepeni
Eks. Nr. 28
Latvijas PSR TKP PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes lēmums Nr. 1948 813 s
1940. gada 10. oktobrī
Maskava, KremlisPar Valsts rezervju teritoriālās pārvaldes organizēšanu Baltijas kara apgabalā
Papildinot PSRS Tautas Komisāru Padomes 1940. gada 13. jūlija lēmumu Nr. 1256-486s Par PSRS TKP Valsts rezervju pārvaldes jaunu teritoriālo pārvalžu organizēšanu un dislokāciju,
PSR Savienības Tautas Komisāru Padome nolemj:
1. Atļaut PSRS Tautas Komisāru Padomes Valsts rezervju pārvaldei organizēt valsts rezervju teritoriālo pārvaldi ar atrašanās vietu Rīgā.
Minētās teritoriālās pārvaldes organizēšanu veikt valsts rezervju teritoriālo pārvalžu 1940. gadam apstiprināto štatu robežās.
2. Uzdot Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomei mēneša laikā piešķirt dienesta un dzīvojamās telpas, kuras ir nepieciešamas Baltijas kara apgabala valsts rezervju teritoriālās pārvaldes darbinieku izvietošanai.
PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V.Molotovs
PSRS Tautas Komisāru Padomes lietu pārvaldnieks M.HlomovsLVA, 270. f., 1. s. apr., 1. l., 2. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Baltijas sevišķā kara apgabala štāba lūgums piešķirt zemi artilērijas poligonu paplašināšanai
Slepeni
Nr. 1/1039
PSRS ATK Baltijas sevišķā kara Apgabala artilērijas pārvalde
Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas mežrūpniecības tautas komisāram 1. daļa, 3. nodaļa
1940. gada 15. oktobrīLai nodrošinātu Baltijas sevišķā kara apgabala kaujas sagatavotību un artilērijas šaušanu, lūdzu esošo artilērijas poligonu Gaujas, Daugavpils, Litenes un Ļibovas (Liepāja J.R.) zemes gabalus paplašināt saskaņā ar šeit pievienotajām poligonu kartēm un pārvietojot visas saimniecības, kuras atrodas minēto teritoriju robežās.
Būtu vēlams zemes gabalu piešķiršanu un pārvietošanu veikt ne vēlāk par 1941. gada 15. aprīli.
No artilērijas pārvaldes par pārstāvjiem zemes ierādīšanā tiek nozīmēti:
1) Poligonā Gauja pulkvedis Telkovs un kapteinis Matigins.
2) Poligonā Daugavpils pulkvedis Paņitkins.
3) Poligonā Litene pulkvedis Šilovskis. (..)
4) Poligonā Ļibava pulkvedis Korņejevs.BSKA štāba priekšnieks ģenerālleitnants Kļenovs
BSKA artilērijas priekšnieks artilērijas ģenerālmajors P.BelovsLVA, 270. f., 1. s. apr., 23. l., 49. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Izraksts no PSRS Tautas Komisāru Padomes lēmuma par Iekšlietu tautas komisariāta karaspēka skaita palielināšanu
Pilnīgi slepeni
PSRS Tautas Komisāru Padomes lēmums Nr. 24111072 ps
1940. gada 26. novembrīPar IeTK karaspēka skaita palielināšanu
Sakarā ar aizsardzības nozīmes objektu skaita palielināšanu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas PSR teritorijās un Ukrainas un Baltkrievijas rietumu apgabalos PSR Savienības Tautas Komisāru Padome nolemj:
3. Patlaban pastāvošo IeTK karaspēka sastāvu, kas apsargā dzelzceļa būves, skaitā 2561 cilvēku un papildu skaitu 1600 cilvēkus, kā arī kazarmu, dzīvojamo un palīgtelpu, sakaru un signalizācijas celtniecību uzturēt uz IeTK Galvenās ceļu šoseju pārvaldes un savienoto republiku galveno ceļu pārvalžu rēķina.
PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V.Molotovs
LVA, 270. f., 1. s. apr., 1. l., 4. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas Atzīmes dokumentā: Latvijas PSR TKP priekšsēdētājam b. V.Lācim
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lēmums par naftas produktu tvertņu nodošanu kara resora rīcībā
Slepeni
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lēmums Nr. 609
Rīgā 1940. g. 3. decembrīPar naftas produktu tvertņu nodošanu kara resora rīcībā
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome nolemj:
Nodot kara resora rīcībā sekojošas naftas produktu tvertnes:
Rīgā, paz. 2
610 kbm.
