Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas | Prese |

 Sākumlapa Home

 
Par Latvijas zeltu un citām vērtībām
Jānis Riekstiņš,
Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Tūdaļ pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā aizsākās plaša nacionalizācijas kampaņa, kurai tika pakļautas rūpnīcas, bankas, dzīvojamie nami, zeme, dažādi uzņēmumi.

Padomju nacionalizācija 1940. un 1941. gadā skāra arī daudzu ārvalstu un to pilsoņu intereses Latvijā. Savas pastāvēšanas gados Latvijas valsts bija izdarījusi dažādus aizņēmumus vairākās valstīs. Bet Londonas bankas “Lazard Brother Co Ltd.” aizdevums Rīgas pilsētai skaitījās jau no 1913. gada. Savukārt Latvijas zelts bija noguldīts Anglijas un Francijas bankās. Daudziem ārzemniekiem Latvijā piederēja dažādu veidu īpašumi, akcijas, kā arī citas vērtības.

Pēc Latvijas okupācijas visi tās starptautiskie sakari tika pārtraukti, pārstāvniecības ārzemēs slēgtas, bet Ārlietu, Finansu, kā arī dažu citu ministriju arhīvi aizvesti uz Maskavu. Tolaik, Otrā pasaules kara apstākļos, strīdi starp PSRS un ārvalstīm par savstarpējo pretenziju kārtošanu īpaši plaši neizvērsās, kaut arī bija dažādi mēģinājumi savā īpašumā iegūt Baltijas valstu vērtības ārzemēs.

Latvijas valsts arhīva dokumenti liecina, ka jautājums par savstarpējo pretenziju kārtošanu aktualizējies, sākot ar 1947. gadu. Turpmākajos gados starp PSRS Finansu ministriju un LPSR Finansu ministriju norisinājusies visai intensīva sarakste, galvenokārt tādēļ, lai noskaidrotu, kāda situācija attiecībā uz ārzemnieku īpašumiem un finansu ieguldījumiem Latvijā bijusi līdz Latvijas okupācijai. Kā jau norādīts, daudzi Latvijas arhīvi 1940. un 1941. gadā tika aizvesti, taču bija jāņem vērā arī fakts, ka daudzi dokumenti bija gājuši bojā Otrā pasaules kara laikā, it īpaši tā beigu posmā. Līdz ar to noskaidrot dažādu pretenziju un saistību pamatotību nebija ne viegli, ne vienkārši. Turklāt bija jāņem vērā fakts, ka PSRS iestādes vienmēr centās ārzemnieku pretenzijas padarīt nenozīmīgākas, bet savas prasības pret ārzemniekiem — lielākas.

Sarunas par pretenziju nokārtošanu turpinājās daudzus gadus, un tikai piecdesmito gadu beigās un sešdesmito gadu sākumā tika sākta vienošanās dokumentu sagatavošana ar Dāniju, Holandi, Norvēģiju, citām valstīm, kuras bija izvirzījušas pretenzijas sakarā ar padomju nacionalizācijas nodarītajiem zaudējumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Visu šo laiku īpaši aktuāls bija Latvijas zelta jautājums, kurš tika “atrisināts” 1967. gadā, kad PSRS Ministru Padomes priekšsēdētājs A. Kosigins noslēdza attiecīgu vienošanos ar Lielbritānijas premjerministru H. Vilsonu. Tika nolemts, ka Anglijas bankā glabātais Baltijas valstu zelts tiks izmantots, lai atmaksātu britu akcionāriem par Padomju Savienības izdotajām parādzīmēm un par Baltijas valstīs nacionalizētajiem britu īpašumiem.

Jāpiebilst, ka visai plašu, faktiem bagātu rakstu “Latvijas zelts Anglijas bankā” 1995. gadā “Daugavas Vanagu” fonda izdotajā grāmatā “Latvieši Lielbritānijā” publicējis Indulis Kažociņš, izsekodams šā zelta fonda vēsturei kopš tā izveidošanas līdz pat Latvijas valstiskās neatkarības gadiem.

Bet turpmāk publicētie Latvijas Valsts arhīva dokumenti galvenokārt ir pirmpublicējumi.


Budžetu un kredītu pārvaldes norādījums par fondu un kapitālu pārskatu sastādīšanu

Telefongramma
Rīgā, 1940.g. 15. novembrī

 Sakarā ar budžeta projekta sastādīšanu 1941. gadam lūdzam steidzami, šodien līdz pulksten 14. piesūtīt Finansu tautas komisariātam krievu valodā pārskatu par Jūsu iestādes rīcībā esošiem valsts fondiem un kapitāliem. Pārskatā jābūt šādām ziņām:

1) fonda, resp., kapitāla nosaukums un īss apraksts par tā izcelšanos un mērķiem;

2) bilance š.g. 1. novembrī;

3) pielikumi pie katra svarīgākā bilances posteņa, kā: aizdevums, vērtspapīru nosaukums un summa, debitoru un kreditoru un citu tamlīdzīgu savienotu kontu saraksti.

Pārskats 5 eksemplāros nododams Finansu Tautas Komisariāta valsts grāmatvedībā, 458. istabā.

Budžetu un Kredītu pārvaldes priekšnieks V.Bastjānis
LVA, 327.f., 1. apr., 660. l., 6.lp. Oriģināls

 Finansu tautas komisariāta Kredītu un banku daļas priekšnieka A. Cielava izziņa par valsts zelta fondu

Valsts zelta fonds

Fonds nodibināts 1920. gada 20. martā (V.V.68) — (“Valdības Vēstnesis” — J.R.) Fonds garantē Valsts kredītzīmju un metāla naudas izlaidi. Pirmie līdzekļi ienāca ziedojumu veidā un no konfiskācijas.

Fonda vajadzībām par valsts un budžeta brīvām summām ir iegādāti dārgmetāli. Fondā ir arī ieskaitītas, pamatojoties uz miera līgumu ar PSRS, saņemtās zelta monētas par 4 miljoniem rubļu.

Fonda bilance
Aktīvs

Speciālo līdzekļu rēķins Valsts bankā (zelts) Ls 15 181 511 21
(Zelts glabājas Londonā — “Banks of England” 2683.822.2111 gr
un Rīgā, Valsts bankas kantorī 338.0814 — “ —
Kopā: 2684. 160,3025 gr.
Pasīvs
Fonds Ls 15 181.511.21Kredītu un banku daļas priekšnieks
A.Cielavs

 Galvenais grāmatvedis J. Kārkliņš

LVA, 327.f, 1.apr., 660.l., 17.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 Bijušās Ārlietu ministrijas Administratīvā departamenta direktora J.Girgensona ziņojums finansu tautas komisāram par Latvijas pārstāvniecību ārzemēs likvidāciju

Bijusī Ārlietu ministrija
Administratīvais departaments
Nr.9.094.1(40) 48
Rīga, Tiesu pils, 1941.gada 7.martā

 Atsaucoties uz Finansu tautas komisariāta š.g. 5.marta cirkulāro vēstuli Nr.V67 bijušās Ārlietu ministrijas Likvidācijas daļai un telefona sarunu ar Kredītu un banku daļu, paziņoju likvidatora biedra A.Jablonska prombūtnē, ka pagājušā gada 5.augustā visām bijušajām Latvijas pārstāvniecībām ārzemēs tika dota cirkulāra vēstule par to, ka visas ārzemēs esošās vērtības — vēstniecību ēkas, inventārs, čeki, nauda, arhīvi u.c. — ir jānodod tuvākajai PSRS pārstāvniecībai.

Ziņas par šās cirkulārās vēstules rīkojuma izpildi Likvidācijas daļā ienāca ļoti ierobežotā skaitā.

Viss bijušās Ārlietu ministrijas arhīvs pagājušā gada 27.septembrī tika nodots Rīgā PSRS valdībai pārsūtīšanai uz Maskavu Ārlietu tautas komisariātam, uz kurieni arhīvs tajā pašā dienā nosūtīts.

Tā kā Finansu tautas komisariāts 1941.gada budžetā izsvītroja naudas līdzekļus bijušās Ārlietu ministrijas Likvidācijas daļas uzturēšanai, tad šī daļa savu darbību pārtrauca š.g. 1.janvārī.

Varam vēl piebilst, ka bijušo Latvijas pārstāvniecību saraksts ir ievietots Valsts adresu kalendārā 1940.gadam 87.–112.lappusē.

Bijušās Ārlietu ministrijas Administratīvā departamenta
direktors
J.Girgensons

 Finansu tautas komisariātam
Par tulkojuma pareizību: referents
A.Braunšteins

LVA, 327.f., 1.aapr., 193.l., 50.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

Latvijas PSR Finansu ministrijas izziņa par Latvijas valdības zelta fondu

Fonds nodibināts ar buržuāziskās valdības 1920.gada 20.marta rīkojumu par kases zīmju un monētu kalšanas nodrošināšanu.

