Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
VDK METODES CĪŅĀ PRET BALTIEŠU TRIMDAS ORGANIZĀCIJĀM
JĀNIS VASIĻEVSKIS, SAB TSDC speciālists

Lietojot PSRS Valsts Drošības Komitejas (VDK) terminoloģiju, Baltijas valstu trimdas tautiešu organizācijas tika tradicionāli uzskatītas par vienu no imperiālistisko valstu kaitnieciskās politikas ieročiem cīņā pret padomju valsti.
Pirms padomju impērijas neizbēgamās bojāejas, kad valstī notiekošās stagnatīvās tendences visiem kļuva acīm redzamas, kompartijai un tās drošības institūcijai - VDK negatīvo parādību cēloņus bija kaut kā jāizskaidro. Visvienkāršāk tas bija izdarāms, pārbīdot akcentus uz Rietumu centieniem graujoši iespaidot padomju sabiedrību. Tādēļ, lai novērstu arvien pieaugošo demokrātijas ideju ieplūšanu valstī, bija nepieciešams maksimāli kontrolēt padomju pilsoņu sakarus ar ārvalstniekiem, sevišķi ar tautiešiem trimdā.
Līdz ar to par vienu no galvenajiem VDK darbības virzieniem šajā jomā tika noteikts darbs pie trimdas tautiešu organizāciju darbības neitralizācijas, pielietojot visas VDK pieejamās darbības metodes. Šo darbu LPSR VDK, tāpat kā citu PSRS republiku VDK, galvenokārt veica divas struktūras - 1. daļa, ārējā izlūkošana un 2. daļa - pretizlūkošana, no kuras jau 60. gados atdalījās atsevišķa - 5. daļa, ideoloģiskās pretizlūkošanas daļa. 1. daļas - visslepenākās VDK struktūras, darbības lauks šajā jomā bija trimdas tautiešu mītnes zemēs. 2. daļas darbinieki nodarbojās ar dzimtenē iebraukušo trimdas tautiešu un viņu radinieku aktivitātēm.
VDK pieredze darbā pret buržuāziskā nacionālisma graujošo darbību ir apkopota vairākos speciālos izdevumos, tai skaitā arī F. Dzeržinska vārdā nosauktās PSRS VDK Augstākās skolas mācību līdzeklī "Buržuāzisko nacionālistu graujošā darbība un cīņa pret to":

"VDK orgānu uzdevumi cīņā ar no nacionālisma pozīcijām veicamajām pretinieka ideoloģiskajām diversijām

Cīņas pastiprināšanu pret ideoloģiskajām diversijām noteica PSRS VDK Kolēģijas 1984. gada 3. aprīļa lēmums "Par valsts drošības orgānu aģentūras - operatīvā darba pilnveidošanu cīņā ar pretpadomju nacionālistisko darbību". VDK atzina, ka pretpadomju organizāciju centienos uzstāties pret padomju valsti lietuviešiem, latviešiem, igauņiem, ukraiņiem u.c. saskatāmas kopīgas iezīmes, kas prasa attiecīgo republiku VDK pretizlūkošanas orgānu spēku apvienošanu cīņā ar aizrobežu nacionālistiskajām organizācijām. 
Galvenās praksē pārbaudītās sekmīgās VDK orgānu cīņas metodes pret ārvalstu nacionālistisko pretpadomju organizāciju darbību ir:

- aģentūras iefiltrēšana buržuāzisko nacionālistu emigrantu formējumos,
- sakaru kanālu pārtveršana un to operatīvā izmantošana (operatīvās spēles),
- atsevišķu emigrantu organizāciju vai to vadītāju un aktīvistu kompromitēšana un organizāciju šķelšana.

Kā viena no galvenajām un efektīvākajām pretizlūkošanas darba metodēm minama aģentūras iefiltrēšana emigrantu organizācijās. Tā ļauj sekmīgi izzināt pretinieka nodomus un plānojamās akcijas, prognozēt tā darbību, un, pamatojoties uz to, pārņemot iniciatīvu, veikt efektīvus pretpasākumus. VDK orgānu aģentūras iefiltrēšanai izmantojamās metodes ir:

- valsts drošības orgānu aģentu kā "politisko bēgļu" sūtīšana, ar mērķi radīt emigrācijas organizāciju vadoņu interesi par tiem,
- aģentu, kas leģendēti kā republiku teritorijā darbojušos nacionālistisko grupu pārstāvji, iesūtīšana emigrantu nacionālistiskajos centros,
- aģentu vervēšana ārzemēs emigrantu nacionālistisko organizāciju vadītāju un aktīvistu tuvu kontaktu vidū. 

