Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas | Prese |

 Sākumlapa Home

 

Vagons – deportāciju muzejs

GUNITA ĀRE

Skrundā tiek atklāts četrdesmito gadu deportāciju atceres vagons muzejs. Četrasu vagons, kas novietots uz sliedēm parkā pie Skrundas stacijas, ir Latvijā pirmais vagons muzejs, kurā būs izvietota pastāvīga ekspozīcija.

 Pirms vairākiem gadiem, atceroties gan 1941. gada jūnija, gan 1949. gada marta traģiskos notikumus, pie Skrundas stacijas tika uzstādīts piemiņas akmens. Tagad pie Skrundas stacijas ir izveidots piemiņas vietas komplekss.

Komunistiskā terora upuriem veltītas piemiņas vietas izveides ideja pieder skrundeniekam Ivaram Eņģelim. Skrundas stacija bija izvešanai nolemto cilvēku savākšanas punkts. Te tika atvesti cilvēki gan no Skrundas, gan Kuldīgas apkārtnes, jo Skrunda bija lielākais tās puses dzelzceļa mezgls.

Vagonu muzejam piešķīra Latvijas dzelzceļa Ritošā sastāva pārvalde. Skrundenieki ir ļoti pateicīgi Latvijas dzelzceļam, jo viņi pēc ilgas meklēšanas Jelgavas pusē atrada šo vagonu, paši saviem spēkiem to uzstādīja Skrundā un izremontēja. Vagonam, kā uzskata paši dzelzceļnieki, ir liela vēsturiska vērtība. Tas būvēts piecdesmitajos gados, un tieši šādos lopu vagonos tika izvesti Latvijas iedzīvotāji. Latvijas dzelzceļš samaksu ne par vagonu, ne tā remontu nepieprasīja , savukārt apkārtnes iekārtošanas un sakopšanas darbus veica skrundenieki par savas pilsētas līdzekļiem.

Kā Neatkarīgajai izdevās noskaidrot Skrundā, gandrīz katrs pilsētas iedzīvotājs tiešā vai netiešā veidā ir saskāries ar deportāciju. Jaunākās paaudzes skrundenieki gan līdz galam neizprot tā laika baismīgos notikumus.

Vietējās skolas pirmo klašu audzēkņi jau paguvuši apskatīt vagonu, redzējuši platās koka nāras. Tomēr, kā teica vecāki, mazie bērni vēl nesaprot, ko latviešiem nozīmēja izsūtīšana u z Sibīriju, viņi ievērojot tikai tās stāstījuma epizodes, kuras saistītas ar kādu konkrētu notikumu. Viņi pārdzīvo to, ka iekšā vagonā bijis tumšs, nav bijis pārtikas, valdījusi liela saspiestība, jo trīsdesmit cilvēkiem paredzētā vagonā tika ievietoti deviņdesmit cilvēki.

Jūnija notikumu atceres dienās vagonā tiks atklāta vēstuļu, fotogrāfiju, dažādu piemiņas lietu ekspozīcija. Kā pastāstīja Skrundas kultūras nama vadītāja Nellija Kleinberga, vagona vidi skrundenieki centīsies pietuvināt tā laika videi, varbūt vagona vidū tiks uzstādīta arī čuguna krāsniņa.

Kā uzskata N. Kleinberga, tiem, kas nav piedzīvojuši šo reālo situāciju, ir grūti saprast tā laika izjūtas un pārdzīvojumus. Tādēļ iecerēts, ka tie cilvēki, kas pieredzējuši Sibīrijas šausmas, ierunās savu stāstījumu audiokasetē, tas apmeklētājiem varētu radīt klātesamības efektu un ļautu pilnīgāk saprast tos laikus. Galvenais muzeja uzdevums – nepieļaut šīs Latvijai tik sāpīgās vēstures aizmiršanu, kā tas notiek ar barikāžu dienu notikumiem.

 Pie vagona uzstādīta Dizaineru savienības priekšsēdētāja skrundenieka Mintauta Lāča izgatavotā piemiņas plāksne, kas visiem Skrundas viesiem atgādinās par traģiskajiem notikumiem, kuri risinājušies Skrundas stacijā.

© NRA, 1998. gada 25. Marts.   Pārpublicējot un citējot atsauce uz NEATKARĪGO obligāta

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home