Zelts stieņos atrodas:
Bank of England, Londonā — 2.683.822,2211 gr.

Latvijas Bankā 338,0814 gr.
Kas pēc zelta cenas Londonā uz 1937.gada 31.XII sastāda 5.655,962945=15.181.511,21 lats.

Pēc zelta fonda bilances uz 1944.gada 1.aprīli, kuru sastādīja Vācu finansu ģenerāldirekcija Latvijā, uz 1944.gada 1.aprīli Bank of England atradās —

2. 977 438.4340 gr.par summu 17.596.661,13 rubļi, minētā summa aprēķināta pēc Maskavas Valsts bankas kursa 1940.g.31.XII — 5,91 rublis par 1 zelta gramu.

Zelta fonds atradās buržuāziskās Latvijas Finansu ministrijas pārziņā, un likumā par šo fondu ir teikts, ka zeltu ir aizliegts izlietot valsts izdevumiem, bet ir atļauts izlietot tikai valsts kases zīmju dzēšanai.

Fonds ir izveidots:

1) no 4766.382,50 Krievijas zelta rubļiem, kuri no Padomju Savienības saņemti pēc miera līguma;
2) buržuāziskās valdības veiktās dārgmetālu konfiskācijas;
3) dažām dāvanām, kuras saņemtas no Sieviešu palīdzības korpusa;
4) ar zelta pirkumu uz valsts kasu brīvo līdzekļu rēķina un
5) speciālajiem kredītiem, kuri šiem mērķiem paredzēti buržuāziskās Latvijas valsts budžetā.

Krievijas zelta rubļi pakāpeniski laika posmā no 1922.līdz 1938.gadam pārvesti uz Londonu un apmainīti pret zeltu stieņos.

Latvijas PSR Finansu ministrijas kancelejas priekšnieks Cielavs

LVA, 327.f., 1.apr., 19.l., 1.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 Paskaidrojums par Latvijas aizņēmumu Francijā

Finansu tautas komisariāts
Kredītu un banku daļa
Rīgā, 1941.g. 8.martā

Paskaidrojuma raksts par valsts aizņēmumu Francijā

Parāds radās sakarā ar Latvijas karavīru uzturēšanu un pārvešanu no Tālajiem Austrumiem uz dzimteni 1918.–1920.g.

Saskaņā ar 1931.g. 15.maijā noslēgto līgumu starp Latvijas valdību un Franciju parāda summa noteikta par 4.500.000 frankiem. Parāda nodrošināšanai izdotas piecas parādu saistības par 900000 frankiem katra; maksājuma termiņš no 1932.g. 1.jūlija līdz 1936.gada 1.jūlijam.

Parāda dzēšana netika veikta uz Francijas valdības paskaidrojuma pamata, ka tā ir ar mieru Latvijas maksājumus atlikt līdz tam laikam, kamēr Francija atsāks savus maksājumus Anglijai un Amerikai.

Līgumā procenti par šo aizņēmumu nav paredzēti. Iemaksas jāizdara Francijas valūtā sabiedriskās bankas Centrālajā kasē Parīzē.

Kredītu un banku daļas vadītājs A.Cielavs
Galvenais grāmatvedis
J.Kārkliņš

LVA, 327.f., 1.a.apr., 194.l., 78.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

 Latvijas prasību un saistību saraksts attiecībā pret Franciju

Pēc stāvokļa 1941. gada 1. martā

 

Prasības

Saistības

 
 

(aktīvs)

(pasīvs)

 

Zelts ārzemēs

5.909,715*

—

 

Korespondentu rēķini

10 703

99 951

 

Neizlietoto akredetīvu atlikumi

0,385

—

 

Nenomaksāto inkaso dokumentu atlikumi

5,033

0,656

 

Ārzemnieku ieguldījumi banku

     

pamatkapitālos (pasīvs)

—

—

 

Ārvalstu vērtspapīri, kuri pieder bankām (aktīvs)

—

—

 

Ārvalstu iestāžu un personu parādi (aktīvs)

1918

—

 

Parāds ārvalstu iestādēm, firmām

     

un personām (pasīvs)

—

4753

 

Ārvalstu iestāžu un personu tekošie rēķini

     

un noguldījumi (pasīvs)

—

70 188

 

Klīringa rēķini

—

—

 

Citas prasības un saistības

55 000

—

 
 

Kopā

5 982,754

175 548

Aiz sadaļas

     

Glabāšanā pieņemtie vērtspapīri

0,517

898 552

 

 LVA, 327.f., 1.a apr., 194.l., 6.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
* Pēc citiem dokumentiem spriežot, vērtība norādīta rubļos — J.R.

 Paskaidrojuma raksts par valsts aizņēmumu Anglijā

Finansu tautas komisariāts
Kredītu un banku daļa
Rīgā, 1941. gada 8. martā

 Parāds radās sakarā ar kara materiālu piegādi 1919. gadā un pakalpojumu sniegšanu Latvijas kara laikā, kā arī par izdevumiem, pārvedot Latvijas karavīrus no Vladivostokas uz dzimteni.

Līgums noslēgts 1925. g. 13. augustā un Saeimas ratificēts 1926. gada 12. februārī, bet spēkā stājās tā publicēšanas dienā, 1926. gada 15. februārī. Pēc līguma kapitālā parāda summa 1 303.000 —/Anglijas mārciņas un procenti 997.000 — Anglijas mārciņas, pavisam 2. 300 000. –/– Anglijas mārciņas.

Parāds ir nodrošināts ar valdības parāda saistībām, kuras ir paredzēts nomaksāt: no 1926. g. līdz 1936. g. 37 500.— /Anglijas mārciņas katrā pusgadā/, t.i., katra gada 1. janvārī un 1. jūlijā./ Parāda dzēšanai līdz 1931. gada 1. janvārim pavisam nomaksāti 375.00.—/Anglijas mārciņas. Parāda atlikums 1. 925.000.—/Anglijas mārciņas.

Pēc valsts parāda saraksta nenomaksātā kapitāla un procentu summa 1941. gada 1. janvārī sastāda:

kapitāls 747 500.—/ Angl. mārciņas

procenti 103 200.—/ Angl. mārciņas

Ar Lielbritānijas valdības atļauju maksājumi no 1931. gada 1. jūlija līdz 1932. gada 1. janvārim par 75 000 sterliņu mārciņām bija pagarināti uz 10 gadiem, pieskaitot 3% gadā no 1933. gada 1. jūlija līdz 1943. gada 1. jūlijam. Lielbritānijas valdība atlika arī visus turpmākos maksājumus. Speciāla līguma par maksājumu atlikšanu nav. Izejot no vienošanās par 1931./32. gada maksājumu atlikšanu, var pieņemt, ka arī par citiem atliktajiem maksājumiem nāksies maksāt ne vairāk par 3% gadā.

Nesamaksātie procenti, ieskaitot 3% gadā, 1941. gada 1. janvārī sastāda:

no atliktās summas 75 000. –/– 16 875/ – Angl. mārc.
no pārējiem kārtējiem 687.500 –/– 86 325 –/– Angl. mārc.
maksājumiem.
Aprēķins izdarīts, atsevišķi saskaitot procentus par katru laikā nenomaksāto summu.
Augstāk minētie maksājumi ir jāiemaksā Anglijas bankā.

Kredītu un banku daļas vadītājs A. Cielavs
galvenais grāmatvedis
J. Kārkliņš

 Pielikumā: 1. Likums par līgumu starp Latviju un Lielbritāniju attiecībā par kara laika piegādēm.
2. Līgums starp Latvijas valdību un Lielbritānijas valdību par parādu par kara laika piegādēm.*

LVA, 327.f., 1.a apr., 193.l., 43., 44.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas * Netiek publicēti

  Latvijas banku prasību un saistību saraksts attiecībā pret Angliju

Pēc stāvokļa uz 1941.gada 1.martu

 

Prasības

Saistības

 
 

(aktīvs)

(pasīvs)

 

Zelts aiz robežas

—

—

 

Korespondentu rēķini

—

39,–

 

Neizmantoto akredetīvu atlikumi

—

—

 

Ārvalstu vērtspapīri, kuri pieder bankām (aktīvs)

—

—

 

Ārzemnieku ieguldījumi banku

     

pamatkapitālos (pasīvs)

—

20,–

 

Ārvalstu iestāžu un personu parādi (aktīvs)

2.188,50

—

 

Parāds ārzemju iestādēm, firmām

     

un personām (pasīvs)

—

53.296,-

 

Ārzemju iestāžu un personu tekošie rēķini

     

un noguldījumi (pasīvs)

—

7.265,64

 

Klīringu rēķini

—

—

 

Citas prasības un saistības

—

—

 
 

Kopā:

2.188,50

60.620,64

Latvijas bankas centrālās nodaļas Likvidācijas daļa

LVA, 327.f., 1.a apr., 193.l., 5.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

Paskaidrojuma raksts par Rīgas pilsētas aizņēmumu Anglijas bankā

Rīgā, 1941.gada 14.martā

Parāds radās 1934.gadā saskaņā ar līgumu, kurš bija noslēgts starp Rīgas pilsētu un “Lazard Brothers&Co.Ltd” banku Londonā par aizdevuma, kuru Rīgas pilsēta saņēma 1914.gadā, nomaksāšanu (noregulēšanu). 1914.gadā Rīgas pilsēta saņēma no augstāk minētās bankas aizdevumu 1322.751 angļu mārciņu apmērā par 4,5% gadā.