Liela uzmanība tika pievērsta to emigrantu vervēšanai, kuri pa dažādiem kanāliem iebrauca republikās. Operatīvie darbinieki bija sekmīgi izveidojuši un attīstījuši kontaktus ar vairākiem emigrantu organizāciju pārstāvjiem. Šie kontakti vairākos gadījumos pārauga aģentūras attiecībās.
Nodibinot personīgo kontaktu ar nākamo vervējamo objektu, izšķiroša nozīme ir operatīvā darbinieka mākai izmantot piemērotu piesegu kontaktam, tas ir, leģendai, ar kādu viņš kontaktējas ar vervēšanai paredzēto personu (objektu). Parasti VDK tam izmantoja uzticības personas ( personas, kuru attiecības ar VDK nebija noformētas ar parakstu par sadarbošanos aģenta kategorijā, bet kuras labprātīgi sniedza VDK darbiniekus interesējošo informāciju, J.V.) no objekta radinieku vai tuvu draugu vidus. Tradicionālākie piesegi - zinātniskie līdzstrādnieki, kuri pēta emigrācijas problēmas, izglītības un kultūras jomas darbinieki. Par kandidātiem personīgajam kontaktam bija jāizraugās emigrācijas radošās sfēras pārstāvji, kuri piedalījās trimdas sabiedriskajā darbā. 
Vervēšanas objektiem atrodoties republikās, ar tiem tika veikts pārbaudes pasākumu komplekss, izmantojot aģentūru un operatīvi tehniskos līdzekļus. Vienlaicīgi tika veikta viņu mērķtiecīga idejiski politiskā apstrāde. Nostiprinot kontaktus ar vervēšanai paredzētajiem kandidātiem, tiem pasniedza dāvanas, mākslas priekšmetus, sniedza palīdzību pārvietojoties republiku teritorijā dzimtenes apmeklējuma laikā, kā arī veica dažādus citus pakalpojumus. Izbraucot no republikām, sakari tika uzturēti pa pasta kanālu, izmantojot dažādus nosacītus apzīmējumus, kā arī pastarpinātas adreses.
Vervējot aģentus no to emigrantu vidus, kuri darbojās trimdas organizācijās, bija sabiedriski aktīvi, daudz ātrāk bija iespējams sasniegt nospraustos operatīvos mērķus. Tas neprasīja veikt speciālus pasākumus aģenta iefiltrēšanai izstrādājamajā vidē no malas. Aģenti, kuri sekmīgi realizēja izstrādāto uzvedības līniju un ievēroja konspirācijas noteikumus, ievērojami ātrāk varēja ieņemt svarīgas pozīcijas operatīvi izstrādājamajā pretinieka nacionālistiskajā centrā. 
Pārvervēšana. Jautājums par emisāru un ienaidnieka aģentu pārvervēšanu tika risināts tikai pēc viņu vispusīgas izpētes un pārbaudes, pēc tam, kad, izdarot viņu aizturēšanu, no tiem tika saņemta pilnīga informācija par viņiem dotā uzdevuma raksturu, tā veikšanas veidiem, sakaru kanāliem un līdzekļiem, kā arī par nosacījumiem, ar kuru palīdzību aģentiem bija jāziņo savam centram par iekrišanu. 
Pretpadomju nacionālistisko organizāciju vājināšanā, to organizatoriskā graušanā aktīvi tika izmantotas kompromitēšanas un šķelšanas metodes. Kompromitēšana tika veikta, pamatojoties uz VDK orgānu iegūtiem neapgāžamiem, ticamiem materiāliem, kā arī, izmantojot uz reāliem faktiem bāzētas dezinformatīvas ziņas. Tā iekļauj:

a) konkrētu emigrācijas nacionālistisko formējumu un to vadītāju kompromitēšanu mītnes zemju varas orgānu un specdienestu priekšā,
b) organizācijas vadītāju kompromitēšanu ierindas biedru priekšā,
c) dažādu nacionālistisko organizāciju un to vadītāju savstarpēju kompromitēšanu,
d) trimdas nacionālistisko organizāciju un to vadītāju kompromitēšanu padomju un starptautiskās sabiedrības priekšā (piemēram, pasniedzot DV kā bijušo policijas bataljonu karotāju un ebreju šāvēju patvēruma organizāciju, J.V.)".

