Torņakalnā atklāj Komunistiskā terora upuru
pieminekli
Rīga, 14.jūn.,
LETA.
Šodien, kad visā Latvijā tiek atzīmēta 1941.gada
deportācijas 60.gadadiena, skanot Latvijas valsts
himnai, vairāku tūkstošu cilvēku klātbūtnē Valsts
prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Torņakalnā pie
stacijas atklāja tēlnieka Paula Jaunzema un
arhitekta Jura Pogas veidoto Komunistiskā terora
upuru pieminekli.
Uzrunājot pasākuma
dalībniekus, prezidente aicināja, lai šis
piemineklis Torņakalna stacijā tiktu uztverts kā
kapa zīme tiem represētajiem, kuri gāja bojā
izsūtījumā un kuru atdusas vieta nav zināma.
Vīķe-Freiberga aicināja sabiedrību, kurai
nav viennozīmīga attieksme, pieņemt šo pieminekli,
jo "mēs dzīvojam demokrātijā", un respektēt
mākslinieka sniegumu.
Latvijas politiski
represēto apvienības priekšsēdētājs Visvaldis
Aivars nolasīja koordinācijas padomes paziņojumu,
kurā politiski represētās personas tiek aicinātas
izbeigt strīdus un pieņemt šo pieminekli. Aivars
pauda cerību, ka Rīgas centrā, pašreizējā
Strēlnieku laukumā, pie Okupācijas muzeja, tiks
izveidots vēl viens piemiņas memoriāls represiju
upuriem.
Arī Rīgas domes priekšsēdētāja
vietniece Inese Vaidere pauda atbalstu vēl viena
piemiņas memoriāla veidošanai, jo ir brīvs Jēkaba
laukums un ir brīva vieta "Arsenālā".
Vaidere uzsvēra, ka viņai ir dziļi
personīga attieksme pret šo pasākumu, jo arī viņas
tēvs divas reizes bija izsūtīts uz Sibīriju.
Ap pieminekli sagūla ziedi, sākot no
krāšņām rozēm un beidzot ar margrietiņu pušķiem.
Tika nolikti vainagi arī no Rīgas Ebreju kopienas un
tās jaunatnes kluba.
Skaidrojot savu
koncepciju, tēlnieks Jaunzems Rīgas domes
Pieminekļu padomes sēdē savulaik uzsvēra, ka viņa
izveidotā skulpturālā grupa "Putenī" ir
neizdzēšams traģiskas un baisas tautas vēstures
atgādinājums, kas nedrīkst rimt, harmoniski
pārtopot uzvaras, slavas vai sēru piemiņā.
Tāpēc skulptūrām tikusi izvēlēta Latvijā
atrastu raupji plēstu akmens siluetu kompozīcija,
kas simbolizē represiju rezultātā sašķeltu ģimeni.
Tēlnieks uzsvēra, ka apzināti ir atteicies no
klasiskiem kompozicionāliem un tēlniecības
stereotipiem. Par iedvesmu tēlniekam ir kalpojusi
grāmata "Baigais gads" ar padomju okupantu
nomocīto Latvijas patriotu fotogrāfijām. Tēlnieks
apzināti ir vairījies veidot pieminekļa skulptūrām
precīzi iezīmētas sejas, lai katrs cilvēks,
raugoties šajos tēlos, varētu atpazīt tajos savus
tuviniekus, kas neatgriezās no izsūtījuma.
Jaunzema un Pogas projekts "Putenī" tika
atzīts par otru veiksmīgāko konkursā, kuras žūriju
vadīja toreizējais Saeimas deputāts Leopolds
Ozoliņš. Iesniedzot projektu konkursam, autori
bija paredzējuši, ka tas varētu tikt uzstādīts
skvērā pie Rīgas apgabaltiesas. Rīgas domes
pagājušā sasaukuma Pieminekļu padome par
piemērotāku vietu Komunistiskā terora upuru
piemineklim atzina Esplanādi, bet jaunās Rīgas
domes četru komiteju pārstāvji darba apspriedē
izlēma to novietot pie Torņakalna stacijas, jo, kā
uzsvēra Rīgas mērs Gundars Bojārs, Esplanādei, kur
rīdzinieki mēdz pastaigāties, jāraisa viņos gaišas
emocijas.
Akmeņu meklēšana Komunistiskā
terora upuru piemineklim sākās pēc Jūrmalas
nepatiesi represēto kluba priekšsēdētājas Olgas
Helēnas Koziorovas un arhitekta Jura Kalsnava
iniciatīvas. Pirmie divi akmeņi tika atvesti no
Ainažiem un Džūkstes. Trešo, apmēram 40 tonnas
smago akmeni, dāvāja Dundagas pašvaldība.
Rīgas dome pieminekļa uzstādīšanai un
apkārtnes labiekārtošanai piešķīra apmēram 80 000
latu. Šos darbus veica SIA "Kvinta betons".
Pagaidām izdarīts ir maz. Piemineklis ir
nolikts zaļā pļaviņā, aiz kuras ir neliels zaļš
uzkalniņš. Uz pieminekli nobruģēts šaurs ceļš, uz
kura nesatilpa pat daļa pasākuma dalībnieku, tāpēc
liela daļa klātesošo šodien mīdījās pa melnzemi,
kurā labiekārtotāji pat nebija paspējuši ierušināt
izsētās zālāja sēklas, un spiedās gar vienkāršo
drāšu žogu, kas pieminekļa teritoriju atdala no
mazdārziņu kolonijas.
uz Noziegumi pret cilvēci