Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Nacistu mednieks dusmojas
Ģirts Kondrāts

Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes biroja direktors 55 gadus vecais Efraims Zurofs pagājšnedēļ atkal bija Latvijā.

"Galvenais nacistu mednieks" gribēja satikt "holokausta pētnieci" Larisu Grekovu, kas bija gatava liecināt par kādreizējā Bauskas maiznieka, nu jau Kanādā mirušā Kārļa Bražus saistību ar holokaustu, un kārtējo reizi paust sašutumu par Latvijas prokuratūras kūtrumu nacistisko noziedznieku medībās. Pusotru stundu garā saruna ar Efraimu Zurofu notika pēc tam, kad viņš bija atgriezies no Bauskas.

— Ko jūs Bauskā uzzinājāt?

— Es gribēju redzēt aculiecinieku, pareizāk sakot, informatoru, kurš bija saticis holokaustu pārdzīvojušus cilvēkus. Taču es uzzināju ko citu. Prokurore Vija Popova, kam vajadzēja uzklausīt Grekovas liecības, ir sacījusi, ka viņa, sniegdama informāciju Vīzentāla centram, kompromitē Latviju. Tas nozīmē, ka izmeklēšana nav bijusi nopietna, un tā ir zīme, ka situācija šajā ziņā Latvijā ir ļoti slikta. Tas negatīvi atsauksies uz jums, jo rāda, ka nacisma noziegumi netiek izmeklēti. Es nesaprotu, kas īsti Latvijā notiek! Protams, Grekovas meita nav holokausta pētniece, bet dzīvo privatizētā mājā un viņas dzīves apstākļi nav labi. Taču Grekova ir dzirdējusi par to, kas Bauskā noticis holokausta laikā, un viņa nolēma atsūtīt man šo informāciju. Jā, viņai ar holokaustu tiešas saskares nav bijis, bet viņa par to ir dzirdējusi no diviem cilvēkiem, kas pārdzīvojuši holokaustu. Taču informācija bija ļoti ticama un pelna rūpīgu izvērtēšanu, bet tāpēc jau viņu nevajag uzskatīt par Latvijas ienaidnieci.

— Bauskā taču dzīvo holokausta pētnieks Urtāna kungs, kurš ir savācis patiesi nopietnu informāciju un faktus par to, kas toreiz notika.

— Nē, nē, runa ir par to, ka, ja Grekova patiešām būtu aculieciniece, tad viņa man arī teiktu, ka ir redzējusi holokaustu savām acīm, taču te ir citi apstākļi. Te ir runa par Kārli Bražus, kurš tagad Kanādā ir miris, un to, ko dara Latvijas varas iestādes holokausta izmeklēšanas labā.

— Vai jūs, Zurofa kungs, tiešām ticat, ka šeit, Latvijā, ir palicis vēl kāds nesodīts holokausta īstenotājs?

— Protams, ticu, lai gan daudzus izsekoja VDK un viņi pēc tam tika sodīti.

Mana specialitāte ir vēsture, un es īpaši interesējos par holokaustu. Tam esmu veltījis ilgu laiku un zinu, ka šajā valstī ir nogalināti tūkstošiem vietējo ebreju un tie ebreji, kas uz Latviju tika atvesti. Zinu arī to, ka Arāja komanda brauca uz Baltkrieviju un Poliju un darīja to pašu. Padomju vara par šiem noziegumiem daudzus notiesāja, bet dažiem tomēr izdevās paglābties no soda, jo viņi aizbēga uz Austrāliju, ASV, Kanādu un citām valstīm. Es nedomāju, ka tie ir tūkstoši vai simti, bet daži noziedznieki tomēr ir paglābušies, un nav pietiekama iemesla, lai viņu nodarīto nevarētu pierādīt un notiesāt Latvijā, zem Latvijas karoga un to darītu latviešu tiesnesis latviešu valodā. Tas būtu ļoti pamācoši ne tikai Latvijā vien.

Mans uzdevums ir nevis ķert, bet palīdzēt atrast un uzrādīt noziedzniekus, jo es neesmu nedz policists, nedz izmeklētājs, bet vēsturnieks, kuram rūp, lai noziedznieki tiktu notiesāti. Ja jūs domājat, ka es to daru tikai Latvijā vai Lietuvā, tad tā tas nav. Tikpat aktīvi darbojos Horvātijā, Austrālijā, Venecuēlā, Zviedrijā, Skotijā pat Islandē un Jaunzēlandē. No Latvijas došos uz Rumāniju.

— Vai nejūtat, ka laiks ir jūsu pretinieks?

