Pie Latvijas zelta, sudraba un naudas
Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, - "Latvijas Vēstnesim"
Lai arī pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas un tās sovjetizēšanas sākuma pagājis jau vairāk nekā 60 gadu, tomēr nav pamata apgalvot, ka šīs dramatisma un daudzu traģēdiju pilnās dienas būtu rūpīgi izpētītas un zinātniskās publikācijās aprakstītas. Protams, Latvijas vēsturnieku rīcībā vēl arvien nav daudzu ar šiem notikumiem saistīto dokumentu, kuri tiek glabāti dažādos Krievijas arhīvos. Iepazīšanās ar tiem, bez šaubām, atklātu vēl daudzus jaunus, būtiskus faktus gan 1940. gada jūnija dienās, gan arī tām vēlāk sekojošos notikumos.
Gatavojot nesen klajā nākušo grāmatu "Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs", Latvijas Valsts arhīva darbinieki varēja izmantot arī vairākus no Krievijas Federācijas Valsts arhīva saņemtos dokumentus. Tomēr nevaram teikt, ka arī tagad mūsu rīcībā būtu visi galvenie ar 1941. gada 14. jūnija deportāciju saistītie dokumenti. Šī genocīda akcija bija plašs pasākumu komplekss, kura īstenošanā bija iesaistītas kā represīvās iestādes, tā arī komunistu partijas organizācijas un karaspēka pavēlniecība. Tā, piemēram, ģenerālpulkvedis Dmitrijs Volkogonovs savā pārdomu grāmatā "Etīdes par laiku" (""n/ls j dhtvtyb") citē arī kādu Krievijas Aizsardzības ministrijas centrālā arhīva dokumentu, kurā par 1941. gada 14. jūnija deportācijas īstenošanu teikts:
"Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlniekam
11. armijas pavēlniekamUz 14. jūnija pulksten 18 arestēti 115 cilvēki.
Palikuši tikai atsevišķi vieninieki. Viss norit labi. Darbs tuvojas beigām.
Ģenerālmajors Kurkins."Nav šaubu, ka šādus vai līdzīga rakstura dokumentus Krievijas arhīvos varētu atrast vēl daudz.
Taču nav noliedzams, ka arī mūsu pašu arhīvos esošie dokumenti par šo laiku vēl var pateikt daudz ko.
Publikācijā "Ar alkatīgām rokām pēc nabagu zelta un sudraba" ("Latvijas Vēstnesis", 2001.g. 5. un 6. aprīlī) ar arhīva dokumentiem centos parādīt, kā dažādās padomju nacionalizācijās cieta Latvijas trūcīgākie slāņi. Taču nacionalizācijas akcijas, protams, vispirms un galvenokārt tika vērstas pret turīgākajiem cilvēkiem.
Šoreiz publicētie dokumenti parāda, kā tika iecerēta un veikta bankās glabāto privāto seifu pārbaude un nacionalizācija. Tā kopumā noritējusi bez īpašiem šķēršļiem un aizķeršanās, kaut arī pašām varas iestādēm ilgu laiku tā arī nebija īsti skaidrs, kā ar atrastām vērtslietām, naudu un dokumentiem rīkoties tālāk: ko atdot, bet ko nacionalizēt...
Gluži citāds stāvoklis izveidojās ar dažādu Latvijas uzņēmumu ārzemju bankās esošo naudu. Pie tās ļoti gribēja piekļūt PSRS Ārējās tirdzniecības banka, taču daudzas ārvalstis šos kontus nobloķēja...
Protams, šis jautājums prasa vēl tālāku izpēti, taču arī šeit publicētie dokumenti apliecina, ka ārvalstis nebūt nesteidzās un nebija ar mieru PSRS okupētās Latvijas uzņēmumu naudu atdot Maskavai.
1. Seifu nacionalizācija
Izvilkums no Ministru kabineta 1940. gada 25. jūlija likuma par banku un lielo rūpniecības uzņēmumu nacionalizāciju
Ministru kabinets 1940. gada 25. jūlijā ir pieņēmis un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
Banku un lielo rūpniecības uzņēmumu nacionalizācija Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas teritorijā
Ministru kabinets, izpildīdams Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Saeimas 1940. gada 22. jūlija deklarāciju*, nolemj:
1. Nacionalizēt visas bankas, apdrošināšanas sabiedrības, kredītiestādes, lombardus un privātu personu seifus. (..)
Šis likums stājas spēkā 1940. gada 25. jūlijā.
Prof. Dr . A.Kirchenšteins
Valsts un Ministru prezidents Rīgā, 1940. gada 25. jūlijā Finansu ministrs K.Karlsons
..................................................................
Valdības Vēstnesis. - 1940.g. 27. jūlijs
* Deklarācija par banku un lielo rūpniecības uzņēmumu nacionalizāciju
Izvilkums no LKP CK sēdes protokola
Slepeni
ProtokolsLKP CK sēde 1. augustā 1940. gadā
Piedalās: Zaķis [J.Kalnbērziņš], [A.] Jablonskis, [F.] Deglavs, [Ie] Vīnholde, [Ž.] Spure, [A.] Nurža, Gailis, Marianna Ozoliņa, Lapiņš, [K.] Karlsons, [J.] Vanags, [J.] Gustsons, Leitmans, Sergejevs, Vladimirovs, Bokmelders.
Dienas kārtība:
1. Finansu ministra Karlsona ziņojums.
2. Zemkopības ministra Vanaga ziņojums.
3. Dažādi jautājumi.
I. b. Karlsona ziņojums
Ministrijas aparāts pa daļai atjaunots. Mazsvarīgākos posteņos palikuši vēl vecie darbinieki. Otrs svarīgākais uzdevums bija banku pārņemšana. Klīve un Dzelzītis nomainīti, arī citi. 3 zemnieku bankas apvienotas. (..)
Pats svarīgākais ir rūpniecības un banku nacionalizācijas jautājums. Bankas mēs pievienojām Latvijas Bankai. Tālākais banku pārveidošanas plāns bija sekojošs: būs še Latvijā Gosbankas (Valsts bankas - J.R.) nodaļa, tā uzsūks visas citas, izņemot Zemes un Komunālo banku. Būs jāizveido vēl kooperatīvā banka. Visumā bankas jāpieskaņo PSRS banku sistēmai.(..)
............................................................
LVA, PA - 101. f., 1. apr., 6. l., 7. lp. Oriģināls
Komisijas ziņojums par Rīgas Biržas bankas aktīvu un pasīvu pārņemšanu
Finansu ministram 1940.g. 1. augustā
Pamatojoties uz Saeimas š.g. 22. jūlija deklarāciju /Vald.Vēstn. 1940.g. 164. nr./ par kredītiestāžu nacionalizāciju. Jūs pilnvarojāt mūs, Kārli Ziemeli, Mārtiņu Jansonu un Voldemaru Olševski, pārņemt Rīgas Biržas bankas Rīgā, 15. maija laukumā, aktīvus un pasīvus un visu kredītiestādei piederošo mantu, sastādot par to aktu, un nodot šīs vērtības Latvijas Bankai. Sakarā ar Jūsu rīkojumu stājamies pārņemšanas darbā š.g. 24. jūlijā. Š.g. 31. jūlijā beidzam šīs bankas pārņemšanu, par ko sastādījām attiecīgu aktu, parakstītu no mums un bij[ušās] Rīgas Biržas bankas locekļiem, kuru līdz ar aktā uzrādītām vērtībām nodevām Latvijas Bankai.
Ņemot vērā to, ka mēs savu darbu esam beiguši, lūdzam mūs formāli atbrīvot no amata, kā arī noteikt pēc Jūsu ieskata atlīdzību par augšminētās bankas pārņemšanas darbu.
Pārņemšanas kom.[isijas] locekļi:
..................................................
LVA, 327.f., 1.apr., 455. l., 4.lp. Oriģināls
Akts par Almas Čakstes seifa pārbaudi
Pamatojoties uz finansu ministra 1940. gada 1. augusta rīkojumu Nr.362 (V.V. Nr. 172) par privātām personām un uzņēmumiem piederošo seifu pārņemšanu bankās, komisija, sastāvoša no Lamberts Smits-Pētersons kā priekšsēdētāja un locekļiem Vladimirs Krilovs un Arnolds Kurmīts, 1940. gada 3. augustā, piedaloties seifa Nr. 846e Latvijas Kreditbankā, īpašniekam (resp. viņa pilnvarotai personai) Alma Čakste, pārbaudīja šī seifa saturu un konstatēja sekojošas vērtības:
N. Konstatēto vērtību Nodots īpašniekam Nodots Latvijas Bankai p.k. saraksts Vērtība Īpašnieka Kurss Vērtība Kvīts paraksts 1. 2 banknotes ir Ls 500 Ls 1000 2. 1. banknote £ 10 000 £ 10 000 3. 40 banknotes ir ... £50 000 £ 2 000 000 4. 1 banknote Lt. 20 - Lt. 20 - 5. 4 bank. ir Lt 10 - Dkr. 40 - 6. 2 ceļu aizņ. obligācijas Ls 40 - 7. 1 blanko vekselis par Ls 1000 - 8. 4 bank. Dr. 10 Ls 40 - 2 seifu atslēgas paturētas
Komisijas priekšsēdētājs: paraksts
Locekļi: paraksts1940. gada 3. augustā Īpašnieks: paraksts
LVA, 327.f., 1.apr., 460.l., 31.lp.