Aizņēmums izmantots, lai attīstītu elektriskās stacijas, ūdensvadu un kanalizāciju, uzceltu kazarmas un karaspēka telpas, samaksātu Pilsētas lombarda parādus un nodrošinātu to ar apgrozības līdzekļiem, lai iegādātos nekustamo īpašumu, uzceltu mācību iestāžu ēkas un apmierinātu citas dažādas pilsētas vajadzības.

Maksājumi pēc aizņēmuma notika līdz 1917.gadam, pa šo laiku tika nomaksāts 40.911 angļu mārciņas. Palika parāds — 1.281 840 angļu mārciņas.

1934.gada 13.jūlijā tika panākta vienošanās par šā parāda maksājumu atjaunošanu, par ko noslēgts augstāk pieminētais līgums. Saskaņā ar šo līgumu un vēlāko papildinājumu parāds ir samazināts līdz 60% no nominālās summas un faktiski sastāda — 769104 angļu mārciņas. Pēc šā samazinātā parāda no 1934.gada 13.jūlija ir jāmaksā 4% gadā. Procenti, kuri sakrājušies līdz šim datumam, tiek nomesti.

Saskaņā ar līguma 7.pantu pilsēta ir samaksājusi Lazardam 2500 angļu mārciņas, lai segtu izdevumus par visām rūpēm, lai šis likums stātos spēkā. Rīgas pilsēta parādu nomaksāja tikai pēc tām ķīlām, kuras atrodas ārzemēs. Tamdēļ ķīlas ir jāpaziņo un jānodod Lazardu kantorim apzīmogošanai.

Līdz 1944.gada 14.novembrim Rīgas pilsētai par šo aizņēmumu ir jāmaksā tikai procenti — divas reizes gadā: 14. maijā un 14.novembrī.

Paša parāda dzēšana sākas 1944.gada 14.novembrī un turpinās līdz 1984.gada 14.novembrim. Nenomaksātie procenti uz 1940.gada 20.novembri sastāda 33657 (10 angļu mārciņas). Uz nenomaksāto procentu, komisijas un citu sīko izdevumu rēķina tekošajā rēķinā par labu Rīgas pilsētai uz 1940.gada 20.novembri pie Lazardiem atrodas 16.270.15/1 angļu mārciņas.

Saskaņā ar likumu par valsts piedalīšanos 8.aizņēmuma noregulēšanā (skat.pielikumu) 15% no visiem maksājumiem, kurus izdara Rīgas pilsēta, lai nomaksātu sava aizņēmuma kapitālu un procentus, sedz valsts.

Aizņēmuma maksājumi ir jāizdara Lazardu bankā Londonā.

Latvijas valdība Lazardam izsniedza reversalu, saskaņā ar kuru valdība apņēmās sekot, lai Rīgas pilsēta izpildītu līguma saistības.

Pielikumā: 1) Līgums starp Rīgas pilsētu un brāļu Lazardu banku Londonā.*
2) Likums par Valsts piedalīšanos Rīgas pilsētas 8.aizņēmuma noregulēšanā.
3) Papildinājums augstāk minētajam likumam.
4) Saistības (reversals).
5) Obligācijas paraugs.**

Valsts ieņēmumu pārvaldes likvidācijas nodaļas priekšnieks A.Cielavs
Galvenais grāmatvedis
J.Kārkliņš

LVA, 327.f., 1.aapr., 193.l., 51., 52.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas * Netiek publicēts ** Netiek publicēts

 Likums par valsts piedalīšanos Rīgas pilsētas astotā aizņēmuma (1913./1914.gadā) kārtošanā

(V.V.165.n.27.jūl.) Rīgā, 1934.g. 24.jūlijā

 1. Piecpadsmit procenti no visiem periodiskiem maksājumiem, kurus izdarīs Rīgas pilsēta sava 1913./1914.gada aizņēmuma kapitāla un procentu samaksai uz izlīguma pamata ar parādzīmju turētājiem, sedzami no valsts līdzekļiem. Attiecīgās summas uzņemamas katru gadu valsts budžetā, un tās uzskatāmas kā neatmaksājams valsts pabalsts Rīgas pilsētai šā parāda nokārtošanai.

2. Šis likums stājas spēkā izsludināšanas dienā.

Ministru prezidents K.Ulmanis
Finansu ministrs
L.Ēķis

LVA, 327.f., 1.a apr., 193.l., 59.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

 Papildinājums likumā par valsts piedalīšanos Rīgas pilsētas astotā aizņēmuma (1913./1914.gadā) kārtošanā

(V.V.58.n., 11.martā)
Rīgā, 1939.g. 10.martā

 Likuma par valsts piedalīšanos Rīgas pilsētas astotā aizņēmuma (1913./1914.gadā) kārtošanā (Lik.Nr.1934.g.213) 2.pantu atvietot ar sekojošo:

2. Pirmā pantā minētais valsts pabalsts izsniedzams Rīgas pilsētai, skaitot no 1934.g. 14. jūlija, ja pēdējā kārtotu, uz 1934.g. 4.augusta līguma pamata, ar Lazard Brothers Co.Ltd., Londonā, vai ar atsevišķiem parādzīmju turētājiem noslēgtos izlīgumus.

Valsts un Ministru prezidents K.Ulmanis

LVA, 327.f., 1.a apr., 193.l., 60.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

 Finansu ministrijas saistības par Rīgas pilsētas aizņēmuma izpildi

Rīga, 1939.g. 13. aprīlī

 Saistības (reversāls)

Pamatojoties uz Ministru kabineta 1939. gada 29. marta lēmumu un ar galvaspilsētas Rīgas piekrišanu, Latvijas Finansu ministrija apņemas sekot tam, lai galvaspilsēta Rīga regulāri izpildītu savas saistības, kuras tā nākotnē uzņemsies ar Lazard Brothers Co. Ltd. noslēgtajām vienošanām vai ar Rīgas pilsētas 1913. /1914. gada aizņēmuma parādzīmju turētājiem par minētā aizņēmuma atjaunošanu, jo šīs vienošanās noslēgtas apstākļos, kuri ir vienādi ar līgumu starp Rīgas pilsētu un Lazard Brothers Co.

Ja galvaspilsēta Rīga kaut kādu iemeslu dēļ neizpildīs laikā vai tādos apmēros, kādus paredz līgums, savus maksājumus attiecībā pret Lazard Brothers Co. Ltd., tad Latvijas Finansu ministrija apņemas pēc Lazard Brothers Co. Ltd. pirmā pieprasījuma aizturēt no dažādiem nodokļiem un citiem valsts maksājumiem Rīgas pilsētai to summu, kāda, saskaņā ar līgumu pienācās Lazard Brothers Co. Ltd.

Aizturēto summu Latvijas Finansu ministrija apņemas pārsūtīt Lazard Brothers Co. Ltd. uz Rīgas pilsētas rēķina un tās vietā.

Bez tam Latvijas Finansu ministrija paziņo, ka Rīgas pilsētas maksājumi Lazard Brothers Co. Ltd. netiks ne atlikti, ne pārtraukti ne ar kādiem pastāvošajiem, ne nākotnē izdodamajiem lēmumiem, kuri attiektos uz valūtas izvešanas regulēšanu.

Šīs saistības (reversāls) sastādītas latviešu un angļu valodā, pie kam oriģinālteksts ir latviešu.

Finansu ministrs A. Valdmanis
Valsts saimniecības departamenta direktors
I. Skujevics

LVA, 327.f., 1.a apr., 193.l., 61. lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

 Aprēķins pa Angliju pēc stāvokļa uz 1941. gada 20. janvāri

Saskaņā ar ziņām, kuras saņemtas no Latvijas PSR tautas komisariātiem un Vissavienības iestādēm un uzņēmumiem Latvijas PSR teritorijā

Aktīvs (mūsu prasības)

1. Vērtspapīri un ilgtermiņa ieguldījumi

— 492 905,36 rbļ.

2. Tek. rēķini un noguldījumi ārzemju bankās

— 9312 550,04 rbļ.

3. Avansi

— 131 675,20 rbļ.

