Un var saglabāties mazas un ārējā spēkā nevarīgas tautas, ja tās ir spējīgas īstu kultūras vērtību radīšanā un varonīgas to aizstāvēšanā

Rīgas Latviešu biedrības namā 2000.g. 15. septembrī notika starptautiska konference "Trimdas arhīvi atgriežas"

Alfons Reins (ASV):Latviešu Centrālās padomes un Latviešu Centrālās komitejas pirmsākumi

Kārlis Kangeris (Zviedrija): Trimdas sākumi un tālākā attīstība

Elmārs Pelkaus (Latvija): Latvijas valsts vīzijas bēgļu nometņu laikā

"Labs sākums tālākam kopējam darbam" — tādu vērtējumu konferencei deva Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdētājs Andrejs Ozoliņš. Un šo domu pauda visi divdesmit referenti — latviešu vēsturnieki, arhīvu darbinieki, literatūras un mākslas zinātnieki no Anglijas, Vācijas, ASV, Zviedrijas un Latvijas, kas uzstājās ar referātiem un ziņojumiem. Trimdā ilgus gadus tika uzturēta un nosargāta latviešu garīgā valsts, taču šajos gados uzkrātās ļoti lielās garīgās vērtības tikai pamazām atgriežas mājās un tiek pilnīgi apzinātas. Vēl vajadzīgs pamatīgs pētniecības darbs, lai tās kļūtu par pilnasinīgu latviešu tautas vēstures daļu un palīdzētu tālāk veidot vienoto Latvijas valsti.

Sēžu pārtraukumos konferences dalībnieki turpināja sarunas izstādē par latviešu bēgļu gaitām Vācijā no 1944. līdz 1949.gadam, kurā eksponētas šo laiku liecības no Latvijas Valsts arhīva krājumiem. Arī Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā iekārtota konferencei pieskaņota izstāde "Vācijas bēgļu nometņu laika grāmatas, periodika un rokraksti" (Par to — mūsu laikraksta 15.septembra numurā.) Ar konferences tematiku sasaucas arī Pētera Alunāna fotoizstāde un Nikolaja Riškes piemiņas izstāde Valsts mākslas muzejā.

Kopš 1996.gada, kad notika pirmā starptautiskā konference "Trimdas arhīvi atgriežas", turpinājusies trimdas laika materiālu un dokumentu sūtīšana uz Latviju. To lielākā daļa koncentrējas Latvijas Valsts arhīvā, Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, Latvijas nacionālajā bibliotēkā un Raiņa literatūras un mākslas vēstures muzejā. Un, kā liecināja arī šī konference, atrod tur godprātīgus un ieinteresētus pētniekus. Valsts arhīva Personu fondu un trimdas dokumentu daļas vadītājs Māris Brancis kopā ar saviem daudzajiem palīgiem bija pratis iesaistīt konferences darbā dažādu nozaru speciālistus, kas savos referātos un ziņojumos lietpratīgi atspoguļoja latviešu bēgļu nometņu pārvaldes struktūru, bēgļu organizāciju veidošanos un Latvijas valsts vīziju bēgļu nometņu laikā, stāstīja par Daugavas Vanagu, gaidu un skautu organizāciju un Latvijas Sarkanā Krusta darbību Vācijā, analizēja latviešu periodisko izdevumu lomu un aplūkoja kultūru kā tautas izdzīvošanas faktoru.

Konferences materiālus ikviens konferences dalībnieks varēja saņemt drukātā veidā, tāpēc referenti varēja atļauties runāt brīvi — no sirds uz sirdi. Tieši tā par Lībekas latviešu ģimnāziju stāstīja Dzidra Purmale, ko uz konferenci bija deleģējusi Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā un laikraksta "Brīvā Latvija" redakcija. Dienu vēlāk kopā braucām uz viņas dzimto pilsētu Aloju, lai piedalītos Ausekļa 150.dzimšanas dienas svinībās. Gan Purmaļu ģimene individuāli, gan Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā bija devuši savu artavu, lai pilsētā tiktu uzcelts piemineklis "Gaismu sauca". Arī tā notiek atgriešanās mājās.

Izstāde par Vācijas bēgļu nometņu laika grāmatām un periodiku

Šīs Andreja Eglīša dzejas rindas izraudzītas par moto izstādei "Vācijas bēgļu nometņu laika grāmatas, periodika, rokraksti", ko vakar, 14.septembrī, atklāja Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā. Ekspozīcija iekārtota ar Pasaules brīvo latviešu apvienības, Latvijas Valsts arhīva, Nacionālās bibliotēkas un Latvijas muzeju atbalstu. Ābeces, latviešu, vācu, angļu un franču valodas mācību grāmatas, Skalbes pasakas un Brigaderes lugas, kalendāri un gadagrāmatas, teātru, koncertu un Dziesmu svētku afišas, gleznas un grafikas darbu mapes — ik eksponāts stāsta par virmojošo kultūras dzīvi un nemitīgo rūpi par bērnu skološanu bēgļu nometnēs. Tas ir laiks līdz 1949.gadam, kad vēl nebija sākusies masveidīgā izceļošana uz nākamajām mītnes zemēm un Vācijas bēgļu nometnes tika sauktas par mazo Latviju. Visi vēl dzīvoja ar cerību, ja ne rīt, tad parīt tikt mājās. Bet mājās viņi gribēja atgriezties garā stipri un gudri, savai dzimtenei noderīgi. Izstādes iekārtotāja Gunta Jaunmuktāne īpaši centusies parādīt bēgļu nesalaužamo garu, cīņu par savas latviskās identitātes saglabāšanu. Tas izpaužas gan vēstulēs un rakstnieku manuskriptos, gan tai Rucavas tautastērpā, ko 1946.gadā Mārbekas nometnē darinājusi liepājniece Alise Brauna. Tas viņai atgādināja dzimto krastu trimdas ceļos, bet, kad sākās atmoda, no Anglijas tika atsūtīts uz Latviju.

Bibliotēkas direktore Venta Kocere teica paldies tiem daudzajiem cilvēkiem, kas šīs laikmeta liecības saglabājuši un nodevuši muzejiem un bibliotēkām. Jāņa Avotiņa fondā vien, kas saņemts no Kalamazū, ir trīsarpus tūkstoši grāmatu un dažādi preses izdevumi. Pateicoties Jura Soikana meitas Astrīdas atsaucībai, pirmo reizi plašai sabiedrībai iespējams parādīt tik daudz viņa gleznu un grafikas darbu. Citētas arī mākslinieka 1945.gadā rakstītās rindas: "Mūsu pamati ir zeme un zemnieks. Mēs esam arāju tauta. No tās mēs esam cēlušies, tai mēs piederam un tāda ir un būs arī mūsu kultūra. Tai pieder mūsu prāti, tai pieder mūsu sirdis, tai deg mūsu gara lāpas."

Izstādes pirmie apmeklētāji, starp kuriem bija kupls pulciņš kādreizējo bēgļu, saņēma Valsts arhīva izdoto jau otro uzziņu krājumu "Trimdas arhīvi atgriežas".

Plaša izstāde par latviešu bēgļu gaitām Vācijā iekārtota Rīgas Latviešu biedrības namā, kur  notiek starptautiska konference "Trimdas arhīvi atgriežas".

Latvijas Vēstnesis, 19.09.2000  Nr. 325/326 (2236/2237) 

atpakaļ uz Noziegumi pret cilvēci