Atzīmes dokumentā: Ārzemes valūta
Jelgavas apriņķa vecākā lūgums atļaut lietot seifu
Nr.112
Finansu ministram IeM Jelgavas apriņķa vecākais
Jelgavā, 1940.g. 8.augustāEsmu noīrējis Valsts Zemes bankas Jelgavas nodaļā seifu, kurā novietoti apriņķu pagastu valžu nolietotie zīmogi un pagastu valžu naudas skapju atslēgu otrie komplekti. Bankas nodaļas vadība sakarā ar seifu nacionalizēšanu mani pie seifa vairāk nepielaiž, kādēļ lūdzu Jūsu atļauju seifu lietošanai.
Apriņķa vecākais D.Boitmanis
Grāmatvedis-sekretārs P.Kalniņš
LVA, 327.f., 1.apr. 455.l., 22. lp. Oriģināls
Atzīmes dokumentā:
Izziņa
Seifs Nr.200 aprakstīts, un tajā vērtības nav atrastas no komisijas. Dots telefonisks rīkojums š.g. 12. VIII pielaist pie seifa.
12. VIII 40. paraksts - nesalasāms.
Jansonam
Dot rīkojumu apriņķa vecāko pielaist pie seifa.
12/VIII A.Cielavs
Ziņojums par seifu pārbaudi Ventspilī
Valsts saimniecības departamentam Valsts kontroles revidenta palīgs
V. Šteinbergs
Rīgā, 9. VIII 1940.Saskaņā ar š.g. 3. VIII rīkojumu izbraucu uz Ventspili 5. VIII pl.10.35 pārbaudīt seifus bankās un kredītiestādēs. Seifi atradās Latvijas Kreditbankas Ventspils nodaļā skaitā 18, no kuriem iznomāti bija 10. Pārbaudot iznomātos seifus, konstatēju, ka 3 seifi bija tukši, 1 seifu (Ziemeļu bankas) bija jau pārņēmusi Latvijas Banka sakarā ar Ziemeļu bankas pievienošanu minētai; 6 seifos atradu vērtības, par ko sastādīju aktus, skaitā 66 lapas. Darbu nobeidzu 8. VIII pl.20.30 un izbraucu no Ventspils 8. VIII pl.22.10. Rīgā iebraucu 9. VIII pl.8.00.
........................................
LVA, 327.f., 1.apr. 455.l., 18.lpp. Oriģināls
Ziņojums par seifu pārbaudi Daugavpils bankās
Valsts saimniecības departamentam Valsts kontroles revidents R.Zvērs
Rīgā 1940.g. 9.augustāPamatojoties uz rīkojumu, š.g. 4.augustā izbraucu uz Daugavpili, lai pārbaudītu Daugavpils un Rēzeknes bankās un kredītiestādēs atrodošos seifu saturu.
Latvijas Kreditbankas nodaļā Daugavpilī pārbaudījām 17 seifus. No minētiem seifiem 6 bija tukši, par kuriem akti netika sastādīti. Par pārējiem 11 seifiem sastādījām aktus, kurus še pievienoju.
Bez tam vēl pievienoju 5 aktus par tām krājaizdevumu sabiedrībām, kuras deva parakstus, ka tām nav ne seifu, nedz arī vērtspapīru, kuri būtu nododami valstij.
Pielikumā: 16 akti un apliecība.*
............................................................
LVA, 327.f., 1.lp., 455.l., 11., 11.a lpp. Oriģināls
* Netiek publicēti
Ziņojums par seifu pārņemšanu Liepājā
Seifu vērtību pārņemšanas komisijai pie Finansu ministrijas*
1940.g. 10.augustā
Pamatojoties uz finansu ministra 1940.g. 1.augusta 362.rīkojumu par privātām personām un uzņēmumiem piederošu seifu pārņemšanu bankās, seifu vērtību pārņemšanas komisija Liepājā laikā no 5. līdz 9.augustam pārbaudīja 115 seifu saturu Latvijas Kreditbankas Liepājas nodaļas telpās, Liepājā, Lielā ielā 14, un 52 seifu - Ziemeļu bankas a/s Liepājas nodaļas telpās, Liepājā, Lielā ielā 11/13, kopā 167 seifi, par ko sastādīti attiecīgi akti, pārņemtās vērtības un dokumenti ievietoti aploksnēs un saiņos, kas aizzīmogoti ar Latvijas Bankas Liepājas nodaļas zīmogu un nodoti šīs bankas nodaļas glabāšanā, resp., rīcībā. Bankas nodaļas kvītis pievienotas attiecīgiem aktiem.
Par seifu atrašanos citās pastāvošās bankās vai kredītiestādēs Latvijas Bankas Liepājas nodaļā ziņu nebija.
Komisijā kā loceklis piedalījās Latvijas Bankas Liepājas nodaļas pārstāvis Jorchs Freimanis.
Pielikumā: 59 akti Nr. Nr.1-18, 18a, 19-23, 23a, 24. 24a, 25, 25a, 26, 27 (Latvijas Kreditbankas Liep.[ājas] nod. 1-28 (nac. Ziemeļu bankas apr. (?)Liepājas n.) ar pielikumu un 1940.g. 3.augusta apliecība.**
Seifu vērtību pārņemšanas komisijas Liepājā priekšsēdētājs
Paraksts (nesalasāms)
LVA, 327.f., 1.apr., 455.l., 3.lp. Oriģināls
* Saglabāts autora rakstības stils
** Netiek publicēti
Latvijas Kredītbankas paziņojums par seifiem
Valsts saimniecības departamentam Latvijas Kredītbanka
Rīgā 3.8.40.Atsaucoties uz Jūsu š.g.uzaicinājumu laikrakstā "Rīts" Nr.213, pagodināmies paziņot, ka Latvijas Kredītbankas rīcībā atrodas 3302 seifi, no kuriem skaitās izīrēti 1199.
Bez augšminētā bankā nodoti uzglabāšanai arī 34 saiņi.
Ar patiesu cieņu Latvijas Kredītbanka
LVA, 327.f., 1.apr., 455.l., 10.lp. Oriģināls
Seifu pārņemšanas galvenās komisijas priekšsēdētāja ziņojums par seifu pārņemšanu
Finansu ministram Rīgā, 1940.g. 15.augustā
Sakarā ar Jūsu rīkojumu seifu pārņemšanas komisija izdarīja seifu pārbaudi Rīgā un pārējās provinces pilsētās. Pavisam bija pārbaudāms 11231 seifs un 299 saiņi. Līdz šai dienai visi seifi pārbaudīti, izņemot 919, kuru 866 īpašnieki nav ieradušies, bet 53 seifiem trūkst atslēgu. No nepārbaudītiem seifiem atrodas:
Bez tam, pārbaudāmi vēl 42 depozīti.
Liepājas bankā 23 Latviešu akciju bankā 22 III Vidzemes savstarpējā kredītbiedrībā 5 Rīgas pilsētas diskonta bankā 126 Latvijas Kredītbankā 235 Rīgas biržas bankā 414 Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrībā 1 Daugavas savstarpējā kredītb. 9 Rīgas tirgotāju un rūpn.savstarpējā kredītbiedrībā 5 II Rīgas savstarpējā kredītb. 30 Vidzemes savstarpējā kredītb. 13 Valsts zemes bankā Jelgavā 9 Jelgavas pilsētas krājkasē 25 Latv.Kredītbankā Daugavpilī 2
Kopā 919
Seifu uzlaušana Rīgā izmaksā no Ls 1,50 līdz Ls 2, bet savešana kārtībā - no Ls 12 līdz Ls 14.
Lūdzu atļaut atvērt un pārbaudīt seifu saturu bez īrētāju klātbūtnes.Seifu pārņemšanas galvenās komisijas priekšsēdētājs M.Jansons
LVA, 327.f., 1.apr., 455.l., 57.lp. Oriģināls
Lības Spārniņas lūgums izmaksāt no seifa pārņemto naudu
Latvijas Bankai Lība Spārniņš,
dzīv.Rīgā, Tilta ielā 2/4, dz.13Rīgā, 1940.g. 13.augustā
Pārbaudot manu seifu Nr.64 Rīgas pilsētas diskonta bankā š.g. 3/4 augustā, Latvijas Banka pārņēma 1 zelta 10 rbļ. krievu monetu Ls 48, - vērtībā un Ls 430 - Latvijas naudā.
Šodien man jānokārto Komunālā bankā Ls 15000, - vekselis, parakstīts no mana dēla Roberta Ušķa un manis žirēts. Vekseļa termiņš bija jau aizvakar, t.i., 11.augustā.
Šā vekseļa kapitāla daļu atmaksai un % samaksai man nepieciešami vajadzīga augšminētā no mana seifa pārņemtā nauda.
Laipni tādēļ lūdzu Latvijas Banku izmaksāt man augšminētos no seifa pārņemtos Ls 430,- Latvijas naudā un zelta monētas vērtību Ls 48,-
L.Spārniņš
..................................................
LVA, 327.f., 1.apr., 488.l., 17.lp. Oriģināls
Atzīmes dokumentā: Jansonam
L.noskaidrot, vai vekseļa izdevējs R.Ušķis ir Spārniņa dēls un kāds ir vekseļa devēja R.U. mantas stāvoklis. Kādēļ vekseļa devējs nekārto savu vekseli?13/VIII 40. A.Cielavs
1. Seifu nacionalizācija
Latvijas Bankas Rīgas III nodaļas uzaicinājums seifu īpašniekiem
Rīgā, 1940.g. 2.augustā
Pamatojoties uz finansu ministra š.g. 1.augusta rīkojumu Nr.362 par privāto personu un uzņēmumu seifu pārņemšanu (V.V.[Valdības Vēstnesis] Nr.172), uzaicinām Jūs nekavējoties š.g. 3.augustā ierasties Latvijas Bankas Rīgas III nodaļā (bij. Liepājas Bankā, Rīgā, Smilšu ielā 23/25) uzrādīt sava seifa saturu.
