Latvijas Vēsturnieku komisija tika nodibināta 1998.g. 13.novembrī pēc bijušā  Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas. Tā sāka darbu 1998.g. nogalē 11 locekļu sastāvā - komisijā iesaistījās profesionāli vēsturnieki no Latvijas Universitātes Vēstures institūta, Vēstures un filozofijas fakultātes, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Okupācijas muzeja un darbinieki no Valsts prezidenta kancelejas. Par komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Vēstures institūta direktoru profesoru Andri Cauni. Sadarbībā ar Ārlietu ministriju tika organizēta ārvalstu locekļu apzināšana un iesaistīšana komisijas sastāvā. Komisijas sēdes ar ārzemju  locekļu piedalīšanos paredzēts noturēt divas reizes gadā. Ārvalstu zinātnieku un sabiedrisko darbinieku iesaistīšana veicinās gan komisijas darba objektivitāti, gan ļaus labāk iepazīties ar Rietumos izstrādātajām vēstures izpētes metodēm.
       Komisijas galvenais uzdevums ir apzināt un izpētīt tematu "Noziegumi pret cilvēci divu okupāciju laikā 1940.- 1956.", kā arī organizēt tās gala ziņojuma izstrādi. Tiešajā tēmas pētniecībā  iesaistīti tikai nedaudzi komisijas locekļi, bet galveno  darbu  veic  apmēram 25 profesionāli vēsturnieki.  Darbs paredzēts vairākiem gadiem, tas saistīts gan ar nepieciešamību aptvert jaunus arhīvu materiālus, gan ar nepieciešamību iegūt iespējami objektīvāko vērtējumu par minētā temata problēmām.

Ir izveidotas 4 darba grupas, kas darbojas neatkarīgi viena no otras:
       

1. Noziegumi pret cilvēci Latvijas teritorijā 1940.-1941.g. (vada prof. V.Bērziņš),
2. Holokausts Latvijā 1941.-1944.g. ( vada prof. A.Stranga),
3. Noziegumi pret cilvēci Latvijas teritorijā nacisma okupācijas laikā 1941.-1944.g. (vada prof. I. Feldmanis),
4. Noziegumi pret cilvēci Latvijā padomju okupācijas laikā 1944.- 1956.g.  (vada prof. H. Strods).

       Pašreizējā komisijas darbības posmā aktuālākais ir jautājums par holokausta izvērtēšanu. Dziļi un detalizēti pētījumi par holokaustu būs zināma mēraukla ne tikai zinātnieku, bet visas sabiedrības briedumam. Objektīva vēstures pētīšana ir būtiski svarīga starpvalstu dialoga kontekstā starp Latviju un Izraēlu, Krieviju un citām valstīm.

       Vēsturnieku komisijas uzdevums tālākā perspektīvā ir dot ieguldījumu vēstures mācīšanā skolās, sagatavojot bāzi jaunu mācību līdzekļu tapšanai, kā arī veicināt sabiedrības informētību par minētā perioda notikumiem, skaidrot Latvijas vēsturi ārzemēs.

       Tā kā pētniecības darbs 1999.g. netika finansēts, Komisija savu galveno uzmanību veltīja konferenču sagatavošanai un rīkošanai.

1. Komisija un Latvijas Vēstures institūts sakarā ar 1949.g. marta deportāciju 50. gadadienu kopā ar Madonas novadpētniecības muzeju noorganizēja konferenci. Konferences materiāli tika publicēti Latvijas Vēstures Institūta žurnālā.

2. 1999.g. 14.-16.jūnijā komisija sadarbībā  ar Latvijas Vēstures institūtu un Valsts arhīvu rīkoja starptautisku konferenci "Latvija Otrajā pasaules karā". Kopumā tika nolasīti 36 referāti; atsevišķs rakstu krājums par apskatāmo problemātiku iznāca  2000.gadā.

3. 2000.g rudenī, 16.-17.oktobrī notika starptautiska konference "Holokausta izpētes problēmas Latvijā".

4. 2001.gada 12.-13.jūnijā notika starptautiska konference "1941.gada 14.jūnija deportācija: noziegumi pret cilvēci".