— Pieņemsim, ka kāds ir noslepkavojis jūsu māti. Ir pagājis 50 un pat vairāk gadu, bet cilvēks, kurš to ir izdarījis, dzīvo, piemēram, Jelgavā un savos 85 gados ir vēl pie labas veselības, iet uz tirgu, uz peldbaseinu, rosās pa dārzu un ciemojas pie saviem mazbērniem. Taču es zinu, ko viņš ir izdarījis, un sev jautāju: kāpēc viņš dzīvo nesodīts? Vai tikai tāpēc, ka viņš nav sodīts pirms 50 gadiem? Kāda te loģika?

Atvainojiet, bet citās valstīs kopš 1990. gada janvāra līdz 2003. gada aprīlim ir ne tikai atrasts, bet notiesāts 21 nacistiskais noziedznieks. Vai tas nav pietiekams arguments?

— Tie, kam bija kāds sakars ar holokaustu un kas neaizbrauca uz Rietumiem, padomju laikā tika pietiekami bargi sodīti. Turklāt ne tikai viņi vien, bet pat viņu ģimenes tika izsūtītas.

— Mēs par to nerunājam. Tos cilvēkus, kas jau reiz ir sodīti, mēs nedomājam aiztikt. Pietiek! Mēs runājam tikai par tiem, ko padomju vai cita vara nav sodījusi.

— Diemžēl ebreju slepkavu medības mūsdienās notiek uz zināma politiska fona, kas spēj aizēnot pašu noziedznieku atmaskošanu.

— Klausieties, es centīšos runāt, cik vienkārši vien var. Pasaulē ir pazīstama laupīšana, slepkavošana un tamlīdzīgi. Policija vainīgos cenšas noķert, nodot tiesai un ielikt cietumā. Taču ir arī ideoloģiskā noziedzība, ko īsteno politiskie režīmi. Viens no tiem, domāju, sliktākais no visiem bija holokausts. Protams, arī komunisms bija noziedzīgs, bet tas nav tas pats, kas holokausts. Tas, ka latvieši ir cietuši no komunisma, nenozīmē, ka viņiem nav jātiesā tie, kas bija vainīgi holokaustā. Ja latvieši, lietuvieši vai ukraiņi palīdzēja nacistiem nogalināt ebrejus, viņi par to ir jātiesā. Labi, mēs varam runāt, ka latviešiem klājās grūti tāpēc, ka komunisti okupēja Latviju. Bet kāpēc latvieši bija klāt, kad tika nogalināti tūkstošiem ebreju? Tas vainīgos neatbrīvo no atbildības, un viņi ir jātiesā. Protams, tas nav nedz vienkārši, nedz viegli, nedz populāri, bet tas ir jādara.

Ticiet man, paies laiks, un jauni demokrātiski un liberāli domājoši cilvēki nesapratīs, kā var dzīvot demokrātiskā sabiedrībā un nesodīt vainīgos par noziegumiem pret cilvēci. Arī tas nebūs pareizi, ja cilvēki domās, ka holokausts ir bijusi "zemestrīce" vai "tornado" un neviens nav vainīgs. Holokausts bija cilvēku roku darbs, jo cilvēki nogalināja cilvēkus.

— Vai jums ir daudz domubiedru? Šķiet, ka pat ne visi Latvijas ebreji piekrīt tam, kādā veidā jūs darāt savu darbu. Protams, nav runa par vainīgo atmaskošanu, ja tiešām tādi ir, bet gan, sacīsim, holokausta industrializāciju.

— Izstāstīšu kādu joku, kas, cerams, izskaidros problēmu.

Kāds vīrs nonācis uz vientuļas salas jūrā, kur viņu atrod pēc divdesmit gadiem. Glābēji, protams, interesējas, kā viņš te visus šos gadus dzīvojis. Viņi apstaigā salu, un vientuļnieks rāda: te ir mana māja, te līcis, kurā makšķerēju zivis, te ir sinagoga, kurā es lūdzu Dievu, bet te, aiz kalna, otra sinagoga. "Mirklīti," prasa glābēji, "bet kāpēc tev vajadzīga vēl viena sinagoga?" "Tas ir tāpēc, ka tajā otrajā es nekad uz lūgšanām neeju." Tas nozīmē, ka ebreji mēdz nepiekrist viens otram.

Ir četri iemesli, kāpēc cilvēki pasaulē atbalsta Vīzentāla centra darbību. Pirmkārt, tā ir gatavība apzināt nacistiskos noziedzniekus un panākt, lai to darītu tautas, kuru vidū ir vainīgie, un notikušais tiktu nožēlots. Otrkārt, panākt, lai noziedznieki tiktu sodīti. Treškārt, tā ir cilvēku izglītošana, kas ir holokausts, un, ceturtkārt, tā ir restitūcija. Pirmais ir visvienkāršākais, jo visi vārdos tam piekrīt. Otrais posms, lai gan ne tik viegli, ir turpinājies vairākus gadu desmitus un ir ierobežots laikā. Izglītošana, kas bija holokausts, ir svarīga nākotnei, bet tā notiek tikai pēdējos desmit gadus. Tikpat svarīga ir ebrejiem nolaupītā īpašuma atgūšana, lai gan pašlaik tas ir ļoti problemātiski.

