|
Vispārējā
cilvēktiesību deklarācija
Preambula
Ievērodama, ka visiem cilvēku sabiedrības locekļiem piemītošās pašcieņas
un viņu vienlīdzīgu un neatņemamu tiesību atzīšana ir brīvības,
taisnīguma un vispārēja miera pamats, un
ievērodama, ka cilvēktiesību necienīšana un nicināšana noved pie
barbariskiem aktiem, kas izraisa sašutumu cilvēces apziņā, un ka tādas
pasaules radīšana, kurā cilvēkiem būs vārda un pārliecības brīvība
un tie būs brīvi no bailēm un trūkuma, ir pasludināta kā cilvēku
augstākie centieni, un
ievērodama, ka nepieciešams, lai cilvēktiesības aizsargātu likuma
spēks nolūkā nodrošināt tādu stāvokli, lai cilvēks nebūtu spiests
izmantot kā pēdējo līdzekli sacelšanos pret tirāniju un apspiestību,
un
ievērodama, ka nepieciešams veicināt draudzīgu attiecību attīstību
starp tautām, un
ievērodama, ka Apvienoto Nāciju tautas Statūtos apliecināja savu ticību
cilvēka pamattiesībām, cilvēka personības pašcieņai un vērtībai un
vīriešu un sieviešu līdztiesībai un apņēmās sekmēt sociālo
progresu un dzīves apstākļu uzlabošanu vislielākās brīvības apstākļos,
un
ievērodama, ka dalībvalstis apņēmās, sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju
Organizāciju, veicināt cilvēktiesību un pamatbrīvību vispārēju cienīšanu
un ievērošanu, un
ievērodama, ka šo tiesību un brīvību rakstura vispārējai
izpratnei ir milzīga nozīme šīs saistības pilnīgai izpildei,
Ģenerālā Asambleja pasludina
šo Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju par uzdevumu, kuru pildīt
jātiecas visām tautām un visām valstīm, lai katrs cilvēks un katrs
sabiedrības institūts, pastāvīgi ievērojot šo Deklarāciju, ar
izskaidrošanu un izglītošanu censtos veicināt šo tiesību un brīvību
respektēšanu un, realizējot nacionālos un starptautiskus progresīvus
pasākumus, nodrošinātu to vispārēju un efektīvu atzīšanu un īstenošanu
kā Organizācijas dalībvalstu, tā arī to jurisdikcijā esošo teritoriju
tautās.
1.pants
Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās.
Viņiem ir saprāts un sirdsapziņa, un viņiem citam pret citu jāizturas
brālības garā.
2.pants
Katram cilvēkam jābūt apveltītam ar visām tiesībām un visām brīvībām,
kas pasludinātas šajā deklarācijā, neatkarīgi no rases, ādas krāsas,
dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās
vai citas izcelsmes, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa.
Turklāt nedrīkst būt nekādas atšķirības valsts vai teritorijas, pie
kuras cilvēks pieder, politiskā, tiesiskā vai starptautiskā stāvokļa dēļ
neatkarīgi no tā, vai šī teritorija ir neatkarīga, aizbilstama, bez pašpārvaldes
vai kaut kā citādi ierobežota savā suverenitātē.
3.pants
Katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību, brīvību un personas
neaizskaramību.
4.pants
Nevienu cilvēku nedrīkst turēt verdzībā vai nebrīvē; visa veida verdzība
un vergu tirdzniecība ir aizliegta.
5.pants
Nevienu cilvēku nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai cietsirdīgi,
necilvēcīgi ar viņu apieties un sodīt, pazemojot viņa cilvēcisko cieņu.
6.pants
Katram cilvēkam, lai kur viņš atrastos, ir tiesības tikt atzītam par
personu likuma priekšā.
7.pants
Visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā, un viņiem ir tiesības,
bez jebkādām atšķirībām, uz vienādu likuma aizsardzību pret jebkādu
diskrimināciju, kura pārkāpj šo Deklarāciju, un pret jebkuru kūdīšanu
uz tādu diskrimināciju.
8.pants
Katram cilvēkam ir tiesības uz efektīvu viņa tiesību atjaunošanu
kompetentā nacionālā tiesā gadījumos, kad pārkāptas viņa pamattiesības,
kas noteiktas konstitūcijā vai likumā.
9.pants
Nevienu nedrīkst patvaļīgi arestēt, aizturēt vai pakļaut izraidīšanai.