(paraksti) (paraksti)
Fin.min. pārstāvji Latvijas Banka
Rīgas III nodaļa1940.g. 2.augustā, sūtīts ierakstītā vēstulē
1.Rīgas Labdarības biedrībai (Krievu taut.trūcīgo pabalst.)
Rīgā, L.Ķēniņu ielā 1.
2. Pilsonim Gutmanim Rozengartenam, Rīgā, Zirgu ielā 25.
3. Pilsonim Jānim Lamsteram, Rīgā, Vilandes ielā 3 dz.4 (nosvītrots - J.R.).
4. Pilsonim Jākobam Sternam, Rīgā, L.Kalēju ielā 27 dz.2a.
5. Pilsonim Šoelam Heikinam, Rīgā, Elizabetes ielā 13 dz.5.
6. Pilsonim zv.adv.M.Hilmanim, Rīgā, Skolas ielā 13 dz.5.
7. Pilsonim Raimundam Liepkalnam, Rīgā, Merķela ielā 21.
8. Pilsonei Rivei Jevelsons, Rīgā, Visbijas prosp.12.
9. Pilsonim Alfredam Birzniekam, Rīgā, Valdemara ielā 19.
10. Pilsonei Šeinai Arolovics, Rīgā, Skolas ielā 6 dz.11.
11. Firmai "A.Rank un Co", Rīgā, Rūpniecības ielā 7
12. Pilsonei Rahilei Minskers, Rīgā, Blaumaņa ielā 3 dz.15.
13. Pilsonim Davidam Gelovicam, Rīgā, Cēsu ielā 2 dz.74.
14. Pilsonim Ādolfam Matsonam Jelgavā, Akadēmijas ielā 38/4.
15. Pilsonei Sofijai Decs, Rīgā, Dancigas ielā 14.
16. Inž.ķīm. Abramam Valdsteinam, Rīgā, Rūpniecības ielā 4 dz.5.
17. Pilsoņiem Kārlim un Annai Aleksnis, Rīgā, Marijas ielā 3.
18. Pilsonim Vladimiram Bacenko, Rīgā, M.Nometņu ielā 9 dz.42.
19. Pap. fabr."Ed.Brūns un biedri", Rīgā, L.Smilšu ielā 19/21.
20. Pulkv.Georgam Karlsonam, Rīgā, Brīvības ielā 14 dz.74.
21. Pilsonim Oseram Keningsfestam, Rīgā, Rūpniecības ielā 4 dz.1.
22. Pilsonim Haimam Lulla, Rīgā, Vaļnu ielā 3/5, dz.20.
23. Pilsonim Markam Hilmanim, Rīgā, Skolas ielā 13 dz.5.
24. Pilsonim Jānim Asnim, Rīgā, Šoneru ielā 3a dz.4.
25. Pilsonim Sergejam Levitinas, Rīgā, Strēlnieku ielā 1a dz.4.
26. Pilsonim Kārlim Kronacheram, Rīgā, Rūpniecības ielā 18 dz.20.
27. A/s "Becos" Rīgā, Skolas ielā 3a.
28. Pilsoņiem Michailam un Serafimai Orlovs,
Rīgā, Valdemāra ielā 17 dz.15.
29. Pilsoņiem Zinaidai un Pēterim Feldmanis, Rīgā, Annasmuižas ielā 7.
30. Pilsoņiem Leo un Civjai Frenkels, Rīgā, Skolas ielā 30 dz.8.
31. Pilsonim Jāzepam Šmuelsonam, Rīgā, Brīvības ielā 97 dz.8.
32. Pilsonei Sofijai Hercfelds, Rīgā, Valdemāra ielā 37 dz.17.
33. Pilsonim Judelim Vestermanim, Rīgā, Skolas ielā 36a dz.2.
34. Pilsonei Annai Ozols, Rīgā, Duntes ielā 11 dz.1.
35. Pilsonim Arturam Jansonam, Rīgā, Miera ielā 27 dz.16.
36. Pilsonim Samuelam Kacam, Rīgā, Skolas ielā 27 dz.16.
37. Pilsonim Kārlim Stanga, Rīgā, Mātera ielā 13.
38. Firmai "R.Liepkalns", Rīgā, Merķela ielā 21.
39. Pilsonēm Sofijai un Helenei Stārs, Rīgā, Ormaņu ielā 42 dz.2.
40. Pilsonim Davidam Vinograds, Rīgā, Valdemāra ielā 77 dz.24.
41. Pilsonei Hajai-Hanai Arolovics, Rīgā, Lāčplēša ielā 71a dz.7.
42. Pilsoņiem Aronam un Beilai Heifecs, Rīgā, Marijas ielā 10 dz.11.
43. Firmai "Them Shell Comp. of Latvia" Rīgā, Kaļķu ielā 1.
44. Pilsonim Hermanim Joffe, Rīgā, Persu ielā 22 dz.2.
45. Pilsoņiem Edgaram un Hertai Sahlifter, Rīgā, Slokas ielā 32 dz.5.
46. Pilsoņiem Abramam un Šaje Levi, Rīgā, Lāčplēša ielā 51 dz.13.
47. Kop.tirdz.un sab.iest. darb.slimokasei Rīgā, Merķeļa ielā 11/4.
48. Pilsonim Arnoldam Elperam, Rīgā, Antonijas ielā 16a/36.
49. Pilsonim Moric-Michails un Dora Eljasovs, Rīgā, Elizabetes ielā 108/4.
50. Pils.Zamuels un Gera-Zara Genišers, Rīgas Jūrmalā, Jūras ielā 27.
51. Pilsonim Oskaram Ptačekam, Rīgā, Vilandes ielā 20/10.
52. Pilsonim Izraelis Raselis, Rīgā, Antonijas ielā 14a/23.
53. Pilsonim Arturam Kārlim Titanam, Rīgā, Piebalgas ielā 9 dz.3.
54. Pilsonim Helene Šēns un Richards Ley Rīgā, Kazarmu ielā 6 dz.4.
55. Pilsonim Merija un Icigs-Bers Zeligsons.
56. Pilsonim Angelika Lichinger, Rīgā, Jēkaba ielā 30/3.
57. Pilsonim Faņa Fains, Rīgā, Daugavgrīvas ielā 3 dz.3.
58. Pils.Aleksandrina un Ernsts Ivančuks, Rīgā, Merķela ielā 11/10.
59. Pils. Abram un Anastasija Gliks, Rīgā, Skolas ielā 30/15.
60. Pils. Afanasijs 8c Marija Kozubovs, Rīgā, Turgeņeva ielā 15/1.
61. Pils.Bertai Baumgarts, Rīgā, Brīvības gatvē 218.
62. Pils.Kārlim Spriņģis, Rīgā, Valdemāra ielā 63 dz.6.
63. Pils.Annai Persson, Vatrane c.Kastrāni.
64. Pils. Aleksandram, 8c Lidijai Heitmanis, Rīgā, Lāčplēša ielā 26/27.
65. Pils.Elizabetei Christierson un Emilam Sokolovskis, Bražģos, c.Kastrāni.
66. Pils.Aleksandram 8c Dagmārai Ozoliņš, Rīgā, Kapseļu ielā 23.
67. Pils.Percy-Friedrich Röpenack pēc adr.
a/s "Rīgas manufaktūra" Rīgā, M.Kalēju ielā 10/12.
68. Pils.Jūlijam Mackevičam, Rīgā, Vairoga ielā 44 dz.1.
69. Pils.Avsejam Gervašs un Musijai Šreibers, Rīgā, Siguldas pr.31.
70. Pils.Vladimiram Girtinskim, Rīgā, Kungu ielā 25/27.
71. Pils. Elias, Leibs Joelsonam, Rīgā, Marijas ielā 74 dz.2.
72. Pils.Gregoram un Ļubovai Krols, Rīgā, Vilandes ielā 10/6.
73./ Pils.Melitta Sussdorf, Rīgā, Mednieku ielā 1 dz.13.
74. Latv. akc.sab. "Siemens", Rīgā, Aspazijas bulv.3.
75. AEG Elektrības a/s Rīgā, Aspazijas bulv.6.
76. Pils.Gert.Rozenpflanzer, Rīgā, Veru ielā 5 dz.11.
77. Pils.K.8c F.Kelterborn, Rīgā, Kalnciema ielā 31/11.
78. Pils.Feodosijai Stesers, Rīgā, Dārtas ielā 5 dz.4a.
79. Pils.Linai Ābelītei, Rīgā, Elizabetes ielā 101/33.
80. A/s Balt.Celulozes fabr.Rīgā, L.Smilšu ielā 27 dz.4.
.................................................................
LVA, 327.f., 1.apr.455.l., 5., 6.lp. Oriģināls
Depozītu pārbaudes akts
Rīgā, 1940.g. 15.augustā
Pamatojoties uz Finansu ministra 1.augusta rīkojumu Nr.362 (V.V.Nr.772) par privātām personām un uzņēmumiem piederošo seifu pārnemšanu bankās, komisija, sastāvoša no priekšsēdētājiem Lamberta Smnit-Pētersona un Voldemara Auziņa un locekļiem Bruno Lūre un Arnolda Puknes, laikā no š.g. 3. līdz 14.augustam, piedaloties Latvijas Kredītbankas seifu nodaļas pārziņa palīgam Fricim Zundem un ar zemāk minētiem numuriem apzīmēto deponēto paku un saiņu īpašniekiem, pārbaudīja šādus depozītus:
Nr.Nr.133, 175, 176, 177, 188, 181, 182, 183, 184, 188, 190, 191, 192-(13 gab.), no kuriem 177 un 178 nododami Latvijas Bankai, bet no 188. ieturētas 8 gleznas un no 190. - viens kristāla kauss, kas nododami Latvijas Bankai.
