Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Valsts Prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa svinīgajās vakariņās par godu Izraēlas Valsts prezidentam Mošem Kacavam Rīgā, 2005. gada 20. septembrī

Augsti godātais prezidenta kungs!
Ekselences, ministri!
Dāmas un kungi!

Vēlos Jūs sirsnīgi sveikt, Prezidenta kungs, kā arī visu Jūsu delegāciju, mums kopīgi svinot pirmo Izraēlas prezidenta valsts vizīti Latvijā! Šis ir patiesi nozīmīgs notikums mūsu tautu vēsturē!

Latvija un Izraēla, divas modernas valstis ar seniem kultūras pamatiem, nodibināja diplomātiskās attiecības 1992. gada janvārī. Kopš šī brīža mūsu attiecības ir bijušas draudzīgas un savstarpēji atbalstošas. Mūs vieno kopējas vērtības un ideāli, kā arī abu valstu vēsturisko likteņu līdzība. Katrai no mūsu tautām ir bijis jācīnās par savām pastāvēšanas tiesībām, par savu zemi un par savu valsti. Latvija un Izraēla ir dzīvs apliecinājums tam, ka pat ļoti nelabvēlīgos apstākļos tautas vēlme un centieni dzīvot savā neatkarīgā valstī ir piepildāma, ja tikai tai izdodas uzturēt stipru ticību un cerību.

Mēs lepojamies, ka lielākā ebreju kopiena Baltijas valstīs dzīvo šeit, Latvijā, kas savu brīvību ir atguvusi pēc piecām desmitgadēm zem svešas valsts okupācijas. Ar Latvijas valsts atbalstu Latvijas ebreju kopiena saglabā un stiprina ebreju tautas tradīcijas. Tā aktīvi palīdz stiprināt Latviju kā pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Mēs ļoti lepojamies par savu ebreju kopienu un to pilnībā atbalstām, jo ebreju kopiena ir dabiska, vēsturiska Latvijas tautas daļa. Vēl 1989. gadā tieši Latvijā atvēra pirmo ebreju skolu Padomju savienībā, laikā, kad latvieši un ebreji veiksmīgi darbojās kopā, lai sagrautu padomju totalitāro, komunistisko impēriju. Tagad Rīgā ir plānots uzbuvēt jaunu, modernu ebreju skolu, kas, bez šaubām, būs viena no labāk ierīkotajām skolām Eiropā. Šobrīd Latvijā ir reģistrētas 24 ebreju sabiedriskās organizācijas un apvienības, kā arī 13 ebreju reliģiskās organizācijas. Vēl piebildīšu, ka šogad Rīgas sinagoga Peitavas ielā nosvinēs savu 100. jubileju un ka šīs svinības būs liels notikums visai Latvijai. Mums ir patiess prieks, ka arī Izraēlā veiskmīgi darbojas Latvijas un Igaunijas ebreju asociācija, kas aktīvi sadarbojas un saņem informatīvo atbalstu no Latvijas vēstniecības Telavivā.

Mēs esam gandarīti, ka liels skaits no Latvijas nākušo ebreju ir piedalījušies ilgstošajā un grūtajā Izraēlas Valsts izveides procesā, ir cīnījušies par Izraēlas pastāvēšanas tiesībām. Vairāki Latvijas ebreji, kā piemēram, Mordehajs Nuroks, kļuva par pazīstamiem politiķiem. Mordehajam Nurokam bija tas gods kļūt gan par Latvijas Saeimas deputātu, gan par Izraēlas Kneseta deputātu un ministru, gan par “Mizrahi” partijas vadītāju.

Mēs arī lepojamies par tiem Latvijas ebrejiem, kas ir devuši tik spožu ieguldījumu pasaules zinātnē un kultūras mantojumā. Mēs augstu vērtējam to darbu, ko veica vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Simons Dubnovs, kurš sarakstīja monumentālo ebreju tautas vēsturi 10 sējumos. Viņa vārdā tagad ir nosaukta skola Rīgā. Vairākas no Rīgas skaistākajām jūgendstila mājām ir būvētas pēc izcilā ebreju arhitekta Mihaila Eizenšteina projektiem. Viņa dēls Sergejs Eizenšteins bija viens no vistalantīgākajiem filmdariem Padomju Savienībā. Jesaja Berlins, kurš piedzima Latvijā, kļuva par vienu no ievērojamākajiem 20. gadsimta liberālajiem filozofiem un Marks Rotko, brīnumainais gleznotājs no Daugavpils, bija viens no sava laikmeta pazīstamākajiem abstraktās mākslas ekspresionistiem. Šo lielo vīru vārdi ir zināmi visā pasaulē. Viņi veido daļu no bagātā mantojuma, kas ebreju un latviešu tautām ir kopīgs.

