Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas | Prese |

 Sākumlapa Home

 

Vai pienācis laiks vētīt čekas maisus Latvijā?
Ieva Upleja, LTV, Dans Titavs speciāli Dienai

Kopš 1991.gada augusta, kad Latvija pārņēma pāri palikušo LPSR VDK mantību, tautā sauktie čekas maisi kļuvuši daudz pilnāki. Parasti pārņemto dokumentu saturs tiek identificēts tikai ar VDK aģentu kartotēku, taču jau toreiz Latvijas speciālistu rokās nokļuva arī citi dokumenti, to vidū arī bojātā un daļēji iznīcinātā elektroniskā datu bāze. Tagad septiņu gadu laikā, neatlaidīgi atšifrējot bijušās LPSR VDK elektronisko datu bāzi (EDB) ALFA, Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs (TSDC) apkopojis vairākus tūkstošus bijušo VDK aģentu ziņojumu par Latvijas iedzīvotājiem kopš 1960.gada līdz pat 1991.gadam. Jāņem vērā, ka LPSR VDK pārņemšanas brīdī 1991.gadā Latvijā aktīvi darbojās ap 4800 VDK aģentu, rezidentu, satikšanās un konspiratīvo dzīvokļu turētāju. EDB atšifrētie dati nav pilnīgs viņu darba atspulgs, taču iegūtie materiāli ietver ziņas vismaz par 80 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Turklāt, strādājot ar šiem dokumentiem un cietušo vai izsekoto cilvēku liecībām, TSDC ik nedēļu tiek atšifrēti jauni aģenti, kuri no aktīvā aģentūras aparāta jau bija izslēgti. Tagad tādu ir vairāki simti.

Kas bija VDK elektroniskā datu bāze?

Elektroniskajā datu bāzē tika uzglabāta svarīgākā informācija, kas bija nonākusi VDK rokās. Tajā ir gan cilvēku raksturojumi, gan VDK aģentu ziņojumu konspektīvs atstāsts, gan ārējās novērošanas VDK darbinieku veiktās izsekošanas pieraksti, gan pārbaudītu vēstuļu un noklausītu telefonsarunu atstāsti. Tomēr, kā atzīst TSDC vadība, neskatoties uz visai plašo un interesanto informāciju, kas pēc LPSR VDK dokumentu un mantības pārņemšanas ir nonākusi TSDC rīcībā, to var izmantot tikai pētniecībai. Juridiska vērtība ir tikai īstiem, nevis elektroniski tapušiem dokumentiem, proti, tādiem, kuru autentiskumu var pierādīt. To pierādīja arī nesen notikusī tiesas prāva par uzņēmēja Georga Lansmaņa iespējamo sadarbību ar VDK aģenta statusā. Kaut arī aģenta Stenlijs ziņojumi bija saglabājušies EDB un liecinieki atpazina, ka par viņiem šādas lietas tikai G.Lansmanis varējis zināt, tiesa tos neatzina par pietiekamiem pierādījumiem G.Lansmaņa sadarbībai ar VDK.

Interesantie cilvēki tika kodēti

EDB apkopotā informācija par LPSR iedzīvotājiem ir ļoti dažāda gan apjoma, gan tās rakstura ziņā. Par dažiem cilvēkiem ir sīks raksturojums, desmitiem ziņojumu un novērojumu, par citiem norādīts tikai tas, ka viņi ir pazīstami ar kādu, par kuru VDK ir pastiprināta interese. Tāpēc cilvēki, kuri jau bija nonākuši VDK uzmanības lokā, parasti tika klasificēti pēc dažādām pazīmēm, un šim mērķim kalpoja vairāk nekā 2000 standarta kodi. Lūk, daži piemēri, kā VDK raksturoja cilvēkus:

Lidija Doroņina-Lasmane
03103 — Persona, par kuru ieviesta operatīvās novērošanas lieta.
03401 — Persona, kurai ir radinieki kapitālistiskās valstīs, par kurām VDK orgāniem ir operatīva interese.
03404 — Persona, kura sarakstās ar ārzemniekiem, par kurām VDK orgāniem ir operatīva interese.
03412 — Persona no PSRS pilsoņu vidus, kura ir noskaņota nacionālistiski un stājas sakaros ar ārzemniekiem.
03621 — Persona, kura ir izcietusi sodu par par darbību, kas paredzēta kodā 1602.
03628 — Persona, kas izcietusi sodu pēc 183’ panta.

Komponists un politiķis Imants Kalniņš nav saņēmis aģentu ziņojumus par sevi, taču VDK raksturojumu par sevi tagad iepazinis:
 01602 — Nacionālistisku organizāciju dalībnieks vai persona, kura PSRS teritorijā veic antisociālistisku, antikonstitucionālu darbību.
03435 — Persona, kas perina emigrēšanas nodomus (vinašivajet emigriacionnije namerenija — krievu val.).*

Latvijas Bankas prezidents, agrāk viens no aktīvākajiem LNNK dalībniekiem Einars Repše 1989.gadā VDK raksturots kā persona, kas tiekas ar cilvēkiem, kuri agrāk tiesāti par sevišķi smagiem noziegumiem pret padomju valsti, un pakļaujas viņu negatīvajai ietekmei. Ja kāda cilvēka uzvedība nebija paredzēta VDK analītiķu radītajos kodos, tad viņam tika īpaši veltīts raksturojošs teikums. Piemēram, tajā laikā mācītāja Jura Rubeņa draudze bija Liepājā, tādēļ jo bieži nācās mērot ceļu no Rīgas ar autobusu, un acīmredzot raksturojums tapis, saniknotajam VDK darbiniekam vērojot J.Rubeni satiksmes autobusā Rīga—Liepāja: Cenšas ieņemt vietu aizmugures sēdeklī, visticamāk ar mērķi novērot pasažierus un sarunāties ar mazāku risku pašam tikt noklausītam. (Tulkojot no krievu valodas, saglabāts dokumenta stils.) J.Rubenis saņēmis arī vairāku aģentu izsmeļošus ziņojumus par savu darbību astoņdesmito gadu nogalē un dažus no tiem ir atpazinis.

