Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Pagātni nedrīkst aizmirst

Pieņemot lēmumu piedalīties 9. maija svinībās Maskavā, Valsts prezidente Vīķe-Freiberga uzņēmās ļoti atbildīgu misiju – atgādināt pasaulei, ka Otrā pasaules kara beigas nesa ne tikai uzvaru pār nacismu, bet arī jaunas traģēdijas. Gada nogale ir piemērots brīdis, lai vēlreiz atskatītos, kāda bijusi pasaules valstu vadītāju attieksme. Publicējam fragmentus no vēstulēm, ko Valsts prezidente saņēma pēc sava paziņojuma.

- Tonijs Blērs, Lielbritānijas premjerministrs (15.02.2005.)

"Es zinu, ka Latvijai un pārējām Centrāl- un Austrumeiropas valstīm Otrā pasaules kara beigu gadskārta Eiropā nāks ar divējādām jūtām, jo tā iezīmēja nacisma sagrāvi, taču vienlaikus arī padomju okupāciju. Es tāpēc labi izprotu, ka Jūsu lēmums apmeklēt Uzvaras dienas notikumus Maskavā ir bijis sarežģīts. Bet tas skaidri parāda, ka gadu pēc tam, kad Latvija ir ieņēmusi tās pilntiesīgo vietu Eiropā, un tikai 14 gadus pēc neatkarības atgūšanas Jūs spējat tiekties pēc izlīguma un konstruktīvām attiecībām ar Krieviju. Es ceru, ka Krievija atbildēs pozitīvi."

- Karlo Čampi, Itālijas prezidents (25.02.2005.)

"Vēsture izšķirs antagonisko totalitāro režīmu atbildību par to, ka tie bija nostādījuši Eiropas tautas citu pret citu postošā Otrā pasaules kara konflikta laikā, par to, ka pēc kara vairāku desmitu gadu garumā Eiropas tautas palika sadalītas līdz pat 1989. gada demokrātiskajām pārmaiņām."

- Heincs Fišers, Austrijas prezidents (01.03.2005.)

"...man šķiet ļoti pamatota Jūsu vēlēšanās pienācīgā veidā norādīt, ka ar 1945. gada 9. maiju Jūsu zemei saistās gan apsveicamās Otrā pasaules kara briesmu beigas, gan sākums nelaimīgam laikmetam, kad bija zaudēta patstāvīga valsts. (..) Kā eiropieši ar 20. gs. rūgto, katastrofālo, bet visbeidzot arī laimīgo pieredzi mēs ļoti labi zinām, ka pagātnes pārvarēšana un kaimiņattiecības pieder politiskās darbības smagākajām jomām. Turklāt, lai nonāktu pie mērķa, noteikti vajadzīgs laiks un pacietība, sevišķi, kad katra puse ieņēmusi pilnīgi atšķirīgu pozīciju."

- Anderss Fogs Rasmusens, Dānijas premjerministrs (04.03.2005.)

"1945. gada maijā padomju lidmašīnas veica uzlidojumu nelielai Dānijas salai Bornholmai. Kamēr pārējā Dānija svinēja atbrīvošanu no nacistiskās okupācijas, divas pilsētas gulēja drupās. Līdz pat šai dienai Bornholmā valda divējādas izjūtas, kad mēs atzīmējam Dānijas atbrīvošanu. Protams, tas nav salīdzināms ar 50 padomju okupācijas gadiem Latvijā un Latvijas tautas ciešanām..."

- Horsts Kēlers, Vācijas prezidents (16.03.2005.)

"To es labi saprotu, jo kara beigas Latvijai nozīmēja ne vien barbariska kara beigas, bet arī neatkarības zaudēšanu uz daudziem gadu desmitiem. (..) Arī es uzskatu, ka katrai tautai ir jāizvērtē sava vēsture. Tā ir mācība, kas arvien jāatceras tieši mums, vāciešiem. Tikai tad, ja mēs to darīsim, varēsim veidot noturīgu nākotni. Protams, par šo pieredzi mēs runājam arī ar saviem kaimiņiem un draugiem. Tas, pats par sevi saprotams, attiecas arī uz Krieviju."

- Gerhards Šrēders, Vācijas federālais kanclers (24.03.2005.)

"Tautas, kuras bija iesaistītas karā, šo dienu redz vairākās, daļēji atšķirīgās dimensijās. Jo īpaši tas attiecas uz Latviju. Es labi saprotu, ka 9. maijs Jūsu tautā modina arīdzan negatīvas atmiņas. Tieši mēs, vācieši, to varam novērtēt, ņemot vērā savu līdzatbildību par Baltijas likteni pēc 1939. gada."