VDK izmantoja arī tādas kompromitēšanas metodes kā ziņu vākšanu par objekta personīgo dzīvi, kaitīgiem ieradumiem, materiālajām problēmām, kuras vajadzības gadījumā varēja arī izprovocēt. VDK piespēlēja safabricētos materiālus trimdas un attiecīgo republiku presei, kā arī, izmantojot pastu, radīja intrigas, piesūtīdama (VDK ietekmēto) radinieku un paziņu rakstītās vēstules. Tā rezultātā varēja panākt vajadzīgo trimdas organizāciju vadošo cilvēku nomaiņu, kā arī ierindas biedru izstāšanos no organizāciju nodaļām vai citām struktūrvienībām uz radītās neuzticības pamata. Kontrpropagandai emigrantu vidū tika izmantoti VDK aģenti - ievērojami rakstnieki, dzejnieki, kultūras un mākslas darbinieki.
Jūtamu ietekmi uz trimdas tautiešiem izdarīja Kultūras sakaru komitejas ar tautiešiem ārzemēs organizētie specializēto tūristu grupu braucieni uz tautiešu mītnes zemēm, kuru sastāvā tika iekļauti pieredzējuši VDK aģenti un uzticības personas. 
Izklāstītās metodes pilnā mērā attiecas arī uz LPSR VDK veikto Daugavas Vanagu organizācijas operatīvo izstrādi latviešu mītnes zemēs visā pasaulē. Ar LPSR VDK līdzdalību izdotās grāmatas "Kas ir Daugavas Vanagi", "Bankrots", "Vainīgie un nevainīgie" ir spilgti kompromitēšanas un dezinformatīvās darbības paraugi.
Speciāla LPSR VDK struktūra - "KP" daļa (korespondences perlustrācija jeb caurskatīšana, J.V.) nodarbojās ar VDK interešu lokā nonākušo Latvijas iedzīvotāju un viņu radinieku trimdas zemēs savstarpējās sarakstes kontroli. VDK uzdevumā speciāli darbinieki pasta nodaļās veica sarakstes un pasta sūtījumu kontroli. VDK darbinieki visos Latvijas rajonos kontrolēja iedzīvotāju saraksti ar tautiešiem ārzemēs. Tā, piemēram, pārskatā par LPSR VDK Talsu nodaļas konstatētajiem rajona iedzīvotāju kontaktiem vēstulēs ar trimdas tautiešiem laika posmā no 1977. līdz 1981. gadam (no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) materiāliem), fiksēts jaunatklāto vēstuļu kontaktu skaits : 

ārzemnieki rajona iedzīvotāji
1977.g. 31 72
1978.g. 15 42
1979.g. 15 35
1980.g. 22 49
1981.g. 26 51

No uzskaitīto personu skaita atsevišķi tika izdalītas VDK operatīvo interesi izraisījušās personas. Ieinteresētības iemesli visbiežāk bija ārzemnieku saistība ar militāro rūpniecību, iespējamie sakari ar mītnes zemju drošības un izlūkošanas iestādēm, aktīva darbība latviešu trimdas organizācijās un tamlīdzīgi. Izmantojot VDK aģentūru, rūpīgi tika vākta informācija, tika kontrolēta sarakste ar Latviju un gadījumos, kad pēc VDK vērtējuma kāda persona tika atzīta par īpašas uzmanības vērtu objektu, tika gatavots komplicēts pasākumu plāns šīs personas izpētei (operatīvajai izstrādei) un pēc tam arī vervēšanai. 
Šāds pasākumu plāns tika gatavots arī ilggadīgā Klīvlendas (ASV) Daugavas Vanagu priekšsēža Viktora Zemesarāja operatīvajai izstrādei.

Sekojošais dokuments ir tipisks piemērs, kas lieliski ilustrē VDK tradicionālo pieeju aktīvu latviešu trimdas organizāciju vadītāju darbības izpētei (operatīvajai izstrādei). Tas ir paredzamo pasākumu plāns informācijas iegūšanai par Klīvlendas Daugavas Vanagu nodaļas priekšsēdi VIKTORU ZEMESARĀJU.

"1979. g. 30.05. LPSR VDK Talsu rajona daļas Rīgā priekšniekam apakšpulkvedim Meisteram G. E. 

