Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas | Prese |

 Sākumlapa Home

 

Kad vēsturnieki pārlūko paveikto un veicamo

12.jūnijā (2002), Rīgas pilī notika kārtējā Latvijas Vēsturnieku komisijas sēde, kuras sākumā tās locekļi tika iepazīstināti ar komisijas darba pastāvīgās atbalstītājas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas vērtējumiem un novēlējumiem viņiem.

Tūdaļ pēc sēdes Vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs, LU Latvijas vēstures institūta direktors, Dr.habil. hist., profesors Andris Caune, atbildot uz “LV” jautājumu, īsumā pastāstīja, par ko tajā šoreiz galvenokārt bijusi runa:

— Pirmām kārtām pārlūkojām visu, kas šogad jau ir paveikts. Piemēram, esam izdevuši “Latvijas vēsturnieku komisijas rakstu” trīs apjomīgus sējumus, bet padomā ir vēl viens. Bez tam ir sagatavota plaša starptautiskā konference ar nosaukumu “Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944—1959: politika un tās sekas”, kas notiks 13. un 14. jūnijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Septiņās plenārsēdēs tiks nolasīti 36 referāti. Par šo ilgāku laiku rūpīgi gatavoto pasākumu tad arī diezgan daudz tika runāts šajā sēdē. Droši vien nākamā zinātniskā konference pēc gada būs veltīta vācu okupācijas varas politikai Latvijā.

Apspriežot komisijas turpmāko darbību, profesors Ervīns Oberlenders no Vācijas ierosināja nekavējoties sākt gatavot plaša apjoma rakstu krājumu angļu valodā, kurā būtu gan pārskats par visiem jaunāko laiku vēstures pētniecības virzieniem pēdējos desmit gados, gan nozīmīgākās mūsu vēsturnieku publikācijas tulkojumā. Tādējādi Rietumu zinātnieki un arī plašāka sabiedrība tiktu iepazīstināta ar mūsu veikumu, pētot situāciju Latvijā okupācijas režīmu laikā.

Visbeidzot apspriedām, kā un par kādiem līdzekļiem īstenot vērienīgo un vajadzīgo, bet ļoti darbietilpīgo projektu, veidojot no 1940. līdz 1990.gadam okupācijas režīmos represēto Latvijas iedzīvotāju visaptverošu datu bāzi. Šo projektu, ko apņēmies un jau iesācis īstenot Latvijas Valsts arhīvs, Vēsturnieku komisija visnotaļ atbalsta.

Pēc vēsturnieku komisijas sēdes

Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa preses konferencē atgādināja, lai izveidotu vienoto datu bāzi, būtu jāizveido īpaša 15—17 cilvēku darba grupa, lai projektu varētu realizēt līdz 2007.gadam. Citādi darbs varētu ieilgt ap 25 gadu garumā, jo izskatāms desmitiem tūkstošu arhīvu lietu gan Latvijā, gan ārzemēs. Citās Austrumeiropas valstīs šādas datu bāzes jau sekmīgi tiek veidotas. Lai projektu īstenotu arī mūsu valstī, vajadzīgs ne tikai Valsts prezidentes un Vēsturnieku komisijas atbalsts iespēju robežās, bet arī valdības labvēlīga attieksme un palīdzība.

Mintauts Ducmanis, “LV” nozares redaktors

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Cienījamie Latvijas Vēsturnieku komisijas locekļi!

Man ir patiess prieks jūs visus sveikt atkal Rīgā kārtējās komisijas sēdes atklāšanā. Saspringtā darba grafika dēļ es šoreiz diemžēl nevaru piedalīties komisijas sēdē, bet savā uzrunā vēlos pievērst jūsu uzmanību atsevišķām tās darbības aktualitātēm.

Izvērtējot starptautiskās Vēsturnieku komisijas triju gadu laikā paveikto, var secināt, ka būtiski izvērsts temats par noziegumiem pret cilvēci divu okupāciju laikā no 1940. līdz 1956.gadam. Par pētniecības darba atskaites punktu kļuvušas regulāras zinātniskās konferences Rīgā, kā arī komisijas rakstu izdošana. Pavisam nesen tika atvērts Andrieva Ezergaiļa dokumentu krājums par Vācijas okupācijas režīma politiku Latvijā, bet šodien varam būt gandarīti par jau sestā rakstu sējuma klajā nākšanu, kura lappusēs rodami pētījumi par 1941.gada 14.jūnija deportācijām.

Novēlējumi Vēsturnieku komisijai

Vienmēr kā svarīgu pamatprincipu Vēsturnieku komisijas darbībā esmu uzsvērusi to, ka komisija pētījumos tieši uzrunā Latvijas 20. gadsimta vēstures sarežģītākos un jutīgākos jautājumus, to skaitā vācu un padomju okupācijas režīmu politiku, noziegumus pret cilvēci un holokaustu. Esmu priecīga, ka komisija ir aktīva savā sadarbībā ar skolām un vēstures skolotājiem, jo tikai tā pētījumi rod savu sabiedrisko vērtību, vēsture kļūst dzīva un izprotama nākamajām paaudzēm.

Latvijai nav bijis viegli stāstīt plašajā pasaulē par pretrunīgiem Latvijas 20. gadsimta vēstures jautājumiem, tāpēc esmu īpaši pateicīga par darbu komisijas ārvalstu locekļiem, kā arī gandarīta par komisijas lietišķo sadarbību ar Ārlietu ministriju, ārvalstu vēstniecībām Latvijā, arhīviem, muzejiem un pētniecības iestādēm.

Vēlētos iezīmēt šīsdienas komisijas sēdē turpmākās darbības akcentus. Manuprāt, svarīgi būtu pievērst plašākas starptautiskās sabiedrības uzmanību par jūsu zinātnisko pētījumu rezultātiem. Tas veicinātu objektīvāku izpratni par Latvijas vēsturi, kliedētu nacisma un komunisma perioda propagandas radītos mītus, mazinātu dezinformāciju par Latviju. Šajā darbā liela nozīme būs komisijas ārvalstu locekļiem, kas savās mītnes zemēs varētu sniegt plašu informāciju par aktuālākajām vēsturnieku publikācijām un referātiem.

Esmu pārliecināta, ka lielisks ieguldījums šī uzdevuma veikšanā būtu Latvijas vēsturnieku darbu izdevumam angļu valodā, kā arī Latvijas vēsturnieku enerģiskai sadarbībai ar Eiropas vēstures zinātnes centriem.

Vienmēr patīkami ir bijis redzēt jauno vēsturnieku aktivitātes, tāpēc arī turpmāk, domāju, būtu vēlama viņu plašāka iesaistīšana komisijas pētniecības tēmu izstrādē, izglītošana un stipendiju piešķiršana, doktora disertāciju aizstāvēšana.

Tāpat pilnībā atbalstāma ir komisijas gatavība izvērst pētījumus, aptverot visus ar okupācijas režīmu politiku saistītos vēstures aspektus, arī politiskās, demogrāfiskās, sociālās, morālās izmaiņas Latvijas sabiedrībā.

Vēlos visiem šodien sanākušajiem Vēsturnieku komisijas locekļiem izteikt pateicību par ieguldīto darbu vēsturiskās patiesības noskaidrošanā un sabiedrības informēšanā. Jūs darāt ļoti vajadzīgu darbu Latvijai.

Latvijas Vēstnesis, 2002. gada 13.jūnijs Nr. 89 (2664)

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home