Pārējie depozīti izsniegti īpašniekiem. Nav pārbaudīti šādi 10 depozīti īpašnieku neierašanās dēļ:
Komisijas priekšsēdētāji:
NN Dep.Nr. Īpašnieks Dzīves vieta Piezīmes Latvijas Kredītbankas depozīti 1. 37a Dacks Malvine Nezināma 1 rokas soma 2. 60a Bērs Elizabete un Nezināma 1 rokas soma un Brūmmers Heinrihs 1 sudraba paplāte 3. 21a Dr.O.A.Kobeļinskis Nezināma 1 aizzīmogots koferis 4. 52 A.Šuvalovs Nezināma 1 aizzīmogota kaste 5. 83-155 Gurtners Sofija Nezināma 4 aizzīmogotas kastes 6. 124-152a Kāns pr.Feitelbaums-Sāra Nezināma 1 koka kaste bez zīmoga Likv.1.Rīgas savstarpējās kredītbiedrības depozīti 7., 1830e, Širāfeva Nezināma 1 galdiņš un 7a 1843a 1 kungu velosipēds 8. 159 Bregovskis Hiršs un Hanna Nezināma 1 kurvis bez zīmoga 9. - Krievu Baltijas kuģniec. a/s Nezināma 1 koka kaste L.Smit-Pētersons, N.Auziņš
10. - Luce Lovis Nezināma 1 sainis
Locekļi: B.Lūre, A.Pukne
Seifu nodaļas pārziņa palīgs F.Zunde
.................................................................LVA, 327.f., 1.apr., 455.l., 56.lp. Oriģināls
Saimnieciskā departamenta ziņojums par fiduciārās izceļošanas akciju sabiedrības "UTAG" seifu
Saimnieciskā departamenta direktoram Rīgā, 1940.gada 17.augustā
Firmas "Adelberts G.Bergs" īpašums pēc pārbraukšanas uz Vāciju tika nodots "UTAG"-am. Firmā piedalījās arī baronese fon Thermanne, kura ar "Utag"-a piekrišanu daļu firmas īpašuma uz sava vārda novietoja Liepājas bankas seifā.
Š.g. 16.augustā "UTAG"-a pilnvarotais Dr.Engelmans ieradās Kredītu daļā, iesniedza lūguma kopiju, kurš adresēts finansu ministram, un lūdza steidzamā kārtā izkontrolēt seifa saturu un izsniegt to "UTAG"-am.
Komisija seifu neatvēra, un, kādas mantas tajā atrodas, nav zināms, taču, tā kā firma tirgojās ar zelta un sudraba izstrādājumiem, tad iespējams, ka tajā atrodas daļa šo izstrādājumu.
Līdz šim nekādi izņēmumi attiecībā uz vērtību izsniegšanu no seifiem nav pieļauti.
Saimnieciskā departamenta vicedirektors (A.Cielavs)
Seifu nacionalizācijas galvenās komisijas priekšsēdētājs (M.Jansons)
.................................................................LVA, 327.f., 1.apr., 488.l., 28.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Piekrišana vekseļu izsniegšanai
20 000,-
Latvijas Bankai Rīgā, 1940. g. 20. augustā Pārbaudot firmas "J.Mūlmans" seifu bij. Rīgas biržas bankā, seifu nacionalizācijas komisija atstājusi seifā nodošanai Latvijas Bankas glabāšanā firmas vekseļus, izdotus no: A/s "Rota" kopsummā par Ls 24 000,- A/s "Valters un Rapa" kopsummā par Ls 4677,20 E.Dimitris Ls 500,- R.Eizentāla ar a/s "Augļu Eksports" žiro kopsummā par Ls Pašreiz firmas "J.Mūlmans" seifu Latvijas Bankas komisija pārņēmusi savā rīcībā.
Firma "J.Mūlmans" ietilpst nacionalizēto uzņēmumu skaitā. Tajā ieceltais valsts komisārs lūdz izdot firmas rīcībā augšminētos vekseļus, jo vekseļu ieturēšana kavējot plānveidīgu maksājumu kārtošanu.
Ņemot vērā sacīto, Valsts saimniecības departaments piekrīt rakstā minēto vekseļu izsniegšanai firmai "J.Mūlmans".
Departamenta direktora v.i. V.Bastjānis
Vicedirektora v.i. A.Cielavs
..............................................................................
LVA, 327. f., 1. apr., 488. l., 19. lp. Oriģināls
Ziņojums par 15 seifu uzlaušanu
Finansu ministrijas seifu Rīgā, 17. augustā 1940. g. pārņemšanas komisijai
Ziņojam, ka Latvijas bankas III nodaļā atslēdznieku amata meistars P.Tīlmanis uzlauzis 15 seifus. Atlīdzību par 2 seifu (Nr. Nr. 231 un 354) uzlaušanu maksās Latvijas Bankas III nodaļa, resp., seifu īpašnieki, bet pārējo seifu uzlaušana notikusi bez to īpašnieku rīkojuma.
Bez tam P.Tīlmanis atvēris 7 seifus ar bojātām slēdzenēm.
paraksti - nesalasāmi
.................................................................LVA, 327. f., 1. apr., 455. l., 59. lp. Oriģināls
Ziņojums par seifos atrastiem ieročiem un municiju
Finansu ministram Rīgā, 1940. g. 26. augustā
Izdarot seifu pārbaudi Otrā Rīgas savstarpīgā kreditbiedrībā, seifu pārņemšanas apakškomisija, sastāvoša no Valsts kontroles revidenta A.Junges un Latvijas hipoteku bankas darbinieka J. Pilsātnieka, atlaužot šīs kreditbiedrības neizīrētos
seifus Nr. Nr. 11, 120, 193, 233, 241, 242, 243 un 245,
tajos atrada sekojošus ieročus un municiju:
Seifā Nr. 11 - 2 Mauzera pistoles, kal.[ibrs] 7, 65
3 starta pistoles un 40 dažāda kalibra patronas;
Seifā Nr. 120 - 34 kastītes ar dažāda kalibra patronām;
Seifā Nr. 193 - 14 dažādu sistēmu revolverus,
3 kastītes ar patronām un 16 patronu aptveres;
Seifā Nr. 233 - 14 dažādu sistēmu revolverus un 10 kastītes
ar patronām;
Seifā Nr. 241 - 125 kastītes ar patronām;
Seifā Nr. 242 - 10 dažādu sistēmu revolverus,
42 kastītes ar patronām un 6 patronu aptveres;
Seifā Nr. 243 - 1 mazkalibra pistoli, 2 patronu aptveres
un 51 kastīti ar patronām;
Seifā Nr. 245 - 111 kastītes ar patronām un 24 patronu aptveres.
Minētos ieročus un municiju seifu pārņemšanas komisija nodevusi tautas milicijas sevišķu uzdevumu bataljonam.
Pēc likuma visi ieroči bija nododami tautas milicijai.
Tā kā seifi nav bijuši izīrēti, tad atbildību par viņu saturu nes kreditbiedrības valde. Šinī sakarībā būtu izdarāma izziņa un vainīgās personas saucamas pie atbildības.
Valsts saimniecības departamenta direktora v.i. (V.Bastjānis)
Vicedirektora v.i. A.Cielavs.................................................................
LVA, 327. f., 1. apr., 455. l., 62. lp. Oriģināls
Atzīmes dokumentā:
Paziņot Iekšlietu komisariātam. 28. VIII. Paraksts - nesalasāms. Jansonam Izpildīšanai. 28. VIII A.C. (A.Cielavs) Akts par Marijas Fismanes seifā atrastajām vērtībām
1940. g. 19. augustā
Pamatojoties uz finansu ministra 1940. gada 1. augusta rīkojumu Nr. 362 (V.V. Nr. 172) par privātām personām un uzņēmumiem piederošo seifu pārņemšanu bankās, komisija, sastāvoša no Lamberta-Smita Pētersona kā priekšsēdētāja un locekļiem: Arnolda Puknes un Bruno Lūres, 1940. g. 19. augustā uzlauza seifu Nr. 996, īpašniekam (resp., viņa pilnvarotai personai) Marija Fismanis, Varšavā, pārbaudīja šī seifa saturu un konstatēja sekojošas vērtības:
1. 1 sudraba antīk. vīna biķeris bez proves, sv. 150 gr.
2. 1 sudraba krēma krūze bez proves, svars 250 gr.
3. 1 sudraba krēmu kanna, 84 proves, svars 155 gr.
4. 1 sudraba (..) kausiņš, prove 84, svars 125 gr.
5. 1 sudraba pūdernīca no 1884. g., prove 84, svars 195 gr.
6. 6 sudraba tējkarotes no 1884. g., prove 84, svars 120 gr.
7. 1 sudraba zupas kausiņš 1881. g., bez proves, svars 55 gr.
8. 1 ziloņkaula dakša un 1 ziloņkaula salātu karote ar sudraba rokturiem
bez proves, bruto 105 gr.