4. Parādi par preču piegādēm (bez akreditīviem)

— 1832 181,27 rbļ.

5. Parādi par transporta un apdrošināšanas operācijām

— 1607 655,94 rbļ.

6. Citi

— 1358 270,45 rbļ.

Pasīvs (mūsu saistības)

 

7. Vērtspapīri un ilgtermiņa ieguldījumi

— 64 025 424,79 rbļ.

8. Avansi

— 36 627,71 rbļ.

9. Parādi par preču piegādēm (bez akreditīviem)

—

10. Parādi par transporta un apdrošināšanas operācijām

— 250 692,85 rbļ.

11. Citi

— 3199 661,32 rbļ.

Kopā:

75 505 214,73 rbļ.

Saldo:

60 769 976,43 rbļ.

Kredītu un banku daļas vadītājs A.Cielavs

LVA, 327.f., 1.a apr., 193.l., 204.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 Latvijas PSR ārlietu ministra O. Jurāna lūgums sniegt ziņas par norēķiniem ar Norvēģiju

Slepeni, Nr. 74s/551
Latvijas PSR finansu ministram Latvijas PSR Ārlietu ministrija
biedram A. Tabakam 1947. gada 24. jūlijā

 Lūdzu paziņot Jūsu rīcībā esošās ziņas par norēķiniem par norvēģu preču piegādēm uz Latviju līdz tās pievienošanai Padomju Savienībai, kā arī ziņas par Norvēģijas pilsoņu īpašumiem Latvijas PSR.

Tāpat lūdzu dot ziņas par mūsu pretenzijām pret Norvēģijas pilsoņiem.

Latvijas PSR ārlietu ministra vietnieks O.Jurāns

LVA., 327.f., 1.a apr., 191.l., 1.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 Latvijas PSR Republikas Patērētāju biedrību savienības izziņa par Zviedrijas firmas akcijām

Slepeni, Nr. 134s
Latvijas PSR Finansu ministrijai Latvijas PSR
Atbildot uz Republikas Patērētāju biedrību savienība
1947. g. 18.X Nr. 151s 1947. gada 21.oktobrī

 Latvijas Patērētāju biedrību savienībai, kas ir “Turības” tiesību pārņēmēja, ir zviedru firmas “Latvijas Import Fermedling” akcijas par summu 30 tūkstoš kronas. Akcijas glabājās Valsts bankas Latvijas republikāniskajā kantorī un pēc PSRS Centrālās savienības 1946. gada 21. decembra rīkojuma Nr. 400 — Valsts bankas kantoris akcijas nosūtīja uz Maskavu Ārējās tirdzniecības ministrijas Juridiskajai daļai.

Citu debitoru parādu Zviedrijas firmām Latvijas patērētāju biedrību savienības sistēmā nav.

Latvijas patērētāju biedrību savienības prezidija priekšsēdētājs A. Porjadins

LVA, 327.f., 1.a apr., 191.l., 28.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 Valsts elektrotehniskās rūpnīcas direktora izziņa par pretenzijām pret Zviedrijas firmām un organizācijām

Slepeni, Nr. 380s.
PSRS Sakaru līdzekļu rūpniecības ministrija
Latvijas PSR Finansu ministrijai Valsts elektrotehniskā fabrika
1947. g. 25. XI

 Atbildot uz Jūsu 1947. gada 18. oktobra vēstuli, paziņojam, ka rūpnīcā VEF nav saglabājušies nekādi dokumenti, pēc kuriem varētu konstatēt, vai ir bijušas kaut kādas pretenzijas pret Zviedrijas firmām un organizācijām, jo rūpnīcas bilances un atskaites par laiku līdz 1944. gada 13. oktobrim vācu iebrucēji ir iznīcinājuši vai aizveduši.

Rūpnīcas direktors Gaile

LVA, 327.f., 1.a apr., 191.l., 45.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 Rīgas muitas priekšnieka izziņa par Zviedrijas firmu dokumentu meklēšanu

Slepeni
Latvijas PSR finansu ministram Rīgas muita
biedram A.Tabakam Slepenā daļa
Atbildot uz Jūsu 1947.g. 18.X — Nr.151s 1947.gada 13.novembrī

 Neraugoties uz pieņemtajiem mēriem, lai sameklētu dokumentus, kas apstiprinātu Rīgas un Liepājas muitas pretenzijas pret dažādām Zviedrijas karoga kuģu ekipāžu personām par summu 31049,27 rbļ., mums neizdevās pat atrast šo dokumentu pēdas.

Pēc bijušā Rīgas muitas kalpotāja 1944.gadā biedra A.Poritera paziņojuma, visus dokumenus, kuri atradās muitas telpās, vācu iebrucēji 1944.gada septembrī, t.i., pirms atkāpšanās no Rīgas, sadedzināja, par ko arī sastādīts šeit pievienotais akts.

Pielikumā: Akts uz 1 lapas

Rīgas muitas priekšnieks A.Pervušins

LVA, 321.f., 1.a apr., 191.l., 35.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 Ārlietu juristu kolēģijas lūgums nosūtīt materiālus par padomju kreditoru pretenzijām pret Zviedrijas firmām un organizācijām

Slepeni, Nr.273s
Latvijas PSR finansu ministram Ārlietu juristu kolēģija
biedram A.Tabakam Maskava 1947.g. 27.decembrī

 Ar 1947.gada 12.jūlija vēstuli Nr.17–15/2s PSR Savienības finansu ministra vietnieks biedrs A.Poskonovs vēlreiz vērsa Jūsu uzmanību uz ārkārtīgi svarīgo darba nozīmi, lai savāktu visus nepieciešamos materiālus, kuri apstiprina padomju kreditoru pretenzijas pret zviedru firmām un organizācijām, lūdza Jūs pieņemt visus mērus, lai paātrinātu augstāk minēto materiālu un ziņu saņemšanu.

Neraugoties uz to, kā arī uz š.g. oktobrī Ārlietu juristu kolēģijas sniegto palīdzību Latvijas Finansu ministrijai materiālu vākšanas darba organizācijā, mums līdz šim laikam nav no Jums nekādu materiālu un ziņu.

Sakarā ar to, ka 1948.gada janvārī mums ir jāiesniedz PSRS Finansu ministrijai dienesta ziņojums par augstāk minēto materiālu savākšanu un viņu vērtību, mēs noteiktā veidā lūdzam Jūs steidzamā kārtā izsūtīt mums visus materiālus un ziņas, kuras Jūs šajā lietā esat saņēmuši.

Ārlietu juristu kolēģijas priekšsēdētāja vietnieks V.Medovs

LVA, 327.f., 1.a apr., 191.l., 51.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 Latvijas PSR finansu ministra vietnieka F.Manoilo informācija par Latvijas PSR ministriju un resoru prasībām Zviedrijas firmām

PSR Savienības Finansu ministrijai Slepeni
Juridiskajam birojam 1948.gada 24.janvārī

 Ar šo nosūtu materiālu, kurš ir saņemts no Latvijas PSR vienpadsmit ministrijām un resoriem par prasībām pret Zviedrijas firmām.

Kā redzams no šī materiāla, tad gandrīz visas ministrijas un resori ziņo, ka visus prasījumu dokumentus vācu iebrucēji ir iznīcinājuši. Tikai Valsts bankas Republikāniskais kantoris un Latvijas Patērētāju biedrību savienība ziņo, ka pie viņiem esošie dokumenti nosūtīti uz Maskavu savām centrālajām iestādēm, lai šīs prasības piedzītu. Pie tam, pēc Valsts bankas ziņām, nauda pēc šīm prasībām ir jau saņemta.

Daži resori vēl nav devuši atbildi uz mūsu prasībām par minēto jautājumu. Viņi turpina pētījumus par vācu laikā noslēpto dokumentu atrašanās vietu par šīm prasībām. Pēc tam, kad viņi iesniegs papilddokumentus, mēs par to Jums paziņosim. (..)

Latvijas PSR finansu ministra vietnieks Manoilo

LVA, 327.f., 1.apr., 192.l., 1.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Latvijas PSR finansu ministra A.Tabaka informācija par materiāliem PSRS Finansu ministrijā

2/II–48.g.

 Materiāli par Latvijas pretenzijām pret citām valstīm tika sastādīti 1940.–41.gadā un nosūtīti PSRS FTK [Finansu tautas komisariātam] un ĀTTK [Ārējās tirdzniecības tautas komisariātam]. Minētie materiāli atrodas PSRS Finansu ministrijas Valūtas daļas arhīvā.

Ņemto vērā, ka materiālu apjoms ir liels (70–80 kg rakstāmpapīra), LPSR Finansu ministrija uzskata par neiespējamu pilnīgi tos nokopēt ne ar Finansu ministrijas spēkiem, ne ar Pastāvīgās pārstāvniecības spēkiem.

