Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 

Valsts prezidentes uzruna vēsturnieku konferencē
"Holokausta pētījumi turpinās" 2003.gada 24.oktobrī, Ebreju kopienas namā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs!
Ekselences!
Dāmas un kungi! Cienījamie klātesošie!

Jau piekto gadu mūsu valstī darbojas starptautiskā Vēsturnieku komisija, kura veic padomju un nacistiskā okupācijas režīma politikas izpēti Latvijā laika posmā no 1940.-1956.gadam. Komisija ik gadu organizē starptautiskas Vēsturnieku konferences, kurās analizē dažādus šo divu totalitāro režīmu politikas aspektus. Šoreiz Jūs esat sanākuši, lai akadēmiskā līmeni vērtētu holokausta problēmu Latvijā Otrā pasaules kara gados.

Man ir patiess gandarījums, ka šis temats ir bijis pastāvīgā Vēsturnieku komisijas un pētnieku uzmanības lokā. To apliecina tas, ka no sešām pēdējo gadu Vēsturnieku konferencēm divas bija saistītas tieši ar holokausta izpētes jautājumiem. Šo konferenču materiāli nopublicēti komisijas rakstu krājumos un ir pieejami plašai sabiedrībai.

Strādājot pie apskatāmās problemātikas, vēsturnieki ir nonākuši pie akadēmiski pamatota secinājuma, ka holokausts nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā Otrā pasaules kara gados ir bijis viens no lielākajiem kriminālnoziegumiem mūsu valsts jaunāko laiku vēsturē. Holokaustam bija raksturīga vēl neredzēta nežēlība un sadisms pret mierīgiem iedzīvotājiem. Holokausta dēļ absolūti lielākā daļa Latvijas ebreju kopienas tika iznīcināta. Tā bija liela traģēdija.

Holokausta pētniecība ir smaga un sāpīga, jo tā, pirmkārt, ir slepkavību un cilvēku iznīcināšanas vēsture, bet to ir nepieciešams darīt, lai mēs visi vismaz saprastu, kādos apstākļos, kā un kāpēc ir noticis šāds noziegums. Kas varēja tā aptumšot šo cilvēku prātus, ka zaudējot jebkādu humānismu, līdzcietību, viņi bija gatavi nogalināt savus līdzpilsoņus? Vai tā bija kāda apmātība, vai akla pakļaušanās nacisma ideoloģijai? Vai tā bija vienkārši sadistiska un kriminālu elementu sabiedrībā atlase šīs totalitārās varas pakļautība?

Pētot holokaustu nacistu okupētajā Latvijā, vēsturnieki ir nonākuši pie atziņas, kura noraida tā saucamo "bezvācu holokausta" koncepciju. Holokausts bija, un tas ir pietiekami skaidri dokumentēts, nacistiskās Vācijas centralizēta, plānveidīga politika, kuras mērķis bija ebreju tautas masveida un pilnīga iznīcināšana. Šajā nozieguma nacisti iesaistīja daudzu okupēto Eiropas valstu, tajā skaitā nelielu daļu Latvijas iedzīvotāju.

Es vēlos atzīmēt, ka Latvija pēc sava valstiskuma atjaunošanas pašā augstākajā politiskajā līmenī ir nosodījusi holokaustu, uzsverot nepieciešamību pētīt, izzināt un noskaidrot visu patiesību par šo noziegumu, kas notika mūsu okupētās valsts teritorijā. Latvijā pēdējos gados ļoti daudz ir darīts sabiedrības izglītošanā tieši šajā jautājumā. Holokausta jautājumi ir ietverti skolu mācību programmās un vēstures grāmatās. Ir izdevies sakopt un sakārtot masu upuru piemiņas vietas Rumbulā, Biķerniekos un citur. Notiek darbs pie pieminekļa izveides vienam no izcilākajiem ebreju glābējiem Žanim Lipkem. Projekta "The Baltic Mass Graves" ietvaros, sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām ir uzsāks liels darbs pie holokausta upuru piemiņas vietu apzināšanās un sakārtošanas visā Latvijas teritorijā. Labs piemērs tam ir nupat nesen atklātā piemiņas vieta Putnu mežā Auces nogalinātajiem ebrejiem.

 Cienījamie klātesošie!

Latvijā ir izstrādāta tāda likumdošana, kas, neraugoties uz noilgumu, ļauj saukt pie atbildības jebkuru personu, kas ir izdarījusi noziegumus pret cilvēci. Mēs absolūti vienādi vērtējam ļaunumu, kas tika pastrādāts kā nacisma, tā padomju okupācijas periodā. Šeit nav būtiska nozīme konkrētajai totalitārajai ideoloģijai vai varai, kuras vārdā tas tika darīts, kas to pavēlēja vai pieļāva, svarīgi ir sodīt to konkrēto cilvēku, kas šādus noziegumus ir paveicis, neatkarīgi no viņa tautības, neatkarīgi no viņa piederības šādai vai citai vienībai, tas ir nenozīmīgi. Jautājums ir par individuālo vainu un atbildību likuma priekšā.

 Abas okupācijas varas Latvijā ir atstājušas briesmīgas pēdas mūsu valsts nesenajā vēsturē.

Ir aktuāli šobrīd atzīmēt, ka pēdējā laika Krievijas Ārlietu ministrijas, domes deputātu, kā arī atsevišķu šīs valsts politiķu interpretācijas par Latvijas-Krievijas attiecībām skar arī vēstures jautājumus.

Kaut arī pasaules demokrātiskās valstis sen jau atzinušas, ka Padomju Savienība 1940.gada jūnijā veica Baltijas valstu okupāciju, Krievija, kā šīs valsts starptautisko saistību pārmantotāja, atsakās to darīt. Šāda neobjektīva, sagrozīta vēstures interpretācija no Krievijas puses rada problēmas starpvalstu attiecībās. Tas parādās gan jautājumā par lielo nepilsoņu skaitu un viņu statusu Latvijā, gan mūsu valodas un pilsonības likumu izpratnē. Varētu teikt, ka vēstures slogs un vēstures interpretācija šodien ir kļuvusi par aktuālu jautājumu Latvijas un Krievijas attiecībās.

Mūsu visu un, pirmkārt, vēsturnieku uzdevums ir noskaidrot patiesību par visiem notikumiem. Mums ir atklāti un godīgi, un taisnprātīgi jārunā par savu pagātni, tā jāapzina un jāizvērtē tā. Mums visiem kopā ir jādara viss iespējamais, lai tāds necilvēcīgs ļaunums kā holokausts vai genocīds nekad vairs neatkārtotos, vismaz, cik tas ir mūsu spēkos ko darīt gan savā zemē, gan pasaulē.

Mēs nedrīkstam pieļaut nekādas nacionālā naida izpausmes vai kurināšanu. Mums ir jānosoda un jānorobežojas no aizspriedumiem un neiecietības starp tautām, jo viss tas ir solis ļaunuma virzienā.

Noslēgumā vēlos atzīmēt, ka neraugoties uz vēsturnieku līdz šim paveikto, mums visiem priekšā vēl ir ļoti daudz darāmā. Domāju, ka Jūsu šīs dienas konference būs atkal solis, kas mūs tuvinās objektīvākai izpratnei par ļoti smagiem un sāpīgiem notikumiem mūsu nesenajā vēsturē.

 Es novēlu Jums visiem veiksmīgu konferences darbu! 

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home