Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 

Zurofs iestrēdzis savās dogmās
Aija Cālīte

Simona Vīzentāla centra Izraēlas biroja direktora Efraima Zurofa e–vēstule ar pārmetumiem Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai ir vēlreizējs atgādinājums, ka mums ir darīšana ar cilvēku, kurš ir pats savu dogmatisko uzskatu gūstā.

"V. Vīķe–Freiberga izvēlējusies šaušalīgā fenomena (holokausta.— Aut.) pilnīgu ignorēšanu, kaut gan tas turpina mest kroplīgu ēnu uz neatkarīgo Latviju," teikts vēstulē. Tajā prezidentei tiek pārmests, kā gan viņa janvārī Stokholmas konferencē par holokaustu atļāvusies šo cilvēces traģēdijas izpausmi salīdzināt ar komunistisko genocīdu, kurš tika vērsts ne tikai pret latviešiem, bet arī pret daudzu citu tautību pārstāvjiem. Tas esot nekorekti. Kāpēc? Tāpēc, ka holokausts neesot salīdzināms ne ar vienu citu traģēdiju. Tāda savāda cīņa par "visvairāk cietušās tautas" titulu…

Vīķe–Freiberga Zurofam atbildējusi publiski, uzsverot, ka viņa daudzkārt publiski paudusi "savu attieksmi pret holokaustu un vienmēr atbalstījusi vispārcilvēciskās vērtības". Atbildējusi lietišķi un skaidri, neielaižoties bezgalīgā, neauglīgā diskusijā par e–vēstulē minētajiem retoriskajiem apgalvojumiem.

Tiešām — kāpēc mums atkal būtu jātaisnojas par to, ka latvieši nav "žīdu šāvēju tauta", ko joprojām uzsver Zurofs, uzskatot, ka Vīķes–Freibergas izteikumi atspoguļo "kopīgo latviešu tautas negatīvo attieksmi pret holokausta laikā paveiktajiem noziegumiem", pat nepieļaujot domu, ka noziegumiem tautības nav? Kāpēc Zurofs izliekas nemanām, ka arī komunistiskā režīma īstenotajā genocīdā cietuši tūkstošiem ebreju? Ja jau viņš runā par notikumiem Latvijā, kuri risinājās Vācijas okupācijas laikā, kāpēc tiek ignorēti tie, kas Latvijā norisinājās PSRS okupācijas laikā? Kāpēc, pieminot to, ka "neatkarīgās Latvijas laikā nav notiesāts neviens "vietējais nacistu kara noziedznieks"", Zurofs ignorē faktu, ka padomju laikā notika daudzi tiesas procesi pret cilvēkiem, kuri, būdami tolaik nepastāvošās valsts Latvijas kādreizējie pilsoņi, okupētājvalsts Vācijas armijas sastāvā bija piedalījušies nacistu noziegumos? Padomju laikos bija praktiski neiespējami izsprukt cauri nesodītam. Un sods bija bargs — gari gadi Sibīrijā, cietums… Vai Zurofam nav ienācis prātā, ka divreiz par vienu noziegumu nesoda, bet sodāmo Latvijā varbūt vienkārši vairs nav atlicis?

Uzsverot, ka Latvijas valsts varas pārstāvji nekādi neizrāda savu negatīvo attieksmi pret holokaustu, Zurofs pat nemeklē nevienu faktu, kas ir pretrunā ar viņa izvirzīto dogmu. Apgalvojumi, ka mūsu valstī tiek kultivēta negatīva attieksme pret Otrajā pasaules karā notikušajiem kara noziegumiem, kas tika vērsti pret ebreju tautu un kas galu galā novedīs pie latviešu un ebreju attiecību pasliktināšanās mūsdienās, ir pilnīgā pretrunā, piemēram, ar Latvijas Ebreju kopienas centra "Alef" programmu vadītājas Gitas Ulmanovskas teikto portālā www.politika.lv (2004. 13. I): "Latvija ir kļuvusi par svarīgu Eiropas ebreju diasporas zinātnes centru. Šeit notiek starptautiskas konferences, iznāk grāmatas par ebreju vēsturi un kultūru, Latvijā darbojas jūdaikas studiju centrs. Lielu darbu ebreju vēstures smagākā perioda — holokausta — apzināšanā un izpētē veic arī Latvijas Vēsturnieku komisija un muzejs "Ebreji Latvijā". Kā atzīst kopienas vadība, ebreji izjūt labvēlīgu attieksmi (..) no valsts un pašvaldību amatpersonu un institūciju puses."

Tikko Eiropas Tautas partiju konference pieņēmusi pirmo nozīmīgāko politisko rezolūciju par totalitārā komunisma režīma nosodīšanu, kurā cietušas daudzas Eiropas tautas. Tajā skaitā ebreji. Tikai Zurofs turas pie sava. No vienas puses, mums no šīs konsekvences derētu pamācīties, kā, izmantojot jebkuru iespēju, runāt par savas tautas traģēdiju. Taču mēs to nedarīsim, noniecinot citus, lai paceltu sevi.

Pasaulē bijuši divi noziedzīgi totalitāri režīmi — nacisms un komunisms. Nav salīdzināms to melno darbu svars. Tāpēc Zurofa apvainošanās par to, ka holokausts vispār ar kaut ko tiek salīdzināts, liek domāt, ka viņš ir viens no tiem, kas komunistiskā totalitārisma padarīto vēlētos atstāt nesodītu.

Latvijas Avīze  2004. gada 25. februāris

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home