Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Vēstules par Okupācijas muzeja atrašanās vietu
Rita Ruska

Turpinām saņemt vēstules par Okupācijas muzeja atrašanās vietu. Diskusiju izraisīja 9. decembrī "Lasītāju balsīs" publicētā Alfrēda Cipela vēstule "Tā nevar palikt".

— Tā var palikt un tā tam jāpaliek, — tik vienisprātis un kategoriski ir mūsu lasītāji. Viņi uzskata, ka muzejs atrodas ļoti piemērotā un labā vietā, tur, kur tam jābūt — pašā pilsētas centrā — un par to vairs nav vajadzības diskutēt.

"Pārcelt Okupācijas muzeju no centra uz pilsētas nomali — tas būtu mierinājums tiem cilvēkiem un viņu atbalstītājiem, kuri ir tieši vai netīši vainīgi savās darbībās, rezultātā arī Okupācijas muzeja tapšanā," uzskata politiski represētais Gunārs Ligers no Rīgas.

"Represēto piemiņas vietai arī vajadzēja būt centrā, Esplanādē, bet ne aiz Torņakalna dzelzceļa stacijas, kas neiekļūst cilvēku redzes lokā. Rodas iespaids, ka visi priekšlikumi un darījumi ir saistīti savā starpā. Par komunistiskā genocīda upuriem jāzina visai latviešu tautai, sevišķi jaunajai paaudzei. Tāpēc nevajag neko no tautas slēpt pagrabos un krūmaino parku nomalēs."

"Ak, Dievs, lieciet mieru Okupācijas muzejam — latviešu Dievnamam un ellei!" izsaucas Daina Šķiezna-Elsberga. "Netramdiet cilvēkus — Svētos, kas pašaizliedzīgi veic nolemto misiju: glabā un sargā baismās liecības, lai neatkārtotos tautas iznīcināšana!"

Rīdzinieks J. Jankovskis raksta, ka Okupācijas muzeju katru gadu apmeklējot vairākkārt, bieži gadoties vajadzība izskaidrot muzeja būtību kādam iebraucējam. Pats turp dodoties arī, lai iepazītos ar jaunizdoto literatūru par represiju laikiem. Ja kāds grib ķerties klāt Okupācijas muzejam, vispirms lai nojauc Vecrīgai pilnīgi svešo, ērmīgo stikla ēku pie universālveikala "Centrs", Triangula bastionu utt.

"Neviens nedrīkst nonievāt mūsu ciešanas deportācijās. Skolēnu un studentu mācību programmās Latvijas vēsturē kā obligāti jāievieš Okupācijas muzeja apmeklējumi 14. jūnijā un 25. martā," ierosina J. Jankovskis.

Arī J. Ankravs no Madonas rajona Sarkaņiem ir biežs viesis Okupācijas muzejā:

"Apmeklēju muzeju katru gadu vismaz vienu reizi. Ekspozīciju gan nevaru skatīties, tas man ir pārāk smagi, atceroties, kas notika ar manu ģimeni 1941. gada 14. jūnijā, kad ar vecākiem tiku izsūtīts no šejienes uz vietu netālu no Baikāla ezera. Parasti muzejā ir vairāki apmeklētāji, bet ja būtu tikai viens gadā — muzejam ir jābūt. Jā, celtne ir drūma, bet tā sagatavo cilvēku ekspozīcijai, te nav trokšņa, nav drūzmas. Lai nodrošinātu plašāku ekspozīciju, pēc laika varētu klāt uzcelt piebūvi. Muzejs atspoguļo tautas vēsturi, kuru diemžēl ļoti daudzi cilvēki nezina ne Latvijā, ne aiz tās robežām."

Latvijas Avīze,  2003. gada 20. decembris

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home