Uzskatu, ka Ārlietu ministrijai ir nepieciešams komandēt savu darbinieku atlasīt un nokopēt ministrijai nepieciešamos materiālus.

A.Tabaks

LVA, 270.f., 2.apr., 723.l., 167.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Latvijas PSR Ministru Padomes rīkojums par PSRS Finansu ministrijā esošo materiālu kopēšanu

Latvijas PSR Ministru Padomes
Rīkojums Nr. 90r
1948.gada 6. februārī

 1. Uzdot Latvijas PSR Ārlietu ministrijai (b. Valeskalns) un Latvijas PSR Finansu ministrijai (b.Tabaks) steidzami komandēt savus pārstāvjus uz PSR Savienības Finansu ministriju, lai noņemtu kopijas trijos eksemplāros no materiāliem, kuri tās arhīvā atrodas no 1941. gada, jautājumā par Latvijas īpašuma un finansu pretenzijām pret citām valstīm un citu valstu — pret Latviju.

2. Darba organizāciju kopiju noņemšanai no minētajiem materiāliem uzdot Latvijas PSR Ministru Padomes pastāvīgajam pārstāvim PSRS Ministru Padomē biedram Bergam.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks M. Plūdonis

LVA, 270. f., 2. apr., 723. l., 165. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

    Izziņa par Latvijas un citu valstu īpašuma un finansu savstarpējām pretenzijām

Latvijas PSR finansu ministram biedram A.Tabakam 24. maijā 1948. gadā

Pamatojoties uz Latvijas PSR Ministru Padomes 1948. gada 6. februāra rīkojumu Nr. 90r, es kopā ar Latvijas PSR Ārlietu ministrijas pārstāvi biedru Bambīti noņēmām kopijas trijos eksemplāros no tiem materiāliem, kuri no 1941. gada atrodas PSR Savienības Finansu ministrijā, jautājumā par Latvijas īpašuma un savstarpējām finansu pretenzijām pret citām valstīm un citu valstu pret Latviju, un konkrēti šādām valstīm:

1. Anglija

— 254*

2. Argentīna

— 12

3. Austrālija

— 2

4. Afganistāna

— 3

5. Brazīlija

— 2

6. Beļģija

— 75

7. Bogamija

— 14

8. Bulgārija

— 9

9. Ungārija

— 9

10. Grieķija

— 10

11. Vācija

— 136

12. Holande

— 15

13. Dānija

— 417

14. Ēģipte

— 3

15. Itālija

— 50

16. Spānija

— 3

17. Ķīna

— 6

18. Kanāda

— 3

19. Kuba

— 1

20. Lihtenšteina

— 3

21. Luksemburga

— 2

22. Norvēģija

— 62

23. Portugāle

— 4

24. Persija

— 2

25. Peru

—2

26. Palestīna

— 12

27. Polija

— 10

28. Rumānija

— 17

29. ASV

— 91

30. Slovākija

— 5

31. Sīrija

— 6

32. Tunisa

— 1

33. Turcija

— 23

34. Transvāle

— 2

35. Urugvaja

— 3

36. Somija

— 46

37. Francija

— 79

38. Čehoslovākija

— 19

39. Zviedrija

— 236

40. Šveice

— 79

41. Dienvidslāvija

— 6

42. Dienvidamerika

— 1

43. Dienvidāfrika

— 3

44. Japāna

— 8

45. Dažāda sarakste — 90

 

1496

 

 Lūdzu Jūs dot rīkojumu Specdaļai vienu eksemplāru atstāt Specdaļā, bet pārējos nosūtīt pēc piederības.
Borisova

LVA, 327.f., 1.a apr., 192. l., 44. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
* Šie cipari, acīmredzot lappušu skaits, pierakstīti vēlāk ar roku — J.R.

 PSRS Finansu ministrijas Valūtas pārvaldes lūgums sniegt paskaidrojumu jautājumā par konfiscētajiem vērtspapīriem

Slepeni
Nr. 13292/2s
Latvijas PSR finansu ministram PSRS
biedram A. Tabakam Finansu ministrija
Atbildot uz Nr. 01-25/322 1948.g. 2.VIII

 SRS Finansu ministrijas Valūtas pārvaldē griezās pils. Vilks, kurš dzīvo Rīgā, ar lūgumu atdot vērtspapīrus (akcijas), kuras viņš 1940. gadā saskaņā ar Latvijas PSR Ministru kabineta 1940.g. 8.VIII lēmumu “Par vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas pārtraukšanu” nodevis bijušās Latvijas bankas centrālajā nodaļā.

Valūtas pārvalde lūdz paskaidrot, vai minētais lēmums paredz Latvijas bankas pieņemto vērtspapīru konfiskāciju vai arī īpašniekam var tikt izmaksāts vērtspapīru rubļu ekvivalents to realizācijas gadījumā.

Valūtas pārvaldes priekšnieks L. Kadiševs

LVA, 327.f., 1.a apr., 192.l., 45. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 PSRS Finansu ministrijas Valūtas pārvaldes atkārtots lūgums sniegt paskaidrojumu vērtspapīru jautājumā

Slepeni
Nr. 1339/2s
Latvijas PSR finansu ministram PSRS
biedram A.Tabakam Finansu ministrija
Uz Nr. 01-25/322 1948.g. 1/XI

 PSRS Finansu ministrijā otro reizi griezās pilsonis Vilks, kurš dzīvo Rīgā, ar lūgumu par amerikāņu firmu vērtspapīru, kurus viņš it kā kļūdas dēļ 1940. gadā nodevis bijušās Latvijas bankas centrālajai nodaļai.

Sakarā ar to PSRS Finansu ministrijas Valūtas pārvalde otro reizi lūdz paskaidrot, vai Latvijas PSR Ministru Kabineta 1940.g. 8.VIII lēmums “Par vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas pārtraukšanu” paredz vērtspapīru ārzemju valūtā nodošanu un vai ir iespējama to atdošana īpašniekam tādā veidā, lai tie tiktu nodoti uz inkasso un šajā gadījumā īpašnieks varētu saņemt šo vērtspapīru rubļu ekvivalentu.

Valūtas pārvaldes priekšnieka vietnieks S.Iļvovskis*

LVA, 327. f., 1.a apr., 192. l., 52 lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
* LPSR Finansu ministrijas paskaidrojumu šajā lietā pagaidām nav izdevies atrast. — J.R.

 PSRS Finansu ministrijas Valūtas pārvaldes lūgums pārbaudīt Norvēģijas finansu pretenzijas Latvijā

Nr.26–403
Latvijas PSR finansu ministram PSRS Finansu ministrija
biedram F.Manoilo 1957.g. 1.IV

 Ar šo nosūtu Norvēģijas finansu pretenziju Latvijā papildsarakstu, PSRS Finansu ministrijas Valūtas pārvalde lūdz steidzami pārbaudīt uz vietas pretenziju pamatotību un nosūtīt ministrijai dokumentus, kuri apstiprina vai noraida minētās pretenzijas.

Pielikumā: minētais uz 1 lapas.

Valūtas pārvaldes priekšnieks A.Šatovs
LVA, 327.f., 1a. apr., 190.l., 22.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 Norvēģijas kreditori Latvijā

 

Norvēģijas kreditori

Pretenziju raksturs

1. Elza Lije,

Vienīgā dokt. Maksa Šjonfelda

Pārcenotā

meitas uzvārds

īpašuma dzīvā palikusī mantiniece

vērtība

Šjonfeldt

Mītavas šoseja 47, Rīga

300 000 kr.

2. Melitte Vasbotten,

   

meitas uzvārds

   

Konradi

Nekustamā īpašuma daļa

38 000 kr.

 

(aptieka) Džūkstē netālu

 
 

no Jelgavas, agrāk piederējusi

 
 

Georgam Vilhelmam Konradi

 

Pārtulkoja (J.Strebkovs)

LVA, 327.f., 1a.apr., 190.l., 23.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 Rīgas pilsētas Ļeņina rajona izpildu komitejas paskaidrojums jautājumā par Norvēģijas pretenzijām

Nr.1656
Latvijas PSR finansu ministram Rīgas pilsētas Ļeņina rajona darbaļaužu
biedram F.Manoilo deputātu padomes izpildu komiteja
Atbildot uz 1957.gada 9.aprīļa 1957. gada 19. aprīlī

Nr.01–40/220

 Uz jūsu pieprasījumu pārbaudīt Norvēģijas pretenzijas Latvijas PSR jautājumā par doktora Maksa Šenfeldta īpašumu Rīgas pilsētas Ļeņina rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja paziņo, ka māju Jelgavas šosejā Nr.47, kura agrāk piederēja īpašniekam doktoram Maksam Šenfeldtam, pārcenotā vērtība ir 592 710 rubļi. Īpašums nacionalizēts 1941. gadā.