— Paiet laiks, un nāk paaudzes, kam ar notikušo Otrā pasaules kara laikā nav nekāda sakara. Vai jūs kā vēsturnieks nebaidāties, ka pārāk uzstājīga rīcība, meklējot noziedzniekus tur, kur viņu var arī nebūt, var radīt kaut ko pretēju nožēlai par notikušo.

— Jau teicu, ka mana rīcība nav vērsta tikai uz noziedznieku atklāšanu, bet uz to, lai atgrieztos vēsturiskais taisnīgums. Tas atgriezīsies tikai tad, kad par holokaustu būs uzrakstīta visa patiesība un tā kļūs par izglītības sistēmas daļu. Ja jūs sakāt, ka mana darbība var veicināt antisemītismu, tad es uzskatu par savu pienākumu darīt visu, lai būtu mazāk antisemītu, bet to var darīt, tikai stāstot patiesību par to, kas ir noticis. Tā nebūs vienīgi "propaganda", ka latvieši ir nogalinājuši ebrejus. Jāsaprot, ka tā nebija tikai ebreju, bet arī latviešu traģēdija. Jūs taču gribat būt Eiropā, kur ciena minoritāšu tiesības, un nevēlaties, lai kādu dienu sāktos latviešu, kristiešu un tamlīdzīgas vajāšanas. Tā nav tikai Izraēlas problēma vien.

— Kas notika, kad jūs ar akciju "Pēdējā iespēja" apsolījāt desmit tūkstošu dolāru prēmiju par katru uzrādīto nacistisko noziedznieku? Vai kāds to ir dabūjis?

— Mēs saņēmām ziņas ar desmit gadījumiem. Taču mēs sacījām, ka naudu uzrādītājs saņems tikai tad, ja aizdomās turētais tiks atrasts, pierādīta viņa vaina un noziedznieks notiesāts.

— Ko darīsiet, piemēram, pēc gadiem pieciem, kad, visticamākais, neviens holokausta līdzdalībnieks vairs nebūs palicis starp dzīvajiem?

— Es arī nedomāju, vai kāds no viņiem vēl būs dzīvs. Vīzentāla centrs darbojas ASV, Dienvidamerikā, Eiropā un Izraēlā. Jau tagad mūsu rūpe ir cīņa pret antisemītismu Rietumeiropā, Tuvajos Austrumos un citur. Jāteic, ka Austrumeiropā situācija ir daudz labāka, jo šeit nav tik daudz musulmaņu.

— Latvijā ikdienā ir iespēja sekot tam, ko rāda Krievijas televīzijas kanāli. Cilvēki, redzot, ka rāda filmu par to, ka Latvijā atdzimst fašisms, tūdaļ arī atceras par ebreju slepkavošanu un zvana jums.

— Ja Latvija sodītu tos, kuri sadarbojušies ar fašistiem, tādus kā Kalējs, Arājs un citi, Krievijā saprastu, ka nekādu simpātiju pret nacismu te nav. Taču tiek tiesāti vienīgi veci komunisti. Es noprotu, ka toreiz daudzi cilvēki, redzēdami, kas ir slikti Latvijai, brīvprātīgi gāja SS leģionā. Kas zina, kāda būtu Eiropa, ja karā uzvarētu nacisti. Taču jūs taisāt viņus par nacionālajiem varoņiem un atklājat viņiem brāļu kapus. Es nezinu, kurā demokrātiskā valstī vēl ir valdības locekļi, piemēram, tik neaptēsts kultūras ministrs, kurš piedalās SS leģiona kapsētas iesvētīšanā? Vai, piemēram, Holandē, kaut kas tāds varētu notikt? Ne jau krievi, bet jūs paši, latvieši, to darāt.

Klausieties, ja valdība, kas pārstāv arī latviešus, nesoda nacistu noziedzniekus, ko es varu teikt? Bija Šķēles, tagad ir Repšes valdība, bet patiesībā jau nekas pa šiem 12 neatkarības gadiem nav mainījies. Jā, valdība atbalsta ebreju kopienas dzīvi Latvijā, bet iedot naudu ebreju muzejam nav tas pats, kas tiesāt nacistiskos noziedzniekus.

— Mūsu pusē kapus ar buldozeriem vairs nelīdzina.

— Protams, lielākos vilcienos, kā redzams, domā vairākums latviešu, SS leģionāri ir upuri, jo dzīvoja laikā, kad citas izvēles nebija. Taču šie cilvēki karoja tajā pusē, kas ir atbildīga arī par holokaustu, un ar to esmu pateicis visu.

Latvijas Avīze,: 2003. gada 02. decembris

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home