Briselē varētu nosodīt komunismu
Jolanta Bogustova, ''LA'' korespondente Briselē

Latvijas novērotāji Eiropas Parlamentā centīsies ar EP lielākās frakcijas — Eiropas Tautas partiju politiskā grupas atbalstu panākt, lai Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju par komunisma nosodīšanu.

Otrdien no rīta Briselē Eiropas Tautas partiju frakcijas biedra Alfreda Gamolkas kabinetā tikās astoņi parlamentārieši no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ungārijas un Vācijas. Politiķi diskutēja par to, kas būtu jāraksta komunismu nosodošajā rezolūcijā. Šādas idejas iniciatore ir Latvijas novērotāja EP Liene Liepiņa ("Jaunais laiks").

— Galveno uzsvaru šai rezolūcijā vēlamies likt tieši uz morālo nosodījumu un komunisma režīmu rezultātā radītajām cilvēku ciešanām, — man skaidroja Liene Liepiņa, norādot, ka pašreiz gatavotā rezolūcija par komunisma nosodīšanu būtiski atšķiras no pagājušajā gadā Eiropas Padomē Strasbūrā sagatavota līdzīga dokumenta.

— Neprasām sasaukt nekādas izvērtēšanas komisijas. Tāpat šai rezolūcijā netiek prasīts izmeklēt, kur palikuši pēc komunistisko režīmu sabrukšanas no republikām izvestie naudas līdzekļi, kas pieder tautai. Man likās, ka mums ir pārāk maz pamatojum šādiem punktiem un nauda nav arī tas galvenais. Bet mēs pietiekami daudz zinām, lai no morālā viedokļa varētu komunistiskos režīmus nosodīt, — saka Liepiņa.

Vienlaikus paralēli aicinājumam morāli nosodīt totalitāro komunismu, minētas arī vairākas praktiskas lietas. Piemēram, izveidot pētnieciskus centrus, kas pētītu komunisma režīmus un tajos notikušo; vienotu komunisma upuru piemiņas dienu un izveidot pieminekļus.

Ieplānots, ka vispirms rezolūciju apstiprināšanai iesniegs Eiropas Tautas partiju kongresā, kas 4. un 5. februārī notiks Briselē. Bet, ja kongresā rezolūcija tiks apstiprināta, to iesniegs apstiprināšanai pašā Eiropas Parlamentā.

Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, lielā mērā pateicoties Krievijas un citu NVS valstu protestiem, tā arī joprojām nav pieņēmusi pagājušā gada septembrī izveidoto rezolūciju par komunisma nosodīšanu. Vai ir pamats cerēt, ka ETP frakcija un pats Eiropas Parlaments, kurā ir vairākas kreisi noskaņotas frakcijas, spēs vienoties un apstiprināt šādu nosodījumu?

— Esmu ļoti optimistiski noskaņota. Domāju, ka Rietumu pasaule šādas rezolūcijas agrāk nepieņēma tikai politisku un diplomātisku iemeslu dēļ. Par Eiropas Parlamentu esmu optimistiska, jo tas būtiski atšķiras no Eiropas Padomes, proti, pirmajā Krievija nav pārstāvēta. Turklāt nacistu režīms ir nosodīts jau nezin cik reizes, visi tam piekrīt. Tādēļ mums vajag to pašu varēt par komunistisko režīmu, jo tas bija tik pat nežēlīgs un cilvēku upuru skaita ziņā daudz lielāks, — norāda Liene Liepiņa

Par to, ka rezolūcija par komunisma nosodīšanu tiks pieņemta vismaz Eiropas Tautas partiju kongresā bija pārliecināts arī lietuviešu novērotājs EP Egidijs Vareikis un ungāru novērotājs EP Jozefs Szajers. — Esam laimīgi, ka komunistiskais režīms padevās bez garām un asiņainām kaujām. Tomēr tas, ka nebija skaidru zaudētāju un uzvarētāju nenozīmē, ka neviens nav atbildīgs par komunisma režīma laikā notikušajiem noziegumiem, — sacīja E. Vareikis. Savukārt J. Szajers uzsvēra, ka pašreiz topošā rezolūcija ir būtiska ne tikai tādēļ, ka nosoda komunismu, bet arī visu pārējo tajā ietverto ideju dēļ par pētnieciskajiem centriem, atceres dienām un citas.

— Domāju, ka rezolūcijas tekstā no vienas puses ir objektīvi atspoguļots totalitārā komunisma režīmā notikušais un no otras puses loģisks secinājums, ka šāda totalitāra režīma valdīšanas laikā notikušais ir jānosoda. Nevar mūžīgi turpināt attaisnoties, ka ideja ir bijusi laba, bet tikai tikusi nepareizi realizēta. Domāju, ka tas nav neizdevies mēģinājums, bet jau no pašiem pamatiem noziedzniecisks un nepareizs, — man skaidroja vācu eiroparlamentārietis Mišaels Gālers no ETP frakcijas. M. Gālers arī uzskatīja, ka šī rezolūcija par komunisma nosodīšanu būs tāds kā pārbaudījums Eiropas sociāldemokrātiem un kreisajiem spēkiem. — Viņiem nāksies pozicionēties — vai viņi vispār stāv uz demokrātiska fundamenta un vai viņi kopumā nosoda totalitārismu vai tikai noteiktu totalitārisma paveidu. Vienalga, par kādu ideoloģiju runājam, ja tās rezultātā ir apspiesti cilvēki, tad to nevar attaisnot, — sacīja M. Gālers.

Latvijas Avīze, 2004. gada 21. janvāris