Viens no Latvijas izcilākajiem rakstniekiem un dzejniekiem Rainis bija tuvs draugs ebreju tautai un atbalstīja ebreju tiekšanās pēc savas valsts. Viņu ļoti aizkustināja ceļojums Svētajā Zemē 1929. gadā, četrus mēnešus pirms viņa nāves. Latvijai Jeruzalemē jau toreiz bija aktīvs goda konsulāts, ko vadīja Mordehajs Kaspi, un Latvija arī piedalījās tirdzniecības izstādē Telavivā 1930-tajos gados.

Mēs esam gandarīti, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas attiecības starp abām mūsu valstīm ir balstītas uz noturīgu, divpusēju līgumu pamata. Notiek aktīvas konsultācijas starp dažādu nozaru ekspertiem, aktivizējas Latvijas un Izraēlas valdību un parlamentārais dialogs. Ir noslēgti sadraudzības līgumi starp Tukumu un Bneiaišu (Bnei Aysh) un starp Daugavpili un Ramli (Ramle). Pie tam Latvijas strauji augošā tautsaimniecība un piederība Eiropas Savienībai sniedz daudzsološu pamatu vēl tuvākiem ekonomiskajiem sakariem starp abām mūsu valstīm. Šos sakarus noteikti veicinās sagatavošanā esošo starpvaldību līgumu noslēgšana.

Īpaši veiksmīga sadarbība ir izveidojusies iekšlietu un aizsardzības jomā, un Latvija augstu vērtē jau izveidojušos sadarbību ar Izraēlu Apvienoto Nāciju ietvaros. Mums ir arī labs nākotnes potenciāls tuvākai sadarbībai Eiropas Savienības programmu ietvaros. Latvijas un Izraēlas zinātnieki ir izveidojuši tuvus un noturīgus sakarus, ko drīzumā vainagos oficiāls starpvalstu sadarbības protokols mūsdienīgajā informāciju tehnoloģiju jomā.

Akadēmiskajā līmenī veiksmīgi darbojas Latvijas Universitātes Jūdaikas centrs, kurš sniedz iespēju Latvijas studentiem apgūt ivritu. Nesen ir iznācis monumentālais pētījums par Latvijas sinagogām un rabīniem no 1918. gada, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšanai 1940. gadā. Latviski ir izdoti Elija Vīzela, Simona Vīzentāla, Amosa Oza, Efraima Kišona darbi. Tas viss ir vairojis draudzības un savstarpējās izpratnes garu starp mūsu tautām.

Prezidenta kungs!

Apsveicam Izraēlu ar veiksmīgo un grūti veicamo ebreju apmetņu evakuāciju Gazas joslā. Šis vēsturiskais solis bija apliecinājums Izraēlas labajai gribai, un es ceru, ka tas kalpos par pamatu ilgstoša miera iedibināšanai Tuvajos Austrumos. Latvija cer, ka tie miera veicināšanas procesi, kas ir iezīmēti “Ceļa kartē” un kuriem ir starptautiskās sabiedrības atbalsts, tiks pilnībā izpildīti. Mēs uzskatām, ka Ceļa kartei ir jābūt galvenajam pamatam, lai izbeigtu sadursmes starp izraēliešiem un palestīniešiem, kas jau ilgst vairākas desmitgades. Mēs ceram, ka visi strīdīgie punkti tiks atrisināti veselīga, konstruktīva dialoga gaisotnē, kas ir vienīgais iespējamais veids, lai nodrošinātu mieru šajā reģionā.

Prezidenta kungs!

Vēlos uzsvērt, ka Latvija strikti nostājas pret jebkāda veida vardarbību. Citu cilvēku dzīvības upurēšana nekad nevar būt attaisnojama. Terorismam un citām vardarbības formām nav vietas šajā pasaulē. Latvija aktīvi piedalās pasaules koalīcijā pret terorismu. Kopā ar Izraēlu un mūsu pārējiem sabiedrotajiem mēs rūpējamies par starptautisko mieru, drošību un stabilitāti.