10.pants
Katram cilvēkam viņa tiesību un pienākumu noskaidrošanai, kā arī lai
noteiktu viņam izvirzītās kriminālās apsūdzības pamatotību, ir tiesības
sakarā ar visu personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā prasīt,
lai viņa lietu atklāti un ievērojot visas taisnīguma prasības izskatītu
neatkarīga un objektīva tiesa.
11.pants
1. Katram cilvēkam, kam inkriminēts kriminālnoziegums, ir tiesības tikt
uzskatītam par nevainīgu, kamēr viņa vaina nebūs pierādīta saskaņā
ar likumu atklātā tiesas procesā, kurā viņam tiek nodrošinātas visas
iespējas uz aizstāvību.
2. Nevienu nedrīkst notiesāt par noziegumu tādas darbības vai bezdarbības
dēļ, kas saskaņā ar izdarīšanas brīdī spēkā bijušajiem valsts iekšējiem
likumiem vai starptautiskajām tiesībām nebija krimināl-noziegums. Tāpat
nedrīkst piespriest smagāku sodu nekā tas, kas bija jāpiemēro laikā,
kad tika izdarīts kriminālnoziegums.
12.pants
Nedrīkst patvaļīgi iejaukties neviena privātajā un ģimenes dzīvē,
patvaļīgi apdraudēt viņa dzīvokļa neaizskaramību vai viņa kores-pondences
noslēpumu, vai nelikumīgi apdraudēt viņa godu un reputāciju. Katram
cilvēkam ir tiesības uz likuma aizsardzību pret šādu iejaukšanos vai
šādiem apdraudējumiem.
13.pants
1. Katram cilvēkam ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties sev dzīvesvietu
jebkurā valstī.
2. Katram cilvēkam ir tiesības atstāt jebkuru, arī savu valsti un
atgriezties savā valstī.
14.pants
1. Katram cilvēkam ir tiesības meklēt patvērumu no vajāšanas citās
valstīs un izmantot šo patvērumu.
2. Šīs tiesības nevar tikt izmantotas tādas vajāšanas gadījumā, kas
īstenībā saistīta ar nepolitiska nozieguma izdarīšanu vai ar darbību,
kas ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un
principiem.
15.pants
1. Katram cilvēkam ir tiesības uz tautību.*
2. Nevienam patvaļīgi nedrīkst atņemt tā tautību vai tiesības mainīt
savu tautību.
16.pants
1. Vīriešiem un sievietēm, kas sasnieguši pilngadību, ir tiesības bez
jebkādiem ar rasu, tautību vai reliģiju atšķirībām saistītiem ierobežojumiem
stāties laulībā un nodibināt ģimeni. Viņiem ir vienlīdzīgas tiesības,
stājoties laulībā, laulības laikā un šķirot laulību.
2. Laulība var tikt slēgta tikai ar abu personu, kas stājas laulībā, brīvu
un pilnīgu piekrišanu.
3. Ģimene ir dabiska sabiedrības pamatšūniņa, un tai ir tiesības uz
sabiedrības un valsts aizsardzību.
17.pants
1. Katram cilvēkam ir tiesības uz īpašumu kā vienpersoniski, tā arī
kopīgi ar citiem.
2. Nevienam patvaļīgi nedrīkst atņemt īpašumu.
18.pants
Katram cilvēkam ir tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību, brīvību
pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību
nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā
ar citiem publiski vai nošķirti piekopjot kultu, izpildot reliģiskas vai
rituālas ceremonijas un sludinot mācību.
19.pants
Katram cilvēkam ir tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības brīvi
paust savus uzskatus: šīs tiesības ietver brīvību netraucēti palikt
pie saviem uzskatiem un brīvību meklēt, saņemt un izplatīt informāciju
un idejas ar jebkuriem līdzekļiem neatkarīgi no valstu robežām.
20.pants
1. Katram cilvēkam ir tiesības uz miermīlīgu sapulču un asociāciju brīvību.
2. Nevienu nedrīkst piespiest iestāties kaut kādā asociācijā.
21.pants
1. Katram cilvēkam ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē tieši
vai ar brīvi izvēlētu pārstāvju starpniecību.
2. Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības piedalīties valsts pārvaldē savā
zemē.
3. Tautas gribai ir jābūt valdības varas pamatam: šai gribai ir jābūt
izteiktai periodiskās un nefalsificētās vēlēšanās, kam jānotiek uz
vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot
vai arī citās līdzvērtīgās formās, kas nodrošina vēlētāju brīvas
gribas izpaudumu.
