Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 

Noliec galvas karavīru priekšā
Ausma Viļķina

Tukuma rajona Smārdē notika kārtējais, pēc skaita septītais, nacionālo karavīru salidojums.

Saieta oficiālā daļa risinājās, kā dalībnieki paši uzsvēra, vēsturiskā un svētā vietā – pie Pirmajā pasaules karā kritušajiem brīvības cīnītājiem pirms dažiem gadiem atklātā pieminekļa. Kā allaž šādās tikšanās un atceres reizēs kopā ar nacionālajiem karavīriem jeb leģionāriem bija arī nacionālo partizānu, "Daugavas vanagu", politiski represēto un citu organizāciju pārstāvji. Salidojuma vadītājs un Nacionālo karavīru biedrības valdes priekšsēdētājs Edgars Skreija uzsvēra, ka šogad un beidzot kopā ar vecajiem karavīriem ir arī jaunieši, galvenokārt apvienības "Visu Latvijai!" biedri un atbalstītāji. Brīvības cīnītājus un okupācijas režīma laikā cietušos vecos vīrus un sievas ar savu klātbūtni pagodināja Saeimas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāti Pēteris Tabūns, Juris Dobelis, "Jaunā laika" pārstāvis Kārlis Šadurskis, kā arī šobrīd bezpartijiskais Aleksandrs Kiršteins. Klāt bija arī Rīgas garnizona komandieris ģenerālis Juris Vectirāns, bet aizsardzības ministrs Einars Repše ("JL") savā vārdā nodot sveicienus vecajiem karavīriem bija atsūtījis Aizsardzības ministrijas pārstāvi.

Taču vecie karavīri un viesi savās runās vairākkārt atgriezās pie jautājuma par tiem cilvēkiem, kuri šeit bija lūgti, gaidīti, bet nebija ieradušies. E. Skreija atcerējās, ka Lietuvā nesen notikušajā brīvības cīnītāju saietā, kur arī viņi bijuši klāt, dalībniekus uzrunājis un valsts neatkarības cīnītājiem godu apliecinājis pats Valsts prezidents, savukārt Igaunijā to pašu darījis aizsardzības ministrs un klāt bijuši daudzi parlamenta deputāti.

Visiem bija viens jautājums: kāpēc no līdzdalības šāda veida saietos izvairās Latvijas valsts pirmās amatpersonas? Vairāki runātāji uzsvēra, ka, tieši pateicoties Kurzemes cietoksnim, ko ilgu laiku savā varā turēja latviešu leģionāri, lielai daļai Latvijas inteliģences, tajā skaitā tagadējai Valsts prezidentei ar ģimeni, bija iespēja pamest okupēto Latviju, aizbraukt uz ārzemēm un tādējādi nepiedzīvot tās sarkanā terora represiju un izsūtīšanas šausmas, ko nācās pārciest savā valstī palikušajiem.

A. Kiršteins uzsvēra, ka tieši Kurzemes kaujas un nacionālo partizānu cīņas vēl 10 gadus pēc Otrā pasaules kara beigām ir parādījušas pasaulei, ka mīts par sarkano "atbrīvotāju" gaidīšanu ir sabrucis. Savukārt mītu par bijušās PSRS pilsoņu veiksmīgu integrāciju Latvijas sabiedrībā kliedējusi skolēnu demonstrācija valsts galvaspilsētā.

Saeimas deputāti J. Dobelis un P. Tabūns norādīja, ka Latvijas šodiena joprojām nav tāda, par kādu savas asinis lēja un galvu nolika brīvības cīnītāji, ka cīņa pret okupantiem joprojām nav galā, bet tikai iegājusi citās sliedēs. Lielkrievu šovinisms Latvijā ir laidis tik dziļas saknes, ka jau pastāv nopietni draudi atņemt latviešiem varu un neatkarību tīri parlamentārā veidā.