Tūkstošiem šādu cilvēku raksturojumu vajadzības gadījumā bija pieejami VDK darbiniekam, turklāt EDB informācija tika uzkrāta un papildināta. Nekas netika aizmirsts. Kā skaidro TSDC darbinieki, tomēr nevar uzskatīt, ka visi, kas tika iekļauti EDB, bija PSRS un VDK ienaidnieki. Daži tur nokļuva arī nejaušības dēļ, piemēram, nokļūstot kompānijā, kur kāds bija VDK intereses objekts, bet cits bija aģents. Protams, tagad ir grūti pierādīt, ka ieraksts EDB ir negatīvi ietekmējis kāda cilvēka dzīvi, par to var tikai izteikt minējumus. Taču grūti iedomāties, ka cilvēku, kurš tiek raksturots kā persona, kura izrāda dienesta stāvoklim neatbilstošu interesi par tādu iestāžu (uzņēmumu) atrašanās vietu, kas ir ienaidnieka izlūkošanas objekts, varētu gaidīt spoža karjera.

Savus ziņotājus tagad var noskaidrot

Izņemot VDK raksturojumus, EDB iekļautais cilvēks var iepazīties arī ar informāciju, ko par viņu ziņoja aģenti. Tie gan esot tikai ziņojumu konspekti un nevar būt pilnīgas pārliecības, ka konkrētais aģents tiešām ir ziņojis to, kas atzīmēts EDB. Aģentu īstie uzvārdi EDB nav minēti, ir tikai segvārdi un to VDK operatīvo darbinieku uzvārdi, kas apkopojuši šo informāciju. Sastopami tādi sabiedrībā pazīstamu VDK darbinieku uzvārdi kā Indriksons, Komogorcevs, Trubiņš, Plaudis u.c.

Parasti, mēģinot atcerēties konkrēto situāciju un cilvēkus, kas aprakstīti kādā ziņojumā, izsekotie un nodotie cilvēki atpazīst savus ziņotājus. Tādējādi, arī nepublicējot LPSR VDK aģentūras sarakstus, iespējams vismaz katram individuāli vēlreiz iepazīties ar savu ziņotāju. Likums par VDK dokumentu izmantošanu paredz, ka ikvienam ir tiesības TSDC pieprasīt ziņas par sevi pašu. Šo iespēju jau daudzi izmantojuši. Jāpiezīmē, ka TSDC speciālistiem izdevies atšifrēt tikai daļu VDK elektroniskās datu bāzes, tādēļ ne visi, kas savulaik tika novēroti, tagad TSDC varēs saņemt ziņas par sevi.

Piedot vai tiesāt?

Līdz šim gan neviens no tiem, kas atpazinuši savus nodevējus, nav griezušies tiesībsargājošajās iestādēs. Jau pirms kāda laika Lidija Doroņina-Lasmane Dienā atzina, ka tas viņai bijis liels trieciens — uzzināt, ka VDK kalpojuši tuvi paziņas un draugi, taču viņa panākusi samierinājumu, izrunājoties un piedodot viņiem. TSDC vadītājs Indulis Zālīte uzskata, ka šis būtu viens no veidiem, kā izvērtēt katra aģenta nodarījumu un atbildību: Es brīnos, kāpēc neviens no tiem, kas ir saņēmuši izdrukas no EDB par sevi un ir atpazinuši savus ziņotājus, nav pat mēģinājuši sūdzēt viņus tiesā. Ir bijuši mēginājumi sākt diskusijas par šiem jautājumiem sabiedrībā, bet parasti ļoti ātri viss atkal noklust.

1997.gada aprīlī Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokuratūra sadarbībā ar NIP biroju sagatavoja pirmo genocīdā apsūdzamo VDK aģentu kaujinieku sarakstu, taču visi šie cilvēki ir miruši. Šie aģenti bija piedalījušies VDK operācijās pret nacionālās pretestības kustības dalībniekiem pēckara gados, un viņu dēļ gāja bojā cilvēki.

Pēc komunistu režīma gāšanas Austrumvācijā ikvienam savulaik slepenā dienesta STASI izsekotajam un represētajam bija tiesības iepazīties ar savu lietu un uzzināt sava aģenta uzvārdu. Bulgārijā tikai pērngada rudenī parlaments pieņēma lēmumu par komunistu režīma drošības dienestu slepeno materiālu nodošanu atklātībā. Tas notika pēc tam, kad atklājās, ka 48 parlamenta deputāti ir sadarbojušies ar komunistiskajiem izlūkdienestiem. Polija pavisam nesen nolēmusi sabiedrību iepazīstināt ar to, kas palicis komunistu režīma specdienestu arhīvos, kaut arī tur pagaidām netiek runāts par bijušo aģentu kartotēku publicēšanu. Arī Latvijā tagad var individuāli iepazīties ar padomju režīma represīvo dienestu slepeno aģentu nodarījumiem. Turklāt īsi pirms vēlēšanām mūsu Valsts prezidents aicināja atsākt diskusiju par bijušās VDK aģentūras sarakstu publicēšanu Latvijā.

No TSDC materiāliem

1998. gada 26. oktobris. © DIENA

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home