Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas | Prese |

 Sākumlapa Home

 
Vēstures izvērtēšana – brīvas valsts privilēģija
Aija Lulle, NRA 2003-01-15

«Tas ir nozīmīgs sākums, jo ir iezīmējis kontūras tieši tiem vēstures pētīšanas laukiem un nozarēm, kurās konstatējami visbūtiskākie un kliedzošākie trūkumi,» atzīmējot Vēsturnieku komisijas jaunākā rakstu sējuma klajā nākšanu un pateicoties vēsturniekiem par līdz šim paveikto, 14. janvārī sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

«Neatkarīgai valstij ir nepieciešama sava neatkarīga vēsture, un tauta, kam ir atņemta brīvība, ir tauta, kurai tiek arī atņemta iespēja pašai no sava redzesloka raudzīties ne tikai uz tagadni un nākotni, bet arī uz pagātni. Vēstures izvērtēšana ir tikai brīvas un suverēnas valsts privilēģija, tā mums ir jāizmanto, to mēs izmantojam, to mēs turpināsim darīt arī turpmāk,» uzsvēra Valsts prezidente.

Rakstu 7. sējumā Okupācijas režīmi Latvijā 1940.–1956. gadā iekļauti 2001. gada pētījumi. Izdevuma mērķis – sniegt pārskatu par Vēsturnieku komisijas darbu un informēt sabiedrību par jaunākajiem pētījumiem.

Liela vērība grāmatā pievērsta kolaboracionisma jeb sadarbošanās jautājumam abu – vācu un krievu – okupācijas varu laikā. Materiālos atspoguļota arī pretošanās kustības darbība. Krājumā skarta padomju okupācijas režīma politika no 1944. gada līdz 50. gadu vidum.

Krājumā ir trīs daļas. Pirmajā iekļauti pētījumi par padomju okupāciju Latvijā 1940.–1941. gadā. Šajā daļā ir arī vēsturnieces Ilgas Kreituses pētījums par kolaboracionismu Latvijas okupācijas un aneksijas laikā 1940. gada jūnijā–augustā. Otrā daļa veltīta nacistiskās Vācijas okupācijas Latvijā (1941–1945) izpētei, parādot rietumvalstu pētnieku skatījumu. Šajā daļā iekļauts arī vēsturnieka Ineša Feldmaņa pētījums Latviešu un citu nevācu tautu ieroču SS vienības Otrajā pasaules karā: kopīgais un atšķirīgais. Viņš uzsver, ka plašā kontekstā, ņemot vērā tālaika vēsturisko situāciju un sabiedrības noskaņojumu, konsekventi izvairoties no mūslaiku politiskās konjunktūras ietekmētiem secinājumiem, ir jāpētī Latviešu leģions un reizē jāatspēko plaši izplatītā dezinformācija par to, jo nav nekāda pamata saistīt latviešu leģionārus ar kara noziegumiem.

Krājuma trešajā daļā apkopoti materiāli par padomju okupāciju Latvijā 1944. gadā un aptverts arī laika posms līdz 20. gadsimta piecdesmitajiem gadiem. Šajā daļā, piemēram, publicēts pētījums par Latvijas kristīgo konfesiju garīdzniekiem nacionālās pretošanās kustībā no 1944. līdz 1953. gadam, par tiesas un prokuratūras sistēmu un tās darbiniekiem padomju okupāciju laikā, migrantu privilēģijām dzīvokļu sadalē Latvijā 1941.–1956. gadā.

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home