9. 1 kungu zelta pulkstenis Crapen un Co firmas, bez proves,
Nr. 14129, bruto 69 gr.
10. Svitas Evgenijas brālības medaljona nozīme (zelta) 56 proves,
bruto 12 gr.
11. 1 zelta dāmu pulkstenis, Baulle firmas Ženēvā, Nr. 34772,
bez proves, bruto 26 gr.
12. 1 sudraba tabakas kastīte, prove 84, svars 130 gr.
13. 1 sudraba kastīte, antik., bez proves, svars 70 gr.
14. 1 sudraba antik. tabakas kastīte, 84 prove, svars 130.
15. 1 sudraba antik. tabakas kastīte ar rotājumiem, bez proves, svars 85 gr.
16. 1 sudraba antik. tabakas kastīte, 84 prove, svars 102 gr.
17. 1 sudraba antik. tabakas kastīte bez proves, svars 98 gr.
18. 1 sudraba maza antik. tabakas kastīte bez proves, 65 gr.
19. 1 (..) broša, bruto 12 gr.
20. 1 kungu kaklasaites adata ar aci bez proves
21. 2 zelta (..) ķēdes savienojumi bez proves, svars 1 gr.
22. 9 nezinama metāla Elizabetes laikmeta naudas zīmes, svars 17 gr.
23. 1 tīrsudraba 990 proves 10 zolotņiki.
24. 18 gab. dažādu valstu sudraba sīknaudas bij. Krievijas 25 kap. lielumā.
25. 2 sudraba piemiņas medaljoni.
26. 2 sudraba monētu pogas no monētām.
27. 36 dažādas sudraba sīknaudas monētas.
28. 1 veca ķīniešu sudraba sīknaudas monēta.
29. 25 dažādu valstu sudraba monētas bij. Krievijas sudraba rubļa lielumā.
30. 5 sudraba Elizabetes un Pētera laikmeta monētas.
31. 8 sudraba monētas bij. Krievijas rubļa lielumā.
32. 4 dažādu valstu kapara monētas.
33. 4 blanko vekseļi un 192... g. (..) par Ls 12 katra.
34. 4 Rēveles ķīmiskās fabrikas Richard Maijer obligācijas
par 500 m2 rbļ. katra.
Visas minētās vērtības novietotas kastē Nr. 792 un novietotas Latvijas Bankai rezervētā seifā A 72 d.
Komisijas priekšsēdētājs: paraksts
Locekļi: paraksti
.............................LVA, 327. f., 1. apr., 459. l., 90., 90.a, 91. lp. Oriģināls
Skolotāju Abrama un Terezes lūgums izsniegt aizturētās vērtības
Finansu Ministrijas
Valsts Saimniecības Departamentam*
Skolotāju Abrama un Terezes Tumarkins, dzīv. Rīgā, Marijas ielā 5, dz. 9
Lūgums
Šī gada 5. augustā manā klātbūtnē tika pārbaudīts mana Latvijas Kreditbankā īrētā seifa Nr. 900 saturs. 520 lati skaidrā naudā un ceļa aizņ. obligācijās tika aizturēti, bet citas mantas pēc sastādīta akta nodotas atpakaļ.
Tā kā mēs skolas brīvlaikā nedzīvojam Rīgā, es pēc pārbaudes atstāju visu glabāšanai bankā arī turpmāk.
9. augustā mani izsauca ierasties bankā. Tika sastādīts jauns akts un man paziņots, ka viss aizturēts.
Ņemot vērā, ka citiem seifu īrētājiem viņu vērtslietas nodotas atpakaļ, mēs laipni lūdzam atcelt minēto lēmumu un atļaut mums saņemt vismaz sekojošas lietas:
1) ar Nr. 20 aktā atzīmēta broša, kas ir mātes kāzu dāvana,
2) ar Nr. 5 aktā atzīmēts pulkstenis, kas man ir jālieto,
3) ar Nr. 19 aktā atzīmēta technikas emblema, kas ir skolnieku dāvana (savienota kopā ar pulkst. saiti),
4) ar Nr. 7-11 aktā atzīmēti sudraba trauki viena kilograma un 60 gr. kopsvarā, ko mēs lietojam gadiem ilgi.
Gandrīz visas aizturētās lietas, kam nav lielas kopvērtības, ir mantojums vai dāvanas. Īpašumu vai lielāku naudas līdzekļu mums nav.
Abrams Tumarkins
Tereze TumarkinsRīgā, 1940. g. 24. augustā
.............
LVA, 327. f., 1. apr., 488. l., 31. lp. Oriģināls
* Saglabāts autoru rakstības stils
Atzīmes dokumentā:
Jansonam
Uzglabāšanai.26/VIII A.C.
Izvilkums no LPSR Tautas Komisāru Padomes 1940. gada 30. augusta sēdes protokola
Protokols Nr. 3
LPSR Tautas Komisāru Padomes sēde
1940. g. 30. augustā (..)13) Atļauj Finansu Tautas Komisariātam no fonda neparedzamām vajadzībām Ls 8372,37 atlīdzības izmaksai seifu pārņemšanas komisijas un apakškomisijas locekļiem:
a) vienreizējas papildatlīdzības izmaksai seifu pārņemšanas komisijas un apakškomisijas locekļiem pēc Finansu Tautas Komisariāta š. g. 30. augusta rakstam klātpieliktā saraksta
...........
kopsumā Ls 6060 atskaitot 20% Ls 1212 Ls 4848 b) vienreizējas papildatlīdzības izmaksai pie seifu pārņemšanas nodarbinātiem attiecīgu kreditiestāžu un Valsts budžetu nodaļas darbiniekiem kopsumā Ls 2553,07 atskaitot 20% Ls 510,60 Ls 2042,47 c) rēķinu samaksai atslēdznieku amatu meistaram P.R.Tīlemanim par seifu uzlaušanu, atslēgšanu un salabošanu Ls 1431,90 d) rēķina samaksai juvelierim K.Jurisonam par taksācijas darbu Ls 50
Kopā Ls 8372,37 LVA, 270. f., 1. apr., 3.l., 3. lp. Oriģināls
Ziņojums par seifu pārņemšanas rezultātiem
Finansu tautas komisāramZiņojums
Privātām personām un uzņēmumiem piederošo seifu pārņemšana bankās
Saskaņā ar finansu ministra š. g. 1. augusta rīkojumu Nr. 362 privātām personām un uzņēmumiem piederošo seifu pārņemšanu bankās seifu pārņemšanas galvenā komisija un 30 apakškomisijas seifu pārņemšanas darbu iesāka Rīgā š. g. 2. augustā, provinces pilsētās - š. g. 5. augustā.
Pavisam bija jāpārbauda 11 231 seifs, no kuriem 10 514 atradās Rīgā un 717 provincē.
Bez tam bija jāpārbauda 303 saiņi un paketes, 53 depozīta saiņi, kuri atradās speciālā bij. Rīgas pilsētas diskonta bankas glabāšanā, un 17 depozīti, kuri bija pārņemti no bij. Latvijas Kreditbankas.
Apakškomisijas darbu beidza š. g. 23. augustā. Lai veiktu uzsākto darbu pēc iespējas īsākā laikā, komisijām bija jāstrādā arī pēc parastā darba laika un pat svētdienās.
Uzsākot seifu pārbaudi, noskaidrojās, ka lielākā daļa seifu ir neizīrēta. Tomēr pārbaudīti tika itin visi seifi, kā izīrētie, tā neizīrētie.
No pārbaudes materiāliem redzams, ka:
1) neizīrēto seifu skaits bija 6858 No tiem: a) atrasti tukši 6841 b) atrastas vērtības nodošanai Latvijas Bankai 10 c) atrasti ieroči un municija, kas nodoti Tautas milicijai 7 2) izīrēto seifu skaits bija 4373 No tiem: a) atrasti tukši 2184 b) atrastas vērtības, kas nebija nododamas Latvijas Bankai, kādēļ nodotas to īpašniekiem 737 c) atrastas vērtības, kas bija nododamas Latvijas Bankas glabāšanā 1450 d) atrasti ieroči un patronas, kas nodoti Tautas milicijai 1 3) depozitu (saiņi, paketes utt.) skaits bija 373 No tiem: a) nodoti īpašniekiem 87 b) nodoti bij. Latvijas Kreditbankai un bij. Rīgas pils. disk. bankai 35 c) bez vērtības un bez īpašnieka 158
Izdarot vērtību nodošanu Latvijas Bankas pārņemšanas komisijai, minētā komisija pārņēmusi 1460 seifu un 93 depozitu saiņu saturu pēc 1419 aktiem. Atzīmējams, ka vairāku seifu un dep. saiņu saturs pie pārņemšanas apvienots vienā kopseifā, tādēļ arī pārņemto seifu un depozitu skaits nesaskan ar aktu skaitu. Bez tam 8 seifu saturs: 2 mauzera pistoles, 38 dažādu sistēmu revolveri, 1 mazkalibra pistole, 3 starta pistoles, dažādas patronas un patronu aptveres nodotas pret parakstu Tautas milicijai. No uzrādītiem 158 bez vērts un bezīpašnieka depozitu saiņiem apakškomisija kā pilnīgi nederīgus iznīcinājusi 8 saiņus, palikuši glabāšanā bij. Rīgas biržas bankā 139, bij. Latvijas kreditbankā 9 un bij. II Rīgas savstarpīgā kreditbiedrībā 2 saiņi. Pēc komisijas ieskata arī šie atlikušie depozitu saiņi būtu iznīcināmi par tik, par cik tie nesatur vēsturiskas jeb archiva vērtības.
d) nodoti Latvijas Bankas glabāšanā 93 Pēc aptuvena aprēķina, izejot no reģistrācijas datiem, vērtības, kuras nodotas Latvijas Bankas glabāšanā, sadalās sekojoši:
Latvijas valūta
Kas attiecas uz zelta un sudraba lietām, izstrādājumiem, kolekcijām u.c. vērtslietām, tad tādu bija samērā maz. Pārbaudot seifus, tās tika uzņemtas aktā un īpašniekiem neizsniedzamās novietotas atpakaļ seifos nodošanai Latvijas Bankai. Šīs vērtslietas novērtētas netika, bet to kopējo vērtību varētu aptuveni rēķināt uz Ls 50 000.