- Tarja Halonena, Somijas prezidente (22.03.2005.)

"Šodien, 60 gadus pēc II pasaules kara, mums jākoncentrējas uz savstarpēju uzticību un sadarbību. Tas arī pieprasa godīgu vēstures analīzi. (..) Man ir viegli saprast un respektēt to jūtīgumu, kāds ir Latvijai attiecībā pret šiem vēsturiskajiem notikumiem un īpaši 9. maija svinībām Maskavā..."

- Džordžs Bušs, ASV prezidents (29.04.2005.)

"Rietumeiropā II pasaules kara beigas nozīmēja atbrīvošanu. Centrāl- un Austrumeiropā karš nozīmēja arī padomju okupāciju un Igaunijas, Latvijas, Lietuvas aneksiju un komunisma uzspiešanu. Zinot šo sāpīgo vēsturi, es saprotu Jūsu lēmuma sarežģītību par to, vai apmeklēt 9. maija piemiņas pasākumu Maskavā, un šajā sakarā es respektēju to izvēli, ko Jūs un pārējie Baltijas līderi esat izdarījuši. (..) Amerika ir lepna stāvēt plecu pie pleca ar jums."

- Arnolds Rītels, Igaunijas prezidents (28.04.2005.):

"Mūsu pienākums ir likt citām nācijām apzināties, ka kara beigas igauņiem, latviešiem un lietuviešiem neatdeva atpakaļ viņu neatkarību. Tā vietā vienu vardarbīgu varu uz veselu pusgadsimtu nomainīja cita; tāpēc šā notikuma atzīmēšana raisa divējādas jūtas. Šī skumjā un brīdinošā vēstures pieredze liek mums pienācīgi novērtēt demokrātijas un vispāratzītās vērtības, uz kurām balstās valstu savstarpējā uzticēšanās un cieņa un kuru aizstāvēšana nodrošinātu paliekošu mieru pasaulē un nāciju brīvu attīstību. Karš nesa mūsu nācijām smagas ciešanas, taču padomju okupācijas laikā arī miera apstākļos mums bija jāpārcieš tūkstošiem cilvēku nāvessodi, deportācijas un vajāšanas. Laiks, kas mūs tagad šķir no šiem notikumiem, nav izdzēsis no mūsu atmiņas vardarbību, ko mums nācās piedzīvot."

- Valds Adamkus, Lietuvas prezidents (11.05.2005.)

"Ir ārkārtīgi zīmīgi, ka Baltijas valstu un citu cienījamu amatpersonu rīcība un paziņojumi atgādināja pasaulei, ka šī uzvara nesa mūsu valstīm nevis ilgi gaidīto atbrīvošanu, bet gan vēl vienu totalitāro režīmu ar visām no tā izrietošajām sekām, pakļaušanu un zaudējumiem. Vairāk nekā 50 gadus Igaunija, Latvija un Lietuva bija brutāli izdzēsta no Eiropas kartes."

- Jans Peters Balkenende, Nīderlandes premjerministrs (04.03.2005.)

"Nav brīnums, ka tādas svinības, kādas notiks 9. maijā Maskavā, izraisa spēcīgas emocijas saistībā ar notikumiem, kas noveda pie Otrā pasaules kara, ar kara šausmām, pašu okupāciju un to, kas notika pēc 1945. gada, tajā skaitā stāvokli, kādā nonāca jūsu valsts."

- Stjepans Mesičs, Horvātijas prezidents (08.03.2005.)

"Man ir zināma Jūsu valsts vēsture, un es apzinos smago likteni, kas to piemeklēja pēc bēdīgi slavenā Molotova–Ribentropa pakta. Arī manu zemi Horvātiju tajā laikā skāra briesmīgi pārbaudījumi, lai gan teorētiski tā bija neatkarīga valsts. (..) Šīs antifašistiskās cīņas aizsegā un pēc tās sekmīga noslēguma risinājās notikumi, kas pelnījuši nepārprotamu nosodījumu, un tā ir neapgāžama patiesība."

- Žaks Širaks, Francijas prezidents (10.03.2005.)