       Komisija darbojas ciešā saiknē ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Kopīgiem spēkiem strādāts pie tā, lai komisijas darbu padarītu vēl efektīvāku. 2000.g. sākumā Komisija saņēma pirmo  finansējumu konkrētu pētījumu veikšanai.

       Komisijai izvērtusies veiksmīga sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas vēstures skolotāju asociāciju. Labākais pierādījums šai sadarbībai ir Līgatnē 2000.gada 1.-2. aprīlī notikušais seminārs "Pretrunīgu II pasaules kara vēstures jautājumu mācīšana skolā". Šo pasākumu var uzskatīt par tādu, kur jaunākās teorētiskās atziņas un pētnieku koncepcijas tika saistītas ar reālo vēstures mācīšanas metodiku. Divas skolotājas no Latvijas ir pabijušas Izraēlā - Yad Vashem (ievērojams holokausta pētniecības, apmācības un piemiņas centrs)  rīkotajā seminārā.  Komisija  uzsākusi sadarbību ar starptautisko Darba Grupu holokausta pētniecībai (Task Force), kas radīta pēc vairāku Eiropas valstu iniciatīvas. Darba Grupas sastāvā ir Zviedrijas, Lielbritānijas, ASV, Izraēlas, Vācijas valdību pārstāvji.        

              Pirmais solis ceļā uz sadarbību bija dalība Zviedrijas valdības organizētajā konferencē "Holokausts, piemiņa, izglītība, pētniecība." 2000.g. 26.-28.janvārī. Ar Zviedrijas  valdības atbalstu izdota grāmata par holokausta vēsturi "Stāstiet par to saviem bērniem...". Šī grāmata galvenokārt paredzēta lietošanai skolās.

Latvijas vēsturnieku komisijas sastāvs

       Komisijas priekšsēdētājs: profesors  Andris Caune, komisijas locekļi: profesors Valdis Bērziņš,  Inesis Feldmanis, Aivars Stranga, Heinrihs Strods, Daina Kļaviņa, Ēriks Jēkabsons, Valters Nollendorfs, Armands Gūtmanis, Vilnis Zariņš, Marģeris Vestermanis, Antonijs Zunda, asociētais profesors, Valsts prezidentes padomnieks vēstures jautājumos.

       Komisijas ārzemju locekļi: ANO ģenerālsekretāra padomnieks Kosovā Carl Bildt; prof. Krister Wahlback (Zviedrija); Kārlis Kangeris (Zviedrija); prof. Per Ahlmark (Zviedrija);  prof. George D. Schwab (ASV); prof. Alfred Erich Senn (ASV); prof. Erwin Oberlander (Vācija); prof. David Cesarani (Lielbritānija); prof. Norman M. Naimark (ASV); prof. Alain Besancon (Francija); prof. Aleksandrs Čubarjans (Krievija); Stewen Springfield (Jewish Survivors of Latvia prezidents).