Ls 380 202,45 Ārzemju valūta £ 1.371,- $ 5062,- Bij. Krievijas zelta un sudraba Rbļ. 9351,- Fr. fr. 2884,- Blg. fr. 30 204,- Šv. fr. 350,- Liti 394,- Liras 166,- Ig. kr. 928,- Zv. kr. 195,- Dān. kr. 422,- Čech. kr. 1494,- RM 53 630,- Sm. m. 5362,- Hol. guld. 1207,- Zloti 471,- Austr. kr. 16,- Norv. kr. 13,- Bij. Kr. papīra Rbļ. 28132,- Vekseļi: Ls 2602 759,66 Latv. Rbļ. 173 000,- Liti 1500,- $ 2185,29 Šv. fr. 10 669,16 £ 1500,- RM 250,- Fr. fr. 7648,50 Akcijas un pajas (pēc nominālvērtības): Ls 17.703 315 Bij. Kr. Rbļ. 445 500,- £ 58,- Zv. fr. 36 000,- Latv. Rbļ. 160 800,- Fr. fr. 3075,- RM 3000,- Šv. fr. 4040,- Latv. zelta fr. 409 790,- Liti 64 500,- Obligācijas: Ls 16 042 314,67 Ceļu aizņēm. obl. Ls 88 812,- Latv. Rbļ. 484 600,- Bij. Kr. Rbļ. 540 305,25 Fr. fr. 2000,- Blg. fr. 3000,- Ķīlu zīmes: Ls 11 154 688,42 Latv. Rbļ. 12 500,- RM 612,50 Pārējās vērtības: Zelta gr. 855 Ls 3309 132,80 Rbļ. (cara) 1378 252,92 $ 8500,-
Zv. kr. 10 000,- Rīgā, 1940. g. 31. augustā
M.Jansons
Galvenās seifu pārņemšanas komisijas priekšsēdētājs
Locekļi: paraksti nesalasāmi.....LVA, 327. f., 1. apr., 455. l., 64., 64.a, 65., 65.a lp. Oriģināls
Skolotāju Abrama un Terezes lūgums izsniegt aizturētās vērtības
Finansu Ministrijas Skolotāju Abrama un Terezes Tumarkins, Valsts Saimniecības Departamentam* dzīv. Rīgā, Marijas ielā 5, dz. 9, lūgums
Rīgā, 1940. g. 24. augustāŠī gada 5. augustā manā klātbūtnē tika pārbaudīts mana Latvijas Kreditbankā īrētā seifa Nr. 900 saturs. 520 lati skaidrā naudā un ceļa aizņ. obligācijās tika aizturēti, bet citas mantas pēc sastādīta akta nodotas atpakaļ.
Tā kā mēs skolas brīvlaikā nedzīvojam Rīgā, es pēc pārbaudes atstāju visu glabāšanai bankā arī turpmāk.
9. augustā mani izsauca ierasties bankā. Tika sastādīts jauns akts un man paziņots, ka viss aizturēts.
Ņemot vērā, ka citiem seifu īrētājiem viņu vērtslietas nodotas atpakaļ, mēs laipni lūdzam atcelt minēto lēmumu un atļaut mums saņemt vismaz sekojošas lietas:
1) ar Nr. 20 aktā atzīmēta broša, kas ir mātes kāzu dāvana,
2) ar Nr. 5 aktā atzīmēts pulkstenis, kas man ir jālieto,
3) ar Nr. 19 aktā atzīmēta technikas emblema, kas ir skolnieku dāvana (savienota kopā ar pulkst. saiti),
4) ar Nr. 7-11 aktā atzīmēti sudraba trauki viena kilograma un 60 gr. kopsvarā, ko mēs lietojam gadiem ilgi.
Gandrīz visas aizturētās lietas, kam nav lielas kopvērtības, ir mantojums vai dāvanas. Īpašumu vai lielāku naudas līdzekļu mums nav.
Abrams Tumarkins
Tereze TumarkinsLVA, 327. f., 1. apr., 488. l., 31. lp. Oriģināls
* Saglabāts autoru rakstības stils
Atzīmes dokumentā:
Jansonam Uzglabāšanai. 26/VIII A.C.
Izvilkums no LPSR Tautas Komisāru Padomes 1940. gada 30. augusta sēdes protokola
Protokols Nr. 3
LPSR Tautas Komisāru Padomes sēde
1940. g. 30. augustā(..) 13) Atļauj Finansu Tautas Komisariātam no fonda neparedzamām vajadzībām Ls 8372,37 atlīdzības izmaksai seifu pārņemšanas komisijas un apakškomisijas locekļiem:
a) vienreizējas papildatlīdzības izmaksai seifu pārņemšanas komisijas un apakškomisijas locekļiem pēc Finansu Tautas Komisariāta š. g. 30. augusta rakstam klātpieliktā saraksta
kopsumā Ls 6060 atskaitot 20% Ls 1212 Ls 4848 b) vienreizējas papildatlīdzības izmaksai pie seifu pārņemšanas nodarbinātiem attiecīgu kreditiestāžu un Valsts budžetu nodaļas darbiniekiem kopsumā Ls 2553,07 atskaitot 20% Ls 510,60 Ls 2042,47 c) rēķinu samaksai atslēdznieku amatu meistaram P.R.Tīlemanim par seifu uzlaušanu, atslēgšanu un salabošanu Ls 1431,90 d) rēķina samaksai juvelierim K.Jurisonam par taksācijas darbu Ls 50
Kopā Ls 8372,37 LVA, 270. f., 1. apr., 3.l., 3. lp. Oriģināls
Ziņojums par seifu pārņemšanas rezultātiem
Finansu tautas komisāram
Privātām personām un uzņēmumiem piederošo seifu
pārņemšana bankās
Rīgā, 1940. g. 31. augustā
Saskaņā ar finansu ministra š. g. 1. augusta rīkojumu Nr. 362 privātām personām un uzņēmumiem piederošo seifu pārņemšanu bankās seifu pārņemšanas galvenā komisija un 30 apakškomisijas seifu pārņemšanas darbu iesāka Rīgā š. g. 2. augustā, provinces pilsētās - š. g. 5. augustā.
Pavisam bija jāpārbauda 11 231 seifs, no kuriem 10 514 atradās Rīgā un 717 provincē.
Bez tam bija jāpārbauda 303 saiņi un paketes, 53 depozīta saiņi, kuri atradās speciālā bij. Rīgas pilsētas diskonta bankas glabāšanā, un 17 depozīti, kuri bija pārņemti no bij. Latvijas Kreditbankas.
Apakškomisijas darbu beidza š. g. 23. augustā. Lai veiktu uzsākto darbu pēc iespējas īsākā laikā, komisijām bija jāstrādā arī pēc parastā darba laika un pat svētdienās.
Uzsākot seifu pārbaudi, noskaidrojās, ka lielākā daļa seifu ir neizīrēta. Tomēr pārbaudīti tika itin visi seifi, kā izīrētie, tā neizīrētie.
No pārbaudes materiāliem redzams, ka:
1) neizīrēto seifu skaits bija 6858
No tiem:
a) atrasti tukši 6841 b) atrastas vērtības nodošanai Latvijas Bankai 10 c) atrasti ieroči un municija, kas nodoti Tautas milicijai 7 2) izīrēto seifu skaits bija 4373 No tiem: a) atrasti tukši 2184 b) atrastas vērtības, kas nebija nododamas Latvijas Bankai, kādēļ nodotas to īpašniekiem 737 c) atrastas vērtības, kas bija nododamas Latvijas Bankas glabāšanā 1450 d) atrasti ieroči un patronas, kas nodoti Tautas milicijai 1 3) depozitu (saiņi, paketes utt.) skaits bija 373 No tiem: a) nodoti īpašniekiem 87 b) nodoti bij. Latvijas Kreditbankai un bij. Rīgas pils. disk. bankai 35 c) bez vērtības un bez īpašnieka 158 Izdarot vērtību nodošanu Latvijas Bankas pārņemšanas komisijai, minētā komisija pārņēmusi 1460 seifu un 93 depozitu saiņu saturu pēc 1419 aktiem. Atzīmējams, ka vairāku seifu un dep. saiņu saturs pie pārņemšanas apvienots vienā kopseifā, tādēļ arī pārņemto seifu un depozitu skaits nesaskan ar aktu skaitu. Bez tam 8 seifu saturs: 2 mauzera pistoles, 38 dažādu sistēmu revolveri, 1 mazkalibra pistole, 3 starta pistoles, dažādas patronas un patronu aptveres nodotas pret parakstu Tautas milicijai. No uzrādītiem 158 bez vērts un bezīpašnieka depozitu saiņiem apakškomisija kā pilnīgi nederīgus iznīcinājusi 8 saiņus, palikuši glabāšanā bij. Rīgas biržas bankā 139, bij. Latvijas kreditbankā 9 un bij. II Rīgas savstarpīgā kreditbiedrībā 2 saiņi. Pēc komisijas ieskata arī šie atlikušie depozitu saiņi būtu iznīcināmi par tik, par cik tie nesatur vēsturiskas jeb archiva vērtības.