"Francija apzinās PSRS un Baltijas tautu pagātnes attiecību traģisko un sarežģīto dabu, kā arī saprot, cik augstu šie partneri vērtē to, lai neviena no Otrā pasaules kara dimensijām netiktu atstāta bez ievērības. To piemiņai visur un visiem jāveic izskaidrošanas darbs, lai pārvarētu pagātnes mantojuma strīdīgos jautājumus un celtu nākotni. Francijas puses pastāvīga nostāja, kā Jūs to zināt, ir bijusi neatzīt Baltijas valstu aneksiju no Padomju Savienības puses."

- Zāmuels Šmits, Šveices prezidents (02.03.2005.):

" 1945. gada 8. maijā beidzās apokaliptiska apmēra karš un neaptveramu ciešanu un posta laiks. (..) Jūsu zemei ir bijuši daudz lielāki pārbaudījumi nekā Šveicei."

- Hjells Magne Bunnevīks, Norvēģijas premjerministrs (09.03.2005.)

"Kā Krievijas kaimiņiem mūsu vēsturiskā pieredze pēc Otrā pasaules kara ievērojami atšķiras. Kamēr manas valsts ziemeļu daļu Padomju Savienība atbrīvoja, pēc tam aizejot un atzīstot robežas, Latvija tika atkal okupēta."

- Vaclavs Klauss, Čehijas prezidents (11.03.2005.)

"Jums ir pilnīga taisnība, ka nacistiskās Vācijas sakāve latviešu, čehu un vairākām citām Viduseiropas un Austrumeiropas nācijām neizvērtās par brīvas un demokrātiskas attīstības sākumu, kā tas bija mūsu kontinenta veiksmīgākajā rietumu daļā. Nacistiskās Vācijas sakāve noveda pie jaunas totalitāras apspiestības tūlīt pat vai arī dažus gadus vēlāk, kad pār Eiropu krita to sadalošais dzelzs priekškars."

- Juničiro Koizumi, Japānas premjerministrs (06.05.2006.)

"Es uzskatu, ka starptautiskās sabiedrības stabilitātei un labklājībai ir svarīgi, lai Krievija, kas ir mūsu kopīgs kaimiņš, būtu konstruktīva loma starptautiskajā kopienā kā demokrātiskai, stabilai valstij, kas ir pārvarējusi pagātnes totalitārisma sekas."

- Bertijs Aherns, Īrijas premjerministrs (04.03.2005.)

"Es zinu, ka Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm pārcieta šausmīgus pārbaudījumus gan kara laikā, gan pēc tā, un apzinos, ka Jums nebija lemts atkal būt brīviem līdz jūsu neatkarības atgūšanai 1991. gadā. Kā Jūs zināt, Īrija nekad neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS. (..) Es piekrītu, ka ir svarīgi izvirzīt svinības pareizā vēsturiskā kontekstā un ka visu valstu, tajā skaitā Krievijas, loma Otrā pasaules kara laikā un pēc tā pelna pienācīgu izvērtējumu."

- Heldūns Asgrimsons, Islandes premjerministrs (14.03.2005.)

"Latvijai 9. maijs nenozīmēja vis ārvalstu okupācijas beigas, bet gan citas okupācijas sākumu, dzelzs priekškaram sadalot mūsu pasauli un pārlieku ilgi turot par ķīlniekiem Jūsu zemes un visas Austrumeiropas pilsoņus. (..) Lai arī trīs Baltijas valstis bija izdzēstas no Eiropas kartes, taču tās nebija izsvītrotas no Islandes tautas domām; mēs atteicāmies atzīt Baltijas valstu iekļaušanu Padomju Savienības sastāvā."

- Gijs Ferhofštats, Beļģijas premjerministrs (26.04.2005.)

"Stabils miers Eiropā ir ticis balstīts uz izlīgumu un labām attiecībām kaimiņvalstu starpā, īpaši ja attiecīgās valstis pagātnē ir bijušas savstarpēji ienaidnieki, iebrucēji vai pakļāvēji. Šajā kontekstā es patiešām pilnībā saprotu izjūtas, ar kādām Baltijas valstis uztver svinības Maskavā. Laika posms starp Otrā pasaules kara beigām un Berlīnes mūra krišanu 1989. gadā Baltijas valstīm nekādi nenesa atgriešanos tādā sabiedrībā un politiskajā sistēmā, kuras centrā būtu brīvība. Jūs labi zināt, ka Beļģija nekad nav atzinusi Padomju Savienības veikto Baltijas valstu aneksiju un ka mēs priecājāmies kopā ar jums, kad Jūsu valsts beidzot ieraudzīja brīvības gaismu, noslēdzot šo drūmo posmu Jūsu valsts vēsturē."