22.pants
Katram cilvēkam kā sabiedrības loceklim ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu
un viņa personības pašcieņas uzturēšanai un brīvai attīstībai
nepieciešamo tiesību īstenošanu ekonomiskajā, sociālajā un kultūras
jomā ar nacionālo pasākumu palīdzību un starptautiskās sadarbības ceļā
un atbilstoši katras valsts struktūrai un resursiem.
23.pants
1. Katram cilvēkam ir tiesības uz darbu, uz brīvu darba izvēli, uz taisnīgiem
un labvēlīgiem darba apstākļiem un uz aizsardzību pret bezdarbu.
2. Katram cilvēkam, bez jebkādas diskriminācijas, ir tiesības uz vienādu
atlīdzību par līdzvērtīgu darbu.
3. Katram strādājošam ir tiesības uz taisnīgu un apmierinošu darba
algu, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi viņam un viņa ģimenei.
Nepieciešamības gadījumā tā jāpapildina ar citiem sociālās nodrošināšanas
līdzekļiem.
4. Katram cilvēkam ir tiesības dibināt arodbiedrības un iestāties
arodbiedrībās savu interešu aizsardzībai.
24.pants
Katram cilvēkam ir tiesības uz atpūtu un brīvo laiku, ieskaitot tiesības
uz saprātīgu darbadienas ierobežojumu un uz apmaksātu periodisku atvaļinājumu.
25.pants
1. Katram cilvēkam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, ieskaitot uzturu,
apģērbu, mājokli, medicīniskos pakalpojumus un vajadzīgo sociālo
apkalpošanu, kas nepieciešams viņa un viņa ģimenes veselības uzturēšanai
un labklājībai, un tiesības uz nodrošinājumu sakarā ar bezdarbu, slimību,
invaliditāti, atraitnību, vecuma iestāšanos vai citos eksistences līdzekļu
zaudējumu gadījumos, kas radušies no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ.
2. Mātēm un bērniem ir tiesības uz īpašu aizsardzību un palīdzību.
Visiem bērniem, laulībā un ārlaulībā dzimušajiem, ir jābauda vienāda
sociālā aizsardzība.
26.pants
1. Katram cilvēkam ir tiesības uz izglītību. Izglītībai, vismaz pamata
un vispārējai izglītībai, ir jābūt bezmaksas. Pamatizglītībai ir jābūt
obligātai. Tehniskajai un profesionālajai izglītībai ir jābūt visiem
pieejamai, un augstākai izglītībai jābūt vienādi pieejamai visiem
atbilstoši katra spējām.
2. Izglītības mērķim jābūt pilnīgai personības attīstībai, un tai
jāstiprina cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana. Izglītībai ir
jāveicina savstarpējā saprašanās, iecietība un draudzība starp visām
tautām, rasu un reliģiskajām grupām un Apvienoto Nāciju Organizācijas
darbība miera uzturēšanā.
27.pants
1. Katram cilvēkam ir tiesības brīvi piedalīties sabiedrības kultūras
dzīvē, baudīt mākslu, piedalīties zinātnes progresā un izmantot tā
labumus.
2. Katram cilvēkam ir tiesības uz morālo un materiālo interešu aizsardzību,
kas saistītas ar zinātniskajiem, literārajiem vai mākslas darbiem, kuru
autors viņš ir.
28.pants
Katram cilvēkam ir tiesības uz sociālo un starptautisko kārtību, kurā
var tikt pilnīgi realizētas šajā Deklarācijā izklāstītās tiesības
un brīvības.
29.pants
1. Katram cilvēkam ir pienākumi pret sabiedrību, kurā tikai ir iespējama
viņa personības brīva un pilnīga attīstība.
2. Realizējot savas tiesības un brīvības, katram cilvēkam ir jāpakļaujas
tikai likumā noteiktiem ierobežojumiem, kuru nolūks ir vienīgi citu cilvēku
tiesību un brīvību pienācīgas atzīšanas un cieņas nodroši-nājums
un morāles, sabiedriskās kārtības un vispārējas labklājības taisnīgu
prasību apmierināšana demokrātiskā sabiedrībā.
3. Šo tiesību un brīvību īstenošana nekādā ziņā nedrīkst būt
pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem.
30.pants
Neko šajā Deklarācijā nedrīkst interpretēt tādejādi, lai kādai
valstij, personu grupai vai atsevišķām personām būtu tiesības jebkādā
veidā darboties vai veikt darbības, kuru mērķis ir likvidēt šajā
Deklarācijā izklāstītās tiesības un brīvība
|