Kas attiecas uz Šenfeldta mantinieci Elzu Lije, tad pēc arhīva ziņām ir noskaidrots, ka viņa dzimusi 1889. gadā, bijusi Vācijas pavalstniece un Latvijas vēstniecība 1940. gada 12. martā Elzai Šenfeldt izdevusi tranzītvīzu, ar kuru viņa tranzītā caur Latviju brauca uz Ķīnu.

Ļeņina rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētājs R.Reņķis
LVA, 327.f., 1a.apr., 190.l., 27.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 Dobeles rajona izpildu komitejas izziņa par Konradi ģimeni un īpašumu

Nr.20/447
Latvijas PSR finansu ministram Latvijas PSR Dobeles rajonabiedram Manoilo dabaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja
1957. g. 13. maijā

 Atbildot uz jūsu š.g. 9. aprīļa pieprasījumu Nr.01–40/219, Dobeles rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja paziņo, ka sarunās ar Džūkstes vecajiem iedzīvotājiem F.Lemkinsu, K.Antiņu, A.Beltiņu ir noskaidrots, ka aptiekas īpašnieks Džūkstē Konradi, pēc tautības vācietis, nomira pēc Pirmā pasaules kara un īpašumu mantoja Konradi sieva un meita (citus mantiniekus viņi neatceras), kuras Džūkstē nekad nedzīvoja un māju izīrēja, kurā atradās aptieka un veikals, aptieku kādam Gūtmanam, veikalu — Jurokovskim.

Pēc augstāk minēto veco iedzīvotāju vārdiem noskaidrots, ka Konradi sieva un meita 1939.gadā repatriējušās uz Vāciju.

Ziņu par Konradi un Vassboten pavalstniecību rajona izpildu komitejas rīcībā nav.

Aptiekas ēka kara darbības laikā bija daļēji sagrauta, un to atjaunoja Džūkstes patērētāju biedrība, kurai tā ar rajona izpildu komitejas 1952. gada 8. februāra lēmumu tika pārdota kā bezsaimnieku īpašums par 28 510 rbļ. Patlaban aptiekas ēkas bilances vērtība ir 70 301 rbļ.

Citu ziņu par Konradi un viņa mantiniekiem rajona izpildu komitejas rīcībā nav.

Dobeles rajona darbaļaužu deputātu padomesizpildu komitejas priekšsēdētājs J.Lapiņš
Dobeles rajona darbaļaužu deputātu padomesizpildu komitejas sekretāre
A.Rozenberga
Kopija pareiza:
Latv. PSR Fin. min. Vispārējās daļas priekšnieks
A.Plēsums
LVA, 327.f., 1a.apr., 190.l., 38.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

PSRS Ministru Padomes lēmums par savstarpējo pretenziju noregulēšanu starp Padomju Savienību un Norvēģiju

Slepeni
PSRS Ministru Padome
Lēmums Nr.551–254
Maskava, Kremlis
1959. g. 21. maijā

 Par savstarpējo finansu un īpašuma pretenziju, kas saistītas ar Baltijas republiku iestāšanos PSRS,  noregulēšanu starp Padomju Savienību un Norvēģiju

PSR Savienības Ministru Padome nolemj:

1. Pieņemt PSRS Ārlietu ministrijas un PSRS Finansu ministrijas priekšlikumu par sarunu pabeigšanu ar Norvēģiju par savstarpējām finansu un īpašuma pretenzijām, kuras attiecas uz Baltijas PSR.

2. Apstiprināt padomju delegāciju sarunām, kuras minētas šā lēmuma 1. punktā, šādā sastāvā: b.b. P.Orlovs (delegācijas vadītājs), G.Vilkovs, S.Ņikišins un P.Jevsejevs (PSRS Ārlietu ministrija), A.Šatovs un M.Marmaļuks (PSRS Finansu ministrija).

3. Sarunās ieteikt Norvēģijas pusei noregulēt savstarpējos norēķinus uz savstarpējās atteikšanās pamata no visām pretenzijām.

Nepiekrišanas gadījumā šim priekšlikumam un, ņemot vērā norvēģu aktīvu, kurš palicis PSRS teritorijā, pārsvaru pār padomju aktīviem, kuri palikuši Norvēģijas teritorijā, vienoties par to, lai Norvēģijai tiktu samaksāti 300–350 tūkstoši ārzemju valūtas rubļi tādējādi, lai līdz ar šās summas nomaksu visas savstarpējās pretenzijas skaitītos pilnīgi noregulētas.

4. Apstiprināt par pamatu sarunu vešanai šim lēmumam pievienoto Vienošanās projektu ar Norvēģiju par minēto savstarpējo finansu un īpašuma pretenziju noregulēšanu.

Atļaut padomju delegācijai sarunu gaitā ienest Vienošanās projekta tekstā nepieciešamās izmaiņas un papildinājumus, neizmainot tās pamatnostādnes.

5. Pilnvarot b. P.Orlovu PSRS valdības vārdā parakstīt Vienošanos, kura minēta šā lēmuma 4. punktā.

6. Uzdot PSRS Ārlietu ministrijai vienoties ar Norvēģijas pusi par sarunu laiku un vietu.

PSR Savienības Ministru Padomes priekšsēdētājs Ņ.Hruščovs
PSRS Ministru Padomes lietu pārvaldnieks
G.Stepanovs

LVA, 270.f., 1.s. apr., 1247.l., 216., 217.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas Atzīmes dokumentā:  

Latvijas PSR Ministru Padomei

Vienošanās starp PSRS valdību un Norvēģijas valdību par savstarpējo finansu, īpašuma un citu pretenziju noregulēšanu, kuras radušās sakarā ar Igaunijas, Latvijas,  Lietuvas Padomju Sociālistisko Republiku iestāšanos PSRS

Projekts
Konfidenciāli

 Padomju Sociālistisko Republiku Savienības valdība un Norvēģijas valdība, vadoties no vēlēšanās pilnīgi un galīgi noregulēt savstarpējās finansu, īpašuma un citas pretenzijas, kuras radušās sakarā ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas Padomju Sociālistisko Republiku iestāšanos PSRS, kā arī tās, kuras attiecas uz Karēlijas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku, vienojās par zemāk sekojošo:

1.pants

1. Padomju Sociālistisko Republiku Savienības valdība nodod Norvēģijas valdībai Padomju Savienībai nacionalizācijas kārtībā pārgājušās tiesības uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas un Karēlijas Autonomās Padomju Sociālistiskās Republikas īpašumu Norvēģijas teritorijā, iestāžu, uzņēmumu, biedrību un citu juridisko personu tiesības un intereses.

2. 1. punktā minētās tiesībās un interesēs, piemēram, tiek iekļautas prasības par preču apmaiņu, starpbanku norēķiniem, apdrošināšanas operācijām, pasta, transporta un citu resoru operācijām, kā arī īpašuma un citas prasības.

2. pants

Norvēģijas valdība savā vārdā, savu pilsoņu, iestāžu un juridisko personu vārdā atsakās no jebkāda veida pretenzijām pret PSRS, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Padomju Sociālistisko Republiku, Karēlijas Autonomās Padomju Republikas juridiskajām un fiziskajām personām, kuras radušās sakarā ar minēto republiku iestāšanos PSRS.

3.pants

Pilnus un galīgus norēķinus pa visām savstarpējām finansu, īpašuma un citām pretenzijām Padomju Sociālistisko Republiku Savienības valdība izmaksās reizē ar īpašumu un īpašuma un finansu prasībām, kuras saskaņā ar šās Vienošanās 1. pantu nodotas Norvēģijas valdībai... rubļi (... Norvēģijas kronas).

Maksājumi tiks veikti 1960. gada laikā ar vienādiem ceturkšņa maksājumiem rēķinā..., kurš atvērts...

4. pants

Norvēģijas valdība nodod Padomju Sociālistisko Republiku Savienības valdībai visus dokumentus (vērtspapīrus, sertifikātus un citus), kas attiecas uz īpašumu un prasībām, kas noregulētas ar šo Vienošanos.

5. pants

PSRS valdība un Norvēģijas valdība noregulē ar savām iestādēm, juridiskām personām un pilsoņiem norēķinus, kas izriet no šās vienošanās.

5a. pants*

Tajos gadījumos, kad summu sadalīšanai, kuras Norvēģijas valdība saņems saskaņā ar šās Vienošanās 1. un 3. pantu, būs nepieciešamas papildziņas, padomju kompetentie orgāni labvēlīgi izskatīs attiecīgos lūgumus par viņu rīcībā esošās informācijas izsniegšanu.

6. pants

Ar šās Vienošanās noslēgšanu tiek uzskatīts, ka visas finansu, īpašuma un citas savstarpējās pretenzijas, kuras saistītas ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas PSR iestāšanos PSRS, kā arī tās, kuras attiecas uz Karēlijas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku, starp PSRS un Norvēģiju skaitās pilnīgi un galīgi noregulētas.