Rīgā, paz. 3
1679 kbm.
Rīgā, paz. 4
3748 kbm.
Rīgā, paz. 6
715 kbm.
Daugavpilī, paz. 9
216 kbm.
Cēsīs, paz. 10
1400 kbm.
Daugavpilī pie dzelzceļa stacijas 4 Shell tvertnes, kopā 300 kbm.
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lietu pārvaldnieks A.SakssLVA, 270. f., 1. s. apr., 4. l., 69. lp. Oriģināls
Izraksts no Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lēmuma par bijušās Latvijas Vietējās gaisa aizsardzības vadības atlaišanu
Vietējās gaisa aizsardzības Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes mpārvaldes priekšniekam v. Ozolam lēmums Nr. 647/p.sl.
Rīgā 1940. g. 11. decembrī(..) 7) Bijušo Latvijas Vietējās gaisa aizsardzības vadību atlaist.
Uzlikt bijušajam Vietējās gaisa aizsardzības priekšniekam pulkvedim Ozolam par pienākumu 5 dienu laikā nodot jaunorganizējamiem vietējās pretgaisa aizsardzības pilsētu orgāniem visu VGA mantību, militāro un apmācības tehniku, darbinieku sastāvu pēc sarakstiem, inventāru, noliktavu telpas, iestādes, patvertnes, laboratorijas, kā arī visus dokumentus par stāvokli uz nodošanas dienu.
Aktus par pieņemšanu un nodošanu iesniegt Latvijas IeTK VPGA daļai līdz 1940. g. 20. decembrim (..)
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lietu pārvaldnieks A.SakssLVA, 270. f., 1. s. apr., 4. l., 109. lp. Izraksts
LPSR izglītības tautas komisāra J.Lāča ziņojums par skolu atvēršanu Sarkanās armijas komandieru bērniem
Nr. 5895
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomei Izglītības tautas komisārs
1940. g. 31. decembrīSakarā ar Sarkanās armijas komandējošā sastāva ģimeņu ierašanos Latvijas Padomju Sociālistiskajā republikā Izglītības Tautas Komisariāta pienākums bija sagādāt iespēju viņu bērniem mācīties krievu valodā.
Ievērojot to, Izglītības Tautas Komisariāts 1940. gada rudenī Rīgā, Liepājā un Daugavpilī atvēra vispirms vidusskolas, bet vēlāk, skolēnu skaitam pieaugot, arī nepilnās vidusskolas. Bet vēlāk Sarkanās armijas komandējošā sastāva bērni ieradās ne vien minētos centros, bet arī citos republikas rajonos Ventspilī, Vaiņodē, Gulbenē, bet ne tik lielā skaitā. Oktobra un novembra mēnešos viņu vajadzībām Izglītības Tautas Komisariātam nācās atvērt skolas. Tādā kārtā patlaban Latvijas PSR teritorijā pastāv sekošas skolas Sarkanās armijas komandējošā sastāva bērniem:
1) Rīgas vidusskola 26 klases ar vairāk nekā 1000 bērniem
2) Rīgas pamatskola 4 klases, kurās mācās 32 bērni
3) Daugavpils vidusskola 17 klases, kurās mācās 505 bērni
4) ...nepilna...11......145....
5) Liepājas vidsk....11.....242.....
6).... nepilnā.....7.....123...
7) Ventspils....5....113...
8) Vaiņodes .... 4....36....
9) Gulbenes .....5.......20.....
Jāatzīmē, ka, atskaitot Rīgas vidusskolu, skolēnu skaits pēdējās 1.2. klasēs nav lielāks par 8 skolēniem klasē. Pēdējā laikā ienāk prasības atvērt skolas Bauskā, Madonā un Jaunjelgavā, kaut gan Sarkanās armijas komandējošā sastāva bērnuskolēnu skaits katrā no šiem rajoniem nepārsniedz 20.