d) nodoti Latvijas Bankas glabāšanā 93
Pēc aptuvena aprēķina, izejot no reģistrācijas datiem, vērtības, kuras nodotas Latvijas Bankas glabāšanā, sadalās sekojoši:Latvijas valūta
Ls 380 202,45 Ārzemju valūta £ 1.371,- $ 5062,- Bij. Krievijas zelta un sudraba Rbļ. 9351,- Fr. fr. 2884,- Blg. fr. 30 204,- Šv. fr. 350,- Liti 394,- Liras 166,- Ig. kr. 928,- Zv. kr. 195,- Dān. kr. 422,- Čech. kr. 1494,- RM 53 630,- Sm. m. 5362,- Hol. guld. 1207,- Zloti 471,- Austr. kr. 16,- Norv. kr. 13,- Bij. Kr. papīra Rbļ. 28132,- Vekseļi: Ls 2602 759,66 Latv. Rbļ. 173 000,- Liti 1500,- $ 2185,29 Šv. fr. 10 669,16 £ 1500,- RM 250,- Fr. fr. 7648,50 Akcijas un pajas (pēc nominālvērtības): Ls 17.703 315 Bij. Kr. Rbļ. 445 500,- £ 58,- Zv. fr. 36 000,- Latv. Rbļ. 160 800,- Fr. fr. 3075,- RM 3000,- Šv. fr. 4040,- Latv. zelta fr. 409 790,- Liti 64 500,- Obligācijas: Ls 16 042 314,67 Ceļu aizņēm. obl. Ls 88 812,- Latv. Rbļ. 484 600,- Bij. Kr. Rbļ. 540 305,25 Fr. fr. 2000,- Blg. fr. 3000,- Ķīlu zīmes: Ls 11 154 688,42 Latv. Rbļ. 12 500,- RM 612,50 Pārējās vērtības: Zelta gr. 855 Ls 3309 132,80 Rbļ. (cara) 1378 252,92 $ 8500,-
Kas attiecas uz zelta un sudraba lietām, izstrādājumiem, kolekcijām u.c. vērtslietām, tad tādu bija samērā maz. Pārbaudot seifus, tās tika uzņemtas aktā un īpašniekiem neizsniedzamās novietotas atpakaļ seifos nodošanai Latvijas Bankai. Šīs vērtslietas novērtētas netika, bet to kopējo vērtību varētu aptuveni rēķināt uz Ls 50 000.
Zv. kr. 10 000,- Galvenās seifu pārņemšanas komisijas priekšsēdētājs M.Jansons
Locekļi: paraksti nesalasāmiLVA, 327. f., 1. apr., 455. l., 64., 64.a, 65., 65.a lp. Oriģināls
LPSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts par nacionalizētos seifos atrasto naudu un ārzemju valūtu
1. Nacionalizētajos seifos atrastā nauda un ārzemju valūta, kā arī no apgrozības izņemtās zelta un sudraba monētas nododamas Latvijas Bankai. Latvijas Banka atver uz seifa īpašnieka vārda tekošu rēķinu, kurā ieskaita no attiecīgās personas seifa pārņemto naudu un ārzemju valūtas un monētu pretvērtību.
Ja seifa īpašniekam jau ir tekošs rēķins vai noguldījums Latvijas Bankā, tad minētās vērtības ieskaitāmas šinī rēķinā vai pieskaitāmas noguldījumiem.
Uz seifa īpašnieka lūgumu ar Latvijas Bankas piekrišanu naudu un ārzemju valūtas pretvērtību var ieskaitīt arī seifa īpašnieka tekošā rēķinā vai iemaksāt noguldījuma kontā citā kreditiestādē.
2. Ja seifa īpašniekam nav nevienā kreditiestādē tekošs rēķins vai noguldījums un viņa seifā atrastās naudas un ārzemju valūtas kopējā vērtība nepārsniedz 100 latus, tad šo vērtību banka viņam var izmaksāt skaidrā naudā.
3. Par ārzemju valūtu šī likuma nozīmē uzskatāma apgrozībai derīga ārvalstu papīra un metāla nauda. Kursu, pēc kāda aprēķināma ārzemju valūtas vērtība, nosaka finansu tautas komisārs. No apgrozības izņemtās zelta un sudraba monētas aprēķināmas pēc to metāla vērtības.
4. Seifos atrastās apgrozībai nederīgās papīra naudas zīmes vai monētas izsniedzamas atpakaļ seifu īpašniekiem. Nederīgas naudas zīmes vai monētas, kas 6 mēnešu laikā no šī likuma spēkā stāšanās dienas nebūs izņemtas, pāriet Latvijas Bankas īpašumā bez atlīdzības.
5. Uz šī dekrēta pamata atvērtie tekošie rēķini vai noguldījumi padoti visiem spēkā esošiem likumiem par naudas apgrozības regulēšanu, kā arī attiecīgā bankā pastāvošai kārtībai.
Dekrēts stājas spēkā izsludināšanas dienā Rīgā 1940.g."..." septembrī
LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs
Sekretārs*LVA, 327.f., 1.apr., 455.l., 67., 68.lp. Oriģināls
* 1940.gada septembrī šis dekrēta projekts tika iesniegts LPSR Tautas Komisāru Padomei
Finansu tautas komisāra paskaidrojums dekrētam par nacionalizētos seifos atrasto naudu un ārzemju valūtu
Rīgā, 1940.g."..." septembrī
Ar likumu par banku un lielo rūpniecības uzņēmumu nacionalizāciju Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas teritorijā (Lik.kr.1940.g. 170) nacionalizēti visi privāto personu seifi. Seifu pārņemšana no privātpersonām un nodošana Latvijas Bankai tuvojas noslēgumam. Daudzos gadījumos bijušiem seifu īpašniekiem radusies vajadzība saņemt daļu seifos novietotās naudas pamatu maksājumu kārtošanai. Uz pastāvošo likumu pamata iestādēm tomēr nebija tiesība naudu no seifa izsniegt.
Lai šo jautājumu nokārtotu, izstrādāts dekrēts par nacionalizētos seifos atrasto naudu un ārzemju valūtu. Dekrēts paredz, ka naudu un ārzemju valūtu pārņem Latvijas Banka, pieskaitot to pretvērtību seifa īpašnieka tekošam rēķinam vai noguldījumam. Šāds princips jau noteikts arī finansu ministra š.g. 1.augusta rīkojumā (V.V.172.num.), dekrēts šo jautājumu nokārto, sīkāki formulējot ārzemju valūtas jēdzienu, regulējot pretvērtības ieskaitīšanu un nosakot nederīgās naudas izsniegšanu atpakaļ seifa īpašniekam.
Finansu tautas komisārs /A.Tabaks/
Valsts saimniecības departamenta direktora v.i. /V.Bastjānis/LVA, 327.f., 1.apr., 455.l., 69.lp. Kopija
Izvilkums no LPSR TKP sēdes protokola
Protokols Nr.4
1940.g. 3.septembrī(..) a) apspriež Finansu Tautas Komisāra ierosinājumu atļaut izsniegt Vācijas pilsonei Elvirai Wendt viņas seifā, - kas pārņemts saskaņā ar likumu par banku un lielo rūpniecības uzņēmumu nacionalizāciju Latvijas PSR teritorijā, - atrasto naudas Ls 650,- un vienu pāri zelta auskaru ar briljantiem apm. Ls 600 vērtībā. Ievērojot to, ka Ārlietu ministrijas Administratīvais departaments atbalstījis lūgumu attiecībā uz auskaru izsniegšanu, Tautas Komisāru Padome atļauj izsniegt Vācijas pilsonei Elvirai Wendt viņas seifā atrasto 1 pāri zelta auskaru. (..)
LVA, 270.f., 1.apr., 3.l., 9a.lp. Oriģināls
"UTAG"-a pilnvarotā lūgums izdot seifa saturu
Finansu Tautas Komisariātam Fiduciārā izceļošanas akciju sabiedrība UTAG
Rīga, 1940.g. 31.oktobrīAtļaujamies vērst Jūsu uzmanību uz to, ka Latvijas Bankas (bij.Liepājas Bankas) telpās atrodas mums piederošs seifs. Minētais seifs līdz šim nav ticis atvērts, jo tā saturs ir valsts vāciešu īpašums.
Laipni lūgtum Jūsu gādību seifa satura izdošanai mums kā likumīgam īpašniekam, resp., seifa satura izdošanai no mums attiecīgi pilnvarotai personai.
Fiduciārā izceļošanas akciju sabiedrība UTAG
Dr.EngelmansLVA, 327.f., 1.apr., 448.l., 26.lp. Oriģināls
Atzīmes dokumentā:
Jansonam Pie akts. 2 XI A.Cielavs.Finansu komisāra ziņojums par "UTAG"-a seifu
b. Vladimiram Konstantinovičam Derevjanskim*
Finansu tautas komisārs
Rīga, 1940.g. (..) novembrīŠ.g. 31.oktobrī no fiduciārās akciju sabiedrības "UTAG" saņemta vēstule, kurā tā lūdz izdot vēl līdz šim neatvērtā seifa saturu, kurš atrodas Liepājas bankā Rīgā.