J. Dobelis: "Vai tā nav visnekaunīgākā ņirgāšanās par latviešu nacionālajiem partizāniem, kādu sekmēja, piemēram, Kabanova attieksme. Un vecie partizāni pareizi darīja, ka iesūdzēja viņu tiesā. Jautājums tikai, kā uz to reaģēs Latvijas valsts tiesneši. Bet arī Saeima var kaut ko darīt. Tāpēc "TB"/LNNK gatavo stingrākus nosacījumus Pilsonības likumam, pirmkārt, paredzot atņemt pilsonību tiem, kas noziedzīgi rīkojas pret mūsu valsti (aplausi), otrkārt, paredzot stingrākus nosacījumus tiem, kas vēlas kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem."

Runātāji arī izteica cerību, ka Saeimas vairākums šos grozījumus atbalstīs.

A. Kiršteins: "Domāju, ka mums nav arī jāuzlabo naturalizācijas noteikumi, bet gan godīgi jāpaziņo, ka bez attiecīga līguma noslēgšanas ar Krieviju par to cilvēku repatriāciju, kuri etniski un ģeopolitiski apmaldījušies viņiem svešā teritorijā, ir jāpārtrauc bijušās PSRS pilsoņu naturalizācija. Mums arī jāpabeidz sarunas par robežlīguma noslēgšanu ar Krieviju, kur eiropeiskā veidā publiski jāpaskaidro, ka Krievija diemžēl joprojām okupē vairāk nekā 2% Latvijas teritorijas. Šiem un līdzīgiem savas valsts neatkarības stiprināšanas darbiem vajadzētu kļūt par vēl tagadējās un 9. Saeimas deputātu misiju."

Nozīmīgu vietu salidojuma dalībnieku runās aizņēma arī jautājums par mūsdienu jaunatni un tās valstiski patriotiskās izpratnes ieaudzināšanu. Arī šajā sakarā tika minēts Lietuvas piemērs. Tur divas trešdaļas brīvības cīnītāju saieta dalībnieku bijuši jaunieši.

Apvienības "Visu Latvijai!" vadītājs Raivis Dzintars: "Un tad es sev jautāju, kāpēc pie mums tā nav? Vai mūsu jaunatne ir sliktāka vai arī kaut kas nav kārtībā ar tās audzināšanu? Skaidrs ir viens: kaut kas jādara citādi."

Uz šīm pārdomām atbildi centās sniegt K. Šadurskis: "Divos pasaules karos un brīvības cīņās katra Latvijas zemes pēda ir latviešu karavīru pārstaigāta un gandrīz katra pēda ir viņu asinīm slacīta. Daļēji tas darīts svešas armijas formas tērpā, jo citādi nevarēja. Bet vienmēr latviešu karavīrs ir tikai aizstāvējies, nekad netīkojot pēc svešām zemēm. Gadu desmitiem pār mūsu karavīriem ir gāzušās melu straumes. Es varu saprast ienaidniekus, kāpēc viņi tādi ir, bet grūti ir saprast savu tautiešu gļēvumu, kuriem ir bail no šiem vecajiem sirmajiem vīriem, jo, nedod Dievs, ņems vēl kāds un ieskaitīs šīs gļēvulīgās dvēseles fašistu atbalstītājos! Kad arī mums būs patriotiska jaunatne? Atbilde ir ļoti vienkārša: dažus gadus pēc tam, kad mums būs patriotiski skolotāji. Savukārt patriotiski skolotāji būs dažus gadus pēc tam, kad mums būs patriotiska valsts pārvalde. Tad, kad visi sapratīsim, ka mums drusku kaut kā vēl pietrūkst līdz tādai Latvijai, par kādu savas asinis lējāt jūs, sirmie karavīri. Šajā atceres dienā dziļā cieņā noliecu galvu jūsu priekšā, kritušo un mūžībā aizgājušo jūsu biedru priekšā!"

Latvijas Avīze  15. aug., 2005

  Atpakaļ   Back  

 Sākumlapa  Home