|
Valsts prezidentes
runa Ebreju kopienas bibliotēkas atklāšanā.
2001.gada 4.jūnijā
Augsti godātais Ministru prezidenta kungs, ekselences, dāmas
un kungi,
Mīļie draugi no ebreju kopienas,
Man ir gods būt klāt šajā vēsturiskajā brīdī, kad tiek atklāta
bibliotēka par piemiņu mīļotai sievai un trīnīšu dēlu mātei
Eleonorai Švābai, dzimušai rīdziniecei, netālu no šīs vietas. Šo
namu, kur viņa savā laikā ir laulāta ar Džordžu Švābu, kas pats ir
dzimis liepājnieks un pārdzīvojis holokaustu tāpat kā viņa kundze, un
pilsētu viņas vīrs ir tomēr atcerējies kā viņas dzimto vietu, savu
jaunības pilsētu un turējis par vajadzīgu bagātināt tās kultūras dzīvi
ar šo vērtīgo ieguldījumu. Es novēlu, lai šī bibliotēka kalpotu
visiem, kas iet caur viņas durvīm un atver grāmatu vākus un lai viņi
iegūtu dziļāku izpratni par jūdaismu, ebreju tauts gan traģisko, gan
priecīgo vēsturi, dziļāku izpratni par pasaules kultūras mantojumu. Lai
caur šīm zināšanām paši kļūtu atvērti, saprotošāki, gudrāki,
cilvēcīgāki.
Valsts prezidentes
runa E.Vīzela grāmatas "Nakts" tulkojuma atklāšanā.
2001.gada 4.jūnijā
Augsti godātie klātesošie,
ebreju kopienas locekļi,
Es priecājios, ka ar šīs grāmatas latvisko tulkojumu mēs turpinām
darbu, kas intensīvi rit kopš manas stāšanās prezidenta amatā. Tie ir
pasākumi, kas ir saistīti ar plašākas sabiedrības informēšanu par
holokaustu. Ir grūti iedomāties šo prātam neaptveramo necilvēcību, bet
zinām no vēstures faktiem, ka kaut kas tāds ir tiešām bijis.
Elija Vīzela grāmata ir pazīstama visā pasaulē, tā satriecoši, bet
bez lieka patosa stāsta, ko nozīmēja pārdzīvot holokaustu. Bet brīnišķīgākais
E.Vīzela grāmatā ir tas, ka pārdzīvojumi, kuriem iziets cauri, nav viņu
salauzuši. Viņš ir arī viens no visgaišākajiem un apgarotākajiem,
apskaidrotākajiem cilvēkiem, ko man ir izdevies mūžā satikt. Varbūt tāpēc,
ka viņš, pārdzīvojis šīs šausmas, atklāja dvēselē tos resursus,
kas cilvēkam ļauj pārdzīvot visu, nepazaudējot to, ko Dievs viņam ir
devis - savas dievišķās dvēseles dzirksteli, savas dievišķās esības
vērtību.
Vēlos pateikties Šīlai Robinsai un Solam Bukingoltam par viņu personīgo
atbalstu, un arī pašam autoram par piekrišanu un atbalstu šim projektam.
Valsts prezidentes
runa 3.Pasaules Latvijas izcelsmes ebreju kongresā
2001.gada 4.jūnijā
Augsti godātais
Ministru prezidenta kungs, Jūsu ekselences vēstnieki, dārgie saieta dalībnieki,
viesi, dāmas un kungi,
Šis ir nozīmīgs salidojums, kas pašlaik notiek Latvijā, pulcējot
Latvijas ebrejus no visām pasaules malām. Holokausta pārdzīvotāji ir
nodibinājuši jaunu dzīvi Izraēlā un daudzās citās pasaules malās,
ieskaitot tālo Kolumbiju jeb arī tuvo Zviedriju. Šeit ir arī tie Latvijā
dzīvojošie ebreji, kas nonāca Latvijā pēc Otrā pasaules kara un pēc
tam emigrēja uz Izraēlu. Arī viņi pavadīja Latvijā nozīmīgu daļu
sava mūža un izjūt ar Latviju emocionālas saites, jo tā ir bijusi daļa
no viņu dzīves un pagātnes.
Es vēlos sveikt visus šī saieta dalībniekus un gribu jums teikt -
Latvija ir arī jūsu - Latvijas ebreju - mājas. Vai tā būtu jūsu
dzimtene, vai tā būtu zeme, kurā sniedzas jūsu dzimtas saknes un
atzarojumi. Latvija ir arī jūsu zeme, tā pieder jūsu pieredzei, jūsu
senči ir devuši tai savu pienesumu. Viņi ir nākuši ar savu darbu, ar
savu dzīvi un dāvanām. Latvija ir lepna ar visiem saviem dēliem un meitām,
un starp Latvijas ebrejiem ir daudz tādu, ar kuriem tiešām Latvija var būt
lepna - mums ir slaveni mākslinieki, mums ir šaha čempions Mihails Tāls,
filosofs Jesaja Berlins, vesele virkne citu slavenību. Ir arī valsts vīri,
kas bijuši klāt Izraēlas dibināšanā, ir tādi valsts vīri kā
Mordehai Dubins, kas bijis klāt pie neatkarīgās Latvijas dibināšanas un
piedalījās kā ievēlēts deputāts četrās, pašās pirmajās, Latvijas
Saeimās. Es īpaši gribētu sveikt šeit klāt esošo viņa mazdēlu Zālamanu.
|