- Ferencs Madla, Ungārijas prezidents (06.04.2005.):

"Baltijas valstu vēsturē 20. gadsimts ir traģisku pretrunu laiks. Vispirms tām bija dota nacionālās atdzimšanas iespēja, lai uz nākamā kara sliekšņa tās atkal zaudētu savu suverenitāti. Tieši Ribentropa–Molotova pakts aizsāka procesu, kura gaitā šīs valstis nonāca Padomju Savienības pakļautībā, process, kuram – pēc tik lielām ciešamām – bija lemts vēl turpināties pēc Otrā pasaules kara. Arī Latvijas tautai bija jāpārcieš garie staļinistiskās diktatūras gadu desmiti. Tikai 1990. gada notikumi atnesa tām brīvību, kas ir katras tautas neatņemamas tiesības."

- Jērans Pēršons, Zviedrijas premjerministrs (31.03.2005.)

"Daudziem šī gadskārta raisa divējādas jūtas. Latvijai, Igaunijai un Lietuvai tā iezīmē ne tikai galīgo uzvaru pār nacistisko Vāciju, bet arī padomju okupācijas un totalitārā režīma perioda sākumu. Ņemot vērā šos vēsturiskos faktus, ir saprotams, ka 9. maija svinības Maskavā par godu Otrā pasaules kara beigu Eiropā 60. gadskārtai Latvijā ir ārkārtīgi jūtīgs jautājums. (..)

Es pievienojos viedoklim, ka ir svarīgi, lai svinības par godu uzvarai pār nacismu neaizsedz mūsu skatam Padomju Savienības veiktos noziegumus pret cilvēci."

- Žoržs Sampaiju, Portugāles prezidents (20.04.2005.)

"Raudzīšanās nākotnē nenozīmē, ka ir jāaizmirst pagātne. Es labi apzinos, ka lielākā daļa 20. gadsimta vēstures Baltijas valstīm ir bijusi traģiska. Kā Jūs zināt, Portugāle nekad nav atzinusi Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienībā. (..)

Otrais pasaules karš nesa šausmīgas ciešanas visiem, kas tajā bija iesaistīti. Krievijas tauta deva milzīgu ieguldījumu sabiedroto uzvarā. Ir taisnīgi un pienācīgi šo ieguldījumu atzīt un godāt. Tomēr tajā pašā laikā mēs nedrīkstam aizmirst kara traģisko mantojumu, kas saglabājās mūsu kontinentā daudzus gadu desmitus pēc karadarbības beigām."

- Hosē Luiss Rodrigess Sapatēro, Spānijas premjerministrs (28.03.2005.)

"Neviena Eiropas valsts nav varējusi izvairīties no kariem, vardarbības un tirānijas un tām visām ir jācenšas pārvarēt savas pagātnes traumas ar pašu līdzekļiem, par spīti tam, ka starptautiskās vēstures debates var arī palīdzēt faktu apgaismošanā. Labi zinu, ka Latvijai un Krievijai ir pretrunīga un strīdīga pagātne, bet esmu pārliecināts, ka Latvija ar savu lielo kaimiņu būs spējīga nodibināt pragmatiskas attiecības un sadarbību, kas novedīs pie lielākas sapratnes un savstarpējās uzticēšanās."

- Pols Martins, Kanādas premjerministrs (22.03.2005.)

"Notikumi, kas risinājās Eiropā Otrā pasaules kara laikā un pēc tā – gan asinspirts kara laikā, gan daudzu šķietami atbrīvotu tautu apspiestība daudzu gadu desmitu garumā pēc kara –, bija patiesi traģiski."

- Georgijs Parvanovs, Bulgārijas prezidents (2005. gada marts)

"Es vēlos vēlreiz izteikt savu sapratni par Latvijas tautas dalītajām jūtām šīs gadadienas sakarā, ko raisa Latvijas iedzīvotāju ciešanas Staļina režīma laikā."

- Karolos Papulias, Grieķijas prezidents (18.04.2005.)

"Grieķija kā valsts, kas tajā baisajā karā samaksāja augstu cilvēcisko ciešanu cenu, izprot pagātnes pieredzes nozīmību katrai nācijai un nepieciešamību šodien šīs atmiņas godāt un tām pievērsties."

Latvijas Vçstnesis   30. decembris, 2005

 

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home