Kārtējo reizi pamatots iemesls atzinīgi konstatēt, ka Igaunija mums atkal aizsteigusies priekšā... . . . Šoreiz šis secinājums saistāms ar visā pasaulē ievērojamās franču intelektuāļu un vēsturnieku sacerētās un 1997. gadā izdotās grāmatas  Komunisma Melnā grāmata – iznākšanu igauņu valodā un tās prezentācija šīs nedēļas sākumā Tallinā, klātesot arī grāmatas galvenajam redaktoram Stefanam Kortuā (Stéphane Courtois). Komunisma Melnai grāmatai starplaikā ir tikpat liela nozīme un iespaids komunisma noziedzību dokumentēšanā un atmaskošanai pasaules mērogā, kāds tas savā laikā bija krievu rakstnieka Solžeņicina Gulaga Arhipelāgam.

Kā Somijas laikrakstā Hufvudstadsbladet (HBL 001221) ceturtdienas, 21. decembra numurā plašā, igauņu žurnālistes Īmbi Paju rakstā "Komunisma Melnā Baltā grāmata" lasāms, tad grāmatai pievienota arī sevišķa nodaļa par komunisma vardarbību un sekām Igaunijā un tās autors ir vēsturnieks Marts Lārs (Mart Laar), tātad Igaunijas patreizējais ministru prezidents. Savukārt Komunisma Melnās grāmatas ievadrakstu sacerējis pats Igaunijas prezidents Lenarts Merijs (Lennart Meri).

Huvudstadsbladeta raksts sniedz saviem lasītājiem plašu informāciju par komunisma okupācijas gadiem Igaunijā. Tie, piem., cita starpā uzzin, ka komunistiskās Padomju Savienības okupācijas rezultātā Igaunijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 40%. Vācu okupācijas laikā noslepkavoti 8000 Igaunijas pavalstnieki – pārsvarā žīdu tautības. Marts Lārs savā pētījumā norādot, ka 1939. gadā Igaunijas iedzīvotāju skaits bijis vēl 1.000.360 liels. Pēc kara šis skaits sarucis līdz 760.000 un 40-tajos gados Igaunijā iepludināti vairāk nekā 200.000 krievu.

Pravietiski skan Igaunijas prezidenta Lenarta Merija vārdi: – Komunisma totalitārisma izraisītās konsekvences Igaunijā ir ievērojami lielākas, nekā mēs to atgūtās brīvības reibumā vēlamies atzīt.

Grāmatas oriģināla franču valodā redaktors Stefans Kortuā atzīst, ka “mēs – runa iet tātad par brīvo demokrātisko pasauli – savu brīvību samaksājām ar jūsu traģēdiju” un grāmatas uzdevums ir nevien dokumentēt un atmaskot komunisma briesmu darbus, bet reizē arī “izraisīt rietumu pasaulē empatiju šai milzīgajai traģēdijai”. Kortuā apliecina bēdīgo faktu, ka rietumu pasaule vēl aizvien pārāk maz zina un pārāk maz interesējas par baltiešu traģēdiju komunisma okupācijas gados. Sarunā ar raksta autori Īmbi Pajū viņš informē pa to, ka tiek gatavota jau nākošā grāmata par komunisma noziegumiem – priekšplānā izvirzot komunisma postošo vardarbību saimnieciskā un kultūras jomā.

Vilnis Zaļkalns

Brīvība, 2001.g. janvāris