Ulmanis cer uz Krievijas izpratni
EVIJA OZOLA

Padomju totalitārisma izvērtēšana ir svarīga gan latviešu, gan krievu tautai, jo tās abas ir skāris šis režīms, -uzskata Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Viņš cer, ka Krievija pēc rūpīgas iepazīšanās ar viņa runu ANO Ģenerālajā asamblejā saskatīs tajā vēlmi tuvināt abas tautas. Krievijas ārlietu resors gan paudis nožēlu par G. Ulmaņa uzstāšanos, kas neveicinot abu valstu problēmu risināšanu.

G. Ulmanis, pagājušajā nedēļā Ņujorkā, uzstājoties ANO Ģenerālās Asamblejas sesijā, aicināja izvērtēt vienu no gadsimta «necilvēcīgākajiem režīmiem - padomju totalitārismu». Pēc atgriešanās no ASV Valsts prezidents atkārtoti uzsvēra, ka totalitārisma cēloņi, būtība un sekas nav pietiekami izvērtēti. Tas, ka Krievijas ĀM viņa runā saskatot tikai sev saprotamus zemtekstus, liecinot par to, ka «tur, kur trūkst argumentu, parādās zemteksti».

G. Ulmanis uzsvēra, ka politiskais dialogs ar Krieviju ir jāaktivizē, ir jāatrod spēks, pārliecība runāt par nepatīkamām lietām. Viņš pauda cerību, ka Krievija pēc iepazīšanās ar viņa runu saskatīs tajā vēlmi tuvināt abas tautas arī caur dažādu vēstures posmu izvērtēšanu. «Tas, par ko runāja Ulmanis, ir pasaulē pietiekami zināmi fakti par traģisko vēsturi Baltijas valstīs un Eiropā,» sacīja Latvijas ĀM valsts sekretārs Māris Riekstiņš, ziņo BNS. Krievijas ĀM pagājušajā nedēļā nosodīja G. Ulmaņa «nedraudzīgā rakstura izteikumus» ANO. Ministrijas Informācijas un preses departamenta paziņojumā teikts, ka G. Ulmaņa runas centrā bija «spekulācijas par vēsturiskām tēmām, kurām bija skaidri jūtams pret Krieviju un krieviem vērsts zemteksts». Pēc Krievijas ārlietu resora domām, Latvijas prezidents centies iztēlot situāciju tā, it kā «neciešamajā situācijā nacionālo minoritāšu jomā Latvijā būtu vainojamas nevis tās varasiestādes, kas mērķtiecīgi īsteno savu diskriminējošo politiku pret trešo daļu savas valsts iedzīvotāju, bet gan padomju okupācijas sekas». Pēc Krievijas ārlietu ministra Igora Ivanova domām, G. Ulmaņa uzstāšanās var izraisīt vienīgi nožēlu, vēstī Krievijas laikraksts Ņezavisimaja gazeta, - ziņo BNS. Prezidenta runa neveicinot problēmu risināšanu. I. Ivanovs paziņojis, ka Krievijas pozīcija pret Latviju saglabājas nemainīga - Latvijai ir jāizpilda tās rekomendācijas un jāatbilst tām prasībām cilvēktiesību jomā, zem kurām tā ir parakstījusies, iestājoties EDSO, ANO un Eiropas padomē.

Savukārt Latvijas ĀM pieļauj, ka tuvākajā laikā Krievija varētu aktivizēt kampaņu pret Latviju, - ziņo BNS. To, ka Krievija varētu atsākt kampaņu pret Latviju, pieļauj arī Saeimas sekretārs Indulis Bērziņš. Viņš domā, ka Krievija, izmantojot G. Ulmaņa uzrunu ANO un leģionāru pārbedīšanu Lestenē, varētu atkal izteikt pārmetumus. Savukārt Latvijas pilsoņi, protestējot pret kampaņu, referendumā noraidīs grozījumus Pilsonības likumā. Viņš norādīja, ka Rietumi pēc grozījumu noraidīšanas atteiksies palīdzēt Latvijai pretoties Krievijas spiedienam.
(c) Neatkarīgā Rīta Avīze     Pārpublicējot un citējot norāde uz NEATKARĪGO obligāta

uz "Noziegumi pret cilvēci" galveno lapu