Torņakalnā atklāj Komunistiskā terora upuru pieminekli 

Rīga, 14.jūn., LETA. Šodien, kad visā Latvijā tiek atzīmēta 1941.gada deportācijas 60.gadadiena, skanot Latvijas valsts himnai, vairāku tūkstošu cilvēku klātbūtnē Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Torņakalnā pie stacijas atklāja tēlnieka Paula Jaunzema un arhitekta Jura Pogas veidoto Komunistiskā terora upuru pieminekli.

Uzrunājot pasākuma dalībniekus, prezidente aicināja, lai šis piemineklis Torņakalna stacijā tiktu uztverts kā kapa zīme tiem represētajiem, kuri gāja bojā izsūtījumā un kuru atdusas vieta nav zināma.

Vīķe-Freiberga aicināja sabiedrību, kurai nav viennozīmīga attieksme, pieņemt šo pieminekli, jo "mēs dzīvojam demokrātijā", un respektēt mākslinieka sniegumu.

Latvijas politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Visvaldis Aivars nolasīja koordinācijas padomes paziņojumu, kurā politiski represētās personas tiek aicinātas izbeigt strīdus un pieņemt šo pieminekli. Aivars pauda cerību, ka Rīgas centrā, pašreizējā Strēlnieku laukumā, pie Okupācijas muzeja, tiks izveidots vēl viens piemiņas memoriāls represiju upuriem.

Arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Inese Vaidere pauda atbalstu vēl viena piemiņas memoriāla veidošanai, jo ir brīvs Jēkaba laukums un ir brīva vieta "Arsenālā".

Vaidere uzsvēra, ka viņai ir dziļi personīga attieksme pret šo pasākumu, jo arī viņas tēvs divas reizes bija izsūtīts uz Sibīriju.

Ap pieminekli sagūla ziedi, sākot no krāšņām rozēm un beidzot ar margrietiņu pušķiem. Tika nolikti vainagi arī no Rīgas Ebreju kopienas un tās jaunatnes kluba.

Skaidrojot savu koncepciju, tēlnieks Jaunzems Rīgas domes Pieminekļu padomes sēdē savulaik uzsvēra, ka viņa izveidotā skulpturālā grupa "Putenī" ir neizdzēšams traģiskas un baisas tautas vēstures atgādinājums, kas nedrīkst rimt, harmoniski pārtopot uzvaras, slavas vai sēru piemiņā.

Tāpēc skulptūrām tikusi izvēlēta Latvijā atrastu raupji plēstu akmens siluetu kompozīcija, kas simbolizē represiju rezultātā sašķeltu ģimeni. Tēlnieks uzsvēra, ka apzināti ir atteicies no klasiskiem kompozicionāliem un tēlniecības stereotipiem. Par iedvesmu tēlniekam ir kalpojusi grāmata "Baigais gads" ar padomju okupantu nomocīto Latvijas patriotu fotogrāfijām. Tēlnieks apzināti ir vairījies veidot pieminekļa skulptūrām precīzi iezīmētas sejas, lai katrs cilvēks, raugoties šajos tēlos, varētu atpazīt tajos savus tuviniekus, kas neatgriezās no izsūtījuma.

Jaunzema un Pogas projekts "Putenī" tika atzīts par otru veiksmīgāko konkursā, kuras žūriju vadīja toreizējais Saeimas deputāts Leopolds Ozoliņš. Iesniedzot projektu konkursam, autori bija paredzējuši, ka tas varētu tikt uzstādīts skvērā pie Rīgas apgabaltiesas. Rīgas domes pagājušā sasaukuma Pieminekļu padome par piemērotāku vietu Komunistiskā terora upuru piemineklim atzina Esplanādi, bet jaunās Rīgas domes četru komiteju pārstāvji darba apspriedē izlēma to novietot pie Torņakalna stacijas, jo, kā uzsvēra Rīgas mērs Gundars Bojārs, Esplanādei, kur rīdzinieki mēdz pastaigāties, jāraisa viņos gaišas emocijas.

Akmeņu meklēšana Komunistiskā terora upuru piemineklim sākās pēc Jūrmalas nepatiesi represēto kluba priekšsēdētājas Olgas Helēnas Koziorovas un arhitekta Jura Kalsnava iniciatīvas. Pirmie divi akmeņi tika atvesti no Ainažiem un Džūkstes. Trešo, apmēram 40 tonnas smago akmeni, dāvāja Dundagas pašvaldība.

Rīgas dome pieminekļa uzstādīšanai un apkārtnes labiekārtošanai piešķīra apmēram 80 000 latu. Šos darbus veica SIA "Kvinta betons".

Pagaidām izdarīts ir maz. Piemineklis ir nolikts zaļā pļaviņā, aiz kuras ir neliels zaļš uzkalniņš. Uz pieminekli nobruģēts šaurs ceļš, uz kura nesatilpa pat daļa pasākuma dalībnieku, tāpēc liela daļa klātesošo šodien mīdījās pa melnzemi, kurā labiekārtotāji pat nebija paspējuši ierušināt izsētās zālāja sēklas, un spiedās gar vienkāršo drāšu žogu, kas pieminekļa teritoriju atdala no mazdārziņu kolonijas. 

uz Noziegumi pret cilvēci