Ievērojot to, ka skolu uzturēšana ar mazu skolēnu skaitu un tāpat atsevišķu klašu uzturēšana ar 46 skolēniem katrā pārāk apgrūtina budžetu, bet apzinoties, ka nepieciešami kaut kādā kārtā apmierināt pilnīgi pamatotās Sarkanās armijas komandējošā sastāva prasības, Izglītības Tautas komisariāts vienojās ar Baltijas kara apgabala politiskās propagandas pārvaldi, ka nepieciešami organizēt Rīgā skolēnu internātu 100 personām. Tādā kārtā būs iespējams novietot Rīgā skolēnus no Gulbenes, Bauskas un citiem republikas rajoniem, kur viņu skaits ir niecīgs, un dot iespēju tiem mācīties Rīgas II krievu vidusskolā.
Telpas internātam ierādītas Dzirnavu ielā 36, un tur patlaban Būvniecības trests izdara vajadzīgos remontus, kas tiks pabeigti 1941. gada janvāra sākumā.
Bet Izglītības Tautas Komisariāta budžetā nav pietiekamu līdzekļu inventāra iegādāšanai. Tā kā skolas darbam sākoties, t.i., 1941. gada 12. janvārī, internātam jābūt kārtībā un jāuzņem skolēni, Izglītības Tautas Komisariāts lūdz Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomi atļaut līdzekļus internāta iekārtošanai, saimniecības izdevumiem un personāla algām 1941. gadā kopumā rbļ. 92025, saskaņā ar šim rakstam pievienotiem izdevumu sarakstiem.
Latvijas PSR izglītības tautas komisārs J.Lācis
LVA, 270.f., 1.apr., 18.l., 191., 192.lp. Oriģināls
Izvilkums no Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes 1941. gada 21. janvāra sašaurinātās sēdes protokola Nr.2
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes sašaurinātās sēdes protokols Nr.2
1941. gada 21. janvārīPiedalījās: b.b. Vilis Lācis (LPSR TKP priekšsēdētājs), Jānis Kalnbērziņš (LK(b) P CK sekretārs), Fricis Deglavs (LPSR Valsts plāna komisijas priekšsēdētājs), ģenerālmajors Arhinčikovs (LPSR kara komisārs), valsts drošības vecākais majors Alfons Noviks (LPSR iekšlietu tautas komisārs) un 3. ranga intendants Aļeksejevs (LPSR Kara komisariāta 5. daļas priekšnieks).
Sēdi vada: b. J.Kalnbērziņš
Sekretārs: b. P.Aļeksejevs.
Klausījās:
1. Par mobilizācijas aizsardzības orgānu formēšanu LPSR Tautas Komisāru Padomē, tautas komisariātos un apriņķu (pilsētu) izpildu komitejās. Ziņotājs: LPSR Kara komisariāta 5. daļas priekšnieks 3. ranga intendants b. Aļeksejevs.
Nolēma:
1. Lai izskatītu un izlemtu mobilizācijas un aizsardzības jautājumus, apstiprināt LPSR Tautas Komisāru Padomes sašaurināto sēdi šādā sastāvā:
1. LPSR TKP SS priekšsēdētājs Vilis Lācis,
2. LPSR TKP SS priekšsēdētāja vietnieks Valsts plāna komisijas priekšsēdētājs Fricis Deglavs,
3. LPSR TKP SS loceklis LK(b)P CK sekretārs Jānis Kalnbērziņš,
4. LPSR TKP SS loceklis BSKA karaspēka pavēlnieks ģenerālleitnants b.Kuzņecovs,
5. LPSR TKP SS loceklis LPSR kara komisārs ģenerālmajors Konstantins Arhipčikovs,
6. LPSR TKP SS loceklis iekšlietu tautas komisārs Alfons Noviks.
2. Vadoties no nolikuma par kara pārvaldes vietējiem orgāniem (..) par LPSR TKP SS sekretāru apstiprināt LPSR Kara komisariāta 5. daļas priekšnieku 3. ranga intendantu P.Aļeksejevu.