Vēsturnieku komisijas nolikums

Noteikumi Nr.164 (prot.nr.24, 17.Ā§)
Rīgā 1999.gada 4.maijā

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu

1. Vēsturnieku komisija (turpmāk - komisija) ir starptautiska koleģiāla institūcija bez juridiskās personas tiesībām. Komisija koordinē, atbalsta un rosina padziļinātu to Latvijas XX gadsimta vēstures jautājumu izpēti un izskaidrošanu, kuri saistīti ar totalitāro režīmu noziegumiem pret cilvēci un šo noziegumu sekām Latvijā.
2. Komisijas darbības mērķi ir šādi:
2.1. sekmēt Latvijas XX gadsimta vēstures izpēti, īpašu uzmanību pievēršot divu totalitāro valstu - komunistiskās PSRS un nacionālsociālistiskās Vācijas - okupācijas analīzei, vērtējumam un šo valstu izdarītajiem noziegumiem pret cilvēci;
2.2. veicināt pētījumu rezultātu izskaidrošanu Latvijas iedzīvotājiem un starptautiskajai sabiedrībai;
2.3. veicināt jaunu vēsturnieku iesaistīšanu XX gadsimta vēstures problēmu pētniecībā;
3. Komisija ir izveidota uz nenoteiktu laiku. Personālsastāva pilnvaru laiks ir trīs gadi.
4. Visiem komisijas locekļiem ir vienādas tiesības un atbildība.
5. Komisijas priekšsēdētājs:
5.1. organizē un vada komisijas darbu;
5.2. nosaka komisijas sēžu laiku un apstiprina darba kārtību;
5.3. sasauc un vada komisijas sēdes;
5.4. nosaka komisijas locekļu pienākumus.
6. Komisijas līdzpriekšsēdētājs pārstāv komisiju starptautiskā līmenī.
7. Komisijas priekšsēdētāja un līdzpriekšsēdētāja prombūtnes laikā viņu pienākumus pilda komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kuru ievēlē komisijas locekļi.
8. Komisijas organizatorisko un tehnisko darbu veic komisijas sekretārs, kuru pēc komisijas priekšsēdētāja ierosinājuma ievēlē komisijas locekļi. Komisijas sekretārs var nebūt komisijas loceklis.
9. Komisijai ir šādi uzdevumi:
9.1. izstrādāt aktuālu Latvijas XX gadsimta vēstures pētniecības tēmu sarakstu;
9.2. organizēt attiecīgo tēmu izpētes projektu īstenošanu, izvērtēt atsevišķu pētījumu rezultātus un izdarīt secinājumus;
9.3. ne retāk kā reizi gadā sniegt Valsts prezidentam pārskatu par stāvokli Latvijas XX gadsimta vēstures izpētē;
9.4. publicēt visus komisijas darbības laikā izdarītos secinājumus atsevišķu ziņojumu veidā.
10. Komisijai ir šādas tiesības:
10.1. izveidot apakškomisijas vai ekspertu darba grupas atsevišķi aktuālu vai sarežģītu problēmu izpētei;
10.2. komisijas darbības nodrošināšanai likumā noteiktajā kārtībā izmantot visus Latvijā pieejamos arhīva dokumentus attiecībā uz pētāmo laika posmu, kā arī ārvalstu arhīvos pieejamos materiālus;
10.3. organizēt un rīkot konferences, simpozijus un sēdes par atsevišķām vēstures pētniecības problēmām;
10.4. pilnvarot komisijas pārstāvjus piedalīties līdzīgu citu valstu institūciju rīkotajās sēdēs, konferencēs un simpozijos.
11. Komisijas Latvijas dalībnieku daļas sēdes notiek saskaņā ar iepriekš izstrādātu darba plānu.
12. Komisija ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vismaz puse no komisijas locekļiem. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.
13. Apakškomisiju un darba grupu sēdes, kad tas ir nepieciešams, sasauc komisijas noteiktais apakškomisijas vai darba grupas vadītājs.
14. Komisija pilnā sastāvā (piedaloties tās ārvalstu locekļiem) pulcējas ne retāk kā divas reizes gadā, lai kopīgi apspriestu veikto darbu un vienotos par secinājumiem un darba plānu.
15. Komisijas locekļi un komisijas pieaicinātie eksperti saņem samaksu par ekspertīžu veikšanu un pārskatu sagatavošanu, kā arī par pasākumu organizēšanu un vadību.
16. Izdevumus, kas saistīti ar komisijas organizētajiem pētniecības projektiem, pētījumu rezultātu publikācijām, ekspertīžu veikšanu, pārskatu sagatavošanu, atsevišķu pasākumu (piemēram, konferenču, simpoziju) norisi, sedz atbilstoši iepriekš sastādītām tāmēm.
17. Komisijas darbību nodrošina Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam Valsts prezidenta kancelejai iedalītajiem līdzekļiem vēsturnieku komisijas darbības nodrošināšanai.
18. Komisijas sekretāra darbs tiek atalgots no valsts budžeta līdzekļiem, un viņa darba samaksas apmēru saskaņā ar normatīvajiem aktiem nosaka komisija.

Ministru prezidents V.Krištopāns
Ārlietu ministra vietā - Ministru prezidenta biedrs Eiropas Savienības lietās G.Krasts

 21.01.2002