Prezidenta kungs!

Gan Latvijai, gan Izraēlai ir gara ciešanu un zaudējumu vēsture, un mūs vieno pārliecība, ka 2. Pasaules kara traģiskos notikumus, ieskaitot Holokaustu, nekad nedrīkst aizmirst. 1930.to gadu beigās, kad Latvija vēl bija neatkarīga, mana valsts īstenoja atvērto durvju politiku un sniedza patvērumu ebrejiem, kurus vajāja nacisti. Bet 1941. gadā pati Latvija nokļuva zem vācu okupācijas un kļuva par nevainīgo slepkavības vietu. Tad, kad nacisti un viņu vietējie līdzdalībnieki noslepkavoja desmitiem tūkstošu ebreju uz Latvijas zemes, mēs kā tauta vairs nebijām spējīgi rīkoties. Mēs varējām vienīgi rīkoties kā indivīdi. Diemžēl, Latvijai bija sava daļa indivīdu, kurus pārņēma nacistu okupācijas režīma naids un neiecietība un kuri piedalījās nevainīgu civiliedzīvotāju slepkavībās.

Bet Latvijai arī bija sava daļa taisnīgu kristiešu, tādu kā Žanis Lipke, kuri riskēja ar savu dzīvību, lai izglābtu vairāk nekā 300 ebrejus no drošas nāves. Starp tiem latviešiem, kuriem pietika drosmes rīkoties kā glābējiem, bija Rozentālu, Eniņu, Seduļu un Pūķu ģimenes, bija Elvīra Rone, Arturs Motmillers, Pauls Krūmiņš un Anna Alma Pole. Daļa no tiem, kuri sniedza patvērumu saviem ebreju draugiem un paziņām, tika atklāti un nogalināti par to, ka nepakļāvās nacistu rīkojumiem. Tagad, kad tā ir atkal atguvusi savu neatkarību, Latvija viennozīmīgi nosoda Holokausta masveida slepkavības kā īpaši drausmīgus noziegumus pret cilvēci. Esam apņēmības pilni darboties kopā ar Izraēlu un citām brīvību mīlošajām valstīm, lai nodrošinātu, ka tādi briesmīgi notikumi nekad vairs neatkārtojas.

Vēlos turpināt ar Latvijā dzimušā un uzaugušā pirmā Izraēlas virsrabīna Ābrama Īzaka Kuka teikto:

“Patiesi taisnīgie nesūdzas par ļaunumu, viņi vairo taisnīgumu;
Viņi nesūdzas par ķecerību, viņi vairo ticību;
Viņi nesūdzas par nezināšanu, viņi vairo gudrību!”

Latvija uzskata, ka ir svarīgi, lai valstiskās un nevalstiskās institūcijas turpinātu sadarbību holokausta izpētē, piemiņā un sabiedrības izglītībā. 2004. gadā Latvija tika uzņemta par pastāvīgo dalībvalsti Starptautiskajā Holokausta izglītības, pētniecības un piemiņas darba grupā (Task Force For International Cooperation on Holocaust Education Remembrance and Research). Šogad, sadarbojoties mūsu valsts Izglītības un zinātnes ministrijai un ASV valsts un izglītības iestādēm, ir izstrādāti jauni metodiskie ieteikumi skolotājiem un materiāli nodarbībām par holokaustu. Latvijas pētniekiem un vēstures pasniedzējiem ir izveidojusies pastāvīga sadarbība ar Jeruzālemes “Jadvašem” muzeju. Ļoti svarīgu darbu veic muzejs “Ebreji Latvijā”, kas ar valsts atbalstu drīzumā iegūs jaunas, plašākas telpas. Starptautiskā Latvijas Vēsturnieku komisija 6 gados jau publicējusi 14 sējumu zinātnisku pētījumu, un turpinās savu darbu, maksimāli godīgi un objektīvi izvērtējot pagātnes notikumus.

Godātais prezidenta kungs!
Pilnā pārliecībā, ka Latvija un Izraēla turpinās stiprināt draudzību un sadarbību visos līmeņos, es uzsaucu šo tostu:

- uz Izraēlas tautas labklājību un mierīgu nākotni!
- par mieru pasaulē un draudzību un sadarbību starp mūsu valstīm un tautām!
- uz Jūsu veselību, prezidenta kungs!
- uz visu klātesošo veiksmi un veselību!

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home