Šajā seifā ir ievietotas firmas "Adalberts G.Bergs" vērtslietas, kura pēc aizbraukšanas uz Vāciju atstāja tās bankas glabāšanā.
Pamatojoties uz bijušā finansu ministra norādījumu Nr.362 par seifu nacionalizāciju, tika izveidota īpaša komisija, kuras vadībā tika atvērti visi seifi, izņemot augstāk minēto, un tajos atrastās vērtības, kuras paredzētas aizturēšanai, nodotas Latvijas Bankas glabāšanā.
Pret seifa atvēršanu un tajā atrodošos vērtību nodošanu Latvijas Bankai savā laikā protestēja Vācijas vēstniecība, un šajā jautājumā tika vestas sarunas Maskavā. Š.g. 17.augustā par šo gadījumu iesniegts ziņojums Saimnieciskā departamenta direktoram, par ko liecina pievienotā kopija.
Kā beidzās sarunas, Finansu komisariātam nav zināms.
Tā kā "UTAG"-s uzskata, ka vērtības, kuras atrodas seifā, pieder Vācijas pavalstniekiem un tamdēļ ir jāizsniedz pilnā veidā, bet likums par seifu nacionalizāciju tādu stāvokli neparedz, Finansu tautas komisariāts lūdz Jūs dot savus norādījumus, lai atrisinātu augstāk minētā seifa likteni.
LVA, 327.f., 1.apr., 488.l., 27.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas
* V.Derevjanskis - VK(b)P CK un PSRS TKP pilnvarotais Latvijā (1940. VII-1941.VI)
2. Tīkojumi pēc Latvijas uzņēmumu valūtas
Nobeigums. Sākums LV Nr.117, 10.08.2001., LV Nr.121, 22.08.2001., LV Nr.124, 31.08.2001., LV Nr.125, 05.09.2001.
LPSR finansu tautas komisāra informācija par atteikšanos pārskaitīt ārzemju valūtu
Nr. Bk/bv.42 Latvijas PSR finansu tautas komisārs
Ārējās tirdzniecības bankai Rīgā, 1941. gada 17. aprīlīMaskavā
Ķeguma spēkstacijas celtniecības inspekcija š.g. 29. marta vēstulē paziņoja, ka, izpildot vietējās rūpniecības tautas komisāra š.g. 5.marta cirkulāru, tā uzdeva Stockholms Enskilda Bank A.B. Stokholmā pārskaitīt Latvijas valdības īpašā rēķina atlikumu.
Schw. Kr. 23 141,90 ar pieaugošiem procentiem uz Jūsu rēķinu. Atbildot uz šo uzdevumu, inspekcija saņēma vēstuli, kurā banka ziņo, ka pēc viņu pastāvošajiem likumiem bankai nav iespējams izpildīt viņai doto pavēli.
Paziņojam Jums par augstāk minēto zināšanai un nepieciešamības gadījumā attiecīgo mēru pieņemšanai.
Finansu tautas komisārs A.Tabaks
Likvidācijas daļas vadītājs A.Cielavs
LVA, 327.f., 1.apr., 78.l., 79.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Rīgas universālveikala ziņojums par ārzemju valūtu
Finansu tautas komisariātam Rīgas universālveikals
uz Nr. BK/bv.3 Steidzami
K.M.
Armijas ekonomiskais veikals
1941.g. 8.martā
Nr. 2858Paziņojam, ka Rīgas universālveikalam piederošo sekojošo ārzemju valūtu
$ 17 669,60 konts Nr. 522
£ 83. 6. 11 konts Nr. 525
£ 89. 8. 11. konts Nr. 132
Fr. fr. 119.430.64 Nr. 650
Kas atrodas ārzemju banku bloķētos kontos, agr. Latvijas Banka, tagad PSRS Valsts bankas Latvijas republikas kantoris saskaņā ar valūtas noteikumiem pārņēmis savā rīcībā, ieskaitot tās pretvērtību Rīgas universālveikala bloķētā rubļu kontā minētā bankā.
Bez tam nodoti agr. Latvijas Bankai, resp., PSRS Valsts bankas Latvijas republikas kantorim iekasēšanai no ārzemju sūtniecībām Maskavā saņemtie čeki par pārdotām precēm, kopsummā par Fr. fr. 59. 068. 70 + $10. 20, kuru pretvērtība veikalam vēl nav kreditēta.
Tāpat PSRS Valsts bankas Latvijas republikas kantoris vēl nav kreditējis veikala tekošam rēķinam sekojošus Itālijas klīringā iemaksātos neizlietotos ārzemju akreditīvu atlikumus:
Lire 1.003.20 Banca Commerciale Italiane, Catania
Lire 417.05 Banca di Roma
Veikala direktors J. Jurgelāns
Galv. grāmatvedis J. KitnersLVA, 327.f., 1.apr., 78.l., 40.lp., Oriģināls
Atzīmes dokumentā:
B.Gailītim
Rīcībai8.3.41 A.Cielavs
Rīgas augļūdeņu un minerālūdeņu fabrikas paziņojums par ārzemju valūtu
Finansu tautas komisariātam Rīgas augļūdeņu un minerālūdeņu fabrika
Uz 1941. g. 1. marta rakstu 1941. g. 12. martā
NBK /bv 3 ārzemju valūtas lietā Nr. 235
Rīgā, Matīsa ielā 8Izpildot Jūsu š.g. 1.marta rakstu ārzemju valūtas lietā, ziņojam, ka š.g. 12.martā atkārtoti (trešo reizi) pieprasījām no Eidgenossische Bank Šveicē Fr. 3. 106,50 steidzīgu pārvešanu PSRS Ārējās tirdzniecības bankai Maskavā.
Klāt piezīmējam, ka bez augstāk minētās summas Eidgenossische Bank Šveicē atrodas no mūsu fabrikas 1 nodaļas (bij. a/s Vērmaņa Parks) savā laikā deponētās 3 % ķīlu zīmes nominālvērtībā Šv.fr. 15 000,- , ko banka savas valsts noteikumu dēļ nevar pašreiz uz Maskavu pārvest ne ķīlu zīmēs, ne arī naudā.
Direktors K.Ezeriņš
Galvenais grāmatvedis O. ErstsLVA, 327. f.,1. apr., 78.l., 88.lp. Oriģināls
Atzīmes dokumentā:
b. Gailītim
Paziņot Ārējās tirdzniecības bankai Maskavā14.3.41. A.Cielavs
LPSR Finansu tautas komisariāta ziņojumspar Latvijas uzņēmumu ārzemju rēķiniem
PSRS Ārējās tirdzniecības bankai Finansu tautas komisariāts
Kopija: PSRS Valsts bankas Kredītu un banku daļa
Latvijas republikas kantorim Rīgā, 1941. gada 14.martāSakarā ar Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšlikumu Finansu tautas komisariāts lūdza visus komisariātus uzdot tiem pakļautajām iestādēm un uzņēmumiem pārskaitīt viņiem ārzemju bankās esošos noguldījumus un tekošos rēķinus uz Jūsu rēķina.
Taču diemžēl ne visas ārzemju bankas izpilda viņiem doto uzdevumu par naudas pārskaitīšanu un Jūsu rēķina. Tā, piemēram, alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu trests mums ziņo, ka Rīgas rauga un alkoholisko dzērienu kombināts vēl pagājušā gada decembrī deva zemāk minētām bankām telegrāfiskus norādījumus un rakstiskus uzdevumus par naudas pārskaitīšanu uz Jūsu rēķina:
Lazard Brothers, London £ 179,12/12; $ 307,07
un Lloyds Bank, London £ 177,10/2
Stockholms Enskilde Bank, Stockholm, Kr. l. 653, 30, taču bankas visus uzdevumus noraidīja.
Nākošās trīs bankas Svenska Handelsbanken, Stockholm, ar atlikumu kombināta labā, Kr. 6.689,56, Credit Lyonnais, Paris, ar atlikumu kombināta labā Fr. 25 437,25, National City Bank, New York, ar atlikumu kombināta labā $ 1. 140,81, pat neatbildēja uz kombināta priekšlikumu pārskaitīt minēto atlikumu uz Jūsu rēķina.
Ziņojam Jums par augstāk minēto zināšanai un atbilstošu mēru pieņemšanai.
Valsts uzņēmumu pārvaldes priekšnieks P. Korobkovs
Kredītu un banku daļas vadītājs A. CielavsLVA, 327.f., 1. apr., 78.l., 1.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas
LPSR finansu tautas komisāra informācija par uzdevumu pārskaitīt ārzemju valūtu
Ārējās tirdzniecības bankai Finansu tautas komisārs
Maskavā Rīgā, 1941. gada 27. martā
Izpildot Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes rīkojumu par pārskaitīšanu uz Jūsu rēķinu ārzemēs esošo valsts iestāžu un uzņēmumu noguldījumus un tekošos rēķinus, Rīgas pilsētas pārtikas tirdzniecības trests ar š.g. 17. marta vēstuli Nr. T.222 770 paziņoja Finansu tautas komisariātam, ka viņš uzdevis Hias Imigrant Bank, New York, pārskaitīt uz Jūsu rēķinu bijušajam uzņēmumam L. Rihter piederošos $ 4983,08
Finansu tautas komisārs A.Tabaks
Valsts ieņēmumu pārvaldes priekšnieks P. Korobkovs
LVA, 327.f., 1.apr., 78.l., 3.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Latvijas Vēstnesis, 10.08.2001 Nr. 117 (2504), 22.08.2001 Nr. 121 (2508) 11.09.2001 Nr. 127 (2514)
atpakaļ uz Noziegumi pret cilvēci