3. LPSR TKP SS darba tehnisko apkalpošanu uzdot LPSR Tautas Komisāru Padomes slepenajai daļai. (..)
Priekšsēdētājs: J.Kalnbērziņš
Sekretārs: P.AļeksejevsLVA, 270.f., 1.s.apr., 20.l., 31., 35. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Baltijas sevišķā kara apgabala karaspēka pavēlnieka ģenerālleitnanta Kuzņecova lūgums nodot kara apgabala aizņemtās telpas Aizsardzības tautas komisariātam
Nr.2/10/040/
Latvijas PSR PSRS ATK Baltijas sevišķā
Tautas Komisāru Padomei kara apgabala Kara padome
1941. gada 28. janvārīIzvietojot karaspēka daļas, iestādes un komandējošo sastāvu Rīgas pilsētā, bijušās Latvijas armijas Sakaru komiteja ar padomju karaspēku, bet vēlāk Dzīvokļu komisija pie komunālās saimniecības tautas komisāra piešķīra BSKA štābam vairākas ēkas, kuras ir uzskaitītas pievienotajā sarakstā.
Pamatojoties uz PSRS Centrālās Izpildu Komitejas 1926. gada 26. aprīļa lēmumu par vietējām finansēm, visas telpas, kuras tiek piešķirtas karaspēka daļu un iestāžu kazarmām, štābiem un noliktavām, ir jāpiešķir bez maksas un Aizsardzības tautas komisariāta bilancē var tikt nodotas ar vietējo padomju lēmumu.
Komandējošā sastāva izvietošanai arī ir nodotas vairākas ēkas, taču Rīgas pilsētas dzīvokļu daļa līdz šim laikam neveic minēto ēku tiešu pārvaldi, kas rada nenormālu stāvokli, kurā komandējošais sastāvs, maksājot dzīvokļu īres maksu Rīgas pilsētas komunālajai saimniecībai, tajā pašā laikā ir spiests segt izdevumus šo telpu remontam un uzturēšanai, vai arī šie izdevumi ir jāsedz BSKA štābam.
Saskaņā ar PSRS Centrālās Izpildu Komitejas un Tautas Komisāru Padomes lēmumu (1937.g. lik. krāj. Nr. 69, 314.p.) vietējām padomēm, nolūkā saglabāt un sakārtot dzīvojamā fonda pārvaldi, ir jānodod saskaņā ar noslēgto līgumu ilgtermiņa lietošanā Aizsardzības tautas komisariāta pārziņā tās dzīvojamās mājas, kuras aizņem komandējošais sastāvs un viņu ģimenes.
Pamatojoties uz augstāk izklāstīto, Kara padome lūdz nodot Aizsardzības tautas komisariātam BSKA komandējošā sastāva un karaspēka daļu aizņemtās ēkas (..)
BSKA karaspēka pavēlnieks ģenerālleitnants Kuzņecovs
Kara padomes loceklis korpusa komisārs DibrovaLVA, 270.f., 1.s.apr., 49.l., 27.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Atzīmes dokumentā: b. Šarapovam, kopā ar Komunālās saimniecības tautas komisariātu,
b. Kločkovu un attiecīgo iestāžu pārstāvjiem apspriest šo jautājumu un sagatavot projekta priekšlikumus. V.LācisBaltijas sevišķā kara apgabala pavēlniecības prasība vietējām varas iestādēm notīrīt ceļus no sniega
Pilnīgi slepeni
Nr.0041
Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājam
Baltijas sevišķā kara apgabala Kara padome
Kopija 8. armijas Kara padomei 1941. gada 30. janvārīLai kara apgabala karaspēka daļu interesēs uzturētu pastāvīgā gatavībā galvenos šoseju un grunts ceļus, es lūdzu:
1. Uzdot vietējās varas orgāniem nekavējoties notīrīt ceļus no sniega.
2. Pieprasīt pastāvīgu ceļu stāvokļa novērošanu un savlaicīgu to notīrīšanu no aizputinājumiem.Galveno ceļu karte LPSR robežās tiek pievienota.
Kara apgabala karaspēka pavēlnieks ģenerālleitnants Kuzņecovs
Kara padomes loceklis korpusa komisārs Dibrova
Kara apgabala štāba priekšnieks ģenerālleitnants KļenovsLVA, 270.f., 1.s.apr., 49.l., 18.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Baltijas sevišķā kara apgabala pavēlniecības lūgums aizslepenot kartogrāfiskos, topogrāfiskos un ģeodēziskos materiālus
Slepeni, Nr.0152
Latvijas PSR PSRSATK
Tautas Komisāru Padomei Baltijas sevišķā kara apgabala Kara padome
1941.gada 5.februārīZemkopības, Mežrūpniecības, Komunālās saimniecības tautas komisariātos un citās Latvijas PSR iestādēs un organizācijās ir liels daudzums dažādu kartogrāfisko un topoģeodēzisko materiālu, kuriem ir aizsardzības nozīme un kuri ir slepeni.