7. pants

Šī Vienošanās stājas spēkā...

Sastādīta divos eksemplāros, katrs krievu un norvēģu valodās, pie kam abiem tekstiem ir vienāds spēks.

19.... g.

Padomju Sociālistisko Republiku Norvēģijas valdības Savienības valdības pilnvarojumā pilnvarojumā

LVA, 270.f., 1.s. apr., 1247.l., 218., 219., 220.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
* 5a. pants tiks iekļauts Vienošanās tekstā, ja uz to pastāvēs Norvēģijas puse

Latvijas PSR Finansu ministrijas ziņojums par pretenziju saraksta nosūtīšanu

Slepeni
PSR Savienības Finansu ministrijas
Valūtas pārvaldei 1960. gada 26. martā

 Latvijas PSR Finansu ministrija līdz ar šo nosūta pretenziju sarakstu pret Anglijas firmām un pilsoņiem pa Latvijas PSR kopā ar attiecīgiem dokumentiem, kuri apstiprina pretenzijas. Atzīmējam, ka pretenziju pamatmasu izdevās apstiprināt ar dokumentiem, taču par dažām pretenzijām dokumenti netika atrasti.

Darba procesā noskaidrojās, ka pēc stāvokļa uz 1940. gada 15. augustu pret Anglijas bankām un firmām no Latvijas PSR puses bija daudz vairāk pretenziju, nekā to bija Jūsu atsūtītajā sarakstā. Tādēļ par no jauna atrastajām pretenzijām sastādīts papildsaraksts (pieaugošā numerācija no Nr.318 līdz Nr.497) un pievienoti attiecīgie dokumenti, kuri apstiprina pretenzijas. Saprotams, ka sarakstā uzrādītās summas nepretendē uz absolūtu precizitāti, jo tās uzrādītas pēc stāvokļa uz 1940. gada 15. augustu un līdz 1941. gada 1. jūlijam varēja stipri mainīties. Sarakstā iekļauti arī Latvijas PSR atsevišķu pilsoņu noguldījumi un tekošie rēķini Anglijas bankās. Iespējams, ka daļa no tiem jau ir saņemta kara un pēckara gados, taču, spriežot pēc daudziem apstākļiem, zināma daļa no tiem ir bez mantiniekiem.

Pavisam papildsarakstā ir iekļautas 180 pretenzijas par kopējo summu aptuveni 3 750 000 latu.

Pielikumā. Saraksts uz 84 lapām (2x42)

2 eks. — tikai adresātam. Dokumenti uz 966 lapām — tikai adresātam*

Latvijas PSR finansu ministra vietnieks A.Tabaks
Latvijas PSR Finansu ministrijas galvenais grāmatvedis
V.Žabko

 LVA, 327.f., 1.a apr., 205.l., 1.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
* Netiek publicēti

 PSRS Finansu ministrijas Valūtas pārvaldes paziņojums par Anglijas fizisko un juridisko personu pretenziju pārbaudi

Slepeni
Nr.9–766

Latvijas PSR finansu ministra vietas izpildītājam PSRS Finansu ministrija
biedram A.Tabakam 1961. gada 20.02.

 Saskaņā ar PSRS Finansu ministrijas 1959. gada 23.VII vēstuli Nr.9–2882/2s tiek nosūtītas pārbaudei no Anglijas vēstniecības saņemtās dažas Anglijas fizisko un juridisko personu pretenzijas, kuras attiecas uz Latvijas PSR.

Dokumenti, kuri apstiprina vai noraida angļu iesniegtās pretenzijas, tajā skaitā dokumenti par īpašuma tiesībām, uzņēmumu bilanču kopijas uz nacionalizācijas momentu, uz 1940. gadu palikušā īpašuma sīkas specifikācijas, norādot tā vērtību, akti par īpašuma iznīcināšanu u.c., ir jāiesniedz divos eksemplāros ar pievienotu tulkojumu krievu valodā un apstiprinātiem attiecīgā veidā.

Pielikumā: minētais 4 eksemplāros, pavisam uz 48 lapām, nav slepeni.*

Valūtas pārvaldes priekšnieks N.Moškins

 LVA, 327.f., 1.a apr., 205.l., 44.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* Netiek publicēts

 PSRS Finansu ministrijas Valūtas pārvaldes informācija par Anglijas pretenzijām pret Latvijas PSR

Slepeni
Nr.9–2735/2s

Latvijas PSR finansu ministram PSRS Finansu ministrija
biedram K.Tolmadževam 1961. gada 19. jūnijā

 Papildinot 1961. gada 20.02. vēstuli Nr.9–766/2s, tiek nosūtīts attiecīgai pārbaudei no Anglijas vēstniecības saņemtais otrais saraksts par Anglijas fizisko un juridisko personu pretenzijām, kuras attiecas uz Latvijas PSR.

Vienlaicīgi lūdzam paātrināt pirmā Anglijas pretenziju saraksta pārbaudi, kurš Latvijas PSR Finansu ministrijai nosūtīts ar 1961. gada 20.02. vēstuli.

Valūtas pārvaldes priekšnieks N.Moškins*

 LVA, 327.f., 1.a apr., 205.l., 45.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* 1962. gada 6. janvārī PSRS Finansu ministrijas Valūtas pārvalde nosūtīja LPSR Finansu ministrijai 4. Anglijas pretenziju sarakstu, bet 1962. gada 14. jūnijā — 5. Sarunas ar Angliju par savstarpējo pretenziju noregulēšanu bija paredzēts sākt 1962. gada rudenī. J.R.

 Latvijas PSR finansu ministra informācija par pārbaudes materiālu nosūtīšanu

86s
PSRS Finansu ministrijas
Valūtas pārvaldei 1961. gada 29. jūnijā

 Latvijas PSR Finansu ministrija līdz ar šo nosūta Anglijas pilsoņu un firmu pretenziju pārbaudes materiālus pret Latvijas PSR juridiskām un fiziskām personām.

Pielikums uz 74 lapām tikai adresātam, no tām 68 nav slepenas.*

Latvijas PSR finansu ministrs K.Tolmadževs

 LVA, 327.f., 1.a apr., 205.l., 46.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
* Netiek publicēts
 

Latvijas PSR Finansu ministrijas ziņojums par Anglijas pretenziju pārbaudi

96s
 Slepeni
PSR Savienības Finansu ministrijas Valūtas pārvaldei
1962. gada 30. jūnijā 

Atbildot uz Jūsu 1962. gada 1. marta vēstuli Nr.26–213 un 1962. gada 14. marta vēstuli un papildinot mūsu 1962. gada 29. marta vēstuli Nr.02–111, Latvijas PSR Finansu ministrija nosūta papildmateriālus par Anglijas pirmskara pretenziju pārbaudi un paziņo sekojošo:

1. Par poz. B/Pad. 606–II saraksts – tiek iesniegta 1962. gada 12. maija arhīva izziņa par bijušās Latviešu akcionāru bankas akciju sadali. No šās izziņas ir redzams, kam sākotnēji akcijas bija izsniegtas, taču nav iespējams konstatēt, kam akcijas piederēja 1940. gadā. Tamdēļ pievienojam “Ziņu par akciju vai paju īpašniekiem” fotokopijas attiecībā uz Latviešu akcionāru bankas akcijām pēc stāvokļa uz 1940. gada 26. februāri. No šīm ziņām ir redzams, ka vairāk nekā 24 000 akcijas (pa 50 latiem katra) piederēja Britu Oversis bankai. Bez tam pievienojam bankas akcionāru sarakstu pēc stāvokļa uz 1938. gada 26. martu. No šā saraksta ir redzams, ka no 37 520 sapulcē uzrādītajām akcijām 37 013 piederēja Britu Oversis bankai. Tādā veidā minētā banka, lai arī skaļi saucās par “latviešu banku”, pēc būtības bija tīri “angliska” banka un neliels akciju skaits bija nodots Latvijas pavalstniekiem tikai tamdēļ, ka bankas valdes locekļiem bija jābūt Latvijas pilsonībai. Turklāt nav nekādu iespēju noskaidrot, kam akcijas piederēja 1940./1941. gadā, jo akcijas brīvi pārdeva un pirka bez jebkādas reģistrācijas.