ASV, Klīvlendas pilsētā dzīvo latviešu emigrants Viktors Zemesarājs, dzimis 1924.gadā Latvijā, latvietis, ASV pilsonis, kurš, būdams nacionālistiskā centra "Daugavas Vanagi" valdes priekšsēdētājs šajā pilsētā, ir kontaktā ar latviešu emigrācijas barvežiem ASV, aktīvi veic Padomju Savienībai naidīgas akcijas.
Pēc VDK rīcībā esošas informācijas, Zemesarājs ir saistīts ar amerikāņu specdienestiem un to interesēs tiek izmantots, lai izpētītu Klīvlendā iebraucošos padomju pilsoņus. Pēc LPSR VDK operatīvi - tehniskās daļas ziņām, Zemesarājs strādā firmā, kura nodarbojas ar raķešu iekārtu ražošanu un izmēģināšanu un kurai ir darījumu attiecības ar Ķīnu. Zināms, ka okupācijas periodā Zemesarājs ir dienējis SS latviešu leģionā, kura sastāvā bēga uz ārzemēm. Kopā ar viņu ASV dzīvo sieva Vanda, dēls un meita. 
Ņemot vērā to, ka Zemesarājs ir saistīts ar ASV specdienestiem, ir mērķtiecīgi izpētīt iespējas kā, izmantojot viņu, amerikāņu izlūkdienestam radīt interesi par mūsu aģentu. Lai nodibinātu kontaktu ar Zemesarāju vai viņa sievu ASV, aģents varētu balstīties uz lūgumiem vai rekomendācijām no radinieku vai citu kontaktu puses republikā.".

Seko to Latvijā dzīvojošo personu uzskaitījums, ar kuriem V.Zemesarājs un viņa sieva uzturēja saraksti no 1958.gada: 5 adresāti Talsu rajonā, 4 Jūrmalā, 3 Liepājā, pa vienam Cēsu, Rīgas, Stučkas, Valmieras un Bauskas rajonos, kā arī Jelgavā. 
Tālākie norādījumi LPSR VDK Talsu rajona nodaļas priekšniekam:

"1. Noskaidrot minētos Zemesarāju kontaktus, savākt par viņiem visas nepieciešamās ziņas, noskaidrot, vai to vidū nav LPSR VDK uzticības personas vai padomju aktīvisti, no kuriem vajadzības gadījumā varētu iegūt rekomendācijas kontaktam ar Zemesarājiem uz ASV izbraucošais VDK aģents. Pozitīva rezultāta gadījumā atrast optimālu leģendu ( VDK aģentam izstrādāto speciālo rīcības modeli, J.V.), kas būtu vispiemērotākā šāda pasākuma veikšanai.

2. Tā kā daļa no personām, ar kurām sarakstījās Zemesarāji, ir mirušas, pārbaudīt, vai viņiem nav republikā palikuši bērni, kuri, iespējams zinājuši par saraksti, bet paši to nav turpinājuši. Vai starp viņiem nav aģenti un uzticības personas?

3. Ja kādiem no pārbaudītajiem aģentiem ir pieejama saskare ar atsevišķiem Zemesarāju kontaktiem republikā, virzīt viņus uz kontaktu nostiprināšanu, lai izzinātu iespējas iegūt nepieciešamās rekomendācijas ar jūsu aģentūras palīdzību.

4. Ja rodas iespēja, iegūt papildus informāciju par V. Zemesarāja un viņa sievas dzīvi līdz izbraukšanai no Latvijas 1944. gadā. 

5. Iziet uz tiešām sarunām ar kādu no Zemesarāju pāra kontaktiem Latvijā tikai tādā gadījumā, ja ir pārliecība par to, ka minētā persona ne pa pastu, ne personīgi kontaktējoties ar kādu no republikā iebraukušajiem latviešu emigrantiem, neatklās informāciju par VDK interesi par Zemesarāju pāri. Jautājumu par pārrunu veikšanu ar kādu no Zemesarāju ģimenes kontaktiem saskaņot ar mums.

LPSR VDK 2.daļa priekšnieka vietnieks apakšpulkvedis Tabors"

Protams, V. Zemesarāja nozīmīgumu LPSR VDK bija stipri pārspīlējusi. Cik zināms, viņam nebija pieejama nekāda nozīmīga militāra vai cita rakstura informācija, kas varētu interesēt arī VDK. Šajā gadījumā vērienīgais paredzamo pasākumu plāns nekādus rezultātus nedeva, taču tas lieliski parāda mehānismu, kā VDK plānoja savu darbību pret aktīvākajiem latviešu trimdas organizāciju darbiniekiem. Nobeigumā daži piemēri no TSDC rīcībā esošās LPSR VDK informācijas par Daugavas Vanagiem, PBLA, Latvijas Brīvības fondu un citām trimdas organizācijām:

"Apvienotā Baltiešu komiteja panākusi to, lai no 1974. gada pavasara radiostacija "Brīvība" pārraidītu ikdienas raidījumus igauņu, lietuviešu un latviešu valodās. Sakarā ar raidījumiem latviešu valodā Daugavas Vanagu centrālā valde pieņēmusi rezolūciju par informācijas vākšanu un tās nodošanu radiostacijas "Brīvība" raidīto pārraižu vajadzībām raidīšanai uz LPSR." 