Patlaban šie materiāli nav pilnīgi uzskaitīti, tie pavairoti bez grifa jebkurā tirāžā un minēto materiālu lietošana nav ierobežota, kas nerada grūtības tos iegūt ārvalstu izlūkdienestiem.
Lai topoģeodēziskajiem materiāliem Latvijas PSR teritorijā noteiktu slepenību, sakārtotu minēto materiālu izdošanu, uzskaiti un lietošanu un novērstu to nokļūšanu pie ārvalstu izlūkdienestiem, Baltijas sevišķā kara apgabala Kara padome lūdz šo stāvokli noregulēt ar Latvijas PSR TKP speciālu lēmumu. (..)
BSKA karaspēka pavēlnieks ģenerālleitnants Kuzņecovs
BSKA Kara padomes loceklis korpusa komisārs Dibrova
BSKA štāba priekšnieks ģenerālleitnants KņenovsLVA, 270.f., 1.s.apr., 49.l., 3.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas Atzīmes dokumentā: Pie lietas. TKP lēmumu pieņēmusi.
Izvilkums no PSRS Tautas Komisāru Padomes Ekonomiskās padomes lēmuma par Sarkanās armijas karaspēka daļu apgādi
Pilnīgi slepeni
PSRS TKP Ekonomiskās padomes lēmuma Nr.19461 ps
1941.gada 6.februārīPar PSRS Aizsardzības tautas komisariāta, Jūras kara flotes tautas komisariāta, Iekšlietu tautas komisariāta un Armijas, aviācijas un ķīmiskās rūpniecības veicināšanas biedrības apgādes plānu ar mantu, īpašumu un pārtiku 1941.gada 1.ceturksnī
4. Uzdot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas PSR tautas komisāru padomēm 1941.gadā sagatavot, lai apgādātu Sarkanās armijas un Jūras kara flotes karaspēku, kurš izvietots minēto republiku teritorijā, 13800 tonnas gaļas, 70 tonnas putnu gaļas, 1400 tonnas tauku, 1400 tonnas speķa, 1000 kastes olu un 100 tonnas siera, sadalot pa republikām saskaņā ar Pielikumu Nr.28.*
PSR Savienības TKP Ekonomiskās padomes
priekšsēdētāja vietnieks N.BulgaņinsLVA, 270.f., 1.s.apr., 1.l., 28.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas * Netiek publicēts
Izvilkums no PSRS TKP Ekonomiskās padomes lēmuma par kokmateriālu piešķiršanu PSRS Aizsardzības tautas komisariātam
Pilnīgi slepeni, Nr.001646
PSRS Tautas Komisāru Padomes
Ekonomiskā padome
1941.gada 8.februārīLai 1941.gadā nodrošinātu Aizsardzības tautas komisariāta aizsardzības celtniecību, PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes Ekonomiskā padome iesaka: (..)
2. Ārējās tirdzniecības tautas komisariātam un Latvijas un Lietuvas PSR tautas komisāru padomēm 1941. gadā Aizsardzības tautas komisariātam piešķirt uz tā 200 tūkstoš kubikmetru 3.un 4.šķiras un bezšķiras eksporta zāģmateriālu rēķina, tajā skaitā:
a) no Lietuvas PSR esošajiem 5 tūkst.kubikmetrus un Latvijas PSR 35 tūkst.kubikmetrus;
b) uz samazināšanas rēķina sazāģēšanai eksporta vajadzībām Latvijas PSR 113 tūkst.m3 un Lietuvas PSR 47 tūkst.m3.
PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes Ekonomiskās padomes priekšsēdētāja vietnieks A.Mikojans
LVA, 270.f., 1.s.apr., 1.l., 30.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Izvilkums no Latvijas PSR Arodbiedrību Centrālās padomes priekšsēdētāja J.Putniņa un LPSR ACP sekretāra G.Jauntirāna ziņojuma par karaspēka aizņemtām telpām
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomei
VK(b)P CK un PSRS TKP pilnvarotajam b.V.Derevjanskim 1941.g.19.02.(..) Pieņemot atpūtas namu tīklu Arodbiedrību centrālās padomes pārziņā, noskaidrojās, ka veselu rindu telpu bez arodbiedrību ziņas ir aizņēmušas karaspēka daļas: (..) aizņemts bērnu atpūtas nams Cīrulīši ar 158 vietām. Rīgas apriņķa Ulbrokā aizņemts bērnu vasaras nams ar 150 vietām. Siguldā, Lakstīgalas ielā Nr.13, aizņemta bērnu vasaras sanatorija ar 150 vietām, Šveices ielā Nr.19 pieaugušo atpūtas nams ar 26 vietām. (..)
Latvijas PSR Arodbiedrību centrālās padomes priekšsēdētājs J.Putniņš
LPSR ACP sekretārs G.JauntirānsLVA, 270.f., 1.apr., 259.l., 21.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
LPSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja F.Deglava informācija par karaspēka daļu patvaļīgi aizņemtām telpām
Pilnīgi slepeni
Baltijas sevišķā kara apgabala pavēlniekam ģenerālpulkvedim b.Kuzņecovam
Atbildot uz Komunālās saimniecības 1941.g.28.1. Nr.2/10/0401 tautas komisāram b.Jagaram 1941.gada 28.februārīLPSR Tautas Komisāru Padomes rīcībā ir vairāki materiāli par karaspēka izvietošanas LPSR teritorijā jautājumu neapmierinošu atrisināšanu.
Ir gadījumi, kad karaspēka daļas telpas aizņem pašas bez šo jautājumu pienācīgas izlemšanas padomju orgānos.
Dažas vietējās izpildu komitejas zem militārās pavēlniecības pārstāvju spiediena pieņem nepareizus lēmumus. Piemēram, Mītavas pilsētas izpildu komiteja 1941.gada 19.februārī nolēma nodot karaspēka izvietošanai vasaras teātri, vācu biedrības Utak muzeju, skolu, pārvietot jaukto padomjuvācu komisiju un citus.
Lai sakārtotu karaspēka izvietošanu, lūdzu Jūs turpmāk šādus jautājumus sagatavot kopīgi ar LPSR Komunālās saimniecības tautas komisariātu un iesniegt izskatīšanai Tautas Komisāru Padomē, pēc tam vietējām izpildu komitejām tiks doti attiecīgie norādījumi.
Lai ievestu kārtību jau karaspēka aizņemtā dzīvojamā fonda lietderīgā izmantošanā, Komunālās saimniecības tautas komisariātam tiek uzdots kopīgi ar Baltijas sevišķā kara apgabala pavēlniecību sagatavot jautājumu par dzīvojamā fonda nodošanu karaspēka daļām pa visu Latvijas PSR teritoriju un iesniegt šos materiālus apstiprināšanai Tautas Komisāru Padomē ne vēlāk par 1941. gada 1. aprīli.
Pielikumā: Rīgas garnizona karaspēka daļu aizņemto ēku un noliktavu telpu saraksts (tikai Komunālās saimniecības tautas komisariātam).*
LPSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja vietnieks F.Deglavs
LVA, 270. f., 1. s. apr., 49. l., 28. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
* Netiek publicēts
PSRS Tautas Komisāru Padomes lēmums par pilsoņu pierakstīšanu iesaukšanas punktos
Slepeni
PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes Lēmums Nr. 465196s
Maskava, Kremlis, 1941. gadas 6. martāPar pilsoņu pierakstīšanu iesaukšanas punktos, kuri dzīvo Ziemeļu Bukovinas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas PSR un Besarābijas teritorijā un ir paredzēti iesaukšanai 1941. gadā
PSR Savienības Tautas Komisāru Padome nolemj:
Atļaut PSR Savienības Aizsardzības tautas komisariātam saskaņā ar Likuma par vispārējo karaklausību 17. pantu 1941. gada aprīlīmaijā pierakstīt iesaukšanas punktos Ziemeļu Bukovinā, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR teritorijā dzīvojošos, 1919., 1920., 1921. un 1922. gadā dzimušos, un 1917., 1918., 1919., 1920., 1921. un 1922. gadā dzimušos Besarābijas pilsoņus, kuri ir paredzēti iesaukšanai 1941. gadā.
PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V.Molotovs
PSRS Tautas Komisāru Padomes lietu pārvaldnieks J.ČadajevsLVA, 270. f., 1. s. apr., 1. l., 34. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
PSRS Tautas Komisāru Padomes norādījums nodot degvielas noliktavas PSRS Jūras kara flotes tautas komisariātam
Pilnīgi slepeni
Jūras kara flotes tautas komisariātā Nr. 071254b. M.Kuzņecovam PSRS Tautas Komisāru Padome
Naftas tautas komisariātā b. I.Sedinam
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomē b. V.Lācim
Igaunijas PSR Tautas Komisāru Padomē Maskava, Kremlis
b. I.Lauristinam 1941. gada 22. martāPSR Savienības Tautas Komisāru Padome iesaka nodot Jūras kara flotes tautas komisariāta pārziņā šķidrās degvielas glabāšanas noliktavas Liepājā (Ļibovā) ar tilpumu 6330 tonnas, ko īrē Jūras kara flotes tautas komisariāts, Tallinā ar tilpumu 5330 tonnas, tajā skaitā Jūras kara flotes tautas komisariāta īrētās 4330 tonnas, Pjarnu (Pērnavā) 1150 tonnu tilpumu, tajā skaitā Jūras kara flotes tautas komisariāta īrētās 350 tonnas.
Nodošanu veikt saskaņā ar PSRS Tautas Komisāru Padomes 1936. g. 15 II lēmumu Par valsts uzņēmumu, ēku un būvju nodošanas kārtību. (..)
PSRS Savienības Tautas Komisāru Padomes
priekšsēdētāja vietnieks M.PervuhinsLVA, 270. f., 1. s. apr., 1. l., 54. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Izvilkums no Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes sašaurinātās sēdes 1941. gada 9. aprīļa lēmuma par Aizsardzības tautas komisariāta celtniecības nodrošināšanu
Pilnīgi slepeni
Jautājumā: Par pasākumiem, lai nodrošinātu ATK aizsardzības celtniecību
Nolēma: 7. p. Uzdot Flotes tautas komisariāta pilnvarotajam Latvijas PSR nodrošināt BSKA Inženieru pārvaldes kravu nepārtrauktu pārvadāšanu ar nepieciešamajiem peldošiem līdzekļiem no Liepājas piestātnes līdz EzelesDago salai, kopskaitā 70 000 tonnas.
Latvijas PSR TKP priekšsēdētājs V.Lācis
LPSR TKP sašaurinātās sēdes sekretārs
3. ranga intendants AļeksejevsLVA, 270. f., 1. s. apr., 24. l., 16. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
PSRS Tautas Komisāru Padomes Aizsardzības komitejas lēmums par mehāniskā transporta izņemšanas limitiem
Pilnīgi slepeni
PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes
Aizsardzības komitejasLēmums Nr. 40 ps
Maskava, Kremlis
1941. gada 9. aprīlīPar mehāniskā transporta izņemšanas limitiem no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas PSR tautas saimniecības, lai nodrošinātu Sarkanās armijas mobilizācijas vajadzības
PSR Savienības TKP Aizsardzības komiteja nolemj:
1. apstiprināt mehāniskā transporta izņemšanas limitu no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas PSR tautas saimniecības, lai nodrošinātu Sarkanās armijas mobilizācijas vajadzības, šādā apmērā:
Vieglās mašīnas
Smagās mašīnas
Traktorus
Igaunijas PSR
Latvijas PSR
500
1100
250
Lietuvas PSR
Kopā:
500
1100
250
2. Mehāniskā transporta daudzumu un limitu sadales kārtību republikā noteikt saskaņā ar PSR Savienības TKP Aizsardzības komitejas 1940. gada 23. augusta lēmumu Nr. 370 ps.
PSR Savienības TKP Aizsardzības komitejas
priekšsēdētājs K.Vorošilovs
PSR Savienības TKP Aizsardzības komitejas
mobilizācijas pārvaldes priekšnieks I.SafonovsLVA, 270. f., 1. s. apr., 1. l., 59. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Rīgas zooloģiskā dārza saimniecības pārziņa palīga J.Pamiljena ziņojums par sarkanarmiešu huligānisko uzvedību
Rīgas zooloģiskā dārza pārvaldniekam Rīgā, 5. maijā 1941.g.