2. Par “Venestas” pretenzijām pret bijušo a/s “Lignums” (poz. 44) tiek iesniegti visi materiāli, kādi bija atrodami republikas valsts arhīvā:

a) a/s “Lignums” 1938. gada 11. aprīļa akcionāru sēdes protokols, no kura ir redzams, kam akcijas piederēja 1938.g.;

b) ziņas par uzņēmuma darbu 1939. gadā;

c) sarakste ar Latvijas Finansu ministriju jautājumā par akcionāru sabiedrības kreditēšanu;

d) noslēguma bilance uz 1941. gada 1. janvāri, no kuras ir redzams sabiedrības finansu stāvoklis 1940. gadā;

e) ārvalstu debitoru un kreditoru saraksts, no kura ir redzams, no kādām ārvalstu juridiskām un fiziskām personām bija saņemti aizņēmumi;

f) vācu fašistisko iebrucēju un viņu atbalstītāju nodarīto zaudējumu uzskaites reģistru aktu kopijas;

g) Valsts arhīva izziņa par to, ka paša zaudējumu akta arhīva materiālos nav (pēc arhīva darbinieku mutiska paskaidrojuma šie materiāli nosūtīti uz Maskavu vai Ļeņingradu).

3. Materiāli par “Interstate Trading Co” pretenzijām pret “Baltijas kokrūpniecības akciju s–ba” (B./Pad. 368 IV saraksts). Kā par iepriekšējo pozīciju, tāpat arī šajā gadījumā, nav iespējams noskaidrot, kam piederēja akcijas 1940./1941. gadā. Toties firmas ekonomisko stāvokli var konstatēt pēc bilances uz 1940. gada 25. novembri.

4. Materiāli par I.M. Maizela pretenzijām par nekustamo īpašumu Jūrmalā, Mellužu ielā 24/B/Pad. 2571 IV saraksts).

5. Pretenzijas pret “Rīgas kokvilnas manufaktūras s–ba. Strazdumuižā”. /B/Pad. 2242 IV saraksts/. Vai akcijas piederēja prasītājam – to neizdevās noskaidrot. Akcijas, kuras piederēja prasītājam, akcionāru sēdē (1938. gada 30. aprīlī) netika uzrādītas.

6. Fern–Savonovs pretenzijas pret akc. sab. “Splints” Liepājā /B/Pad, 1328 IV saraksts). Iesniedzam visus materiālus, kādi tika atrasti par šo firmu. No šiem materiāliem ir redzams, ka firma kopš 1939. gada vairs nenodarbojās ar ražošanas darbību, bet tikai ar kokmateriālu tirdzniecību. Firmas bilance nav atrasta, bet, spriežot pēc akcionāru atskaites sapulces protokola ziņām par firmas darbību un citiem materiāliem, akciju sabiedrība “Splints” bija visai neliela firma ar pieticīgu peļņu (12 000 latu 1935. gadā) un tādēļ firmas aktīvu vērtības novērtējums par 4 000 000 latiem ir pilnīgi nepamatots.

Pielikums: uz 3+332 lapām tikai adresātam.*
Latvijas PSR finansu ministrs
K.Tolmadževs
 Galvenais grāmatvedis
V.Žabko

LVA, 327.f., 1.a apr., 206.l., 20., 21., 22.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
* Netiek publicēts

 PSR Ministru Padomes lēmums par savstarpējo pretenziju noregulēšanu ar Nīderlandi

Slepeni
PSRS Ministru Padomes Lēmums Nr.320–103
1963. gada 15. martā
Maskava, Kremlis

 Par sarunām ar Nīderlandi jautājumā par savstarpējo finansu pretenziju noregulēšanu

PSR Savienības Ministru Padome nolemj:

1. Atļaut PSRS Finansu ministrijai un PSRS Ārlietu ministrijai uzsākt sarunas ar Nīderlandes valdību par savstarpējo finansu pretenziju noregulēšanu starp PSRS un Nīderlandi.

Sarunu laiku un vietu noteikt pēc vienošanās ar Holandes pusi.

2. Atļaut PSRS Finansu ministrijai un PSRS Ārlietu ministrijai sarunās ar Holandes pusi:

a) uzrādīt prasības par izdevumu apmaksāšanu PSR Savienībai par Holandes pavalstnieku repatriāciju no PSRS;

b) uzrādīt prasības par 1945. gadā neapmainīto vecā parauga Holandes banknošu vērtības atlīdzināšanu;

c) izskatīt savstarpējās finansu un īpašuma pretenzijas, ieskaitot Holandes pretenzijas par Baltijas republikās un Padomju Savienības rietumu apgabalu teritorijās nacionalizēto īpašumu;

d) noraidīt Holandes pilsoņu pretenzijas par zemes īpašuma un tiesību uz zemes dzīļu izstrādi kompensāciju, jo saskaņā ar PSRS likumiem zeme un tās dzīles ir visas tautas īpašums un nevar būt privātā īpašuma objekts;

e) noraidīt Holandes fizisko un juridisko personu pretenzijas par tā īpašuma vērtības atlīdzināšanu, kurš tika iznīcināts kara darbības un vācu okupācijas laikā.

3. Uzdot PSRS Finansu ministrijai un PSRS Ārlietu ministrijai sarunu gaitā panākt savstarpējo finansu un īpašuma pretenziju noregulēšanu, kuras attiecas uz Baltijas republikām un PSRS rietumu apgabaliem uz savstarpējās atteikšanās pamata no visām šīm pretenzijām.

Gadījumā, ja Holandes puse nepiekritīs tādam priekšlikumam un ja ar dokumentiem apstiprināto Holandes pretenziju summa pārsniegs padomju finansu un īpašuma pretenziju summu, kura attiecas uz Baltijas republikām un PSRS rietumu apgabaliem, tad ir jāpiekrīt šā pārsnieguma segšanai, samazinot Nīderlandes parādu Padomju Savienībai par Holandes pavalstnieku repatriāciju un par PSRS Valsts bankā neapmainītajām Holandes banknotēm.

4. PSRS Finansu ministrijai un PSRS Ārlietu ministrijai apstiprināt norādījumus padomju delegācijai.

5. Uzdot Latvijas PSR Ministru Padomei, Lietuvas PSR Ministru Padomei, Igaunijas PSR Ministru Padomei, Baltkrievijas PSR Ministru Padomei, Ukrainas PSR Ministru Padomei, Moldāvijas PSR Ministru Padomei un KPFSR Ministru Padomei uz vietām nodrošināt Holandes pretenziju pārbaudi un nepieciešamo dokumentu sagatavošanu, kuri apstiprina padomju pretenzijas pret Nīderlandi.

PSR Savienības Ministru Padomes priekšsēdētājs Ņ.Hruščovs
PSRS Ministru Padomes lietu pārvaldnieks
G.Stepanovs

 LVA, 270.f., 1.s. apr., 1516.l., 254., 255.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā: Latvijas PSR Ministru Padomei b.b. Tolmodževam un Levinam
 
Lūdzu sagatavot izziņu un priekšlikumus 23.III Plūdonis

 PSRS Ministru Padomes lēmums par finansu un īpašuma pretenziju noregulēšanu starp PSRS un Dāniju

Slepeni
PSRS Ministru Padome
Lēmums Nr. 179–75
1964. gada 26. februārī
Maskava, Kremlis

 Par savstarpējo finansu un īpašuma pretenziju noregulēšanu starp PSRS un Dāniju, kuras saistītas ar Baltijas republiku, Ukrainas PSR un Baltkrievijas PSR rietumu apgabalu iestāšanos Padomju Savienībā, kā arī pretenzijām, kuras attiecas uz KPFSR Kaļiņingradas apgabalu

Papildinot PSRS Ministru Padomes 1963.gada 30. maija lēmumu Nr.631–210, PSR Savienības Ministru Padome nolemj:

1. Pieņemt PSRS Ārlietu ministrijas un PSRS Finansu ministrijas priekšlikumu par sarunu pabeigšanu ar Dāniju par savstarpējām finansu un īpašuma pretenzijām, kuras attiecas uz Baltijas republikām, Ukrainas PSR un Baltkrievijas PSR rietumu apgabaliem un KPFSR Kaļiņingradas apgabalu.

2. Ņemot vērā dāņu aktīvu, kuri palika Baltijas republiku teritorijā, pārsvaru par padomju aktīviem, kuri palika Dānijas teritorijā, dot piekrišanu samaksāt Dānijai 350–400 tūkstošus rubļu, lai galīgi noregulētu visas savstarpējās finansu un īpašuma pretenzijas.

3. Atļaut padomju delegācijai ienest izmaiņas Vienošanās projektā, kurš apstiprināts ar PSRS Ministru Padomes 1963. gada 30. maija lēmumu Nr.631–210, kuras izriet no šā lēmuma.

PSR Savienības Ministru Padomes priekšsēdētājs Ņ.Hruščovs
PSRS Ministru Padomes lietu pārvaldnieks
G.Stepanovs

 LVA, 270.f., 1.s. apr., 1608.l., 93.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
 Atzīmes dokumentā: Latvijas PSR Ministru Padome

Latvijas Vēstnesis,  27.02.2002., Nr.32; 07.03.2002., Nr.37;  26.03.2002., Nr.47,27.03.2002  Nr. 48

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home