(20.05. 1974.)

"Laika posmā no 1982. līdz 1983. gadam emigrantu funkcionāri nodibināja sakarus ar 202 padomju korespondentiem (te nav domāti žurnālisti, bet vienkārši vēstuļu kontakti, J.V.), no kuriem 91 (vai 45%) agrāk pasta sakaru ar ārzemēm nebija. (..) 21% no kontaktu nodibinātājiem bija DV organizācijas dalībnieki. To skaitā - ZEMESARĀJS VALDA, ASV, DV aktīviste - 7 jauni kontakti; LINDE RASMA, VFR, DV aktīviste - 7 jauni kontakti; ORBE ANSIS, Zviedrija, DV aktīvists - 5 jauni kontakti."

(25.10. 1983.)

"DV Toronto nodaļas biedrs VJAKSA ALOIZS ieradies Rīgā tūristu grupas sastāvā, iepriekš piezvanījis, ieradies dzīvoklī pie aģenta (viņš, protams, nezināja, ka kontaktējas ar VDK aģentu, J.V.), stādījies priekšā kā DV organizācijas biedrs, paziņoja, ka viņam ir uzdevums no DV nodot tam 400 Kanādas dolārus un paziņoja avotam (VDK aģentam, J.V.), ka tādas pašas summas viņam ir jānodod G. ROŽKALNEI un U. ASTRAI. " 

(06. 1986.)

"Kanāda, Toronto. Pretpadomju organizācija "Antiboļševiskais tautu bloks" rīkoja trīs dienu kongresu ar devīzi: "Kampaņa par brīvību", kura laikā PSRS tika apvainota "jaunāko dezinformācijas metožu izmantošanā, slepenā terorisma atbalstīšanā, komunistiskās propagandas izplatīšanā rietumu zemēs, starptautisko līgumu neievērošanā " un tamlīdzīgi. Kongresa darbā piedalījās vairāk nekā 100 delegātu no 75 emigrantu nacionālistiskajām organizācijām, tajā skaitā 8 cilvēku delegācija no Latviešu nacionālās apvienības Kanādā un Daugavas Vanagiem, kuras sastāvā noskaidroti - PĒTERSONS RŪDOLFS KĀRĻA d., dzimis 1916. gadā, Kanādas pilsonis; ŠUBIŅŠ GUNĀRS, Kanādas pilsonis; ALKSNIS IMANTS, Kanādas pilsonis, SILIŅŠ GUNTIS ŽAŅA d., dzimis 1949. gadā, Kanādas pilsonis."

(12. 1986.)

"Bijušajam Kalamazū DV vadītājam A.MINKAM, kurš ieradies no ASV kā tūrists, piezīmju grāmatiņā bija plašs republikas iedzīvotāju adrešu saraksts, kuriem viņam bija jānodod līdzatvestās mantas, vēstules un dolāri."

(01.1987.)

"Pēc LPSR VDK 1. daļas ziņām, PBLA, Latvijas Brīvības fonda, Daugavas Vanagu vadītāji pieņēmuši aizklātu lēmumu par materiālās palīdzības sniegšanu latviešiem Latvijā, kuriem ir "brīvības cīnītāju" reputācija. Kā palīdzību viņiem, izmantojot tūristus un citus iespējamos kanālus, paredzēts sūtīt fotoaparatūru, skaņu ierakstu tehniku, video tehniku, naudas līdzekļus." (12. 1987.)

Šis nelielais ieskats VDK dokumentos ļauj izdarīt secinājumus par VDK interešu loku latviešu trimdas organizāciju darbībā, kā arī ilustrē VDK pielietotās darba metodes. Būtu ļoti svarīgi noskaidrot Daugavas Vanagu un citu latviešu trimdas organizāciju agrāko vadošo darbinieku viedokli par VDK darbību pret tām. 
Nav, protams, jāpārspīlē čekas reālās iespējas un "visu redzošo aci", bet, kaut vai kontekstā ar DV organizācijas nodibināšanos un tālāko attīstību Latvijā, nevar noliegt tās tiešās vai netiešās darbības ietekmi uz notikumu attīstību Daugavas Vanagu organizācijas darbībā Latvijā gan pašā sākumā, gan arī vēlāk.

  Atpakaļ   Back  

 Sākumlapa  Home  

>