Š.g. 2. un 3. maijā zooloģisko dārzu apmeklēja kā ekskursanti grupās ap 2000 sarkanarmiešu. Visās svētku dienās, no 1. maija līdz 5. maijam, es atrados dārzā no tā atvēršanas līdz slēgšanai.
Minētās dienās novēroju, ka sarkanarmieši nepilda dārza noteikumus kā apmeklētāji: 1) Caur drāšu aizžogojumu iebāza pērtiķu mītnēs spoguļu gabalus (ar tiem pērtiķi sevi ievaino), veselus, neizlietotus sērkociņus, papirosus, bija pat nagla iemesta. 2) Met ūdriem akmentiņus, lai tie vairāk kustētos skraidītu. 3) Lien caur žogu kamieļu dārzā (nodalījumā) un tos pārmērīgi kaitina. 4) 2. maijā trīs aviācijas jaunākie leitnanti bija iekāpuši lamas mītnē (dārzā) un tos trenkāja, kamēr noķēra, tajā brīdī piesteidzos un lūdzu atstāt dzīvnieka mītni.
J.Pamiljens
LVA, PA 102.f., 1.apr., 146. l. 3.lp. Oriģināls
Rīgas komunālo pakalpojumu tresta pārvaldnieka vietas izpildītāja I.Rubeņa un Pirts sektora vadītāja vietas izpildītāja A.Luidmaņa ziņojums par sarkanarmiešu nepiedienīgo uzvešanos pirtīs
Rīgas pilsētas izpildu komitejas Rīgas komunālo pakalpojumu trests
priekšsēdētājam b. Deglavam 1941. gada 16. maijāRīgas komunālo pakalpojumu trests pagodinās ziņot, ka pēc trestam pakļauto pirtu pārziņu iesniegtiem ziņojumiem, karaspēka daļām lietojot pirtis, konstatētas sekojošas nekārtības:
1) pirtī Nr.1, Krāsotāju ielā 9, š.g. 15., 16. un 17.aprīlī mazgājusies un dezinf. drēbes karaspēka daļa Nr.9830, un šinī laikā pirtī izdauzītas 2 logu rūtis, nolauzts klozeta sēdeklis, izlauzti dārza vārtiņi un salauzts žogs. Pie pirts esošais dārziņš piemēslots ar cilvēku izkārnījumiem. (..) Šinī pirtī ir bijuši arī gadījumi, ka pēc kareivju mazgāšanās atrasti zem lāvām cilvēku izkārnījumi, bet tieši šīs karaspēka daļas nosaukumu pirts pārzinis neatceras. Līdzīgi gadījumi bijuši arī dažās citās pirtīs, bet pirtu pārziņi neatceras karaspēka daļu nosaukumus un vainīgo konstatēšana nav iespējama.
Tresta pārvaldnieka v.i. I.Rubenis
Pirts sektora vadītāja v.i. A.LuidmanisLVA, PA102.f., 1.apr., 146.l., 11.lp. Oriģināls
Rīgas pilsētas izpildu komitejas Komunālās saimniecības nodaļas ziņojums par meža bojājumiem karaspēka apmācības laikā
Nr.KSN/P1
Rīgas pilsētas izpildu komitejai Rīgas pilsētas izpildu komitejas Komunālās saimniecības nodaļa
Rīgā, 1941.g. 11. VI
Komunālās saimniecības nodaļa ziņo, ka pilsētas mežos tiek nodarīti lieli bojājumi karaspēka apmācības laikā.
Kā redzams no pievienotā Mežsaimniecības kantora zaudējumu apraksta, pavisam konstatēti 22 gadījumi.
Zaudējumu kopsumma sasniedz Rbļ.44000.
Par karaspēka rīcību jau ziņots Rīgas pilsētas garnizona komandantam pulkvedim Ivaškinam, kam likts priekšā gādāt par zaudējumu atlīdzību.
Komunālās saimniecības nodaļa lūdz Izpildu komiteju atbalstīt šo iesniegumu ar līdzīgu rakstu armijas vadībai. (..)
KSN vadītājs A.Andrejevs
Vec.inspektors J.SpalviņšLVA, PA 102.f., 1.apr., 146.l., 11.lp. Oriģināls
© Latvijas Vēstnesis 31.01.2002., Nr.17; 01.02.2002., Nr.18, 06.02.2002